Par demokrÄtiju, priekÅ¡Ä lÄ«dÄ“jiem un “valstiskÄs nepÄrtrauktÄ«bas†izredzÄ“tajiem
Otto Ozols · 26.03.2021. · Komentāri (0)DomÄjot par “visÄ«pašÄkajiem cilvÄ“kiem”, kuru dzÄ«vÄ«bas un veselÄ«bas ir vÄ“rtÄ«gÄkas nekÄ kaut kÄdiem parastajiem mirstÄ«gajiem, nevilšus atcerÄ“jos kÄdu senÄku rakstu. LÅ«dzu neuztvert to kÄ aicinÄjumu sekot franÄu vai britu piemÄ“ram, jo ko nu viņi saprot no demokrÄtijas, labÄm manierÄ“m un vispÄr valstsgribÄ«ga pazemÄ«bas gara.
Pirms vairÄk nekÄ desmit gadiem viena no spilgtÄkajÄm latviešu intelektuÄlÄ“m Vita MatÄ«sa kÄdÄ savÄ rakstÄ salÄ«dzinÄja attieksmi pret VIPeļiem LatvijÄ un RietumeiropÄ. Atļaušos nocitÄ“t šo fragmentu pilnÄ«bÄ.
MatÄ«sa rakstÄ«ja: "Notikums ir Ä«sts notikums — viena no retajÄm Marisa Jansona viesošanÄs reizÄ“m RÄ«gÄ, šovakar viņš muzicÄ“ kopÄ ar LNSO, un LielajÄ Ä¢ildÄ“ skan Štrauss. Koncertu apmeklÄ“ teju vai visa Latvijas politiskÄ "spice" — prezidente, premjerministrs, ministri, viņu pavadoņi. Uz vienu vakaru šÄ« nu ir tÄ vieta LatvijÄ, kur varas centra magnÄ“tiskais lauks pievelk visspÄ“cÄ«gÄk.
Ir starpbrÄ«dis, un mazÄs kafejnÄ«cas garÄ rinda stiepjas vÄ“l aiz durvÄ«m. Mana jaukÄ kompÄnija, kuras negaidÄ«tÄ ielÅ«guma dēļ arÄ« es šeit atrodos, stÄv kaut kur rindas vidÅ«. KamÄ“r tÄ“rzÄ“jam par nupat dzirdÄ“to, es vÄ“roju, kÄ no galda pie kura sēž vairÄki Ministru kabineta smagsvari, pieceļas divi vÄ«ri no viņu svÄ«tas un mierÄ«gi, visai rindai pa priekšu iet taisnÄ ceÄ¼Ä pie letes. Tikpat mierÄ«ga ir rinda, kura it kÄ neko neredz (vÄ«ri ir pazÄ«stami), neko nemana.
Es gan sÄku vÄrÄ«ties, šÄ·endÄ“ties, un jaukÄ kompÄnija mÄ“Ä£ina mani mierinÄt ar vÄrdiem - "padomju paražas"... Tas gan - neviens normÄls Rietumeiropas politiÄ·is ar kaut ko tÄdu neriskÄ“tu, jo apzinÄtos, ka viņš momentÄ var zaudÄ“t visu klÄtesošo, viņu Ä£imeņu un draugu balsis nÄkamajÄs vÄ“lÄ“šanÄs.
Bet, ja tomÄ“r riskÄ“tu, tad, piemÄ“ram, FrancijÄ viņam bÅ«tu jÄrÄ“Ä·inÄs ar to, ka varbÅ«t kÄds vÄ«rietis no rindas beigÄm skaÄ¼Ä balsÄ« pÄrkliegtu zÄli ar dzÄ“lÄ«gu — "Ei, mÄ«kstmieši, jÅ«s neesat nekÄda Marija Antuanete, un mÄ“s šeit neesam Versaļas pils galms!", un rindas priekšpusÄ“ kÄds varÄ“tu viņiem pat uzspļaut; savukÄrt AnglijÄ bufetniece pati, iespÄ“jams, bÅ«tu nolikusi brašos zÄ“nus pie vietas."
Fragments no Vitas MatÄ«sas raksta „Vientuļais patriotisms” laikrakstÄ “Diena” 2007. gada 16. novembrÄ«.