Iesaki rakstu:

Savā nesenajā uzrunā Krievijas AizsardzÄ«bas ministrijas sanāksmÄ“ Vladimirs Putins bija kārtÄ“jo reizi pievÄ“rsies Otrā pasaules kara tÄ“mai un, pieminÄ“dams Molotova Ribentropa paktu, pauda: “Bet ko izdarÄ«ja citas valstis. Tā pati Polija? Viņi faktiski noslÄ“dza vienošanos ar Hitleru! Tas tieši redzams no dokumentiem, arhÄ«va dokumentiem! Ir jautājums, vai tur bija kādi slepeni pielikumi vai nebija,- tas nav svarÄ«gi! SvarÄ«gi ir tas, kā viņi rÄ«kojās. Bet rÄ«kojās viņi patiesi saskaņā ar iepriekšÄ“ju vienošanās!”

Tālāk Putins sava monologā, pievÄ“rsdamies “ebreju jautājumam”, kas, viņa vārdiem runājot, “godÄ«gi sakot, ir stipri aizskāris”, saka: “Hitlers atklāti paziņoja Polijas ārlietu ministram un tad arÄ« Polijas vÄ“stniekam Vācijā, ka viņam ir ideja izsÅ«tÄ«t ebrejus no Eiropas uz Ä€friku, uz kolonijām! Izmiršanai! IznÄ«cināšanai! Uz ko Polijas vÄ“stnieks viņam atbildÄ“ja, un vÄ“lāk arÄ« atzÄ«mÄ“ja savā ziņojumā Polijas ārlietu ministram Beka kungam: “Ja viņš to izdarÄ«s, tad mÄ“s viņam uzcelsim brÄ«nišÄ·Ä«gu pieminekli Varšavā.””

Un tālāk Kremļa saimnieks izpaužas PÄ“terburgas padibenes cienÄ«gā manierÄ“: “Svoloč, antisemÄ«tiskā cÅ«ka - savādāk nevar pateikt.”

VÄ“lāk “izcilais vÄ“stures pÄ“tnieks” atgādina, ka ne PSRS, ne Krievija nekad nav centušÄs radÄ«t apdraudÄ“jumu citām valstÄ«m. Tam seko PSRS un Krievijas bruņoto spÄ“ku “varoņdarbu” uzskaitÄ«jums.

SākotnÄ“ji gribÄ“tos pievÄ“rsties jautājumam par “antisemÄ«tiskajām cÅ«kām”. Par ko tad šeit runa. Runa šeit ir acÄ«mredzot par tā saucamo “Madagaskaras projektu” - ebreju pārvietošanas plānu ārpus Eiropas un konkrÄ“ti uz Madagaskaras salu, turklāt ne Hitlers un arÄ« ne Putina nolamātais Polijas vÄ“stnieks Juzefs Lipskis (Juzef Lipski) nebija šÄ«s idejas autors.

Un tagad uzmanÄ«bu! Modernā politiskā cionisma dibinātājs Teodors Hercls (Theodor Herzl) 20 gadsimta sākumā izvirzÄ«ja ideju par ebreju pārvietošanu uz tagadÄ“jās Kenijas teritoriju tā saucamā “Ugandas projekta” ietvaros. Tā bija cionistu reakcija uz tolaik Krievijas impÄ“rijā notikušiem ebreju grautiņiem, piemÄ“ram, Kišiņevas grautiņu 1903.gadā, kad tika nogalināti 50 cilvÄ“ki. Ideju atbalstÄ«ja britu koloniālā administrācija, tomÄ“r, kā zināms, tas netika realizÄ“ts, ebreju valsts tika nodibināta PalestÄ«nā jau pÄ“c WWII, un kā rezultāts tam - nepārtraukta cīņa par izdzÄ«vošanu naidÄ«gā ielenkumā.

Polijas galvenais rabÄ«ns Mihaels Šudrihs (ichael Schudrich) sakarā ar Putina apvainojumiem paziņoja: "Mums, ebrejiem, ir šokÄ“joši dzirdÄ“t Putinu manipulÄ“jot ar Lipska sacÄ«to sarunā ar Ä€dolfu Hitleru 1938. gadā. NevajadzÄ“tu aizmirst, ka Polija atbalstÄ«ja tās 10 procentu ebreju minoritātes emigrāciju, bet tas tika darÄ«ts sadarbÄ«bā ar cionistu kustÄ«bu, kurai tā sniedza slepenu militāru atbalstu, un tajā pašÄ laikā, kad Trešais reihs 1938. gadā izraidÄ«ja tÅ«kstošiem ebreju, Polijas diplomātiskie dienesti, ieskaitot personÄ«gi vÄ“stnieku Lipski, viņiem palÄ«dzÄ“ja. ApsÅ«dzÄ“t Lipski par antisemÄ«tismu, pamatojoties uz vienu teikumu, kas izrauts no konteksta, ir ārkārtÄ«gi bezatbildÄ«gi.”

Īsa izziņa par Juzefu Lipski.

Polijas vÄ“stnieks Vācijā kopš 1934.gada. PÄ“c WWII sākuma kā brÄ«vprātÄ«gais iestājas poļu militārajā formācijā Francijā un pÄ“c Vācijas uzbrukuma Francijai ņem dalÄ«bu kaujās 1.Grenadieru divÄ«zijas rindās. Sākot no 1940.gada, tiek nozÄ«mÄ“ts dienestam poļu bruņoto spÄ“ku virspavÄ“lnieka štābā. Sabiedroto Itālijas kampaņas laikā ņem dalÄ«bu kaujā par Ankonu (Ancona) un kā viens no pirmajiem ielaužas nacistu ieņemtajā pilsÄ“tā. Dienestu beidz majora pakāpÄ“. 1947.gadā emigrÄ“ uz ASV.

Nobeidzot tÄ“mu par “antisemÄ«tiskām cÅ«kām”, prātā nāk Putina “aforisms”, ko viņš bija veltÄ«jis Rietumu žurnālistiem kādā no savām publiskās uzstāšanās reizÄ“m un ko pilnÄ«bā var attiecināt uz viņu pašu: «Ð§Ñ‚о то там выкoвыривают из носа и размазывают по бумаге.» ( Kaut ko izurbina no deguna un izsmÄ“rÄ“ uz papÄ«ra.)

Nu ko, ar “antisemÄ«tiskām cÅ«kām” viss ir skaidrs - lielākā cÅ«ka (lai man piedod šie dzÄ«vnieki) saskaņā ar Putina loÄ£iku ir cionisma garÄ«gais lÄ«deris Teodors Hercls. Bet laiks ir pāriet pie otrās daļas.

Putins kā pretargumentu Molotova-Ribentropa paktam min Polijas iebrukumu ÄŒehoslovakijā 1938.gadā, it kā iepriekš vienojoties ar Hitleru. NebÅ«tu slikti, ja šos vienošanās protokolus, ja tādi, protams, eksistÄ“, Kremlis nevis rādÄ«tu ziņās no viena metra attāluma un lielā ātrumā, bet gan tos publicÄ“tu, lai vÄ“sturnieki varÄ“tu spriest par to autentiskumu. Domāju, ka to diez vai varÄ“s sagaidÄ«t, tāpÄ“c bÅ«tu vÄ“rts pieskarties tÄ“mai rÅ«pÄ«gāk.

Stāstam ir pasena vÄ“sture, un tā pirmsākumi meklÄ“jami 1918.gadā, kad tika dibinātas jaunās Polijas un ÄŒehoslovākijas valstis. Ir runa par teritoriālo strÄ«du, kas skar Cešinas apgabalu tagadÄ“jās Polijas un ÄŒehijas pierobežā (ÅšlÄ…sk CieszyÅ„ski pl. TÄ›šínské Slezsko cz.). 1918.gada 5.novembrÄ« starp vietÄ“jām poļu un čehu pašvaldÄ«bām tika panākta vienošanās par pagaidu reÄ£iona sadalÄ«jumu atbilstoši etnogrāfiskajam kritÄ“rijam - reÄ£ionam ar poļu iedzÄ«votāju vairākumu bija jābÅ«t iekļautam Polijā, savukārt teritorija ar čehu lielāku Ä«patsvaru bija iekļaujama ÄŒehoslovākijā. TomÄ“r šis sadalÄ«jums netika apstiprināts ar attiecÄ«giem starpvalstu lÄ«gumiem.

Konflikts sākās 1919.gada janvārī, Čehoslovākijas armijai iebrūkot poļu apdzīvotajā reģionā, turklāt apdzīvotā vietā Stonava (Stonawa pl.) no čehu puses 26.janvārī tika pastrādāts kara noziegums - nogalināti 20 poļu gūstekņi, nodurot tos ar durkļiem. Jāpiezīmē, ka Polija tobrīd bija aizņemta karā ar Ukrainu, tādēļ nopietnu pretestību izrādīt nespēja.

Pakļaujoties Antantes spiedienam, tā paša gada februārÄ« tika sarÄ«kots plebiscÄ«ts, kā rezultātā teritorija tika sadalÄ«ta attiecÄ«bā 44/56. 1920.gada jÅ«lijā, laikā, kad Varšavas pievārtÄ“ Polija veda izdzÄ«vošanas kaujas ar Krievijas boļševiku ordām, Polija, pakļaujoties Antantes spiedienam, ko, savukārt, izmantojot Polijas kritisko stāvokli, iniciÄ“ja čehu ārlietu ministrs Edvards Benešs, bija spiesta piekrist jaunam dalÄ«jumam, šoreiz nerÄ«kojot plebiscÄ«tu, kā rezultātā rÅ«pnieciski attÄ«stÄ«ts reÄ£ions Zaolze (Zaolzie pl.) ar poļu izcelsmes iedzÄ«votāju pārsvaru tika iekļauts ÄŒehoslovākijā, kas arÄ« tika nostiprināts konferencÄ“ Beļģijas pilsÄ“tā Spa.

Ja var ticÄ“t poļu avotiem, tad čehi starpkaru periodā piekopa pret vietÄ“jiem poļiem vÄ“rstu politiku, veicinot to asimilāciju. 1938.gada 30.septemrÄ« Polija izvirza čehu pusei ultimātu, pieprasot savstarpÄ“jās robežas korekciju Zaolzes reÄ£ionā, ņemot vÄ“rā etnogrāfisko kritÄ“riju. Dienu vÄ“lāk ÄŒehoslovākijas valdÄ«ba prasÄ«bām piekrÄ«t, un Polija pārņem savā kontrolÄ“ teritoriju, kas tika tai atņemta Spa konferences rezultātā un papildus tam vÄ“l atsevišÄ·us rajonus.

Nu ko šeit var pateikt? Manā skatÄ«jumā Polijas rÄ«cÄ«ba konkrÄ“tajā situācijā piebeidzot pretinieku, ko gar zemi bija noguldÄ«jis jau kāds cits, nebija Fair Play neskatoties ne uz kādiem vÄ“sturiski pamatotiem vai citiem argumentiem un neviļus prātā nāk analoÄ£ija ar 1939.gada 17.septembri.

TaisnÄ«bas labad gan jāpiebilst, ka čehi drÄ«z vien pielāgojās jaunajai lietu kārtÄ«bai un cÄ«tÄ«gi strādāja Škodas rÅ«pnÄ«cās, ražojot III reiham nepieciešamo bruņojumu, kas, protams, nepatika britiem, kuri arÄ« organizÄ“ja atentātu pret Hitlera vietvaldi Heidrihu ar čehu izcelsmes aÄ£entu rokām, tādejādi cerot izraisÄ«t atbildes represijas no vāciešu puses, kas arÄ« tika panākts, ja atceramies Lidici. Bet tas jau cits stāsts.

 Nobeidzot šo tÄ“mu, pateikšu tikai vienu - pielÄ«dzināt poļu rÄ«cÄ«bu 1938.gadā attiecÄ«bā pret savu dienvidu kaimiņu Molotova-Ribentropa paktam, darÄ«jumam, kas lielā mÄ“rā noteica Eiropas likteni vairāk nekā pusgadsimtu uz priekšu un prasÄ«ja desmitiem miljonu dzÄ«vÄ«bu, ir totāla muļķība un cinisma kalngals vienlaicÄ«gi.

Kremļa retorikā patstāvÄ«gi tiek pieminÄ“ta Minhenes vienošanās kā faktors, kas pavÄ“ra ceļu Hitlera turpmākām aktivitātÄ“m. Par šo jautājumu varÄ“tu sarakstÄ«t veselu monogrāfiju, tāpÄ“c pieminÄ“šu tikai galveno. Nenoliedzami, ka šÄ« vienošanās atraisÄ«ja Hitleram rokas. TomÄ“r der pievÄ“rst uzmanÄ«bu tam, kādi bija pušu mÄ“rÄ·i. Ja, noslÄ“dzot Molotova-Ribentropa paktu, abu pušu mÄ“rÄ·is bija sagrābt svešas teritorijas un tas izrietÄ“ja no viņu sludinātās ideoloÄ£ijas (Hitleram tā bija “papildu dzÄ«ves telpas” nodrošināšana vācu tautai, savukārt Staļinam - komunistiskās ideoloÄ£ijas iedibināšana pakļautajās teritorijās), tad Minhenes gadÄ«jumā Anglijas un Francijas mÄ“rÄ·is bija izvairÄ«ties no kara Eiropā par katru cenu, jo bija vÄ“l svaigas atmiņās par WWI un šo valstu tautas jaunu karu nevÄ“lÄ“jās.

Kāds šajā sakarā var pieminÄ“t iecienÄ«to padomjlaiku propogandas tÄ“zi par to, ka rietumvalstis apzināti virzÄ«ja Hitleru uz konfrontāciju ar padomiju. Neesmu kompetents spriest par to, vai tā taisnÄ«ba, tomÄ“r vienu varu apgalvot un proti - tam konkrÄ“tajā situācijā nebija nozÄ«mes, jo abi diktatori jebkurā gadÄ«jumā agri vai vÄ“lu kristu viens otram krāgā, nerÄ“Ä·inoties ar zaudÄ“jumiem, jo tas izrietÄ“ja no viņu jau šeit pieminÄ“tās ideoloÄ£ijas. Ja Hitlers savus plānus necentās slÄ“pt, tad Staļina gadÄ«jumā plāni tika maskÄ“ti ar jezuÄ«tiskiem paņēmieniem. PiemÄ“ri – Tautas Saeimas “vÄ“lÄ“šanas” Latvijā 1940.gadā ar sekojošu lÅ«gumu uzņemt PSRS sastāvā, Polijas Rietumu apgabalos dzÄ«vojošo ukraiņu un baltkrievu “aizsardzÄ«ba”, Somijas darbaļaužu “atbrÄ«vošana no kapitālistu un muižnieku jÅ«ga” (alternatÄ«vā Somijas “valdÄ«ba” KÅ«sinena (Otto Kuusinen) vadÄ«bā tika izveidota padomijā vÄ“l pirms Ziemas kara sākuma) utt., utml. Staļina plānus pirmskara periodā attiecÄ«bā uz Centrālo un Rietumeiropu argumentÄ“ti atspoguļo tādi vÄ“sturnieki ka Marks Soloņins un Viktors Suvorovs (Rezuns).