Iesaki rakstu:

Kad pÄ“dÄ“jo valdÄ«bu dāsni atalgotās konsultantu firmas Prudentia dibinātājs Jānis Lielcepure un maksātnespÄ“jÄ«gās AS Liepājas metalurgs paklusām izraudzÄ«tais valsts kontrolieris Andis Pauliņš nokāpj no savu blakus esošo vasaras namiņu lieveņiem kāpu zonā Baltijas jÅ«ras Kurzemes piekrastÄ“, jÅ«ra ir teju pie viņu kājām. LÄ«dzÄ«gi pie šo konsultantu kājām, pateicoties valdošÄs partijas VienotÄ«ba politiÄ·u labvÄ“lÄ«bai, pÄ“dÄ“jos gados ir bijusi valdÄ«ba, bez konkursa un aiz slÄ“gtām durvÄ«m Prudentia piešÄ·irot tiesÄ«bas saņemt ievÄ“rojamu atlÄ«dzÄ«bu par konsultāciju pakalpojumiem lielos valsts saimnieciskajos darÄ«jumos gan ar airBaltic, gan Liepājas metalurgu.

Šo zemesgabalu, kas ilustrÄ“ lÄ«dz šim nezināmo saikni starp valsts intereses aizstāvÄ“t Liepājas metalurgā iecelto Pauliņu un Prudentia, kas tikai gadu vÄ“lāk it kā notikušas godÄ«gas atlases rezultātā tika izraudzÄ«ta par uzņēmuma pārdošanas konsultantu, kāpās netālu no Akmeņraga bākas abiem 2005. gada jÅ«nijā pārdeva toreizÄ“jais e-lietu ministrs, tagad galvenais VienotÄ«bas pretendents uz finanšu ministra amatu, Jānis Reirs. Zemi kā vÄ“rtÄ«gu investÄ«ciju visi trÄ«s bija nopirkuši vienlaikus, 1998. gada vasarā, bet Reirs savu daļu vÄ“lāk par kopumā 10 000 latu pārdeva abiem paziņām, ko apliecina arÄ« Zemesgrāmatas dati.

TobrÄ«d Lielcepure politikā 2002. gadā lÄ«dz ar Jauno laiku aizgājušajam Reiram jau bija vairāk kā paziņa. Abi 1999. gadā kopā ar trešo partneri Ä¢irtu Rungaini bija dibinājuši Prudentia, kuras Ä«stie ziedu laiki pienāca tikai Valda Dombrovska valdÄ«bu laikā. Reirs savu trešdaļu konsultāciju firmā pārdeva 2003. gada jÅ«lijā, rāda Lursoft dati.

Lai gan mokošie lÄ“mumi par 67 miljonu eiro pārskaitÄ«šanu no valsts lÄ«dzekļiem Itālijas bankai par Liepājas metalurga ņemto kredÄ«tu vÄ“l bija tikai priekšÄ, operatÄ«vo uzņēmuma informāciju zinošajiem uzņēmums jau tobrÄ«d bija kā sprāgstoša pulvermuca. Tādēļ valsts kontroliera jeb valsts "acu un ausu" izraudzÄ«šanās 2013. gada februārÄ« bija ļoti atbildÄ«gs solis. Pauliņš atsaucas uz savu ilgstšo pieredzi dažādās komercbankās, kas saistÄ«ta ar aktÄ«vu pārvaldi, un uzsver, ka darbojies valsts interesÄ“s un bijis tieši valsts, nevis Prudentia "acis un ausis" uzņēmumā. Viņš operatÄ«vo informāciju par Liepājas metalurgā notiekošo sniedzis Valsts kasei un Finanšu ministrijas (FM) vadÄ«bai.

TomÄ“r rodas iespaids, ka visi, kas tobrÄ«d lÄ“ma, ka tieši Pauliņš ieceļams par valsts interešu pārstāvi Liepājas metalurgā, cieš no atmiņas zuduma vai vienkārši nevÄ“las atklāti atzÄ«t, kurš viņiem ieteicis šo nevienam nezināmo bijušo banku darbinieku. Atlases komisijā, kas izraudzÄ«jās uzņēmuma valsts kontrolieri, bija tikai trÄ«s personas – Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Ä€boliņš un divas politiskas figÅ«ras – finanšu ministra Andra Vilka (VienotÄ«ba) biroja vadÄ«tāja Signe Jantone un toreizÄ“jā FM parlamentārā sekretāre KarÄ«na Korna (vienlaikus VienotÄ«bas valdes locekle).

Ne Ä€boliņš, ne Korna, ne Jantone neatceras, kurš ieteicis Pauliņa kandidatÅ«ru un, kā pie viņiem nonācis viņa CV, ne arÄ« to, kurš no trim nosaucis viņa vārdu, bet lÄ“mums bijis kolektÄ«vs. Visi trÄ«s arÄ« noliedz, ka Pauliņa kandidatÅ«ru bÅ«tu ieteicis Reirs vai kāds cits no VienotÄ«bas. Pauliņa versija atšÄ·iras – šim amatam viņš esot uzrunāts, jo kādu laiku atpakaļ uz FM nosÅ«tÄ«jis savu CV. Tas, pÄ“c viņa vārdiem, neesot nekas neparasts arÄ« vidÄ“ja un augsta ranga menedžeriem.

"Es tiešÄm neatceros, vai tas bija Reirs. Es tiešÄm neatceros vairs," uz tiešu jautājumu, vai Pauliņu ieteicis partijas biedrs, saka Korna. Par Pauliņa saikni ar Prudentia Korna neesot zinājusi, jo internetā neko daudz par šo cilvÄ“ku neesot izdevies atrast. Toties no diviem-trim pretendentiem Pauliņš šÄ·itis "sakarÄ«gākais", atbilstoša šÄ·itusi arÄ« viņa pieredze banku darbā, piemÄ“ram, vadot DNB lÄ«zingu. "Es goda vārds neatceros. Toreiz viss gāja "ņigu ņegu", visu vajadzÄ“ja vienas dienas laikā atrisināt. VarbÅ«t divu dienu laikā, es tiešÄm neatceros. Bija tā, ka mÄ“s no visām pusÄ“m meklÄ“jām, kaut kas nāca no premjera puses, kaut ko mÄ“s paši iedomājāmies, kaut kas nāca no Finanšu ministrijas, no Valsts kases puses, bija dažādi," atceras Korna, bet ne viņa, ne Ä€boliņš, ne Jantone citu pretendentu vārdus nesauc.

Reirs, kurš Pauliņu iepazinis kopš kopÄ«gā darba Vācijas-Latvijas bankā 1994. gadā, ne tikai noliedz ietekmi uz Pauliņa jaunāko laiku karjeru, bet intervijā pat apgalvo, ka par viņa jauno amatu uzzina tikai no Dienas. TikmÄ“r Pauliņš atceras, ka Reiru saticis FM gaitenÄ« tieši 2013. gada februāra beigās, kad stājās jaunajā amatā. Par ko runājuši, neatceroties.

Tāpat neviens no trim valsts kontroliera atlases komisijas locekļiem neesot zinājis par viņa saikni ar Prudentia. Formāli tā tas varÄ“tu bÅ«t, jo korporatÄ«vas un privātas saites oficiālajā CV neparādās. Ja nebÅ«tu ieraksta vecā Reira deklarācijā par ienākumiem no zemes pārdošanas 2005. gadā, šÄ« saikne arÄ« paliktu apslÄ“pta. Lai uzsvÄ“rtu sakritÄ«bu kā mazās Latvijas fenomenu, Pauliņš stāsta, ka ar Lielcepuri iepazinies 1990. gada 1. septembrÄ«, kad abi iestājušies toreizÄ“jā RÄ«gas Komercskolā. Tas, ka abu atpÅ«tas mājas atrodas burtiski dažu soļu attālumā nenozÄ«mÄ“jot, ka viņi ar Lielcepuri bÅ«tu Ä£imenes draugi vai apspriestu Liepājas metalurga lietas. PÄ“c uzņēmuma maksātnespÄ“jas pasludināšanas Pauliņu savā komandā paturÄ“jis makāstnespÄ“jas administrators Haralds Vemers.

Reirs: Liepājas metalurga valsts kontroliera izraudzÄ«šanos neietekmÄ“ju

Man ir jautājums par vienu faktu, kas atspoguļots JÅ«su 2005. gada valsts amatpersonas deklarācijā. JÅ«s tur esat norādÄ«jis, ka esat ieguvis 10 000 latu, pārdodot nekustamo Ä«pašumu – zemesgabalu tolaik Sakas pagatstā – pārdodot Jānim Lielcepurem un Andim Pauliņam.

Jā.

JÅ«s atceraties tā zemes Ä«pašuma kadastra numuru vai nosaukumu, lai mÄ“s Zemesgrāmatā varam pārbaudÄ«t cenu un šÄ« Ä«pašuma turpmāko likteni?

"Krūzēni". Varētu būt.

Kur tieši tas atradās?

Godīgi sakot, es nekad tur neesmu bijis. Tas bija piedāvāts kā investīcija.

Kurā gadā un kurš piedāvāja?

Es neatceros. 199... es neatceros. Nu tajā gadā, kad nopirku, tad tas arī bija. Tā kā viņam nebija nekāda pielietojuma, es viņu pārdevu.

Kā Jūs izvēlējāties pircējus?

Pircēji tika izvēlēti, pārdodot kaimiņiem.

Respektīvi, tie abi cilvēki tur jau...

...bija. Jā, nu nevis bija, bet tas pirkums ir veikts vienā laikā.

Respektīvi, tad jūs kopā veicāt to investīciju?

Jā.

Un, kas jÅ«s saistÄ«ja? Ar Lielcepuri skaidrs – jÅ«s bijāt Prudentiā...

...nÄ“, tas nebija Prudentias laikā, tas bija...es neatceros konkrÄ“ti gadu, bet saistÄ«ja mÅ«s tas, ka...tas bija pirms Prudentias. Tas nebija Prudentias laikā. [Reirs, saskaņā ar Lursoft datiem, laikā no Prudentia dibināšanas 1999. gada jÅ«nijā, lÄ«dz 2003. gada jÅ«lijam bija viens no trim firmas dibinātājiem kopā ar Lielcepuri un Ä¢irtu Rungaini, un viņam piderÄ“ja trešÄ daļa firmas akciju].

Lielcepure ir zināma figūra. Kā Jūs pazināt Pauliņa kungu?

Ar Pauliņa kungu es esmu strādājis kopā Deutsche-Lettische Bank [Reirs no 1993. lÄ«dz 1998. gadam strādājis Vācijas-Latvijas bankā un Trasta komercbankā]. Viņš bija kredÄ«tnodaļā kredÄ«tspeciālists.

Kopš tā laika uzturat kontaktu?

NÄ“.

Zinat viņa karjeras pavērsienus?

Nnnnnn... Zinu, ka viņš vienā no bankām skandināvu bija.

Un pēc tam?

Nav informācijas, neesmu interesējies.

Andis Pauliņš pagājušajā gadā pÄ“kšÅ†i tika iecelts par Liepājas metalurga valsts kontrolieri. JÅ«s palÄ«dzÄ“jāt kaut kā viņa karjerai?

NÄ“, es neesmu palÄ«dzÄ“jis un man šis fakts, ka viņš ir kļuvis par kontrolieri, nav zināms. Ka viņš ir kļuvis par kontrolieri, es uzzinu no jums un es neesmu viņam palÄ«dzÄ“jis.

Jo atlases komisija, kas viņu – nevienam nezināmu bijušo bankas klerku - izvÄ“lÄ“jās bija KarÄ«na Korna, Signe Jantone, respektÄ«vi, JÅ«su partijas biedra, finanšu ministra Andra Vilka biroja darbinieki.

Nu, es domāju, ka jÅ«s varat arÄ« pajautāt un viņas nezinās ne, kas ir Pauliņš, ne vÄ“l jo vairāk, ka kāda saistÄ«ba ar mani varÄ“tu bÅ«t. Komisija vai tad no diviem cilvÄ“kiem sastāvÄ“ja?

Nu gan jau viņas zin, kas ir Pauliņš, ja jau viņas atbalstÄ«ja viņa iecelšanu.

Ir pieļaujams tāds variants, ka CV atbilda varbÅ«t? VarbÅ«t arÄ« tā Latvijā mÄ“dz bÅ«t. Nu tad vajag paskatÄ«ties, kas bija citas kandidatÅ«ras un izanalizÄ“t. Man nav informācijas ne par šo konkursu, ne par citiem kandidātiem un es nevaru pateikt, kādu sakritÄ«bu vai nesakritÄ«bu rezultātā šis amats tika piedāvāts.

Un ar Lielcepuri Jūs uzturat attiecības?

Ä»oti reti. Parasti, nejauši satiekoties.

Sakiet, kopš aiziešanas no Prudentia, JÅ«s vai JÅ«su Ä£imenes locekļi plašÄkā nozÄ«mÄ“, ir saņēmuši kādus maksājumus no Prudentias vai tās meitas uzņēmumiem?

NÄ“, nekad nav saņēmuši un... nav saņēmuši.

Arī ne uz līguma pamata par kādiem pakalpojumiem?

Man nav šÄdas informācijas un neviens no manas Ä£imenes nav saņēmuši.

Tostarp arÄ« sievas radi, jÅ«su radi – Jums ir liela Ä£imene.

PilnÄ«bā gan mani radi, gan sievas radi nav saņēmuši.

Raksts pirmo reizi publicēts laikraksta Diena 1.oktobra numurā.