Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Domājot par “visÄ«pašÄkajiem cilvÄ“kiem”, kuru dzÄ«vÄ«bas un veselÄ«bas ir vÄ“rtÄ«gākas nekā kaut kādiem parastajiem mirstÄ«gajiem, nevilšus atcerÄ“jos kādu senāku rakstu. LÅ«dzu neuztvert to kā aicinājumu sekot franču vai britu piemÄ“ram, jo ko nu viņi saprot no demokrātijas, labām manierÄ“m un vispār valstsgribÄ«ga pazemÄ«bas gara.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem viena no spilgtākajām latviešu intelektuālÄ“m Vita MatÄ«sa kādā savā rakstā salÄ«dzināja attieksmi pret VIPeļiem Latvijā un Rietumeiropā. Atļaušos nocitÄ“t šo fragmentu pilnÄ«bā.

MatÄ«sa rakstÄ«ja: "Notikums ir Ä«sts notikums — viena no retajām Marisa Jansona viesošanās reizÄ“m RÄ«gā, šovakar viņš muzicÄ“ kopā ar LNSO, un Lielajā Ä¢ildÄ“ skan Štrauss. Koncertu apmeklÄ“ teju vai visa Latvijas politiskā "spice" — prezidente, premjerministrs, ministri, viņu pavadoņi. Uz vienu vakaru šÄ« nu ir tā vieta Latvijā, kur varas centra magnÄ“tiskais lauks pievelk visspÄ“cÄ«gāk.

Ir starpbrÄ«dis, un mazās kafejnÄ«cas garā rinda stiepjas vÄ“l aiz durvÄ«m. Mana jaukā kompānija, kuras negaidÄ«tā ielÅ«guma dēļ arÄ« es šeit atrodos, stāv kaut kur rindas vidÅ«. KamÄ“r tÄ“rzÄ“jam par nupat dzirdÄ“to, es vÄ“roju, kā no galda pie kura sēž vairāki Ministru kabineta smagsvari, pieceļas divi vÄ«ri no viņu svÄ«tas un mierÄ«gi, visai rindai pa priekšu iet taisnā ceļā pie letes. Tikpat mierÄ«ga ir rinda, kura it kā neko neredz (vÄ«ri ir pazÄ«stami), neko nemana.

Es gan sāku vārÄ«ties, šÄ·endÄ“ties, un jaukā kompānija mÄ“Ä£ina mani mierināt ar vārdiem - "padomju paražas"... Tas gan - neviens normāls Rietumeiropas politiÄ·is ar kaut ko tādu neriskÄ“tu, jo apzinātos, ka viņš momentā var zaudÄ“t visu klātesošo, viņu Ä£imeņu un draugu balsis nākamajās vÄ“lÄ“šanās.

Bet, ja tomÄ“r riskÄ“tu, tad, piemÄ“ram, Francijā viņam bÅ«tu jārÄ“Ä·inās ar to, ka varbÅ«t kāds vÄ«rietis no rindas beigām skaļā balsÄ« pārkliegtu zāli ar dzÄ“lÄ«gu — "Ei, mÄ«kstmieši, jÅ«s neesat nekāda Marija Antuanete, un mÄ“s šeit neesam Versaļas pils galms!", un rindas priekšpusÄ“ kāds varÄ“tu viņiem pat uzspļaut; savukārt Anglijā bufetniece pati, iespÄ“jams, bÅ«tu nolikusi brašos zÄ“nus pie vietas."

Fragments no Vitas MatÄ«sas raksta „Vientuļais patriotisms” laikrakstā “Diena” 2007. gada 16. novembrÄ«.

Novērtē šo rakstu:

0
0