Par citiem paironizÄ“t „mÄ“rs Bondars†gatavs jau paÅ¡laik, bet par savu „KrÄjbankas†lietu turpina bÄ“guļot
PIETIEK · 17.07.2017. · Komentāri (11)Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«bas vadÄ«tÄjs, bijušais RÄ«gas mÄ“ra amata kandidÄts un kÄdreizÄ“jais Latvijas KrÄjbankas prezidents MÄrtiņš Bondars, kurš pÄ“c viņam finansiÄli potenciÄli katastrofÄlÄ tiesas sprieduma bankas lietÄ bija „aizgÄjis pagrÄ«dÄ“”, nu no tÄs ir iznÄcis, bet tikai daļēji – viņš jau gatavs indÄ«giem jautÄjumiem par saviem politiskajiem konkurentiem, bet atbildÄ“s par savu KrÄjbankas lietu gan vÄ“l nevÄ“loties.
„JÅ«s, @APiebalgs, iestÄjaties par piedÄvÄto nodokļu reformu. VÄ“lÄ“tos uzzinÄt kÄda bija JÅ«su ienÄkumu un soc. nodokļa likme kÄ EK komisÄram?!” – šÄdu jautÄjumu politiÄ·is un bijušais bankas vadÄ«tÄjs svÄ“tdien sociÄlajÄ tÄ«klÄ Twitter bija paziņojis pašreizÄ“jam partijas VienotÄ«ba vadÄ«tÄjam Andrim Piebalgam.
ŠÄ« bija Bondara pirmÄ publiskÄ parÄdÄ«šanÄs kopš jÅ«nija beigÄm, kad atklÄjÄs, ka tiesas spriedums par 15 miljoniem eiro, kas solidÄri piedzenami no bijušajiem KrÄjbankas valdes locekļiem, attiecas arÄ« uz tagadÄ“jo politiÄ·i. TÄ vietÄ, lai sniegtu jelkÄdus komentÄrus, Bondars no medijiem faktiski aizbÄ“ga, ar savas palÄ«dzes starpniecÄ«bu pavÄ“stot, ka esot devies atvaļinÄjumÄ.
Nu politiÄ·is no atvaļinÄjuma ir atgriezies – taÄu, kÄ izrÄdÄs, tikai daļēji. Uz viņam turpat Twitter uzdoto jautÄjumu, kad sabiedrÄ«ba var sagaidÄ«t viņa skaidrojumus KrÄjbankas sprieduma sakarÄ, Bondars ir pavÄ“stÄ«jis, ka „ar darbu saistÄ«tiem jautÄjumiem” viņš bÅ«šot gatavs pievÄ“rsties tikai ceturtdien – 20. jÅ«lijÄ, kad „varÄ“siet personÄ«gi mani satikt un izjautÄt, ja, protams, Jums ir interese”.
Pietiek jau ir informÄ“jis par tiesas sprieduma bÅ«tÄ«bu: ja jaunievÄ“lÄ“tais RÄ«gas domes deputÄts Bondars nevÄ“las atdot Latvijas KrÄjbankas likvidatoram Ä£imenes savrupmÄju – priekšvÄ“lÄ“šanu avÄ«zÄ“ izreklamÄ“to MÄrupes „miera ostu”, kur viņš mÄ“dzot sarunÄties ar Ä·irbjiem, tagadÄ“jam politiÄ·im vispirms kopÄ ar sešiem citiem bijušajiem KrÄjbankas valdes locekļiem steidzami jÄsavÄc vairÄk nekÄ 95 tÅ«kstoši eiro valsts nodevai sakarÄ ar apelÄcijas iesniegšanu par pirmÄs instances tiesas spriedumu un tad jÄcer uz to labÄko.
Par to, ka RÄ«gas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesa slÄ“gtÄ sÄ“dÄ“ nospriedusi solidÄri piedzÄ«t zaudÄ“jumus vairÄk nekÄ 15 miljonu eiro apmÄ“rÄ no septiņiem bijušajiem Latvijas KrÄjbankas valdes locekļiem, jÅ«nija beigÄs paziņoja bankas likvidatora – medijos pretrunÄ«gi vÄ“rtÄ“tÄ un ar skaļiem skandÄliem saistÄ«tÄ uzņēmuma KPMG Baltics pÄrstÄvis.
TaÄu pat pÄ“c uzstÄjÄ«ga Pietiek lÅ«guma KPMG Baltics nevÄ“lÄ“jÄs atklÄt faktiski nekÄdas šÄ«s civilprasÄ«bas detaļas, vien to, ka tiesa nospriedusi – valdes locekļi esot vainojami, ka bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairÄkus aizdevumus Seišelu salÄs un KiprÄ reÄ£istrÄ“tÄm komercsabiedrÄ«bÄm un pÄrņēma to nodrošinÄjumus.
KPMG Baltics nevÄ“las atklÄt arÄ« to bijušo KrÄjbankas valdes locekļu vÄrdus un uzvÄrdus, uz kuriem šis spriedums par iespaidÄ«go summu attiecas. TaÄu, kÄ rÄda Lursoft dati, pÄ“c 2007. gada KrÄjbankas valdÄ“ kopÄ ir bijušas tikai septiņas personas: tie ir Dzintars Pelcbergs, Andrejs SurmaÄs, Ilze Bagatska, Svetlana OvÄiņņikova, MÄrtiņš ZalÄns, kÄ arÄ« divi bijušie bankas vadÄ«tÄji – Ivars PriedÄ«tis un lÄ«dzšinÄ“jais Saeimas deputÄts, jaunievÄ“lÄ“tais RÄ«gas domes deputÄts Bondars.
Šim pirmÄs instances tiesas spriedumam stÄjoties spÄ“kÄ, no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem, tostarp arÄ« politiÄ·a Bondara, par labu bankas likvidatoram solidÄri jÄpiedzen 15 miljoni eiro – tÄtad pa aptuveni 2,14 miljoniem eiro „no galviņas”. Piedziņa var attiekties ne tikai uz viņu personiskajiem Ä«pašumiem un uzkrÄjumiem, bet arÄ« uz Ä£imeņu Ä«pašumiem, ja tie nav Ä«paši nostiprinÄti kÄ konkrÄ“ta laulÄtÄ Ä«pašums.
Bondara gadÄ«jumÄ tas nozÄ«mÄ“, ka, spriedumam stÄjoties spÄ“kÄ, apdraudÄ“ta bÅ«tu arÄ« viņa priekšvÄ“lÄ“šanu izdevumos izreklamÄ“tÄ „miera osta” MÄrupÄ“. No politiÄ·a amatpersonas deklarÄcijÄm gan izriet, ka tÄ nav reÄ£istrÄ“ta uz viņa vÄrda un viņš ir tikai dzÄ«vesbiedres ņemta hipotekÄrÄ kredÄ«ta galvotÄjs. TaÄu Lursoft datu bÄze rÄda, ka lÄ«gumu par mantas šÄ·irtÄ«bu laulÄtie nav noslÄ“guši, kas nozÄ«mÄ“, ka piedziņa, visticamÄkais, tiks vÄ“rsta arÄ« pret MÄrupes savrupmÄju.
Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesas tiesneses Anitas Moļņikas spriedumu gan ir iespÄ“jams pÄrsÅ«dzÄ“t, un tas, visticamÄkais, arÄ« tiks, taÄu arÄ« tas ir dÄrgs prieks: kÄ skaidro aptaujÄtie juristi, šÄdÄ situÄcijÄ, kad spriedumÄ minÄ“tÄ summa ir 15 miljoni eiro, apelÄcijas iesniegšanai jÄnomaksÄ valsts nodeva, kuras lielums ir nedaudz virs 95,4 tÅ«kstošiem eiro.
Vai šo summu visi atbildÄ“tÄji var nomaksÄt kopÄ, ja iesniedz kopÄ“ju apelÄcijas sÅ«dzÄ«bu, - par to aptaujÄto juristu viedokļi dalÄs. JebkurÄ gadÄ«jumÄ Bondara amatpersonas deklarÄcija par pagÄjušo gadu rÄda, ka nekÄdu deklarÄ“tu uzkrÄjumu viņam nav bijis, savukÄrt nezinÄmÄm personÄm aizdoti 12 tÅ«kstoši dolÄru un 42,6 tÅ«kstoši eiro.