Par dezinformÄciju un viltus ziņÄm. Kas tas ir?
Ivars PrÅ«sis · 28.05.2021. · Komentāri (0)DezinformÄcijas un viltus ziņu problemÄtika ir sena un neizskaužama parÄdÄ«ba, kura ir bÅ«tiski ietekmÄ“jusi sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas tebndences visos laikos. TÄ tas bija arÄ« nesenÄ pagÄtnÄ“, un tÄ tas ir joprojÄm. TÄ kÄ dezinformÄcija ietekmÄ“ katru cilvÄ“ku, radot potenciÄlus draudus gan kolektÄ«vajai, gan individuÄlajai labklÄjÄ«bai, drošÄ«bai un brÄ«vÄ«bai, ir bÅ«tiski zinÄt, kas ir dezinformÄcija, un saprast tÄs dabu, lai labÄk spÄ“tu orientÄ“ties gan pagÄtnes, gan mÅ«sdienu dezinformÄcijas džungļos.
Īpaši aktuÄli tas ir kļuvis pÄ“dÄ“jÄ laikÄ, kad dezinformÄcijas terminu arvien intensÄ«vÄk sÄk izmantot politiskos nolÅ«kos, radot situÄciju, kad deklaratÄ«va cīņa ar dezinformÄciju kļūst par noteiktu politisku spÄ“ku ideoloÄ£iskÄs propagandas bÅ«tisku elementu, izmantojot kuru tie vÄ“ršas pret sev nevÄ“lamÄm personÄm, organizÄcijÄm un tendencÄ“m. Veidojas situÄcija, kad dezinformÄcija tiek izplatÄ«ta dezinformÄcijas apkarošanas iepakojumÄ. Ä€zis ir iecelts par dÄrznieku, zaglis sauc: “Ķeriet zagli!”, dezinformatori sÄk apkarot dezinformÄciju.
Lai kaut cik orientÄ“tos šajÄ pietiekami sarežģītajÄ sociÄlajÄ parÄdÄ«bÄ, radot sev iespÄ“ju identificÄ“t dezinformÄciju, izšÄ·irt dažÄdu veidu un subjektu dezinformÄcijas, kÄ arÄ« novÄ“rtÄ“t to kaitÄ«guma pakÄpi, ir jÄizprot dezinformÄcijas bÅ«tÄ«ba un jÄzina, kas tas ir. To tad arÄ« pamÄ“Ä£inÄsim apskatÄ«t.
DezinformÄcijas raksturojums un tvÄ“rums
VÄ“sturiski pirmais ideoloÄ£iski reliÄ£iskais un tiesiskais mÄ“Ä£inÄjums cÄ«nÄ«ties ar dezinformÄcijas kaitÄ«gajÄm sociÄlajÄm sekÄm bija melu termina radÄ«šana un melošanas kÄ morÄli nosodÄmas antisociÄlas parÄdÄ«bas implementÄ“šana sabiedrÄ«bas apziņÄ. KÄ šÄda mÄ“Ä£inÄjuma piemÄ“ru var minÄ“t jÅ«du bausli “Tev nebÅ«s nepatiesu liecÄ«bu dot pret savu tuvÄko,” kas kristiešiem pÄrtapa par “Tev nebÅ«s nepatiesu liecÄ«bu dot” jeb “Tev nebÅ«s melot”.
Meli ir visuzskatÄmÄkÄ un zinÄmÄkÄ no dezinformÄcijas daudzajÄm izpausmÄ“m. Un savÄ bÅ«tÄ«bÄ dezinformÄcija rada meliem lÄ«dzÄ«gu maldinošu efektu, kÄdēļ dezinformÄcija neapzinÄti asociÄ“jas ar melošanu, lai gan mÅ«sdienÄs visbiežÄk tÄ tas nav, jo kvalitatÄ«va dezinformÄcija nemelo. TÄpÄ“c, lai saprastu, kas ir dezinformÄcija, vispirms ir jÄnoskaidro, kas ir meli.
PlašÄkÄ tvÄ“rumÄ melus var definÄ“t kÄ nepatiesas informÄcijas sniegšanu, bet šÄds skatÄ«jums neņem vÄ“rÄ cilvÄ“ka spÄ“jas un nolÅ«ku, tÄpÄ“c tas neatbilst humÄnisma morÄles normÄm un savÄ bÅ«tÄ«bÄ ir kļūdains. PrecÄ«zÄks melu definÄ“jums ir apzinÄta nepatiesas informÄcijas sniegšana, kas sašaurina termina apjomu, izslÄ“dzot no tÄ kļūdu un nezinÄšanas gadÄ«jumus. PlašÄ melu definÄ«cija ir vienkÄrša (primitÄ«va) un tÄ dod iespÄ“ju salÄ«dzinoši viegli tos identificÄ“t uz neiejÅ«tÄ«bas pret cilvÄ“ku rÄ“Ä·ina, savukÄrt sašaurinÄta melu definÄ«cija ir precÄ«za un cilvÄ“cÄ«ga, bet to ir daudz grÅ«tÄk praktiski izmantot melu noteikšanÄ.
SabiedrÄ«bas apziÅ†Ä ir iesakņojušÄs abas šÄ«s sapratnes, savÄ starpÄ jaucoties un putrojoties atkarÄ«bÄ no konkrÄ“tiem pielietošanas gadÄ«jumiem un apstÄkļiem. ViltÄ«gi cilvÄ“ki, lai izvairÄ«tos no atbildÄ«bas par melošanu, var apelÄ“t pie šaurÄkÄs sapratnes, savus melus uzdodot par nezinÄšanu, nesapratni, kļūdu vai aizmÄršÄ«bu. SavukÄrt cietsirdÄ«gi cilvÄ“ki, lai par katru cenu sasniegtu savus mÄ“rÄ·us, var izmantot plašÄko melu sapratni, apvainojot melos arÄ« tos, kuri kaut ko nezin vai kļūdÄs. TamlÄ«dzÄ«gas lietas notiek gan sadzÄ«vÄ“, gan sociÄlÄs pÄrvaldes sfÄ“rÄ. SpÄ“lÄ“šanÄs un manipulÄ“šana ar šÄ«m divÄm melu sapratnÄ“m ir viens no dezinformÄcijas virzieniem, kuram ir gana sena vÄ“sture.
TÄtad melojot tiek operÄ“ts ar nepatiesu informÄciju, radot vienai vai vairÄkÄm personÄm kaut kÄdu nepatiesu priekšstatu. Bet tÄdu pat efektu var panÄkt arÄ« operÄ“jot ar daļēju patiesu informÄciju. TÄ ir maldinÄšana, kas ir cita dezinformÄcijas izpausme un kas nav melošana.
Lai maldinÄtu, ir labi jÄpÄrzina gan cilvÄ“ka daba vispÄr, gan konkrÄ“tais objekts, kuru nepieciešams maldinÄt. Tad var selektÄ«vi atlasÄ«t un pasniegt patiesu, bet nepilnÄ«gu informÄciju, no konteksta izrautu informÄciju, sagrozÄ«tu informÄciju, interpretÄcijas, minÄ“jumus un viedokli par apskatÄmo parÄdÄ«bu, izmantot nekorektus vispÄrinÄjumus, analoÄ£ijas un asociÄcijas, veidot pÄrlieku vienkÄršotus vai pÄrmÄ“rÄ«gi sarežģītus aprakstus. Ja to dara prasmÄ«gi, tad, formÄli nemelojot, ir iespÄ“jams radÄ«t faktisku nepatiesu priekšstatu. Šo metodi labi pÄrvalda un plaši izmanto visu valstu žurnÄlisti, publisko attiecÄ«bu (PR) speciÄlisti un juristi. Un arÄ« maldinÄt cilvÄ“ks var apzinÄti vai neapzinÄti.
Nepatiesu priekšstatu var radÄ«t arÄ«, izmantojot pilnÄ«gu patiesu informÄciju (pilnu un bez sagrozÄ«jumiem). ŠÄdos gadÄ«jumos apzinÄtas manipulÄcijas fakts slÄ“pjas apstÄklÄ«, ka informÄcijas izplatÄ«tÄjs zin, ka viņa sniegtÄ informÄcija tiks neatbilstoši uztverta. Tas parasti notiek tÄdēļ, ka mÄ“rÄ·auditorija neizprot kÄdu terminu vai parÄdÄ«bu patieso nozÄ«mi un vadÄs no kÄdiem saviem sadzÄ«viskiem vai lingvistiskiem priekšstatiem par to. Vai arÄ« tad, kad vÄ“stÄ«jums tiek pasniegts objektÄ«vÄ informatÄ«vÄ kontekstÄ vai uz objektÄ«va informatÄ«va fona, kurš bÅ«tiski maina satura uztveramÄ«bu. ArÄ« tÄ ir dezinformÄcija. Šo metodi labi pieprot un izmanto akadÄ“miskÄs aprindas.
TÄ kÄ visbiežÄk vÄ“stÄ«jumi satur nevis vienu, bet gan daudzas informatÄ«vas vienÄ«bas, tad plaši tiek izmantota patiesÄ«bas, maldu un melu kombinÄ“šana dažÄdÄs proporcijÄs, ko kopumÄ var saukt gan par meliem, gan par maldinÄšanu un var arÄ« dÄ“vÄ“t par patiesÄ«bu. Un pats šÄds vÄ“rtÄ“jums var un visbiežÄk arÄ« ir dezinformÄ“jošs.
KÄ atsevišÄ·s dezinformÄcijas veids ir jÄizceļ jaunu terminu radÄ«šana un esošo pÄrdefinÄ“šana, kas dod iespÄ“ju kardinÄli mainÄ«t esošos priekšstatus un uzskatus. ArÄ« šÄdus gadÄ«jumus var dÄ“vÄ“t par meliem, var par maldinÄšanu (krÄpšanu) un var par pilnÄ«gu patiesÄ«bu (jauno patiesÄ«bu), un arÄ« jebkurš šÄds vÄ“rtÄ“jums var bÅ«t dezinformÄ“jošs. ŠÄ« parÄdÄ«ba visvairÄk ir sastopama jurisprudencÄ“, politikÄ un akadÄ“miskÄs aprindÄs, un tÄ ir viena no spilgtÄkajÄm postmoderniskÄ laikmeta iezÄ«mÄ“m (varÄ“tu pat teikt, ka tÄ ir postmoderniskÄs sabiedrÄ«bas pagrimuma pavadonis). MÅ«sdienÄs šÄdi parasti dezinformÄ“ apzinÄti, bet tas var notikt arÄ« neapzinÄti.
VÄ“l Ä«paši izceļama ir dezinformÄcija izziņas, analÄ«tiskajÄ un pÄ“tniecÄ«bas sfÄ“rÄ, kur, kontaktÄ“joties ar nezinÄmo, ir objektÄ«vi nepieciešams izstrÄdÄt dažÄdas, tai skaitÄ arÄ« kļūdainas versijas, kuras pat objektÄ«vu iemeslu dēļ var kļūt dezinformÄ“jošas. Pie šÄ«s sfÄ“ras pieder arÄ« zinÄtniskÄ dezinformÄcija, kura diemžēl tiek izmantota arvien intensÄ«vÄk, graujot gan sabiedrÄ«bas uzticÄ«bu zinÄtnei, gan arÄ« pašus zinÄtniskos institÅ«tus, pÄrvÄ“ršot arÄ« tos par politizÄ“tÄm un ideoloÄ£izÄ“tÄm iestÄdÄ“m.
Lai gan jau šÄds virspusÄ“js dezinformÄcijas tvÄ“rums ir pietiekami plašs, komplicÄ“ts un sarežģīts, tas nebÅ«t nav izsmeļošs. PatiesÄ dezinformÄcijas bÅ«tÄ«ba ir daudz sarežģītÄka, plašÄka un visaptverošÄka.
Lai gan meli pamatoti tiek uzskatÄ«ti par negatÄ«vu parÄdÄ«bu, tomÄ“r eksistÄ“ arÄ« t.s. “labie meli”, kad cilvÄ“kam apzinÄti tiek sniegta nepatiesa informÄcija viņa paša labÄ. Meli, maldinÄšana un dezinformÄ“joša pieeja pietiekami daudz tiek izmantota bÄ“rnu audzinÄšanÄ un pedagoÄ£ijÄ, un atsevišÄ·os gadÄ«jumos tam nav alternatÄ«vu. Ja pieaugušos uzskata par izaugušiem bÄ“rniem un gan atsevišÄ·u personu, gan visas sabiedrÄ«bas trÅ«kumus mÄ“Ä£ina koriģēt ar pÄraudzinÄšanas metodÄ“m, tad neizbÄ“gami rodas nepieciešamÄ«ba izmantot arÄ« šos pedagoÄ£iskÄs dezinformÄ“šanas paņēmienus. IkdienÄ pietiekami plaši var novÄ“rot, ka izglÄ«toti un inteliÄ£enti cilvÄ“ki nestÄsta visu patiesÄ«bu mazÄk izglÄ«totiem un attÄ«stÄ«tiem lÄ«dzcilvÄ“kiem, bieži vien tos maldinot un dezinformÄ“jot. Plaši šÄda filozofija un prakse ir izplatÄ«ta akadÄ“miskÄs aprindÄs. Un patiešÄm, stÄstÄ«t visu patiesÄ«bu ar tÄs daudzajÄm smalkajÄm niansÄ“m cilvÄ“kiem ar primitÄ«vu prÄta uzbÅ«vi un uzskatiem var bÅ«t bÄ«stami, jo viņi tÄpat visus smalkumus nesapratÄ«s, bet to mazumu, ko sapratÄ«s, var izmantot gan neatbilstoši, gan arÄ« ļaunprÄtÄ«gi (jo šÄdiem cilvÄ“kiem bieži vien ir raksturÄ«ga arÄ« primitÄ«va morÄle – mazisks egoisms vai egocentrisms).
CivilizÄ“tÄ sabiedrÄ«bÄ eksistÄ“ tÄdas parÄdÄ«bas kÄ konfidencialitÄte, komercnoslÄ“pums, valsts noslÄ“pums un noslÄ“pums. Tas viss tiek aizsargÄts arÄ« ar dezinformÄcijas plÄ«vuru, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ pielietojot arÄ« pietiekami primitÄ«vu maldinÄšanu un pat melošanu. OperatÄ«vÄ darbÄ«ba vispÄr nav iespÄ“jama bez dezinformÄ“jošu metožu izmantošanas, tÄpÄ“c jebkuras valsts specdienesti daudz un intensÄ«vi izmanto visu dezinformÄ“jošo metožu spektru.
TÄtad, papildus pietiekami sarežģītajiem dezinformÄcijas nepatiesuma pakÄpes un apzinÄtÄ«bas smalkumiem, eksistÄ“ vÄ“l dezinformÄcijas dalÄ«jums nosacÄ«ti “labÄ” un nosacÄ«ti “sliktÄ”, kÄ arÄ« tÄs dalÄ«jums pÄ“c avota organizatoriskÄs, valstiskÄs un iekšpolitiski strukturÄlÄs piederÄ«bas.
Bet arÄ« tas neizsmeļ visu dezinformÄcijas koplauku. EksistÄ“ vÄ“l tÄda parÄdÄ«ba kÄ ticÄ«ba. Jebkura informatÄ«va parÄdÄ«ba var bÅ«t ne tikai patiesa vai nepatiesa, bet tai var vai nu ticÄ“t, vai neticÄ“t, vai arÄ« daļēji ticÄ“t un daļēji neticÄ“t, vai vienkÄrši pieņemt zinÄšanai bez attieksmes formulÄ“šanas, vai var vispÄr par to neaizdomÄties. TÄpÄ“c, vÄ“rtÄ“jot dezinformÄciju, ļoti bÅ«tiska ir dezinformÄcijas avota ticÄ«battieksme attiecÄ«bÄ pret savu vÄ“stÄ«jumu. Vai cilvÄ“ks tic tam, ko saka? Ja netic, tad, kam viņš tic un kÄpÄ“c saka to, ko saka? VÄ“stÄ«jumam (tai skaitÄ dezinformÄ“jošam), kam vÄ“stÄ«tÄjs tic ir daudz lielÄks iedarbÄ«bas spÄ“ks, kÄ vÄ“stÄ«jumam, kam vÄ“stÄ«tÄjs netic (kÄ tas ir pÄ“rkamu žurnÄlistu un sabiedrisko attiecÄ«bu speciÄlistu gadÄ«jumos). Pie tam, ja cilvÄ“ks vÄ“sta to, kam tic, tad tas liecina par tÄ godÄ«gumu, un otrÄdi, ar visiem no tÄ izrietošajiem secinÄjumiem.
Var ticÄ“t kaut kam teorÄ“tiski reÄlam, bet var ticÄ“t arÄ« tÄdiem fantÄzijas produktiem, kuru patiesums ir nepierÄdÄms. Un tÄ jau ir reliÄ£iju un ideoloÄ£isku teoriju sfÄ“ra, kura savÄ bÅ«tÄ«bÄ ir dezinformÄ“joša. Jebkura dezinformÄcija mÄ“Ä£ina radÄ«t ticÄ«bu kaut kam un ir ļoti bÅ«tiski, kam tieši, tÄpÄ“c ir svarÄ«gi kÄda tipa reliÄ£iskajam un ideoloÄ£iskajam segmentam pieder dezinformÄ“jošais vÄ“stÄ«jums un tÄ avots (nereti tie atšÄ·iras, kas ir viena no negodÄ«gas dezinformÄcijas pazÄ«mÄ“m). TÄpÄ“c visam apskatÄ«tajam dezinformÄcijas kopumam ir jÄpievieno arÄ« ideoloÄ£iski - reliÄ£iskÄ dalÄ«juma komponente.
Jebkuram vÄ“stÄ«jumam var bÅ«t dažÄdas formas. IkdienišÄ·ajÄ un masu komunikÄcijÄ dominÄ“ reÄlistiskas jÄbÅ«tÄ«bas vÄ“stÄ«jumu forma, bet eksistÄ“ arÄ« citas, kuras daudz tiek izmantotas arÄ« nosacÄ«ti dezinformatÄ«vos nolÅ«kos. NosacÄ«ti tÄpÄ“c, ka šo citu vÄ“stÄ«jumu formu bÅ«tÄ«ba pat abstrakti teorÄ“tiskÄ lÄ«menÄ« problematizÄ“ objektÄ«vu, loÄ£iski pamatotu, konsekventu un drošu kritÄ“riju un etalonu radÄ«šanu, jo visas šÄ«s sfÄ“ras formas ir relatÄ«vas. Runa ir par mÄkslu visÄs tÄs izpausmÄ“s, tai skaitÄ literÄrajÄ, ar tÄs bezgalÄ«gajÄm iespÄ“jÄm, ko dod ar realitÄtes valgiem nesaistÄ«tais fantÄzijas lidojums.
Praktiski mÄksla visos laikos ir tikusi plaši izmantota propagandas, tai skaitÄ arÄ« dezinformÄcijas, izplatÄ«šanai masÄs. TÄpÄ“c ir pietiekami daudz piemÄ“ru, kad pret to mÄ“Ä£inÄja tieši un atklÄti cÄ«nÄ«ties, gÅ«stot pat Ä«slaicÄ«gus un lokÄlus panÄkumus, tomÄ“r visi subjekti, kuri to darÄ«ja, ilgtermiÅ†Ä piedzÄ«voja neveiksmes, un ir skaidrs kÄpÄ“c. TÄ kÄ mÄkslÄ nav stingru kritÄ“riju, tad kritÄ“rijveidÄ«ga cīņa ar elastÄ«gÄm bezformÄ«gÄm tendencÄ“m iznÄ«cina attiecÄ«gÄ subjekta ÄrÄ“jos un iekšÄ“jos sociÄlos mehÄnismus, un tas pÄ“c kÄda laika zaudÄ“ lielu daļu savas ietekmes vai pat iznÄ«kst. Šis apstÄklis mÄkslu padara par relatÄ«vi drošu propagandas un dezinformÄcijas izplatÄ«šanas veidu, jo subjekti, kuriem ir saglabÄjies noteikts veselÄ saprÄta minimums, neuzdrošinÄsies pret to formÄli un atklÄti vÄ“rsties, bet tos, kuriem ar spriestspÄ“ju ir problÄ“mas, šÄdi var ievilinÄt suicidÄlÄs lamatÄs.
RezumÄ“jot jÄsecina, ka dezinformÄcija ir ļoti plaša, komplicÄ“ta, sarežģīta, smalka, neviennozÄ«mÄ«ga un visaptveroša parÄdÄ«ba, kura visciešÄkÄ mÄ“rÄ ir saistÄ«ta ar svarÄ«gÄkajiem sabiedrÄ«bas sociÄlajiem institÅ«tiem un nozÄ«mÄ«gÄkajiem procesiem, tÄpÄ“c primitÄ«vai, vienkÄršotai un bezatbildÄ«gai pieejai šai jomÄ var bÅ«t graujošas sociÄlÄs sekas.
Kas ir dezinformÄcija? TÄs dalÄ«jums.
DezinformÄcija plašÄkÄ sapratnÄ“ ir operÄ“šana ar patiesu, daļēji patiesu un/vai nepatiesu informÄciju, radot vai mÄ“Ä£inot radÄ«t nepatiesu priekšstatu.
ŠaurÄkÄ sapratnÄ“ dezinformÄcija ir apzinÄta operÄ“šana ar patiesu, daļēji patiesu un/vai nepatiesu informÄciju, mÄ“Ä£inot radÄ«t nepatiesu priekšstatu.
DezinformÄcija ir bÅ«tisks, bet ne obligÄts, propagandas elements. AtsevišÄ·u konkrÄ“tu gadÄ«jumu kontekstÄ termini propaganda un maldinÄšana var tikt izmantoti kÄ dezinformÄcijas sinonÄ«mi.
PÄ“c dezinformÄciju radÄ«jušÄ subjekta to var iedalÄ«t individuÄlÄ dezinformÄcijÄ un organizÄciju dezinformÄcijÄ. Pie organizÄciju dezinformÄcijas pieder valsts struktÅ«ru dezinformÄcija, komercstruktÅ«ru dezinformÄcija, sabiedrisko organizÄciju dezinformÄcija, reliÄ£isko organizÄciju dezinformÄcija un neformÄlu grupu (organizÄciju) dezinformÄcija.
No iekšpolitiska skatu punkta var izšÄ·irt iekšÄ“jo dezinformÄciju un Ärvalstu dezinformÄciju. Ä€rvalstu dezinformÄciju var iedalÄ«t konkrÄ“tu valstu dezinformÄcijÄ un globÄlÄ dezinformÄcijÄ, kad to ir radÄ«jusi pÄrnacionÄla struktÅ«ra vai grupa, lai to izplatÄ«tu daudzÄs pasaules valstÄ«s.
PÄ“c faktiskÄm vai iespÄ“jamÄm sekÄm dezinformÄcija var bÅ«t konstruktÄ«va, var bÅ«t destruktÄ«va, bet var bÅ«t šÄ·ietami neitrÄla vai arÄ« tÄs ietekmi var bÅ«t grÅ«ti vai neiespÄ“jami viennozÄ«mÄ«gi (vai precÄ«zi) noteikt.
PÄ“c darbÄ«bas sfÄ“ras (nozares) var bÅ«t politiskÄ dezinformÄcija, ekonomiskÄ dezinformÄcija, militÄrÄ dezinformÄcija, zinÄtniskÄ dezinformÄcija, pedagoÄ£iskÄ dezinformÄcija, medicÄ«niskÄ dezinformÄcija, juridiskÄ dezinformÄcija u.c.
PÄ“c subjekta darbÄ«bas pamatojuma (motivÄcijas) var bÅ«t sadzÄ«viska dezinformÄcija, komerciÄla dezinformÄcija, ideoloÄ£iski – reliÄ£iska dezinformÄcija.
Å…emot vÄ“rÄ dezinformÄcijas radÄ«tÄja vai izplatÄ«tÄja personisko attieksmi pret dezinformÄciju to var iedalÄ«t godÄ«gÄ dezinformÄcijÄ un negodÄ«gÄ dezinformÄcijÄ.
PÄ“c formÄlÄ statusa var bÅ«t oficiÄla dezinformÄcija, kad to rada un izplata oficiÄlas struktÅ«ras un/vai to pilnvarotas personas, un neformÄla dezinformÄcija.
PÄ“c kvalitÄtes un iedarbÄ«bas pakÄpes dezinformÄcija var bÅ«t efektÄ«va, bet var bÅ«t arÄ« neefektÄ«va.
Ä»oti svarÄ«gs dezinformÄciju raksturojošs apstÄklis ir skatu punkts, izejot no kura (par pamatu ņemot kuru) tiek apskatÄ«ta dezinformÄcijas problemÄtika un konkrÄ“ti noteikts, kas ir dezinformÄcija un, kas nav dezinformÄcija. DezinformÄcijas problemÄtiku var apskatÄ«t objektÄ«vi, bet var arÄ« apskatÄ«t, vadoties no konkrÄ“tas ideoloÄ£iski - reliÄ£iskas sistÄ“mas uzskatiem un/vai izejot no personisko un/vai organizatorisko interešu skatu punkta.
Ja dezinformÄcijas problemÄtikai nepieiet objektÄ«vi, atbildÄ«gi un godÄ«gi, tad par dezinformÄciju var patvaļīgi pasludinÄt visu to, kas neatbilst, neatbalsta vai nonÄk pretrunÄ ar subjekta, kurš nosaka, kas ir dezinformÄcija, ideoloÄ£iski - reliÄ£iskajiem uzskatiem un/vai interesÄ“m. Un tas ir nekas cits kÄ dezinformÄcija. Bet, ja šÄdu pieeju izmanto valsts struktÅ«ras, tad tam var bÅ«t sevišÄ·i smagas ilgtermiņa sociÄlas sekas, kas var ievÄ“rojami pastiprinÄt sabiedrÄ«bas polarizÄciju un neuzticÄ«bu valsts institÅ«tiem. SavukÄrt, ja papildus tam valstsveidÄ«gas struktÅ«ras arÄ« ignorÄ“ humÄnisma pamatprincipus, tad tas izvÄ“ršas masveida represijÄs un terorÄ, ar tendenci pÄraugt genocÄ«dÄ. ŠÄ« ir ļoti nopietna un eksistenciÄla civilizÄ“tas sabiedrÄ«bas problÄ“ma.
TÄpÄ“c, izejot no subjekta, kurš apzinÄti rada un/vai izplata dezinformÄciju, ideoloÄ£iski - reliÄ£iskÄs uzskatu sistÄ“mas, un tÄ deklaratÄ«vajiem vai faktiskajiem mÄ“rÄ·iem, dezinformÄcija var bÅ«t humÄnÄ vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mÄ balstÄ«ta dezinformÄcija (humÄna dezinformÄcija), kÄ arÄ« var bÅ«t nehumÄnÄ un antihumÄnÄ vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mÄ balstÄ«ta dezinformÄcija (nehumÄna un antihumÄna dezinformÄcija).
Un tÄpÄ“c eksistÄ“ teorÄ“tiski “nepareiza”, bet vairuma subjektu faktisko dezinformÄcijas sapratni nosedzoša definÄ«cija: DezinformÄcija ir apzinÄta vai neapzinÄta operÄ“šana ar patiesu, daļēji patiesu un/vai nepatiesu informÄciju, radot vai mÄ“Ä£inot radÄ«t nepatiesu priekšstatu un vai nu lai apšaubÄ«tu vai noliegtu kÄda cita subjekta ideoloÄ£iski - reliÄ£isko uzskatu sistÄ“mu, kÄdu atsevišÄ·u tÄ tÄ“zi un/vai kaitÄ“tu attiecÄ«gÄ subjekta ideoloÄ£iskajÄm vai organizatoriskajÄm interesÄ“m, vai nu lai popularizÄ“tu vai aizstÄvÄ“tu savu ideoloÄ£iski - reliÄ£isko uzskatu sistÄ“mu, kÄdu atsevišÄ·u tÄ tÄ“zi un/vai aizstÄvÄ“tu savas ideoloÄ£iskÄs vai organizatoriskÄs intereses.
No tÄ izriet, ka bÅ«tiskÄkÄs kompetences orientÄcijai informatÄ«vÄ telpÄ ir ne tikai spÄ“ja atšÄ·irt patiesu informÄciju no nepatiesas, bet arÄ« spÄ“ja noteikt dezinformÄ“šanas faktu, dezinformÄ“šanas mÄ“rÄ·i, subjektu, kurš ir radÄ«jis dezinformÄciju, subjektu, kurš izplata dezinformÄciju, dezinformÄcijas valstisko piederÄ«bu, dezinformÄcijas ideoloÄ£iski – reliÄ£isko piederÄ«bu un, vai dezinformÄcija ir humÄna, nehumÄna vai antihumÄna.
OficiÄlÄ dezinformÄcija.
TÄ kÄ gan pÄ“c apjoma, gan ietekmes visnoteicošÄkÄ ir tieši oficiÄlÄ dezinformÄcija, tad to apskatÄ«sim sÄ«kÄk.
Var izdalÄ«t vairÄkus oficiÄlas dezinformÄcijas redzÄ“jumus. VisplašÄkÄ skatÄ«jumÄ oficiÄlÄ dezinformÄcija ir dezinformÄcija, kuru rada un izplata oficiÄlas struktÅ«ras un/vai to pilnvarotÄs personas. TÄtad tÄ ir jebkÄda dezinformÄcija, kuru rada jebkÄda oficiÄli reÄ£istrÄ“ta struktÅ«ra (tai skaitÄ komercstruktÅ«ras, sabiedriskas organizÄcijas u.c.) un izplata to jebkÄdÄ veidÄ (gan tieši un atklÄti no sava vÄrda, gan netieši, neformÄli, no citu personu vÄrda).
Bet var bÅ«t vairÄkas šaurÄkas sapratnes, par oficiÄlu dezinformÄciju uzskatot: 1) tikai tieši un atklÄti izplatÄ«tu dezinformÄciju no oficiÄlu struktÅ«ru un/vai to pilnvaroto pÄrstÄvju vÄrda; 2) tikai valsts struktÅ«ru radÄ«tu un jebkÄdÄ veidÄ izplatÄ«tu dezinformÄciju; 3) tikai valsts struktÅ«ru radÄ«tu un tieši un atklÄti izplatÄ«tu dezinformÄciju no valsts struktÅ«ru un/vai to pilnvaroto amatpersonu vÄrda.
SvarÄ«gi ir zinÄt visas šÄ«s sapratnes, jo arÄ« tÄs cilvÄ“ku apziÅ†Ä jaucas, un arÄ« manipulÄ“šana ar tÄm ir viens no praktiski izmantotiem dezinformÄ“šanas paņēmieniem. TÄlÄkÄ oficiÄlÄs dezinformÄcijas apskatÄ tiks izmantota sapratne, ka oficiÄlÄ dezinformÄcija ir valsts struktÅ«ru vai to pilnvarotu personu radÄ«ta un jebkÄdÄ veidÄ izplatÄ«ta dezinformÄcija.
TÄ kÄ valsts struktÅ«ru pastÄvÄ“šanas jÄ“ga un galvenÄ funkcija ir sabiedriskÄ labuma principa materializÄ“šana savÄ teritorijÄ attiecÄ«bÄ uz saviem pilsoņiem, kopÄ ar to nÄk arÄ« noteiktas tiesÄ«bas un reizÄ“m pat pienÄkums šÄ« virsmÄ“rÄ·a sasniegšanas vÄrdÄ izmantot arÄ« dezinformatÄ«vas metodes. ŠÄ« objektÄ«vi pamatotÄ valsts struktÅ«ru radÄ«tÄ dezinformÄcija ir pieskaitÄma dabÄ«gÄs dezinformÄcijas kopai. Tikai dabÄ«gÄ oficiÄlÄ dezinformÄcija ir leÄ£itÄ«ma un legÄla oficiÄla dezinformÄcija, tÄpÄ“c ideÄlÄ gadÄ«jumÄ oficiÄlai dezinformÄcijai ir jÄpieder tikai pie dabÄ«gÄs oficiÄlÄs dezinformÄcijas kategorijas. Diemžēl praksÄ“ tas ne tuvu tÄ nav.
(DabÄ«gÄ dezinformÄcija – no objektÄ«viem apstÄkļiem organiski izrietoša nepieciešamÄ«ba dezinformÄ“t. KÄ uzskatÄmu dabÄ«gas dezinformÄ“šanas piemÄ“ru var minÄ“t pašaizsardzÄ«bas dezinformatÄ«vo reakciju, kad cilvÄ“ks dezinformÄ“ reÄla vai iedomÄta individuÄla apdraudÄ“juma gadÄ«jumÄ.)
PÄ“c objektÄ«va pamatojuma var izdalÄ«t sekojošus valsts struktÅ«ru dabÄ«gÄs dezinformÄcijas veidus:
1) darba organizÄcijas apsvÄ“rumu pamatota dezinformÄcija;
2) audzinošu apsvÄ“rumu pamatota dezinformÄcija;
3) konfidencialitÄtes un valsts noslÄ“puma sargÄšanas apsvÄ“rumu pamatota dezinformÄcija;
4) sabiedriskÄs vai valsts drošÄ«bas apsvÄ“rumu pamatota dezinformÄcija;
5) operatÄ«vÄs darbÄ«bas apsvÄ“rumu pamatota dezinformÄcija;
6) medicÄ«nisku apsvÄ“rumu pamatota dezinformÄcija;
7) diplomÄtisku apsvÄ“rumu pamatota dezinformÄcija;
8) militÄru apsvÄ“rumu pamatota dezinformÄcija;
9) valsts vai sabiedrisko interešu pamatota dezinformÄcija.
TÄ, piemÄ“ram, lai labÄk organizÄ“tu darbu, priekšniecÄ«bai reizÄ“m ir nepieciešams dezinformÄ“t savus darbiniekus par veicamÄ darba grÅ«tÄ«bas pakÄpi, tÄ izpildes patieso jÄ“gu, darba izpildes kontroles mehÄnismiem utt. Krīžu un nopietnu draudu gadÄ«jumÄ valsts iestÄdes dezinformÄ“ sabiedrÄ«bu, lai izvairÄ«tos no panikas un tÄs izraisÄ«tajÄm sekÄm. IzmeklÄ“tÄji, lai noskaidrotu patiesÄ«bu, mÄ“dz dezinformÄ“t lieciniekus un/vai aizdomÄs turamos par izmeklÄ“šanas rÄ«cÄ«bÄ esošo informÄciju. OperatÄ«vÄs darbÄ«bas ietvaros specdienestu darbinieki mÄ“dz izmantot piesegidentitÄti, speciÄli šim nolÅ«kam izveidotus piesegdokumentus un t.s. “leÄ£endu”. Ä€rsti mÄ“dz dezinformÄ“t pacientus, lai neradÄ«tu liekas un traucÄ“jošas emocionÄlas reakcijas vai lai nodrošinÄtu optimÄlu ÄrstÄ“šanas procesu. NozÄ«mÄ«gs militÄro panÄkumu gÅ«šanas faktors ir arÄ« spÄ“jÄ laicÄ«gi un pÄrliecinoši dezinformÄ“t pretinieku. SavukÄrt diplomÄti nevar kvalitatÄ«vi pildÄ«t savus pienÄkumus bez smalkas dezinformÄ“šanas prasmes. Tie ir tikai daži no plaši zinÄmajiem dabÄ«gas oficiÄlÄs dezinformÄcijas piemÄ“riem.
Diemžēl oficiÄlÄ dezinformÄcija neaprobežojas tikai ar dabÄ«go dezinformÄciju un tÄ satur arÄ« subjektÄ«vÄs dezinformÄcijas komponenti, kura var bÅ«t pat apjomÄ«gÄka par dabÄ«go oficiÄlo dezinformÄciju. OficiÄlÄs dezinformÄcijas subjektÄ«vÄs komponentes pataloÄ£iskumu var izraisÄ«t gan pÄrmÄ“rÄ«gs subjektÄ«vÄs dezinformÄcijas apjoms un Ä«patsvars, gan arÄ« atsevišÄ·i sevišÄ·i kaitÄ«gi subjektÄ«vÄs dezinformÄcijas elementi, kuri rada bÅ«tiski destruktÄ«vu ietekmi uz valsts pÄrvaldes aparÄta darbu.
OrganizÄcijas veido cilvÄ“ki, bet katram cilvÄ“kam ir savs subjektÄ«vs skatÄ«jums uz lietÄm, savas personiskÄs Ä«pašÄ«bas, tieksmes, trÅ«kumi un intereses. IdeÄlÄ gadÄ«jumÄ cilvÄ“kam kÄ organizÄcijas elementam vajadzÄ“tu pacelties pÄri savam “Es”, savai subjektÄ«vajai dabai un uz pienÄkumu izpildes brÄ«dÄ« pilnÄ«bÄ saplÅ«st ar pÄrstÄvÄ“to organizÄciju, pilnÄ«bÄ pÄrņemot tÄs vÄ“rtÄ«bas, skatÄ«jumu un mÄ“rÄ·us. Diemžēl vai par laimi, bet tas nav iespÄ“jams, attiecÄ«gi organizÄciju veidojošo cilvÄ“ku subjektÄ«vÄs Ä«pašÄ«bas pietiekami nopietni ietekmÄ“ visu organizÄciju. Tam ir gan pozitÄ«vi, gan negatÄ«vi efekti. KÄ pozitÄ«vo var minÄ“t organizÄciju relatÄ«vo cilvÄ“ciskumu, pie nosacÄ«juma, ja organizÄcija savÄ vairumÄ sastÄv no psiholoÄ£iski veselÄm personÄm. Bet ir arÄ« negatÄ«vÄs, kuru ietekmÄ“ papildus dabÄ«gai oficiÄlai dezinformÄcijai rodas subjektÄ«vÄ oficiÄlÄ dezinformÄcija, kura pie noteiktiem nosacÄ«jumiem var atstÄt pataloÄ£isku ietekmi uz valsts pÄrvaldes mehÄnismu un attiecÄ«gi arÄ« uz visu sabiedrÄ«bu.
Valsts pÄrvaldÄ“ strÄdÄjošie arÄ« ir cilvÄ“ki ar saviem personiskajiem uzskatiem un interesÄ“m, tÄpÄ“c to darbu ietekmÄ“ arÄ« viņu ideoloÄ£iski – reliÄ£iskie uzskati, radniecÄ«bas saites, draugu un paziņu loks, piederÄ«ba sabiedriskÄm, reliÄ£iskÄm un/vai komercorganizÄcijÄm, kÄ arÄ« neformÄlÄm grupÄm. Visu šo apstÄkļu ietekmÄ“ konkrÄ“tas valsts pÄrvaldÄ“ strÄdÄjošÄs personas noteiktÄ mÄ“rÄ cenšas izmantot savu dienesta stÄvokli arÄ« (reizÄ“m, tikai) lai realizÄ“tu kÄdu no savÄm personiskajÄm interesÄ“m. Kaut nedaudz civilizÄ“tÄs valstÄ«s tas tiek darÄ«ts, formÄli piesedzoties ar valsts interesÄ“m un valsts funkciju izpildi. TÄ ir birokrÄtiskÄ dezinformÄcija, kuru var sastapt teju visu valstu oficiÄlos dokumentos. Un tas atstÄj ietekmi arÄ« uz oficiÄlo dezinformÄciju. TÄdÄ veidÄ dabÄ«go oficiÄlo dezinformÄciju papildina un reizÄ“m noslÄ«cina vai pÄrņem subjektÄ«vÄ oficiÄlÄ dezinformÄcija, kura maskÄ“jas par dabÄ«go oficiÄlo dezinformÄciju un izmanto visas oficiÄlÄs dezinformÄcijas iespÄ“jas, nodarot valsts pÄrvaldes struktÅ«rÄm un sabiedrÄ«bai kaitÄ“jumu, kurš noteiktos gadÄ«jumos var bÅ«t sevišÄ·i nozÄ«mÄ«gs un pat nÄvÄ“jošs.
KÄ oficiÄlÄs dezinformÄcijas subjektÄ«vÄs komponentes izpausmes piemÄ“ru var minÄ“t komercorganizÄciju lobistisko un/vai koruptÄ«vo ietekmi uz valsts pÄrvaldi. TÄpat ļoti plaši ir izplatÄ«ta politisko partiju ietekme uz oficiÄlÄm struktÅ«rÄm, kÄ rezultÄtÄ rodas cita veida subjektÄ«vÄ oficiÄlÄ dezinformÄcija (partijas intereses tiek stÄdÄ«tas augstÄk par sabiedrÄ«bas un valsts interesÄ“m). Pietiekami bieži konkrÄ“tos gadÄ«jumos valsts pÄrvaldes funkcijas tiek izmantotas tÄ«ri sadzÄ«viski, lai izrÄ“Ä·inÄtos ar lÄ“muma pieņēmÄ“jam vai tam pietuvinÄtajiem nevÄ“lamÄm personÄm, vai arÄ« otrÄdi, lai kÄdu nepamatoti atbalstÄ«tu, izceltu, paaugstinÄtu.
SubjektÄ«vÄs ietekmes rezultÄtÄ radusies oficiÄlÄ dezinformÄcija visbiežÄk ir grÅ«ti atšÄ·irama no dabÄ«gÄs oficiÄlÄs dezinformÄcijas, tÄpÄ“c, vÄ“rtÄ“jot oficiÄlo dezinformÄciju, ir bÅ«tiski ņemt vÄ“rÄ arÄ« vispÄrÄ“jo valsts pÄrvaldes struktÅ«ru stÄvokli, lai aptuveni noteiktu, cik liela daļa no oficiÄlÄs dezinformÄcijas varÄ“tu bÅ«t subjektÄ«vÄ dezinformÄcija, un kÄda tieši (komerciÄlÄ, politiskÄ, sadzÄ«viskÄ u.c.).
KÄ potenciÄli sevišÄ·i bÄ«stama parÄdÄ«ba var bÅ«t ideoloÄ£iski – reliÄ£iska dezinformÄcija, kura formÄ“ cilvÄ“ku priekšstatus par ideÄlu cilvÄ“ku, ideÄlu sabiedrÄ«bu un ideÄliem sabiedrÄ«bas pÄrvaldes mehÄnismiem, kÄ arÄ« metodÄ“m kÄ šos ideÄlus sasniegt. Pati civilizÄcija un valsts no vienas puses ir šÄ«s sfÄ“ras ideju materializÄcijas produkts, tai pat laikÄ antihumÄnas idejas un to radÄ«ta dezinformÄcija šai sfÄ“rÄ var izraisÄ«t destruktÄ«vas un pat katastrofÄlas sociÄlas sekas. Pie tam šÄda veida destruktÄ«va ietekme var nebÅ«t atkarÄ«ga no attiecÄ«gÄs dezinformÄcijas izplatÄ«bas apjoma; pietiek, ja tikai daži nozÄ«mÄ«gÄkie valsts pÄrvaldes struktÅ«ru faktisko lÄ“mumu pieņēmÄ“ji savÄ darbÄ«bÄ sÄk vadÄ«ties no antihumÄnÄm idejÄm, lai teorÄ“tiski kļūtu iespÄ“jams šÄdÄ virzienÄ sÄkt mainÄ«t visu valsts pÄrvaldes mehÄnismu. TÄdos gadÄ«jumÄ pilnÄ«bÄ sÄk mainÄ«ties arÄ« oficiÄlÄ dezinformÄcija, pieņemot attiecÄ«gu ideoloÄ£isku virzienu.
ApskatÄ«tais oficiÄlÄs dezinformÄcijas teorÄ“tiskÄ modeļa apraksts attÄ“lo tikai vienu abstraktu valsti, bet valstu ir daudz un tÄs viena ar otru stÄjas visdažÄdÄkajÄs attiecÄ«bÄs (neitrÄli lÄ«dzÄspastÄv, sadarbojas, atbalsta, konkurÄ“, kaitÄ“, karo, pakļauj, iekļauj, apvienojas, sadalÄs utt.). Un šo darbÄ«bu ietvaros plaši tiek izmantota arÄ« oficiÄlÄ dezinformÄcija. Pie tam, ar valstÄ«m viss neaprobežojas. ApskatÄ«to modeli ar dažÄm atrunÄm var attiecinÄt uz jebkuru organizÄciju valsts iekšienÄ“ (tad, protams, ir spÄ“kÄ cita oficiÄlÄs dezinformÄcijas sapratne). Tai pat laikÄ eksistÄ“ arÄ« pÄrnacionÄlas organizÄcijas (globÄlie subjekti), kuras nav piederÄ«gas nevienai valstij un darbojas vienlaicÄ«gi vairÄkÄs valstÄ«s. ArÄ« tie nonÄk visdažÄdÄkajÄs attiecÄ«bÄs gan viens ar otru, gan ar dažÄdÄm valstÄ«m, gan arÄ« valstu iekšienÄ“ esošÄm organizÄcijÄm, un šinÄ«s attiecÄ«bÄs plaši izmanto arÄ« dezinformÄciju, kuru noteiktÄ sapratnÄ“ vai nu var pieskaitÄ«t pie oficiÄlas dezinformÄcijas, vai arÄ« kura tÄdÄ veidÄ tiecas ietekmÄ“t valstu struktÅ«ras, lai tÄs savÄ darbÄ«bÄ vadÄ«tos no šÄ«s dezinformÄcijas, attiecÄ«gi iekļaujot globÄlo subjektu dezinformÄciju savÄ nacionÄlÄs valsts oficiÄlajÄ dezinformÄcijÄ.
No šÄ« virspusÄ“jÄ oficiÄlÄs dezinformÄcijas apraksta kļūst skaidrs, ka lielÄko daļu dezinformÄcijas, kura cirkulÄ“ informatÄ«vajÄ telpÄ, sastÄda tieši oficiÄlÄ dezinformÄcija. Tas vienkÄrši ir jÄzina un jÄņem vÄ“rÄ.
DezinformÄcijas apjoms informatÄ«vajÄ telpÄ
MÅ«sdienu civilizÄcija lielÄ mÄ“rÄ ir kristÄ«gÄ civilizÄcija. KristietÄ«bÄ visa ļaunuma simbols tiek dÄ“vÄ“ts par melu tÄ“vu un tiek mÄcÄ«ts, ka “šauri ir vÄrti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzÄ«vÄ«bu, un maz ir to, kas to atrod.” ŠÄds tÄ“lains apraksts labi raksturo dezinformÄcijas apjomu informatÄ«vajÄ telpÄ. Pat vairÄk, PilÄta retoriskais jautÄjums: “Kas ir patiesÄ«ba?!” ir kÄ apliecinÄjums postmodernistu atziņai, ka patiesÄ«bas Ä«stenÄ«bÄ neesot, bet ir tikai visdažÄdÄkie subjektÄ«vie redzÄ“jumi. ŠÄdu atziņu ietekmÄ“ jau tiek runÄts par “post-truth” (pÄ“cpatiesÄ«bas) laikmetu.
DezinformÄcijas apjoms informatÄ«vajÄ telpÄ patiešÄm ir tik milzÄ«gs un nospiedošs, ka patiesÄ«ba (kura tomÄ“r ir un reizÄ“m liek par sevi manÄ«t) kļūst grÅ«ti saskatÄma, un tik tiešÄm var šÄ·ist, ka tÄs nav, vai arÄ«, ka ar to var nerÄ“Ä·inÄties.
Katram cilvÄ“kam ir dabiska tieksme un pat nepieciešamÄ«ba dezinformÄ“t. Kad cilvÄ“ks mÄ“Ä£ina radÄ«t pozitÄ«vu iespaidu par sevi, tad viņš dezinformÄ“ apkÄrtÄ“jos. Tieši tÄpat cilvÄ“ki ir tendÄ“ti rÄ«koties attiecÄ«bÄ uz organizatoriskajÄm un sociÄlajÄm grupÄm, kurÄm pieder: Ä£imeni, draugiem, reÄ£ionu, darbavietu, domubiedru kopu, tautu, rasi, valsti. SavÄ“jie ir labi, pretstatÄ tiem, kuri nav savÄ“jie. ŠÄ« ideja lielÄkÄs daļas cilvÄ“ku izpildÄ«jumÄ tiek ietÄ“rpa visdažÄdÄkajÄs dezinformÄ“jošÄs konstrukcijÄs.
OrganizÄcijas veido cilvÄ“ki, un katra organizÄcija lÄ«dzÄ«gÄ garÄ izplata sevi slavinošu un savus oponentus nomelnojošu dezinformÄciju. VisuzskatÄmÄkais šÄdas dezinformÄcijas piemÄ“rs ir reklÄma. No tÄs nav glÄbiņa, tÄ ir visur, gan atklÄtÄ, gan slÄ“ptÄ un visi zin, ka reklÄmas “melo”, tas ir – dezinformÄ“.
CilvÄ“ki mÄ“Ä£ina izzinÄt sev nezinÄmo un dažÄdu noslÄ“pumu pÄrpilno pasauli, un izziņas procesÄ savai un citu lietošanai rada dažÄdas idejiskas uzskatu sistÄ“mas, katra no kurÄm ir noteiktÄ mÄ“rÄ nepilnÄ«ga un kļūdaina. Un mÄ“Ä£ina tÄs izplatÄ«t, visbiežÄk dezinformÄ“jot.
Kad cilvÄ“ks nejÅ«tas droši vai ir apdraudÄ“ts, tad viena no individuÄlÄs pašaizsardzÄ«bas taktikÄm ir dezinformÄ“šana. LÄ«dzÄ«gi cilvÄ“ki rÄ«kojas arÄ« kolektÄ«vos un organizÄcijÄs. Kad vieni cilvÄ“ki mÄ“Ä£ina uzbrukt un kaut ko atņemt citiem cilvÄ“kiem, tad viņi visa cita starpÄ arÄ« dezinformÄ“.
Noteiktas teritorijas cilvÄ“ku augstÄkÄ organizatoriskÄ pakÄpe ir valsts. ArÄ« valsts struktÅ«ras, lÄ«dzÄ«gi kÄ jebkura organizÄcija, dezinformÄ“. Tas notiek organizatorisko struktÅ«ru iekšienÄ“, kur dezinformÄ“šana ir neatņemama darba organizÄcijas un vadÄ«bas procesu sastÄvdaļa. TÄpat dezinformÄciju katra organizÄcija izplata uz Äru attiecÄ«bÄ pret saviem esošajiem un potenciÄlajiem klientiem, partneriem, sabiedrotajiem, konkurentiem, pretiniekiem un ienaidniekiem.
Valstu ir daudz un tÄs viena ar otru un ar citu valstu iedzÄ«votÄjiem veido dažÄdas attiecÄ«bas, ko ietvaros arÄ« dezinformÄ“. Tieši valsts struktÅ«ras savu dezinformÄciju cenšas padarÄ«t Ä«paši nemanÄmu, plašu, visaptverošu un iedarbÄ«gu. Un valstu starpÄ notiek nepÄrtraukti un intensÄ«vi dezinformÄciju kari.
TÄ nu sanÄk, ka katra informatÄ«vÄ vienÄ«ba satur tÄda vai cita veida faktisku vai potenciÄlu dezinformÄ“jošu elementu un dezinformÄcija ir it visur. SanÄk, ka cilvÄ“ki dzÄ«vo dezinformÄcijas (maldu, ilÅ«ziju) pasaulÄ“, kurÄ neviens šÄ·ietami nezin patiesÄ«bu un kurÄ katrs rada vai pieņem sev tÄ«kamÄkas dezinformÄ“jošas teorijas. Bet laiku pa laikam cilvÄ“ki tomÄ“r saņem gan patiesÄ«bas atklÄsmes, gan dunkas un triecienus. Agri vai vÄ“lu realitÄte dod par sevi manÄ«t, un, jo sliktÄk tiem, kuri to nesaskata vai ignorÄ“.
VienkÄršas dezinformÄ“jošas sistÄ“mas funkcionÄls apskats
Ir individuÄlÄ un organizÄciju dezinformÄcija. IndividuÄlo dezinformÄciju savu personisko apsvÄ“rumu vadÄ«ti rada un/vai izplata atsevišÄ·i cilvÄ“ki. Spilgta individuÄlÄs dezinformÄcijas izpausme ir baumas.
OrganizÄciju dezinformÄcija ir koordinÄ“tas cilvÄ“ku grupas (organizÄcijas) radÄ«ta un izplatÄ«ta. VisbiežÄk šÄ« dezinformÄcija ir viena no attiecÄ«gas propagandas daļÄm (teorÄ“tiski ir iespÄ“jama propaganda, kura nesatur dezinformÄ“jošus elementus). OrganizÄciju dezinformÄcijai ir sistÄ“misks raksturs.
VienkÄršota organizÄciju dezinformÄcijas radÄ«šanas un izplatÄ«bas shÄ“ma: DezinformÄcijas pasÅ«tÄ«tÄjs – dezinformÄcijas radÄ«tÄjs – dezinformÄcijas sÄkotnÄ“jais izplatÄ«tÄjs (-i) – dezinformÄcijas izplatÄ«šanÄs.
KvalitatÄ«va dezinformÄcija tÄs prasmÄ«gas komunicÄ“šanas gadÄ«jumÄ “iziet tautÄs” un sÄk izplatÄ«ties individuÄlÄ kÄrtÄ (rada baumas, pÄraug baumÄs, sajaucas ar baumÄm, pÄrliecina cilvÄ“kus, iesakņojas cilvÄ“ku personiskajos uzskatos) un sÄk dzÄ«vot savu, no pasÅ«tÄ«tÄja, radÄ«tÄja un izplatÄ«tÄjiem neatkarÄ«gu dzÄ«vi.
DezinformÄcijas tapšanai var izdalÄ«t sekojošus posmus (kuri paši un to izpildes secÄ«ba var bÅ«t nosacÄ«ti):
1. Ierosmes fÄze
1.1. Uzdevums vai problÄ“ma, ko var izpildÄ«t vai atrisinÄt, izmantojot dezinformÄciju;
1.2. Sapratnes rašanÄs, ka jÄizmanto dezinformÄcija;
1.3. LÄ“muma pieņemšana par dezinformÄcijas izmantošanu;
1.4. Uzdevuma definÄ“šana un izpildÄ«tÄja izvÄ“le.
2.RadÄ«šanas fÄze
2.1. InformatÄ«vÄs telpas, auditorijas un objektu izpÄ“te;
2.2. MÄ“rÄ·auditoriju noteikšana;
2.3. Ziņojuma un komunicÄ“šanas veidu katrai mÄ“rÄ·auditorijai noteikšana;
2.4. DezinformÄ“joša satura radÄ«šana;
2.5. KomunikÄcijas kanÄlu un izplatÄ«tÄju izvÄ“le, uzdevuma definÄ“šana.
3.IzplatÄ«šanas fÄze
3.1. DezinformatÄ«vÄ ziņojuma izplatÄ«šana attiecÄ«gajos komunikÄciju kanÄlos attiecÄ«gajÄm mÄ“rÄ·grupÄm;
3.2. DezinformÄcijas izplatÄ«bas un uztveres novÄ“rošana;
3.3. SÄkotnÄ“ji paredzÄ“to atsauksmju uz dezinformÄciju operatÄ«va radÄ«šana un izplatÄ«šana attiecÄ«gajos komunikÄciju kanÄlos attiecÄ«gajÄm mÄ“rÄ·grupÄm;
3.4. DezinformÄcijas izplatÄ«bas un uztveres analÄ«ze, secinÄjumu izdarÄ«šana, atskaite par padarÄ«to darbu un tÄ rezultÄtiem.
4. NoslÄ“guma fÄze
4.1. DezinformÄcijas efekta, defektu un mÄ“rÄ·a sasniegšanas pakÄpes novÄ“rtÄ“jums;
4.2. LÄ“muma pieņemšana par iesÄktÄs dezinformatÄ«vÄs kampaņas turpinÄšanu, koriģēšanu, papildinÄšanu vai pÄrtraukšanu.
MÅ«sdienu pasaulÄ“, kurÄ tukšÄm ÄrišÄ·Ä«bÄm bieži vien tiek piešÄ·irta lielÄka nozÄ«me kÄ bÅ«tÄ«bai, bez Ä«pašas nepieciešamÄ«bas lietas nemÄ“dz saukt Ä«stajos vÄrdos, tÄdēļ termins dezinformÄcija lÄ«dz šim netika daudz lietots, neskatoties uz to, ka pati dezinformÄcija tiek plaši un legÄli radÄ«ta un izplatÄ«ta. MÅ«sdienu pasaulÄ“ propagandas un dezinformÄcijas sfÄ“ra saucas par publiskÄm attiecÄ«bÄm (public relation, PR) un universitÄtes producÄ“ attiecÄ«gus speciÄlistus. ŠajÄ ciniÄ·u un morÄlo relatÄ«vistu sfÄ“rÄ valda uzskats, ka viss ir “Pi-eRs” un visi cilvÄ“ki ir “Pi-eR-isti”, un ka “pÄ«pls” “nohavos” visu.
Cīņa ar dezinformÄciju
TÄ kÄ dezinformÄcija ir visaptveroša, smalka, grÅ«ti tverama, kompleksa, neviennozÄ«mÄ«ga un pretrunÄ«ga parÄdÄ«ba, cīņa ar dezinformÄciju ir gan grÅ«ta, dzÄ«ves pieredzi, daudz zinÄšanu un lielu intelektuÄlo piepÅ«li prasoša, gan arÄ« sociumam potenciÄli bÄ«stama, jo, primitÄ«vi, kļūdaini vai bezatbildÄ«gi cÄ«noties ar dezinformÄciju, valstij un sabiedrÄ«bai var nodarÄ«t neizmÄ“rÄmi lielÄku kaitÄ“jumu, nekÄ to nodara destruktÄ«va dezinformÄcija.
Var izdalÄ«t trÄ«s stratÄ“Ä£ijas cīņai ar dezinformÄciju, kuras noteiktÄ mÄ“rÄ var bÅ«t veiksmÄ«gas:
1) DezinformÄcijas faktoloÄ£iskÄs bÄzes (pamata) samazinÄšana vai likvidÄ“šana.
ŠÄ«s stratÄ“Ä£ijas ietvaros ir jÄuzlabo tie objektÄ«vie apstÄkļi, kuri tiek izmantoti dezinformatÄ«vu tēžu pamatošanai vai ilustrÄ“šanai. PiemÄ“ram, valstu savstarpÄ“jo dezinformatÄ«vo karu gadÄ«jumÄ preventÄ«vi nepieciešams uzlabot sociÄlo vidi un sociÄlos procesus, lai katram cilvÄ“kam (mÄ“rÄ·auditorijai) bÅ«tu acÄ«mredzama ÄrÄ“jÄs dezinformÄcijas maldinošÄ daba. ŠÄ« ir visdrošÄkÄ un nekļūdÄ«gÄkÄ cīņas ar dezinformÄciju stratÄ“Ä£ija, tai pat laikÄ tÄ var prasÄ«t lielu resursu patÄ“riņu un tÄ principiÄli nav izmantojama gadÄ«jumos, kad nav iespÄ“ju vai arÄ« nemaz nav vÄ“lÄ“šanÄs mazinÄt konkrÄ“tu faktoloÄ£isko bÄzi.
2) GodÄ«ga un saprotama informÄ“šana par faktiskajiem apstÄkļiem, kuri ir kļuvuši par dezinformÄcijas objektu vai lÄ«dzekli.
CilvÄ“ki ir vienkÄrši jÄinformÄ“ par tiem apstÄkļiem, par kuriem tiek dezinformÄ“ts. CilvÄ“kiem tas ir jÄizskaidro. Saprotami un godÄ«gi. Ja tÄ dara, tad arÄ« šÄ« ir ļoti iedarbÄ«ga stratÄ“Ä£ija. TomÄ“r to var veiksmÄ«gi realizÄ“t tikai tad, ja cilvÄ“ki uzticas informÄ“tÄjiem un ja viņiem nav šaubas par informÄ“tÄju godaprÄtu. Diemžēl mÅ«sdienÄs bieži vien ar to ir lielas problÄ“mas, jo informÄ“ parasti politiÄ·i, ierÄ“dņi, sabiedrisko attiecÄ«bu speciÄlisti, žurnÄlisti un pat eksperti, kuri paši regulÄri nodarbojas ar tÄda vai cita veida dezinformÄcijas izplatÄ«šanu, attiecÄ«gi ticÄ«bas lÄ«menis to teiktajam ir zems pat tad, kad tie cenšas bÅ«t godÄ«gi. Pie tam, ar informÄ“šanu (vai tagad par modernu kļuvušo “faktu pÄrbaudi”) var piesegt savu kontrdezinformÄciju, kas ir pavisam cita stratÄ“Ä£ija.
3) Svešas dezinformÄcijas aizstÄšana ar savu dezinformÄciju.
ŠÄ« ir mÅ«sdienÄs visizplatÄ«tÄkÄ cīņas ar dezinformÄciju stratÄ“Ä£ija. ObjektÄ«vi tÄ ir pamatota un var dot pozitÄ«vu rezultÄtu tad, ja cīņa notiek ar destruktÄ«vu dezinformÄciju un pret to vÄ“rš konstruktÄ«vu dezinformÄciju. Diemžēl praksÄ“ šÄ« stratÄ“Ä£ija biežÄk izpaužas kÄ dezinformÄciju jeb propagandu karš, kad katra puse savu dezinformÄciju pozicionÄ“ kÄ pozitÄ«vu un patiesu, bet pretinieka kÄ negatÄ«vu un nepatiesu. ŠÄda pieeja nevairo uzticÄ«bu un cilvÄ“ki mÄ“dz no tÄs distancÄ“ties.
Visbeidzot ir vÄ“l ceturtÄ cīņas ar dezinformÄciju stratÄ“Ä£ija un metode, kura no vienas puses var bÅ«t visnotaļ efektÄ«va, bet kuras neapdomÄ«ga, nepamatota, negodprÄtÄ«ga un bezatbildÄ«ga izmantošana var ļoti dÄrgi maksÄt gan subjektam, kurš to realizÄ“, gan valstij, kurÄ to sÄk praktizÄ“t, gan visai sabiedrÄ«bai un reizÄ“m arÄ« konkrÄ“tiem cilvÄ“kiem, kas tajÄ piedalÄs. ŠÄ« metode ir dezinformÄcijas avotu likvidÄ“šana.
Kad cīņa ar dezinformÄciju rada totalitÄru vai teroristisku sabiedrÄ«bas pÄrvaldes modeli?
DezinformÄcijas apjomÄ«guma, sarežģītÄ«bas, pretrunÄ«guma un neviennozÄ«mÄ«guma dēļ cīņai ar to ir nepieciešama speciÄla iestÄde ar Ä«paši augstas kvalitÄtes kadriem un speciÄlÄm pilnvarÄm. Ar to parasti nodarbojas slepenpolicija, jo tÄs funkciju, metožu, kadru politikas, kontroles un personiskÄs atbildÄ«bas komplekss ļauj tai deleģēt uzdevumus, kuru izpildÄ“ ir jÄvadÄs pirmkÄrt pÄ“c likuma gara, reizÄ“m visai brÄ«vi traktÄ“jot likuma burtu.
Lai labÄk saprastu cīņas ar dezinformÄciju objektÄ«vÄs problÄ“mas, ir vÄ“rts apskatÄ«t cīņas ar meliem grÅ«tÄ«bas. AtšÄ·irÄ«bÄ no dezinformÄ“šanas, nepatiesas informÄcijas sniegšana teorÄ“tiski ir nepÄrprotami pierÄdÄma, tomÄ“r, neskatoties uz to, ar likumu tas ir aizliegts tikai dažos konkrÄ“ti atrunÄtos gadÄ«jumos, bet kopumÄ melot nav aizliegts. TÄ tas ir tÄpÄ“c, ka no vienas puses melošana sabiedrÄ«bÄ ir pÄrÄk plaši izplatÄ«ta (melo teju visi un melus savÄ darbÄ«bÄ mÄ“dz izmantot arÄ« oficiÄlas struktÅ«ras), bet no otras puses melošana ir gan grÅ«ti pierÄdÄma, gan arÄ« tÄs plaša apkarošana prasa ieviest stingru un visaptverošu sabiedrÄ«bas kontroli, ievÄ“rojami ierobežojot cilvÄ“ku individuÄlo brÄ«vÄ«bu. Un pat tas var nelÄ«dzÄ“t, jo kurš un kÄdÄ veidÄ tad cÄ«nÄ«tos ar melu apkarotÄju ļaunprÄtÄ«bÄm un meliem?
Ar dezinformÄciju viss ir daudzkÄrt sarežģītÄk, jo dezinformÄcija var operÄ“t ar patiesu informÄciju, tÄpÄ“c vienkÄršotas pieejas cÄ«Å†Ä ar dezinformÄciju gadÄ«jumÄ var izrÄdÄ«ties, ka tiek apkarota nevis dezinformÄcija, bet gan patiesÄ«ba, ar visÄm no tÄ izrietošajÄm šausmÄ«gajÄm sekÄm.
Tieši tÄpÄ“c cīņa ar dezinformÄciju ir slepenpolicijas uzdevums, kuras kadri tiek rÅ«pÄ«gi atlasÄ«ti, kuriem, papildus augstajam praktiskÄs inteliÄ£ences potenciÄlam kritiski svarÄ«ga ir noteikta morÄlÄ tÄ«rÄ«ba un godÄ«gums, un pret kuriem tiek piemÄ“rots Ä«paši paaugstinÄtas personiskÄs atbildÄ«bas princips. Pie tam tikai slepenpolicija ir metodoloÄ£iski spÄ“jÄ«ga noskaidrot daudzus bÅ«tiskus dezinformÄcijas rašanÄs un izplatÄ«bas faktiskos apstÄkļus. TÄpÄ“c slepenpolicija atsevišÄ·os gadÄ«jumos var pieņemt lÄ“mumu izmantot dezinformÄcijas avota likvidÄ“šanas metodi. Bet tÄ kÄ tÄs nepamatotai un neapdomÄ«gai izmantošanai var bÅ«t kritiski negatÄ«vas sociÄlas sekas, dezinformÄcijas avota likvidÄ“šanas metode ir izmantojama atsevišÄ·os galÄ“ju izņēmumu gadÄ«jumos ar viennozÄ«mÄ«gu un dzelžainu pamatojumu, pirms tam visu rÅ«pÄ«gi noskaidrojot, pÄrbaudot un vispusÄ«gi apdomÄjot.
Diemžēl praksÄ“ ne vienmÄ“r tÄ notiek un tas ir saistÄ«ts ar pakÄpenisku vai strauju slepenpolicijas degradÄcijas procesu, kÄ rezultÄtÄ notiek vai nu pakÄpeniska slepenpolicijas struktÅ«ru pÄrorientÄ“šanÄs uz vienkÄršÄkiem un uz Ä«stermiņa rezultÄtu tendÄ“tiem risinÄjumiem, vai arÄ« tiek veikta apzinÄta pÄreja uz totalitÄras vai pat teroristiskas sabiedrÄ«bas pÄrvaldes modeli. Šie destruktÄ«vie procesi ir galvenokÄrt kadru atlases un kontroles mehÄnismu kvalitatÄ«vas darbÄ«bas traucÄ“jumu rezultÄts, kas izraisa neatbilstošu kadru rašanos slepenpolicijas struktÅ«rÄs (mazÄk gudru, mazÄk atbildÄ«gu, mazÄk godprÄtÄ«gu un/vai inficÄ“tu ar nehumÄnÄm vai antihumÄnÄm ideoloÄ£iski – reliÄ£iskÄm tÄ“zÄ“m). Kad slepenpolicijas struktÅ«rÄs sÄk prevalÄ“t degradÄ“joši procesi, tad attiecÄ«gajÄ valstÄ« sÄkas ļoti grÅ«ti laiki ar lieliem sociÄliem postÄ«jumiem, upuriem un satricinÄjumiem.
Ja slepenpolicija pietiekamÄ apjomÄ pilda savas funkcijas, tad tÄs faktiskÄ rÄ«cÄ«ba aizstÄv sabiedrÄ«bas vairÄkumu tÄ ilgtermiņa pamatinteresÄ“s un tÄdēļ tiešÄ, vai visbiežÄk netiešÄ veidÄ, slepenpolicija bauda sabiedrÄ«bas atbalstu (neskatoties uz to, ka sabiedrÄ«ba ir ļoti dažÄda un cilvÄ“ki visbiežÄk nespÄ“j skaidri formulÄ“t savas vÄ“lmes). Šis sabiedrÄ«bas atbalsts stipri atvieglo darbu un piedod spÄ“kus. Ja slepenpolicijÄ ir sÄkušies regresÄ«vi procesi, tad tÄ, pakÄpeniski vai strauji pÄrorientÄ“joties uz primitÄ«vÄkiem rÄ«cÄ«bas modeļiem, sÄk zaudÄ“t sabiedrÄ«bas atbalstu un noskaņo to pret sevi.
Pietiek tikai sÄkt iet vieglÄko ceļu un likvidÄ“t dezinformÄcijas avotus, kad drÄ«z par tÄdu kļūs katrs ierindas iedzÄ«votÄjs, jo zÅ«d iespÄ“ja brÄ«vi izteikties, zÅ«d ticÄ«ba tiem, kas brÄ«vi izsakÄs, aizliegtais auglis kļūst sevišÄ·i salds, dezinformatori noiet pagrÄ«dÄ“ un saplÅ«st ar tautas masÄm, kur tos kļūs gandrÄ«z neiespÄ“jami atšÄ·irt no ierindas cilvÄ“kiem. DezinformÄcija tad sÄkumÄ izplatÄs lÄ“nÄk, bet daudz pamatÄ«gÄk. Un tam tad seko vai nu varas struktÅ«ru pilnÄ«gs fiasko, kad cilvÄ“ki vispÄr vairs netic nekam no oficiÄlo pÄrstÄvju sacÄ«tÄ un sabiedrÄ«ba uzticas tikai neformÄliem informÄcijas kanÄliem, vai arÄ« ir jÄkÄpina represijas pret dezinformÄcijas izplatÄ«tÄjiem, sÄkumÄ piepildot cietumus, bet pÄ“c tam likvidÄ“jot tos fiziski. TÄ agrÄk ne reizi vien jau ir bijis.
KÄpÄ“c JÄ“zu Kristu sita krustÄ? TÄpÄ“c, ka viņš grÄva uzticÄ«bu pašapmierinÄto un egoistisko nacionÄlo pÄrvaldnieku varai, musinÄja tautu un izplatÄ«ja dezinformÄciju. KÄdēļ pÄ“c tam SenÄs Romas Ä·eizari tik izcili nežēlÄ«gi vajÄja kristiešus? TÄdēļ, ka viņi apdraudÄ“ja par valdošo grupÄ“jumu kļuvušo kibelistu ideoloÄ£iski – reliÄ£iskÄs pozÄ«cijas, un, no to skatu punkta raugoties, izplatÄ«ja ļoti bÄ«stamu dezinformÄciju. Bet šÄ«s represijas nedeva gaidÄ«to rezultÄtu arÄ« tÄpÄ“c, ka pirms tam kibelisti, izmantojot dažÄdas metodes, bija paspÄ“juši neitralizÄ“t citu RomÄ praktizÄ“to dievÄ«bu kultus, pÄrvÄ“ršot tos par ÄrišÄ·Ä«gÄm butaforijÄm, kurÄm ir jÄizrotÄ Kibeles pÄrvaldÄ«tais panteons, attiecÄ«gi visi sabiedrÄ«bas konstruktÄ«vie spÄ“ki pieplÅ«da tiem, kuri reÄli pretojas “melnÄs mÄtes” kulta kalpu destrukcijÄm, - kristiešiem.
Un kas kristietÄ«bas kundzÄ«bas laikÄ bija Ä·eceri? Tie bija dezinformatori. Un ar ko cÄ«nÄ«jÄs SvÄ“tÄ InkvizÄ«cija? Ar dezinformÄciju un dezinformatoriem, paceļot šo cīņu tiešas, gandrÄ«z atklÄtas un formÄli pamatotas cīņas pret acÄ«mredzamu patiesÄ«bu “augstumos”. Par ko sadedzinÄja Žannu d’Arku? Par dezinformÄcijas izplatÄ«šanu. Kas no SvÄ“tÄs Romas katoļu baznÄ«cas skatu punkta ir visi protestanti (un pareizticÄ«gie arÄ«)? Dezinformatori, par ko viņus vajÄja un nogalinÄja. Kas no luterÄņu skatu punkta bija Tomass Mincers? Dezinformators. Kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas bija katoļu un protestantu praktizÄ“tÄs “raganu medÄ«bas”? IzrÄ“Ä·inÄšanÄs ar dezinformatorÄ“m. Kas no daudzu islÄmticÄ«go skatu punkta ir visi neticÄ«gie? TÄdÄ vai citÄdÄ veidÄ Ä¼aunuma pÄrņemti dezinformatori, kuri var izpirkt savu vainu tikai pievÄ“ršoties IslÄmam. KÄpÄ“c nacisti gribÄ“ja iznÄ«cinÄt ebrejus? Par viņu prasmÄ“m un spÄ“jÄm izplatÄ«t dezinformÄciju. Un ko darÄ«ja boļševiki? CÄ«nÄ«jÄs ar kontrrevolÅ«cijas un kapitÄlistisko dezinformÄciju.
TÄpÄ“c, ja dezinformÄcijas termins no specdienestu ierobežotas pieejas literatÅ«ras sÄk pÄrceļot uz publisko telpu, kur ar to sÄk apzÄ«mÄ“t kÄdus valdošÄm aprindÄm nevÄ“lamus “Ä·ecerus” vai “tautas ienaidniekus”, tad tÄ ir ļoti slikta zÄ«me visai sabiedrÄ«bai, tai skaitÄ ierÄ“dniecÄ«bai, karavÄ«riem, policistiem, slepenpolicistiem un pat tiem, kuri to dara, jo, palaižot šo džinu no pudeles, tas nevienu nešÄ·iros un pļaus visus pÄ“c kÄrtas.
Izziņas process un objektÄ«vÄ dezinformÄcija.
SevišÄ·i bÅ«tiska sociÄla, antropoloÄ£iska un metafiziska parÄdÄ«ba ir attieksme pret nezinÄmo. CilvÄ“ki dzÄ«vo tikai nedaudz izzinÄtÄ pasaulÄ“ (vidÄ“ ar bezgalÄ«gas izziņas iespÄ“jÄm), kura ir nezinÄmÄ pÄrpildÄ«ta, un, lai izdzÄ«votu, katram cilvÄ“kam sev ir jÄnoformulÄ“ optimÄla attieksme pret nezinÄmo, kas no vienas puses ļauj iespÄ“jami ÄtrÄk, elastÄ«gÄk, precÄ«zÄk un efektÄ«vÄk izzinÄt grÅ«ti izzinÄmo pasauli, bet no otras puse ļauj nofiksÄ“t izzinÄtos starprezultÄtus (to praktiskai izmantošanai) un izveidot konstruktÄ«vu, reÄlai dzÄ«vei piemÄ“rotu personisko attieksmi, kura attur no dažÄdÄm nezinÄmajÄ balstÄ«tÄm bÄ«stamÄm galÄ“jÄ«bÄm.
UniversÄla izziņas shÄ“ma sastÄv no diviem elementiem, kuri nepÄrtraukti papildina viens otru un veido vienotu, nedalÄmu izziņas procesa sistÄ“mu. Tie ir eksperiments (prakse, pÄrbaude, novÄ“rojums) un teorija (doma, izdomÄtais, secinÄtais, aprÄ“Ä·inÄtais). PilnvÄ“rtÄ«gs izziņas process nav iespÄ“jams, ja nav eksperimenta vai ja nav teorijas, vai ja tie neveido savstarpÄ“ji papildinošu izziņas sistÄ“mu.
PÄ“c izziņu veicošÄ subjekta struktÅ«ras un no tÄs izrietošÄs izziņas procesa metodoloÄ£ijas izziņu var iedalÄ«t ikdienišÄ·ajÄ (jeb individuÄlajÄ, sadzÄ«viskajÄ) izziÅ†Ä un kolektÄ«vajÄ izziņÄ. Šie divi izziņas veidi ir savstarpÄ“ji saistÄ«ti un organiski papildina viens otru, jo izziņu vienmÄ“r veic personas individuÄlÄ kÄrtÄ, pÄ“c tam tiecoties tÄdÄ vai citÄdÄkÄ formÄ nodot individuÄlÄs izziņas rezultÄtus citu personu lietošanai. IzplatÄ«tÄkÄ kolektÄ«vÄs izziņas forma mÅ«sdienÄs ir zinÄtniskÄ izziņa, kurai ir savs mÄ“rÄ·is (uzzinÄt un saglabÄt patiesÄ«bu), savi principi (objektivitÄte, racionalitÄte, sistÄ“miskums, pÄrbaudÄmÄ«ba, pieejamÄ«ba), likumi (aksiomas) un izklÄsta formas.
IkdienišÄ·Äs izziņas subjekts ir katrs cilvÄ“ks, kurš, vadoties no savas personiskÄs pÄrliecÄ«bas, zinÄšanÄm, pieejamÄs informÄcijas un spÄ“jÄm, mÄ“Ä£ina saprast dzÄ«ves (apkÄrtÄ“jÄs vides) likumsakarÄ«bas, lai izmantotu šo sapratni personiskos nolÅ«kos. Katrs cilvÄ“ks pats sev uzstÄda savus personiskos izziņas mÄ“rÄ·us, ievÄ“ro savus personiskos izziņas principus, izziÅ†Ä vadÄs no paša pieņemtÄm aksiomÄm un izziņas rezultÄtu saglabÄšanai un/vai tÄlÄkai nodošanai izmanto savas izklÄsta formas. Tas ikdienišÄ·o izziņu kopumÄ padara par ļoti apjomÄ«gu, daudzveidÄ«gu, neviennozÄ«mÄ«gu un pretrunÄ«gu parÄdÄ«bu, kura ir grÅ«ti saprotama, formalizÄ“jama un vadÄma, kura var nespÄ“t veikt formÄli noteiktus izziņas uzdevumus un kura var viegli kļūdÄ«ties.
Tai pat laikÄ ikdienišÄ·ai izziņai teorÄ“tiski ir daudzkÄrt liekÄks izzinÄmÄ apjoma un kvalitÄtes potenciÄls (pie nosacÄ«juma, ja subjekts konsekventi ievÄ“ro patiesÄ«bas noskaidrošanas nosacÄ«jumus), jo izziņas procesÄ nav jÄievÄ“ro kolektÄ«vai sapratnei, pÄrbaudei un saglabÄšanai nepieciešami nosacÄ«jumi, kuri noteiktos gadÄ«jumos var ievÄ“rojami apgrÅ«tinÄt izziņas procesu un pat bÅ«tiski sašaurinÄt izzinÄmÄ apjomu. Pie tam, ikdienišÄ·ai izziņai ir ilglaicÄ«gi stabilizÄ“joša un konstruktÄ«va iedarbÄ«ba uz sabiedrÄ«bu, jo visi sabiedrÄ«bu pÄrņēmušie maldi (dezinformÄcija) ar laiku tiek atspÄ“koti pirmkÄrt tieši ikdienišÄ·Äs izziņas rezultÄtÄ. Un pati kolektÄ«vÄ (arÄ« zinÄtniskÄ) izziņa vÄ“sturiski ir ikdienišÄ·Äs izziņas procesa produkts. TÄpÄ“c zinÄtniskajÄ vidÄ“ izplatÄ«tie radikÄlie un ekstrÄ“mistiskie noskaņojumi cīņai ar ikdienišÄ·o izziņu, pretnostatot to zinÄtniskai izziņai, ir pašos pamatos kļūdaini un sociÄli kaitÄ«gi.
JebkurÄ izziņas procesÄ vienmÄ“r eksistÄ“ trÄ«s nosacÄ«ti apgabali – it kÄ zinÄmais, nezinÄmais (tas, ko nepieciešams izzinÄt) un zinÄmÄ/nezinÄmÄ robežapgabals, sava veida pelÄ“kÄ zona, kura kaut kÄdÄ mÄ“rÄ ir zinÄma, bet kaut kÄdÄ mÄ“rÄ nezinÄma un tÄpÄ“c arÄ« ir pakļauta izziņas procesam. Šo apgabalu robežas ir dinamiskas un atkarÄ«gas no izzinošÄ subjekta sapratnes, zinÄšanÄm un vÄ“lmÄ“m.
Bieži vien izziņas procesÄ subjektam ir nepieciešams izstrÄdÄt teorÄ“tiskas versijas par izzinÄmo vai nezinÄmo, lai vÄ“lÄk to pÄrbaudÄ«tu, praktiski izmantotu (pÄ“c tam pÄ“c fakta fiksÄ“jot rezultÄtu) vai vienkÄrši ņemtu vÄ“rÄ. ŠÄ«s versijas var bÅ«t pareizas un var bÅ«t kļūdainas. Vairums izziņas procesÄ radÄ«to versiju ir kaut kÄdÄ mÄ“rÄ kļūdainas un tÄs savÄ bÅ«tÄ«bÄ ir dezinformÄ“jošas. TÄpat izziņas procesÄ bieži mÄ“dz rasties nepieciešamÄ«ba izmantot pieņēmumus un varbÅ«tÄ«bas. ŠÄdi izziņas procesa rezultÄti arÄ« nav uzskatÄmi par precÄ«ziem un var bÅ«t dezinformÄ“joši. Bez tam subjekts patiešÄm var ticÄ“t kÄdai no kļūdainÄm versijÄm, pieņēmumiem, varbÅ«tÄ«bÄm vai prognozÄ“m, un tieši šÄ« ticÄ«ba viņu var novest pie sapratnes par kļūdas dabu un pietuvinÄt vai novest lÄ«dz patiesÄ«bai.
DezinformÄcija, kura ir radusies vai radÄ«ta izziņas procesa rezultÄtÄ ir objektÄ«vÄ dezinformÄcija. IevÄ“rojamos apjomos tÄ rodas analÄ«tisko procesu rezultÄtÄ un analÄ«tiskajÄ sfÄ“rÄ. ObjektÄ«vÄ dezinformÄcija ir kritiski svarÄ«ga izziņas procesa sastÄvdaļa, bez kuras izziņas process nav iespÄ“jams un bez kuras nav iespÄ“jams noskaidrot patiesÄ«bu.
TomÄ“r tieši analÄ«tiskajÄ sfÄ“rÄ ar analÄ«tiskÄm metodÄ“m apzinÄti tiek radÄ«ta viskvalitatÄ«vÄkÄ dezinformÄcija (tai skaitÄ zinÄtniskÄ dezinformÄcija), kura pÄ“c tam plaši tiek izmantota gan oficiÄlajÄ propagandÄ, gan visu veidu dezinformÄciju karos (šajÄ sfÄ“rÄ arÄ« dabÄ«gi rodas vai apzinÄti tiek radÄ«tas sazvÄ“restÄ«bas teorijas). Bet, ja tieši un atklÄti šo dezinformÄciju sÄk apkarot, tad ļoti viegli un nemanÄmi var nonÄkt lÄ«dz izziņas procesa kÄ tÄda apkarošanai, kam ir galÄ“ji katastrofÄlas sociÄlÄs sekas. Tieši ar to nodarbojÄs SvÄ“tÄ inkvizÄ«cija.
PÄ“dÄ“jÄ laikÄ oficiÄlie avoti arvien intensÄ«vÄk un neveiklÄk kÄ vienÄ«go neapgÄžamo pamatojumu sÄk izmantot tÄdus jebkuram viegli apšaubÄmus argumentus kÄ “nav pierÄdÄ«ts” un “nav konstatÄ“ts” (ko daudzi cilvÄ“ki jau sÄk uztvert kÄ “ir pierÄdÄ«ts un konstatÄ“ts, tikai negribam atzÄ«t”). MÄ“Ä£inot cÄ«nÄ«ties ar sev nevÄ“lamu dezinformÄciju, atsevišÄ·i žurnÄlisti, ierÄ“dņi un politiÄ·i jau ir aizrunÄjušies tik tÄlu, ka jebkuras šaubas par šiem “nav pierÄdÄ«ts/konstatÄ“ts” gadÄ«jumiem tiek pozicionÄ“ta kÄ sabiedriski kaitÄ«ga darbÄ«ba. Tas ir satraucošs un bÄ«stams indikators.
Plaši “nav pierÄdÄ«ts/konstatÄ“ts” argumentÄciju lieto jurisprudencÄ“, jo Ä«paši kriminÄltiesÄ«bÄs, kur nevainÄ«guma prezumpcija prasa maksimÄli šaubÄ«ties par apsÅ«dzÄ“tÄ vainu un Ä“tisku apsvÄ“rumu pÄ“c tiek pieļauts, ka labÄk ir nenotiesÄt noziedznieku pierÄdÄ«jumu trÅ«kuma dēļ, nekÄ notiesÄt nevainÄ«gu cilvÄ“ku, jo ir radies kļūdains iespaids par viņa vainu. Bieži vien, aizsedzoties ar šÄdu argumentÄciju, tiesÄ«bsargÄjošo iestÄžu darbinieki ne pÄrÄk cenšas pildÄ«t savus dienesta pienÄkumus, bet daudzi noziedznieki tÄdēļ ir izvairÄ«jušies no pelnÄ«tÄ soda. Pietiekami plaši ir zinÄms, ka patiesÄ«ba un juridiski korekti pierÄdÄ«ta patiesÄ«ba ir divas stipri atšÄ·irÄ«gas lietas, un labÄk par citiem to zin tieši juristi.
Tagad šis argumentÄ“šanas (bieži vien dezinformÄ“šanas) stils no juridiskÄs sfÄ“ras, kur tÄ izmantošana vismaz teorÄ“tiski noteiktÄ mÄ“rÄ ir pamatota, sÄk pÄrvietoties uz publisko, ideoloÄ£isko un politisko sfÄ“ru, kur to sÄk izmantot acÄ«mredzamu valsts pÄrvaldes struktÅ«ru un ierÄ“dņu neizdarÄ«bu piesegšanai, vienlaikus šaubÄ«gos uzdodot par kaut ko lÄ«dzÄ«gu “tautas ienaidniekiem”. TÄ ir tieša un nepÄrprotama vÄ“ršanÄs pret noteiktÄm izziņas procesa izpausmÄ“m, izmantojot juridisku argumentÄciju, kuras dezinformÄ“jošais potenciÄls ir visiem labi zinÄms. PagaidÄm tas izvÄ“ršas tikai “dzÄ“šanas kultÅ«rÄ” un rada personÄm iespÄ“ju ierobežojumus sociÄlajos tÄ«klos, bet jau izskan aicinÄjumi šÄdu praksi paplašinÄt un nostiprinÄt juridiski.
TÄ ir SvÄ“tÄs inkvizÄ«cijas izmantotÄ metodoloÄ£ija, kad ir kÄds dogmats (InkvizÄ«cijas gadÄ«jumÄ – absolÅ«ti nekļūdÄ«gais “dieva vÄrds” BÄ«beles formÄ), ar kura dažÄdÄm interpretÄcijÄm tiek vÄ“rtÄ“ts notiekošais un ar kuru tiek pamatots un nosodÄ«ts jebkÄds nevÄ“lams izziņas process un tÄ rezultÄti. PašreizÄ“jÄ mÅ«sdienu variantÄ kÄ dogmats tiek izmantotas selektÄ«vi atlasÄ«tas teorijas un tÄ“zes, kuras ir ietÄ“rptas zinÄtniskÄ izklÄsta formÄ un tiek sauktas par zinÄtniskÄm (lai gan bieži savÄ bÅ«tÄ«bÄ tÄdas nav) un kuru apšaubÄ«šana tiek strikti nosodÄ«ta. Visa cita starpÄ šÄda prakse ir arÄ« vÄ“ršanÄs pret zinÄtnes pamatprincipiem un zinÄtni kÄ tÄdu lÄ«dzÄ«gÄ garÄ kÄ agrÄk, tikai šoreiz ar zinÄtnes vÄrdu uz lÅ«pÄm.
Teorija, ka zeme ir apaļa, bija zinÄma jau sen, bet gadsimtiem ilgi oficiÄlÄs struktÅ«ras pret to izturÄ“jÄs kÄ pret nepierÄdÄ«tu. Ilgu laiku Romas katoļu baznÄ«ca par kritiski bÅ«tisku uzskatÄ«ja pieņēmumu, ka zeme riņķo ap sauli, un savÄ dogmatu sistÄ“mÄ vÄ“rtÄ“ja to kÄ absolÅ«ti pierÄdÄ«tu, tÄpÄ“c nežēlÄ«gi izrÄ“Ä·inÄjÄs ar pretÄ“ju uzskatu paudÄ“jiem. LÄ«dzÄ«gÄ kÄrtÄ SvÄ“tÄ inkvizÄ«cija vÄ“rsÄs pret citÄm sev nevÄ“lamÄm zinÄtniskuma un ikdienišÄ·Äs izziņas izpausmÄ“m, kas InkvizÄ«cijas skatÄ«jumÄ bija nelabÄ radÄ«ta dezinformÄcija. Un, ja cilvÄ“ce šÄdu attieksmi bÅ«tu saglabÄjusi, tad netiktu pierÄdÄ«ta ne relativitÄtes teorija, kura laikabiedriem sÄkumÄ šÄ·ita pavisam neticama, nekļūtu pieejami lielmolekulÄrie savienojumi, kuru teorÄ“tiskais apraksts savÄ laikÄ izskatÄ«jÄs pÄ“c abstraktas (nepierÄdÄ«tas) fikcijas, un nebÅ«tu iespÄ“jami citi zinÄtniskie atklÄjumi. Izziņas procesu apkarojoša prakse pašÄ saknÄ“ likvidÄ“ jebkÄda sabiedriskÄ un zinÄtniski – tehniskÄ progresa iespÄ“jamÄ«bu.
Daži dezinformÄciju cīņu piemÄ“ri
TÄlÄk Ä«sumÄ apskatÄ«sim dažu konkrÄ“tu dezinformÄciju cīņu piemÄ“rus, kuri atstÄj bÅ«tisku ietekmi arÄ« uz Latvijas informatÄ«vo telpu.
1) NeoliberÄlo un konservatÄ«vo dezinformÄciju cīņas
NozÄ«mÄ«gÄkais pÄ“dÄ“jo desmitgažu politiskais un ideoloÄ£iskais konflikts, kura izpausmes ir vÄ“rojamas visÄ pasaulÄ“ un kurš kļūst arvien asÄk, ir neoliberÄlÄs ideoloÄ£ijas atbalstÄ«tÄju un izmantotÄju cīņa par sabiedrÄ«bas pÄrveidošanu (transformÄ“šanu) neoliberÄlÄs ideoloÄ£ijas garÄ. PretÄ“ja nostÄja ir politiskiem spÄ“kiem, kuri uz šÄdÄm pÄrmaiņÄm reaģē konservatÄ«vi, iebilstot pret tÄm un pretojoties to realizÄcijai. VisuzskatÄmÄk šis konflikts izpaužas Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s, kur DemokrÄtiskÄ partija pieturas neoliberÄlajai ideoloÄ£ijai, bet RepublikÄniskÄ partija ir konservatÄ«va.
NeoliberÄlÄs ideoloÄ£ijas bÅ«tÄ«ba ir absolutizÄ“ta liberalizÄcija, normalizÄ“jot un legalizÄ“jot daudzas morÄli nosodÄmas un aizliegtas parÄdÄ«bas. ParadoksÄlÄ kÄrtÄ neoliberÄlisms paredz arÄ« tiesÄ«bu ierobežojumus tiem, kuri nepiekrÄ«t neoliberÄlajÄm normÄm. ŠÄdi cilvÄ“ki ir “atvÄ“rtÄs sabiedrÄ«bas ienaidnieki” un uz viņiem liberÄlÄs normas neattiecas.
NeoliberÄlisms ir pÄrnacionÄla ideoloÄ£ija, kura iestÄjas par globalizÄciju un visu pasaules valstu apvienošanu vienotÄ pÄrvaldes sistÄ“mÄ. NeoliberÄlisms iestÄjas par faktisku nacionÄlo valstu demontÄžu, to funkcijas deleģējot globÄlÄm pÄrvaldes struktÅ«rÄm.
KÄ nozÄ«mÄ«gÄkie neoliberÄlÄs ideoloÄ£ijas darbi ir minami sera Karla Popera “AtvÄ“rtÄ sabiedrÄ«ba un tÄs ienaidnieki”, Frensisa Fukujamas “VÄ“stures gals”, kÄ arÄ« Džordža Sorosa darbi, bet par neoliberÄlisma ideoloÄ£iskajiem un organizatoriskajiem priekšteÄiem ir uzskatÄmi Ä»eva Trocka politisko ideju un prakses piekritÄ“ji (CeturtÄ InternacionÄle).
Var minÄ“t sekojošus neoliberÄlÄs ideoloÄ£ijas politiskos uzstÄdÄ«jumus:
*) plaša spektra seksuÄlo deviÄciju legalizÄ“šana, normalizÄcija un izplatÄ«šana;
*) hipertrofÄ“ta sieviešu tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba;
*) Padomju SavienÄ«bas un nacistiskÄs VÄcijas, kÄ arÄ« to ideoloÄ£iju vienÄdošana;
*) formÄli demokrÄtisku un tiesisku procedÅ«ru selektÄ«va absolutizÄ“šana valsts pÄrvaldÄ“;
*) imigrantu pieplÅ«duma stimulÄ“šana, tautÄ«bu un rasu sajaukšanÄs veicinÄšana;
*) narkotiku legalizÄcija;
*) dabas aizsardzÄ«bas un “zaļo” tehnoloÄ£iju prioritizÄcija;
*) ierobežojumu ieviešana klimata pÄrmaiņu novÄ“ršanai;
*) visu veidu arhaisku ekstrÄ“mistu kustÄ«bu atbalstÄ«šana, pozicionÄ“jot tÄs kÄ neoliberÄlisma pseidoalternatÄ«vas.
NeoliberÄļi par sevi saka, ka viņi ir par dažÄdÄ«bu, daudzveidÄ«bu un vispÄr visu pozitÄ«vo, tas ir, par atvÄ“rto (iekļaujošo) sabiedrÄ«bu, savukÄrt kritiÄ·i neoliberÄlismu mÄ“dz dÄ“vÄ“t par neoliberÄlo (liberÄlo, kreisi – liberÄlo, zaļo(eko)) fašismu un totalitÄrismu, tÄ atbalstÄ«tÄjus saucot par kreisajiem radikÄļiem un apvainojot valsts un sabiedrisko interešu nodevÄ«bÄ. Īpaši zÄ«mÄ«gs apstÄklis ir neoliberÄlisma ideoloÄ£ijas un organizatoriskÄs sistÄ“mas lielÄ lÄ«dzÄ«ba ar Kibeles kultu SenajÄ RomÄ.
PÄ“c neoliberÄlÄs politikas realizÄcijas praktiskajÄm sekÄm un to attÄ«stÄ«bas vektora, neoliberÄlisms ir izteikti antikristietisks, nehumÄns, ar baisiem antihumÄnisma elementiem un milzÄ«gu antihumÄnisma potenciÄlu.
KonservatÄ«visms tikai nosacÄ«ti ir ideoloÄ£ija un to atbalstošie spÄ“ki ir pietiekami dažÄdi, jo konservatoru galvenÄ vienojošÄ iezÄ«me ir neoliberÄlo pÄrmaiņu nepieņemamÄ«ba, kas ideoloÄ£iski tiek formulÄ“ta ar tradicionÄlo vÄ“rtÄ«bu terminu. KonservatÄ«vismu atbalsta visa politiskÄ spektra spÄ“ki: vairums labÄ“jo, daļa centristu un arÄ« kreisie (pirmkÄrt, staļinisti, bet ne tikai). Visas tradicionÄlÄs reliÄ£ijas ir konservatÄ«vas, kÄ arÄ« daudzi jaunÄki reliÄ£iski strÄvojumi.
TomÄ“r katram konservatÄ«vajam spÄ“kam ir sava ideoloÄ£ija un tÄ nonÄk noteiktÄs pretrunÄs ar citu konservatÄ«vo spÄ“ku ideoloÄ£ijÄm. TÄpÄ“c konservatÄ«vo spÄ“ku apvienÄ«bai ir grÅ«tÄk vienoties kopÄ“jÄm darbÄ«bÄm un izstrÄdÄt kÄdu vienotu konservatÄ«vu alternatÄ«vu neoliberÄļu politiskajÄm iniciatÄ«vÄm. Un tÄpÄ“c ir salÄ«dzinoši vienkÄrši panÄkt, ka konservatÄ«vie spÄ“ki atrodas sašÄ·eltÄ un amorfÄ stÄvoklÄ«.
KÄ nosacÄ«tu konservatÄ«vu koncepciju var minÄ“t Semjuela Hantingtona darbu “CivilizÄciju sadursme”, kuru savulaik mÄ“Ä£inÄja pretnostatÄ«t Fukujamas “VÄ“stures gala” koncepcijai un kura pietiekami pieņemami apraksta situÄciju, kad savÄ starpÄ karo dažÄdi konservatÄ«vie spÄ“ki un to ideoloÄ£ijas.
Ir konservatÄ«vie spÄ“ki, kuri, iestÄjoties par tradicionÄlÄm vÄ“rtÄ«bÄm, tomÄ“r pieļauj neoliberÄļu izmantošanu savu mÄ“rÄ·u sasniegšanai, savu ideoloÄ£isko un organizatorisko pozÄ«ciju nostiprinÄšanai. TÄpat ir konservatÄ«vie spÄ“ki, kuriem tradicionÄlo vÄ“rtÄ«bu uzstÄdÄ«jums ir mazÄk nozÄ«mÄ«gs, kÄ citas to ideoloÄ£iski – reliÄ£iskÄs tÄ“zes, tÄdēļ tiem ir pieņemama vai pat izdevÄ«ga sadarbÄ«ba ar neoliberÄļiem. Visbeidzot, teju visÄs konservatÄ«vo spÄ“ku struktÅ«rÄs eksistÄ“ slÄ“pto neoliberÄļu “piektÄ kolona”, kura no iekšienes cenšas pielÄgot attiecÄ«go struktÅ«ru neoliberÄlajai realitÄtei.
TÄpÄ“c, neskatoties uz daudzu neoliberÄlisma tēžu apšaubÄmÄ«bu un nepopularitÄti, kÄ arÄ« pietiekami zemo sabiedrisko atbalstu, neoliberÄlie politiskie spÄ“ki jau pietiekami ilgu laiku spÄ“j saglabÄt politisko varu daudzÄs pasaules valstÄ«s un panÄkt savu politisko uzstÄdÄ«jumu realizÄciju gan nacionÄlÄ, gan globÄlÄ lÄ«menÄ«. Un neoliberÄļiem tas izdodas arÄ« dēļ prasmÄ«gas propagandas un dezinformÄcijas. NeoliberÄļi ir pierÄdÄ«juši, ka ir prasmÄ«gi dezinformatori.
Galvenie neoliberÄlÄs dezinformÄcijas virzieni ir: 1) savu struktÅ«ru, personÄliju, politiskÄs programmas un ideoloÄ£ijas attÄ“lošana pÄrmÄ“rÄ«gi pozitÄ«vÄ gaismÄ, lai gan realitÄte ir pavisam cita, brīžiem pat pietiekami drausmÄ«ga; 2) savu taktisko un stratÄ“Ä£isko plÄnu slÄ“pšana no sabiedrÄ«bas, kura savÄ vairumÄ parasti ir pret neoliberÄlajiem jaunievedumiem; 3) savu politisko oponentu struktÅ«ru, personÄliju, politiskÄs programmas un ideoloÄ£ijas attÄ“lošana pÄrmÄ“rÄ«gi negatÄ«vÄ gaismÄ, lai gan reizÄ“m realitÄte ir cita.
TÄ kÄ neoliberÄlÄ politiskÄ programma ir nepopulÄra un apšaubÄma, tad neoliberÄlÄs dezinformÄcijas saturÄ ir ievÄ“rojams maldu un melu Ä«patsvars, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ neoliberÄlie politiskie spÄ“ki nespÄ“tu sasniegt savus politiskos mÄ“rÄ·us.
KonservatÄ«vo spÄ“ku dezinformÄcija, kura atspoguļo neoliberÄlo politisko spÄ“ku ietekmi uz valsts un sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bu, parasti balstÄs patiesos apstÄkļos un analÄ«zÄ“, jo realitÄte nerada nepieciešamÄ«bu maldinÄt un melot, toties konservatÄ«vÄ propaganda ir mazÄk intensÄ«va un ne pÄrÄk efektÄ«va. Bet tÄ dezinformÄcija, kura orientÄ“jas uz dažÄdo konservatÄ«vo spÄ“ku ietekmes palielinÄšanu un ideoloÄ£ijas popularizÄ“šanu, satur pilnu dezinformatÄ«vo formu spektru. TÄ kÄ šÄ« dezinformÄcija nereti apkaro arÄ« citus konservatÄ«vos spÄ“kus, tÄ novÄjina un kompromitÄ“ visu konservatÄ«vo kustÄ«bu un veicina neoliberÄļu panÄkumus.
NeoliberÄlo un konservatÄ«vo politisko spÄ“ku dezinformÄciju cīņas vislielÄkÄ mÄ“rÄ nosaka gan globÄlo tendenÄu attÄ«stÄ«bu, gan starpvalstu attiecÄ«bas, gan arÄ« teju visu pasaules valstu iekšpolitiskos procesus. Šis ideoloÄ£iski – politiskais konflikts pašreiz ir noteicošais, kuram lielÄ mÄ“rÄ ir pakÄrtoti citi sociÄlpolitiskie procesi.
2) Krievijas un Rietumvalstu dezinformÄciju cīņa
Krievija ir valsts, kura pÄ“dÄ“jo gadsimtu laikÄ pretendÄ“ gan uz reÄ£ionÄlas, gan globÄlas lielvalsts statusu, tÄdēļ tai neizbÄ“gami rodas konflikti ar citÄm valstÄ«m, kuras pretendÄ“ uz lÄ«dzÄ«gÄm pozÄ«cijÄm. ReÄ£ionÄlÄ lÄ«menÄ« Krievija ir bijusi iesaistÄ«ta konfliktos teju ar visÄm reÄ£ionÄlajÄm kaimiņvalstÄ«m, no kurÄm Ä«paši pieminamas ir Polija, Turcija (Osmaņu impÄ“rija), VÄcija, JapÄna, Austrija, Francija, Zviedrija, bet globÄlÄ lÄ«menÄ« galvenais Krievijas Ä£eopolitiskais pretinieks ir LielbritÄnija, kopÄ ar kuru šai cÄ«Å†Ä ir iesaistÄ«jusies arÄ« ASV.
KÄ jebkurÄ starpvalstu konfliktÄ, tajÄ Ä¼oti plaši tiek izmantota arÄ« propagandiskÄ cīņa un dezinformÄciju karš. Abas puses pietiekami intensÄ«vi mÄ“Ä£ina ietekmÄ“t atsevišÄ·u valstu un visas pasaules sabiedrisko domu sev par labu.
TÄ kÄ Krievija ir pareizticÄ«ga valsts un tÄ kÄ Krievija ir Padomju SavienÄ«bas mantiniece, kuras valstiskÄs sistÄ“mas bÄzi veido padomju mantojums, Krievija ir izteikti konservatÄ«va valsts un nemaz nevar bÅ«t savÄdÄka. TÄpÄ“c Krievija dabÄ«gi nonÄk konfliktÄ ar neoliberÄliem politiskajiem spÄ“kiem un tÄm valstÄ«m, kuras pÄrvalda neoliberÄļi. Un tÄpÄ“c Krievijas – Rietumvalstu dezinformÄciju karš lielÄ mÄ“rÄ ir kÄ daļa vai kÄ turpinÄjums neoliberÄļu un konservatoru politiskai cīņai.
Krievijas oponentu propaganda un dezinformÄcija ir vÄ“rsta uz maksimÄlu Krievijas valstiskuma, sabiedrÄ«bas, valodas, reliÄ£ijas un krievu nomelnošanu, kam tiek izmantots pilns dezinformatÄ«vo metožu spektrs. Šo stratÄ“Ä£iju pret Krieviju pirmo reizi ar globÄlu vÄ“rienu sÄka lietot LielbritÄnija pÄ“c Napaleona Francijas uzvaras 19.gadsimta sÄkumÄ un tÄs rezultÄtÄ Eiropas valstu sabiedrÄ«bu acÄ«s Krievija sÄka stabili asociÄ“ties ar pusmežonÄ«gu valsti. Krimas kara priekšvakarÄ tas ļÄva britiem cÄ«Å†Ä pret Krieviju apvienot gandrÄ«z visu Eiropu. Krimas karu (1853-1856) Krievija zaudÄ“ja un lÄ«dz ar to tajÄ sÄkÄs destruktÄ«vi sabiedriskie procesi, kuri to novÄjinÄja un padarÄ«ja iespÄ“jamu 1917.gada Krievijas valstiskuma katastrofu.
Bet tÄ kÄ ne Krimas karš, ne turpmÄkie satricinÄjumi Krieviju neiznÄ«cinÄja, un tÄ joprojÄm palika nozÄ«mÄ«gs reÄ£ionÄlÄs un globÄlÄs politikas dalÄ«bnieks, pÄ“c tam Krievijas nomelnošanas stratÄ“Ä£iju dažÄdi interesenti ar vien tikai turpinÄja un attÄ«stÄ«ja. Un tÄ tas notiek joprojÄm.
Rietumvalstu dezinformÄcijas kara pret Krieviju sakarÄ ir bÅ«tiski ņemt vÄ“rÄ, ka pats šis karš ar tajÄ izmantotajÄm metodÄ“m, shÄ“mÄm, šabloniem, ideologÄ“mÄm un memiem ir daudzus gadsimtus vecs un tÄ dziļÄkÄs saknes ir meklÄ“jamas gan katoļu mÄ“Ä£inÄjumos pakļaut pareizticÄ«gos, gan seno romiešu mÄ“Ä£inÄjumos cÄ«nÄ«ties ar sev nevÄ“lamo grieÄ·isko. Un mÅ«sdienu Krieviju nomelnojošÄ dezinformÄcija savÄ bÅ«tÄ«bÄ maz ar ko atšÄ·iras no iepriekšÄ“jo gadsimtu analogiem, jo Krievijas reÄ£ionÄlie un globÄlie konkurenti pÄrsvarÄ tikai atražo, pÄrveido un laikam atbilstošos tÄ“los un notikumos ietÄ“rpj vecÄs dezinformatÄ«vÄs shÄ“mas.
Krievijas dezinformÄcijas stils arÄ« laika gaitÄ daudz nav mainÄ«jies. Tas, pirmkÄrt, balstÄs uzskatÄ par Rietumvalstu garÄ«go degradÄciju un Krievijas morÄli – Ä“tisko pÄrÄkumu pÄr saviem oponentiem. ŠÄ«s koncepcijas ietvaros tiek meklÄ“ti un atlasÄ«ti patiesi notikumi, kas to apstiprina, un informÄcija par tiem tad arÄ« tiek plaši izplatÄ«ta, reizÄ“m pÄrspÄ«lÄ“tÄ formÄ, bet gadÄs arÄ« – izkoriģēti un sagrozÄ«ti. SÄpÄ«gos iekšpolitiskos jautÄjumos Krievijas propaganda pÄrsvarÄ izmanto noklusÄ“šanas, noliegšanas vai, ja savÄdÄk nevar, racionÄlas izskaidrošanas un pamatošanas taktiku. TÄ tas notiek joprojÄm.
Latvijas valsts piederÄ«gajiem un pirmkÄrt latviešiem ir jÄņem vÄ“rÄ, ka pietiekami ilgu laiku arÄ« Latvijas teritorija un tÄs iedzÄ«votÄju prÄti ir Krievijas un Rietumvalstu dezinformÄcijas kara intensÄ«vas karadarbÄ«bas vieta. Latvieši kÄ civilizÄ“ta tauta noformÄ“jÄs tieši Krievijas impÄ“rijÄ. Latvijas valstiskums lielÄ mÄ“rÄ pieņēma un pÄrņēma Krievijas valstiskuma tradÄ«cijas. Un, kas ir pats galvenais, gan no Krievijas, gan no Rietumvalstu inteliÄ£ences skatu punkta, Latvija ir atšÄ·elta Krievijas teritorija (strÄ«dÄ«ga teritorija), bet tÄs iedzÄ«votÄji ir citÄdi “krievi”, uz kuriem attiecas gandrÄ«z visi tie paši raksturojumi un attieksmes, kas pret krieviem.
3) Latvijas un Krievijas dezinformÄciju cīņa
UzskatÄms un ilustratÄ«vs dezinformÄciju cīņu piemÄ“rs ir Latvijas un Krievijas savstarpÄ“jÄ dezinformÄcija krievvalodÄ«go tiesÄ«bu ierobežošanas jautÄjumÄ. Uz šÄ« piemÄ“ra ir labi redzams, ka dezinformÄ“ abas puses un kÄdÄ veidÄ tÄs to dara. Tas savukÄrt dod iespÄ“ju labÄk saprast dezinformÄcijas bÅ«tÄ«bu kÄ tÄdu.
Padomju SavienÄ«bÄ faktiskÄ valsts valoda bija krievu valoda, tÄpÄ“c tÄ bija labi jÄzin katram padomju cilvÄ“kam. KatrÄ savienÄ«bas republikÄ bija sava valsts (republikas lÄ«meņa) valoda, kura pÄ“c fakta bija otrÄ lÄ«meņa valoda. Latvijas PSR – latviešu valoda. VÄ“l PSRS konstitÅ«cijÄ bija noteiktas cilvÄ“ku tiesÄ«bas iegÅ«t izglÄ«tÄ«bu dzimtajÄ valodÄ, ko kopumÄ bija iespÄ“jams realizÄ“t, bet ko cilvÄ“ki ne vienmÄ“r izmantoja, izvÄ“loties bÄ“rnus labÄk sÅ«tÄ«t tuvÄkajÄ skolÄ, krievu skolÄ (lai perfekti iemÄcÄs krievu valodu un/vai lai gadu mazÄk bÅ«tu jÄmÄcÄs) vai republikas nacionÄlajÄ skolÄ (lai iemÄcÄs nacionÄlo valodu).
PSRS tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bas plÄnu izpildes rezultÄtÄ Latvijas PSR teritorijÄ tika radÄ«ts liels skaits papildus darba vietu, dzÄ«vojamais fonds un infrastruktÅ«ra, kÄ arÄ« plÄnveidÄ«gi no visÄm SavienÄ«bas republikÄm tika norÄ«koti (nosÅ«tÄ«ti) cilvÄ“ki strÄdÄšanai un dzÄ«vošanai LatvijÄ. Viņi pÄrvaldÄ«ja krievu valodu un sÄkumÄ reti kurš spÄ“ja sazinÄties latviski, bez kÄ varÄ“ja arÄ« iztikt, jo krieviski saprata visi.
PÄ“c Padomju SavienÄ«bas sadalÄ«šanas, Latvijas Republikas atkal izveidošanas un nacionÄlas valsts koncepcijas pieņemšanas visi šie cilvÄ“ki kļuva lieki. Viņi neierakstÄ«jÄs jaunajÄ Latvijas valstiskuma sistÄ“mÄ un radÄ«ja tai ideoloÄ£iskas un politiskas problÄ“mas. Latvijas varasiestÄdes izvÄ“lÄ“jÄs risinÄt šo problÄ“mu, tiesiski nošÄ·irot šos cilvÄ“kus un piešÄ·irot tiem otrÄs šÄ·iras pilsoņu (nepilsoņu) statusu ar ierobežotÄm tiesÄ«bÄm, paredzot skaidrus un visumÄ izpildÄmus mehÄnismus pirmÄs šÄ·iras pilsoņa statusa iegÅ«šanai, kÄ arÄ« turpinot striktu, bet pakÄpenisku virzÄ«bu uz latviešu valodas pozÄ«ciju stiprinÄšanu un krievu valodas lietošanas mazinÄšanu Latvijas iekšpolitiskajÄ telpÄ. ŠÄda politika radÄ«ja dabÄ«gu un plašu “krievvalodÄ«go” Latvijas iedzÄ«votÄju neapmierinÄtÄ«bu, kÄ arÄ« izraisÄ«ja negatÄ«vu Krievijas varasiestÄžu reakciju. Šis apstÄklis aizsÄka dezinformÄciju cīņu, kura norit joprojÄm.
Latvijas varasiestÄdes stingri paliek pie uzskata, ka lÄ«dzšinÄ“jÄ politika ir bijusi pareiza un ka problÄ“ma ir nevis Latvijas valsts attieksmÄ“ pret saviem iedzÄ«votÄjiem, bet gan šo cilvÄ“ku “nepareizajÄ” pÄrliecÄ«bÄ un Krievijas naidÄ«gajÄ politikÄ, kura uzkurinot viņos neapmierinÄtÄ«bu. Latvijas varasiestÄdes ignorÄ“ faktu, ka Latvijas Republika pret šiem cilvÄ“kiem ir izturÄ“jusies netaisnÄ«gi (un tÄpÄ“c to neapmierinÄtÄ«ba ir pamatota), jo viņi uz dzÄ«vi LatvijÄ ieradÄs legÄli, daudzi no tiem ar norÄ«kojumu, un viņi deva savu ieguldÄ«jumu Republikas attÄ«stÄ«bÄ. JaunajÄ LatvijÄ šos cilvÄ“kus sÄka arÄ« plaši diskreditÄ“t, izmantojot tÄdus memus kÄ “migrants”, “laimes meklÄ“tÄjs”, “okupants”, “nevīžo iemÄcÄ«ties latviešu valodu” u.c., kas tiem rada papildus problÄ“mas saskarÄ“ ar iedzÄ«votÄjiem, kuri notic šai dezinformÄcijai.
KopumÄ Latvijas Republika pret “krievvalodÄ«gajiem” izturas neiejÅ«tÄ«gi un necienÄ«gi, un mÄ“Ä£ina realizÄ“t to pÄrlatviskošanas politiku. Un šÄ« mÄ“rÄ·a sasniegšanai plaši tiek izmantotas arÄ« dezinformatÄ«vas metodes.
Krievija visumÄ pareizi norÄda uz Latvijas varasiestÄžu netaisnÄ«go un tÄpÄ“c nepareizo rÄ«cÄ«bu, kura visa cita starpÄ visvairÄk kaitÄ“ tieši Latvijas Republikas ilgtermiņa iekšpolitiskÄs stabilitÄtes interesÄ“m. Tai pat laikÄ Krievija dezinformÄ“, pÄrspÄ«lÄ“jot Latvijas varasiestÄžu nodarÄ«jumus, to sekas un rada kopumÄ nekorektas asociÄcijas.
Krievijas dezinformÄcija, apskatot “krievvalodÄ«go” tiesÄ«bu ierobežojumus, ignorÄ“, ka, pirmkÄrt, šie tiesÄ«bu ierobežojumi nerada “krievvalodÄ«gajiem” smagas negatÄ«vas sekas vai bieži vien negatÄ«vas sekas vispÄr (ilgu laiku bija pat otrÄdi, kad nepilsoņa statuss deva arÄ« noteiktas priekšrocÄ«bas). OtrkÄrt, jebkurš nepilsonis var izpildÄ«t formÄlos nosacÄ«jumus un kļūt par pilsoni bez ierobežotÄm tiesÄ«bÄm. Šis dezinformatÄ«vais iespaids tiek ievÄ“rojami pastiprinÄts, radot asociÄcijas ar DÄ€R aparteÄ«du un nacistisko VÄciju, kas maldinoši ataino faktisko Latvijas iekšpolitisko situÄciju, jo tik smagus cilvÄ“ktiesÄ«bu pÄrkÄpumus Latvijas Republika nepraktizÄ“.
Tas, protams, nepadara par nebijušu Latvijas varasiestÄžu netaisnÄ«go politiku. Pie tam daļēji šÄda veida asociÄcijas ir analÄ«tiski pamatotas, kÄ iespÄ“jamo attÄ«stÄ«bas tendenci raksturojošas. Tai pat laikÄ kopÄ“jais Krievijas propagandas virziens šai jautÄjumÄ ir pÄrspÄ«lÄ“ts, pÄrlieku emocionÄls un faktisko situÄciju nekorekti raksturojošs. Pie tam šÄ« nostÄja no Krievijas puses ir selektÄ«vi negatÄ«va, jo ir bijušÄs PSRS republikas, kurÄs tika praktizÄ“ti daudz nopietnÄki “krievvalodÄ«go” tiesÄ«bu ierobežojumi (lÄ«dz pat atklÄtÄm un brutÄlÄm etniskÄm “tÄ«rÄ«šanÄm”), kÄdi Latvijas RepublikÄ nav notikuši, bet pret šÄ«m valstÄ«m (CentrÄlÄzijas republikas) Krievijas informatÄ«vajÄ vidÄ“ ir iecietÄ«gÄka attieksme. TÄ ir viena no pazÄ«mÄ“m, kura liecina, ka “krievvalodÄ«go” tiesÄ«bu ievÄ“rošanas jautÄjums Krievijas pusei nav prioritÄrs un ka tas kalpo tikai kÄ formÄls iegansts citu problÄ“mu risinÄšanai un politisko mÄ“rÄ·u sasniegšanai. Un tÄpÄ“c tiek izmantotas dezinformatÄ«vas metodes.
Kas ir viltus ziņas (fake news)?
Viltus ziņas (angliski, fake news, žargonÄ – “feiks”) ir viena no dezinformÄcijas izpausmÄ“m. Šim terminam ir vairÄkas nozÄ«mes, kuras tiek lietotas atkarÄ«bÄ no tÄ lietotÄja sapratnes un nepieciešamÄ«bas (bieži vien dezinformatÄ«vos nolÅ«kos).
PirmÄ viltus ziņu sapratne ir nepatiesas ziņas plašsaziņas lÄ«dzeklÄ«. Cita sapratne – maldinošas ziņas plašsaziņas lÄ«dzeklÄ«. VÄ“l divas citas sapratnes – nepatiesas/maldinošas ziņas plašsaziņas lÄ«dzekļu ziņu formÄ. Visbeidzot sapratne, kura sÄk veidoties dezinformatÄ«vas “cīņas pret dezinformÄciju” ietvaros, vienalga kÄda mediju ziņojumu formu imitÄ“joša ziņa.
KlasiskÄ nozÄ«mÄ“ viltus ziņas ir informatÄ«vÄ kara elements, kad viena puse, imitÄ“jot mediju ziņojumu formu, izplata nepatiesu informÄciju. ŠÄdu klasisku viltus ziņu mÄ“rÄ·is ir radÄ«t kaut kÄdu Ä«slaicÄ«gu, bet masveida efektu par pretinieku vai pretinieka teritorijÄ. ŠÄdus “feikus” reizÄ“m mÄ“dz “netÄ«šÄm” uziet un plaši izplatÄ«t arÄ« oficiÄlie mediji.
PÄ“dÄ“jo laiku popularitÄti viltus ziņu (“fake news”) terminam radÄ«ja ASV prezidents Donalds Tramps, kurš 2016.gada prezidenta vÄ“lÄ“šanu kampaņas laikÄ pret viņu vÄ“rsto lielo mediju dezinformÄciju sÄka intensÄ«vi dÄ“vÄ“t par viltus ziņÄm, bet šÄ«s ziņas radošos medijus (pirmkÄrt CNN) par viltus ziņu medijiem (angliski arÄ« “fake news”). ŠÄds vÄ“rtÄ“jums radÄ«ja lielu atsaucÄ«bu daudzu amerikÄņu vidÅ«, kuri jau ilgi pirms tam bija zaudÄ“juši ticÄ«bu saviem medijiem.
PÄ“c uzvaras vÄ“lÄ“šanÄs Tramps turpinÄja šÄdu retoriku, bet šoreiz viņš par viltus ziņÄm sÄka saukt ne tikai pret sevi un savu administrÄciju vÄ“rsto dezinformÄciju, bet arÄ« tikai kritiku. ŠÄdas dezinformatÄ«vas izmantošanas dēļ viltus ziņu termins zaudÄ“ja savu klasisko nozÄ«mi un to intensÄ«vi sÄka izmantot visdažÄdÄkajÄs dezinformatÄ«vajÄs shÄ“mÄs un nolÅ«kos.
Donalda Trampa uzvara vÄ“lÄ“šanÄs bija negaidÄ«ts un sÄpÄ«gs trieciens visas pasaules neoliberÄlajiem spÄ“kiem, kuri pirms tam uzskatÄ«ja, ka konservatÄ«vie spÄ“ki ir pÄrÄk nespÄ“cÄ«gi, pÄrÄk sašÄ·elti un tiek pienÄcÄ«gi kontrolÄ“ti. Bet izrÄdÄ«jÄs, ka pilnÄ«bÄ tÄ tas nav un pietiekami svarÄ«ga nozÄ«me šajÄ neoliberÄļu neveiksmÄ“ bija ierindas cilvÄ“ku masveida ikdienišÄ·ai pretestÄ«bai, kas no vienas puses ir izvÄ“rtusies arvien pieaugošÄ neuzticÄ«bÄ visam neoliberÄlajam un neoliberÄlajÄm struktÅ«rÄm (tai skaitÄ neoliberÄlajiem medijiem un neoliberÄļu vadÄ«tajÄm valstÄ«m un to iestÄdÄ“m), bet no otras puses radÄ«ja gana ievÄ“rojamu alternatÄ«vo ziņu kustÄ«bu. Donalds Tramps prasmÄ«gi izmantoja šÄ«s parÄdÄ«bas un tika ievÄ“lÄ“ts.
ŠÄ« neveiksme pamudinÄja neoliberÄlo ideoloÄ£iju izmantojošos spÄ“kus (subjektus) meklÄ“t risinÄjumu savu problÄ“mu novÄ“ršanai, un tas tika atrasts. TÄ radÄs (tika aktualizÄ“ta) pašreizÄ“jÄ “fact check” (“faktu pÄrbaudes”) metodoloÄ£ija un kustÄ«ba, kuru popularizÄ“ tie paši neoliberÄlie mediji, un, kurai tika dotas pilnvaras ierobežot ziņojumu izplatÄ«bu sociÄlajos tÄ«klos un cenzÄ“t tos. Par formÄlu “faktÄeking” darbÄ«bas pamatu kļuva cīņa ar viltus ziņÄm (fake news), bet faktiski šÄ«s darbÄ«bas tiek vÄ“rstas uz cīņu pret alternatÄ«vo ziņu kustÄ«bu un jebkÄdu citÄdu viedokli vai redzÄ“jumu, kurš neatbilst neoliberÄlajiem uzstÄdÄ«jumiem. Un pati šÄ« cīņa visbiežÄk ir izteikti dezinformatÄ«va. PesimistiskÄkÄ skatÄ«jumÄ var runÄt par jaunas parÄdÄ«bas pirmajiem iedÄ«gļiem – neoliberÄlo inkvizÄ«ciju.
NeoliberÄlÄs inkvizÄ«cijas aizmetņu apskats
To, ka pasaulÄ“ notiek ļoti nelÄgas lietas, nu jau sajÅ«t gandrÄ«z katrs. Bet formulÄ“t šÄ«s sajÅ«tas un izskaidrot zinÄmo kÄdÄ gana saprotamÄ un jÄ“gpilnÄ izklÄstÄ ir grÅ«ti. Pie tam, ne tikai ierindas cilvÄ“kiem, kam tas ir piedodams, bet arÄ« speciÄlistiem un ekspertiem. MÄ“s dzÄ«vojam informÄcijas laikmetÄ, kad no vienas puses eksistÄ“ informÄcijas proficÄ«ts, kad nosacÄ«ti viss par visiem ir zinÄms, bet no otras puses visi sirgst ar lielÄku vai mazÄku nespÄ“ju izmantot (iegÅ«t, apstrÄdÄt, saprast) pÄrmÄ“rÄ«bÄ esošo informÄciju un tÄpÄ“c dzÄ«vo pustumsÄ vai tumsÄ.
Šajos jaunÄs tumsonÄ«bas apstÄkļos ir eksperti, kuri, apskatot notiekošo, izmanto analoÄ£ijas no viduslaikiem (“raganu medÄ«bas”) un savas nostÄjas ilustrÄ“šanai izmanto dažÄdas atsauces uz inkvizÄ«ciju. Plaši tiek runÄts par “jauno viduslaiku” sabiedriskÄs iekÄrtas rašanos. Ir eksperti, kuri tieši runÄ par globÄlu ideoloÄ£iski – reliÄ£iski motivÄ“tu subjektu, kuram var saskatÄ«t tiešas saites ar SvÄ“to inkvizÄ«ciju. Tiek pat nosaukts šÄ« subjekta sabiedriskÄ projekta vÄrds (“Lielais inkvizitors” jeb “LaimÄ«gais bÄ“rns”), dots tÄ filozofiskÄ pamatojuma apraksts (FrÄ«driha Šillera “Dons Karloss” un fragments par Lielo inkvizitoru no Fjodora Dostojevska romÄna “BrÄļi Karamazovi”), norÄdÄ«ts uz konkrÄ“tiem šÄ« projekta realizÄcijas mÄ“Ä£inÄjumiem (19.gadsimta Paragvaja u.c.) un uz saistÄ«bu ar vienu no ietekmÄ«giem ASV specdienestu grupÄ“jumiem.
Un, ja labi ieskatÄs pasaulÄ“ notiekošajÄ, jo Ä«paši pÄ“dÄ“jÄ gada laikÄ, tad daudzÄs šÄ·ietami nejaušÄs, mantkÄrÄ«bas vai muļķības pÄ“c radÄ«tÄs nebÅ«šanÄs un absurdos var saskatÄ«t stingru roku un dzelžainu gribu, kas pÄ“c savas darbÄ«bas stila un metodoloÄ£iskÄs izpausmes lÄ«dzinÄs SvÄ“tajai inkvizÄ«cjai. LÄ«dzÄ«gÄ skatÄ«jumÄ pietiekami plaši tiek runÄts gan par Bila Geitsa ļaunajiem globÄlajiem nolÅ«kiem, gan par Klausa ŠvÄbes “LielÄ reseta” koncepciju, tomÄ“r gan Geits, gan ŠvÄbe, gan jebkurš cits atsevišÄ·i ņemts cilvÄ“ks, neskatoties uz savu personisko bagÄtÄ«bu un ietekmi, ir “nekas”, “nulle”, “bandinieks”, “izsÅ«tÄmais zÄ“ns” salÄ«dzinÄjumÄ ar tik saliedÄ“tu, labi organizÄ“tu un motivÄ“tu organizatorisko kopu, kura savulaik radÄ«ja SvÄ“to inkvizÄ«ciju.
GlobÄlÄ “fackt chek” metodoloÄ£ija, organizÄciju tÄ«kls, kurš to koordinÄ“ti sÄk praktizÄ“t visÄ pasaulÄ“, kÄ arÄ« tas sabiedriskÄs attÄ«stÄ«bas virziens, uz kuru šÄdas prakses pielietošanas kÄpinÄšana ved, norÄda uz bÅ«tiskiem sociÄliem riskiem un uz iespÄ“jamÄ«bu, ka pašreiz notiek SvÄ“tÄs inkvizÄ«cijas metodoloÄ£iskÄ atdzimšana, kuras uzdevums nu bÅ«s aizstÄvÄ“t nevis BÄ«beles, bet gan neoliberÄlÄs ideoloÄ£ijas dogmas. KÄ spilgtu šo procesu ilustratÄ«vu piemÄ“ru var apskatÄ«t Baltijas PÄ“tnieciskÄs žurnÄlistikas centru Re:Baltica.
Re:Baltica 2011.gadÄ dibinÄja bijusÄ« “Dienas” žurnÄliste Inga SprinÄ£e un LatvijÄ dzimusi un uzaugusi amerikÄņu žurnÄliste KristÄ«na Rizga, kura “kopš 1994.gada dzÄ«vo Sanfrancisko, KalifornijÄ”. SprinÄ£e joprojÄm aktÄ«vi darbojas Re:Baltica un ir tÄs “seja”, bet Rizga ir Re:Baltica Padomes locekle un konsultante. KÄ pastÄstÄ«ja pati Spriņģe, priekšlikumu dibinÄt Re:Baltica izteica Sorosa fonds: “Un, kad es biju AmerikÄ, viena no bijušajÄm mÅ«su “Dienas” kolēģēm, sÄka strÄdÄt Sorosa fondÄ tobrÄ«d. Viņa teica: “Mums ir ideja”, redzot to mediju krÄ«zi globÄli, arÄ« LatvijÄ, “un mÄ“s gribam izveidot tÄdu pÄ“tnieciskÄs žurnÄlistikas centru. VarbÅ«t Tu vari par to padomÄt?” Un es biju perfektÄ dzÄ«ves posmÄ, kad man maksÄ stipendiju, es esmu AmerikÄ, kur es varu ļoti smelties visas zinÄšanas un idejas. (...) Un es uzreiz apbraukÄju kaut kÄdus visus tur tos centrus (...) tad es arÄ« gÄju uz Washington Post, ?NCG? un visiem tiem centriem.” PÄ“c tam Sorosa fonds regulÄri atbalstÄ«ja Re:Baltica ar ievÄ“rojamiem finansu lÄ«dzekļiem. Un ne tikai Sorosa fonds – arÄ« ASV, NorvÄ“Ä£ijas un citu valstu vÄ“stniecÄ«bas.
TÄtad, Re:Baltica ir tiešs un neslÄ“pts ASV DemokrÄtiskÄs partijas struktÅ«ru projekts. Un, kÄ citÄs “demokrÄtu” iniciatÄ«vÄs, arÄ« Re:Baltica gadÄ«jumÄ var saskatÄ«t saistÄ«bu ar LielbritÄnijas inteliÄ£ences struktÅ«rÄm. No Latvijas politiskÄ olimpa Re:Baltica ir saites ar partijÄm “JaunÄ vienotÄ«ba” un “KustÄ«ba Par!” (Inga SprinÄ£e ir Ilzes Viņķeles draudzene).
Re:Baltica pašreizÄ“jÄ spÄ“ka avots nav konkrÄ“ti cilvÄ“ki (lai gan Inga SprinÄ£e, protams, ir spilgta personÄ«ba un iespÄ“jams tur ir vÄ“l kÄds cits talants), bet gan metodoloÄ£ija, ciešas saites ar ietekmÄ«gÄm organizÄcijÄm, kÄ arÄ« informatÄ«vas un organizatoriskas iespÄ“jas, kuras rodas un/vai tiek piešÄ·irtas dēļ šÄ«m saitÄ“m.
“Fackt chek” metodoloÄ£ija, kuru izmanto arÄ« Re:Baltica, ir agresÄ«vs pseidozinÄtnisks dogmatisms, kurš selektÄ«vi izmanto izteikti formÄlas zinÄtniskÄ izklÄsta formas, pozicionÄ“jot sevi kÄ absolÅ«ti zinÄtnisku. TÄs pamatu veido zinÄtnÄ“ un jurisprudencÄ“ izmantots princips, ka jebkuram apgalvojumam ir jÄbÅ«t pierÄdÄ«tam. “FaktÄekeri” šo principu izmanto, tieši vai pastarpinÄti pozicionÄ“jot nepierÄdÄ«to kÄ nepatiesu, un tÄ jau ir izteikti antizinÄtniska pieeja, jo liela daļa mÅ«sdienu zinÄšanas kaut kad agrÄk bija nepierÄdÄ«tas. Pie tam šis pierÄdÄ«jumu neesamÄ«bas pamatojums bieži mÄ“dz bÅ«t selektÄ«vs, apšaubÄms, tendenciozs un gadÄs arÄ«, ka klaji pretrunÄ«gs. Vieni fakti tiek pÄrbaudÄ«ti, citi nÄ“, vieni izteikumi tiek citÄ“ti, bet citi, ne mazÄk bÅ«tiski, tiek ignorÄ“ti, vieni zinÄtniski pÄ“tÄ«jumi tiek ņemti vÄ“rÄ, citi netiek, vienu raksturlielumu nozÄ«me tiek pÄrspÄ«lÄ“ta, bet citi noklusÄ“ti, vienu avotu ticamÄ«ba tiek absolutizÄ“ta, citi - ignorÄ“ti, bet vÄ“l citi - dÄ“monizÄ“ti. Lai pierÄdÄ«tu nepierÄdÄmo, tiek izmantots apšaubÄmu ekspertu viedoklis, kurš tiek absolutizÄ“ts, tai pat laikÄ citu ekspertu viedokļi netiek ņemti vÄ“rÄ.
KopumÄ var novÄ“rot, ka “faktÄek” kustÄ«ba nevis pÄrbauda faktu atbilstÄ«bu Ä«stenÄ«bai, bet gan pamato to atbilstÄ«bu vai neatbilstÄ«bu kÄdai atklÄti nenosauktai ideoloÄ£iski-reliÄ£iskai dogmai. KÄ reiz tieši ar to savulaik nodarbojÄs SvÄ“tÄ inkvizÄ«cija, cÄ«noties ar aizstÄvamo dogmatu apšaubošÄm šaubÄm, cÄ«noties ar zinÄtni, cÄ«noties ar patiesÄ«bu, vÄ“ršoties savÄ cÄ«Å†Ä pret jebkuru laicÄ«go autoritÄti un izmantojot savÄ cÄ«Å†Ä jebkÄdus lÄ«dzekļus.
Pie tam ir skaidri redzams, ka “faktÄek” kustÄ«bÄ faktus pÄrbauda nevis augstas klases speciÄlisti, bet gan ... cilvÄ“ki, kuriem lÄ«dz šÄda uzdevuma izpildei nepieciešamam intelektuÄlÄs attÄ«stÄ«bas lÄ«menim ir vÄ“l pietiekami daudz kur augt.
Ja Re:Baltica turpinÄs lÄ«dzÄ«gÄ garÄ kÄ lÄ«dz šim, tad drÄ«z vien liela daļa Latvijas iedzÄ«votÄju bÅ«s ieguvuši personisku pieredzi par šÄ«s struktÅ«ras izteikti ideoloÄ£izÄ“to, tendenciozo un politizÄ“to dabu, kam ir maz kas kopÄ“js ar faktu pÄrbaudi un zinÄtni. TomÄ“r dažus uzskatÄmus piemÄ“rus apskatÄ«sim.
03.11.2020 notika ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanas, par kuru uzvarÄ“tÄju tika izsludinÄts Džozefs Baidens. TobrÄ«dÄ“jais prezidents Donalds Tramps uzreiz norÄdÄ«ja uz virkni nopietnu pÄrkÄpumu un apgalvoja, ka vÄ“lÄ“šanÄs ir notikusi krÄpšanÄs un ka uzvara viņam ir nozagta, pamatojot to ar pieskaitÄ«to balsu sadalÄ«juma dinamikas statistisko neiespÄ“jamÄ«bu un informÄciju par pÄrkÄpumiem no saviem novÄ“rotÄjiem. Tika iesniegtas vairÄkas prasÄ«bas tiesÄ (visa cita starpÄ iesniedzot arÄ« falsificÄ“šanu pierÄdošus videoierakstus) un tiesvedÄ«ba ilga vÄ“l visu decembri (izšÄ·irošÄs prÄvas ilga lÄ«dz 14.12.2020). TomÄ“r tas netraucÄ“ja Re:Baltica dÄmÄ«tÄ“m no Latvijas gan 12.11.2020, gan 17.11.2020 “faktÄekot” tÄlÄs lielvalsts prezidentu un, ne tikai apgalvot, ka viņa teiktais “nav pierÄdÄ«ts”, bet arÄ« stÄstÄ«t (atsaucoties uz apšaubÄmu ekspertu), ka ASV prezidents “regulÄri izplata melus”.
JÄ, tobrÄ«d visas pasaules neoliberÄlÄ prese paniski zÄkÄja Trampu, un tas, ka to darÄ«ja arÄ« Re:Baltica, ir loÄ£iski, izejot no tÄs organizatoriskÄs piederÄ«bas ASV DemokrÄtu partijas struktÅ«rÄm, bet no objektÄ«va faktu pÄrbaudes skatu punkta tobrÄ«d šÄdi apgalvojumi bija pilnÄ«gi nepamatoti, tÄpÄ“c ka nebija vÄ“l zinÄmi ne tikai tiesu spriedumi, bet arÄ« tiesÄ iesniegtie materiÄli (tie pierÄdÄ«jumi, kuru it kÄ neesot). ŠÄdi Re:Baltica kÄrtÄ“jo reizi apliecinÄja, ka faktu pÄrbaude to principiÄli neinteresÄ“ un ka “faktÄekings” ir tikai propagandisks (dezinformatÄ«vs) piesegs klaji ideoloÄ£iskai un politiskai darbÄ«bai.
03.12.2021, atspÄ“kojot vienu no feldšeres Marinas Kornatovskas nekorekti formulÄ“tiem apgalvojumiem, pati Re:Baltica pieļÄva rupju kļūdu, apgalvojot, ka “ASV un Eiropas SavienÄ«bÄ reÄ£istrÄcijas procesu uzsÄkušas kompÄniju Pfizer, Moderna un AstraZeneca vakcÄ«nas. Visas no šÄ«m vakcÄ«nÄm izgÄjušas trÄ«s pÄ“tÄ«jumu fÄzes.”
Šo kļūdu pamanÄ«ja sabiedriskais aktÄ«vists Andris Ciekurs un 20.01.2021 Youtube kanÄlÄ “Gaismas tÄ«meklis” publicÄ“ja pÄrliecinošu videoierakstu, kurÄ pietiekami korektÄ “faktÄeking” stilÄ uzskatÄmi parÄdÄ«ja un pierÄdÄ«ja, ka Re:Baltica konkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ ir izplatÄ«jusi nepatiesu informÄciju. Ciekurs atsaucÄs uz The NewYork Times Coronavirus Vaccine Tracker mÄjaslapÄ pausto, kurÄ bija nodefinÄ“tas gan visas trÄ«s pÄ“tÄ«jumu fÄzes, gan arÄ« norÄdÄ«ts, kura no Covid vakcÄ«nÄm kurÄ pÄ“tÄ«jumu fÄzÄ“ atrodas. Gan 20.01.2021, gan vÄ“l 01.05.2021 pÄ“c The NewYork Times datiem Pfizer-BioNTech vakcÄ«na atradÄs 2. un 3.pÄ“tÄ«jumu fÄzÄ“, Moderna vakcÄ«na 3.pÄ“tÄ«jumu fÄzÄ“, bet AstraZeneca 2. un 3.pÄ“tÄ«jumu fÄzÄ“. KÄ papildus apliecinÄjumu, ka tÄ tas ir, Ciekurs minÄ“ja Pfizer-BioNTech vakcÄ«nas apstiprinÄjuma statusu ASV PÄrtikas un zÄļu pÄrvaldÄ“ (FDA) un Eiropas medicÄ«nas aÄ£entÅ«rÄ (EMA).
KÄ uz to reaģēja Re:Baltica? Atzina savu kļūdu un atvainojÄs? VarbÅ«t kaunÄ«gi paklusÄ“ja? NÄ“. 27.01.2021 Re:Baltica / Re:Chek publicÄ“ja rakstu, kura virsrakstÄ Ä«paši izcÄ“la savu iepriekš pausto nepatieso apgalvojumu, apvainoja Ciekuru nepatiesas informÄcijas izplatÄ«šanÄ (zaglis sÄka saukt: “Ķeriet zagli!”) un savu izteikumu pamatoja ar to, ka Ä«stenÄ«bÄ Pfizer vakcÄ«nas otrÄ un trešÄ fÄze esot apvienotas... Bet pÄ“tÄ«jumi vÄ“l turpinoties!!! The NewYork Times mÄjaslapÄ minÄ“tais tiek pilnÄ«bÄ ignorÄ“ts, tÄpat kÄ vispÄr netiek pieminÄ“ts FDA piešÄ·irtais Ä«pašais statuss ar tÄ nosacÄ«jumu informÄ“t vakcinÄ“jamos par faktu lapu, kurÄ ir minÄ“ts, ka Pfizer-BioNTech vakcÄ«na vÄ“l nav apstiprinÄta. Toties ir pievienots ZVA vecÄkÄs ekspertes “eksperta viedoklis”, kura esot apgalvojusi, ka “attiecÄ«bÄ uz Covid vakcÄ«nÄm nav izlaista neviena pÄ“tÄ«juma fÄze”. Un vÄ“l tika izcelts apskatÄmÄs tÄ“mas kontekstÄ mazbÅ«tisks un iespÄ“jams ne lÄ«dz galam korekti noformulÄ“ts Ciekura apgalvojums, kurš sparÄ«gi tiek atspÄ“kots kÄ nepatiess.
Tik atklÄtu, nekaunÄ«gu un prastu Gebelsa stila “melns ir balts” un Orvela PatiesÄ«bas ministrijas “karš ir miers” pieeju ir grÅ«ti komentÄ“t, jo viss ir pÄrÄk skaidrs un acÄ«mredzams. VienÄ«gi jÄnorÄda, ka tas liecina, pirmkÄrt, par Re:Baltica nespÄ“ju atzÄ«t savas kļūdas un, otrkÄrt, par apzinÄtu sabiedrÄ«bas maldinÄšanu (apzinÄtu dezinformÄcijas izplatÄ«bu).
Visbeidzot, savu morÄlo stÄju Re:Baltica labi parÄdÄ«ja, piedaloties nÄvju pÄ“c Covid vakcÄ«nu saņemšanas saistÄ«bas ar vakcinÄciju aktÄ«vÄ noliegšanÄ. Ziņas par nopietniem blakusefektiem un nÄves gadÄ«jumiem publiskÄ telpÄ sÄka parÄdÄ«ties drÄ«z pÄ“c vakcinÄcijas sÄkuma. Un šÄ«s ziņas sÄkotnÄ“ji tika pilnÄ«gi noliegtas. Šim kopkorim piebiedrojÄs arÄ« Re:Baltica / Re:Chek ar savu 06.01.2021 publikÄciju. 14.01.2021 NorvÄ“Ä£ijas varasiestÄdes oficiÄli apstiprinÄja vairÄku veco ļaužu pansionÄtu iemÄ«tnieku nÄvi pÄ“c Pfizer-BioNTech vakcÄ«nas saņemšanas, bet Re:Baltica / Re:Chek jau 19.01.2021 “faktÄeko”, ka “nav pierÄdÄ«jumu, ka norvÄ“Ä£u seniori miruši vakcÄ«nas dēļ”. PÄ“c tam vÄ“l 26.01.2021 “nav pamata saistÄ«t NorvÄ“Ä£ijas senioru nÄves ar vakcÄ«nu”, bet 07.04.2021 jau “nav pamata apgalvojumam, ka veco cilvÄ“ku nÄves ValkÄ saistÄ«tas ar vakcÄ«nu”.
ŠÄda Re:Baltica rÄ«cÄ«ba nav unikÄla un tÄ iekļaujas globÄlajÄ farmÄcijas industrijas un to intereses aizstÄvošo žurnÄlistu, Ärstu un ierÄ“dņu oficiÄlÄs dezinformÄcijas plÅ«smÄ, bet tÄ uzskatÄmi parÄda arÄ« Re:Baltica cinisma, bezatbildÄ«bas un cietsirdÄ«bas pakÄpi, kÄ arÄ« to, ka cilvÄ“ka dzÄ«vÄ«ba šÄ«m dÄmÄ«tÄ“m neko nenozÄ«mÄ“.
IzskatÄs, ka cilvÄ“ku skaits, kuri ASV un ES ir nomiruši pÄ“c vakcÄ«nu saņemšanas, ir mÄ“rÄms jau tÅ«kstošos. To vidÅ« ir arÄ« vakcinÄcijas aÄ£itÄ“tÄji kÄ, piemÄ“ram, MSNBC TV personÄ«ba Midwin Charles. Par daudzÄm nÄvÄ“m kļūst zinÄms no sociÄlajiem tÄ«kliem pat neskatoties uz intensÄ«vu to cenzÄ“šanu (piemÄ“ram, Ikara RunÄ£a ieraksti par tÄ“va nÄvi pÄ“c AstraZeneca vakcÄ«nas saņemšanas no Facebook tika izdzÄ“sti). Par šÄdiem gadÄ«jumiem visbiežÄk ziņo dažÄdi alternatÄ«vo ziņu kanÄli, kurus oficiÄlÄs struktÅ«ras nu dÄ“vÄ“ arÄ« par dezinformatoriem. Ar atsaukšanos uz EudraVigilance un VAERS datiem tiek pat minÄ“ti skaitļi, kuri kopsummÄ tuvojas vai pÄrsniedz desmit tÅ«kstošus mirušo. Bet oficiÄli jebkÄda plaši izskanÄ“jušo nÄves gadÄ«jumu saistÄ«ba ar vakcinÄciju joprojÄm tiek intensÄ«vi noliegta (izņemot dažus AstraZeneca gadÄ«jumus) ar argumentÄciju “nav pamata”, “nav saistÄ«bas”, “nav pierÄdÄ«ts”. Un masÄ«va vakcinÄcijas propaganda un uzspiešana turpinÄs. Arvien izteiktÄk kļūst saskatÄma tendence, ka tie globÄlie spÄ“ki, pie kuriem pieder un/vai kurus atbalsta “faktu pÄrbaudÄ«tÄji”, ir gatavi iet pÄri lÄ«Ä·iem un praktiski to arÄ« dara. ArÄ« Re:Baltica.
TomÄ“r tikai informatÄ«va (dezinformatÄ«va) ietekme nebÅ«t nav vienÄ«gais neoliberÄlo struktÅ«ru iedarbÄ«bas veids uz sabiedrÄ«bu. Ir arÄ« citi, kuri arvien vairÄk un izteiktÄk sÄk pieņemt represÄ«vas formas.
SociÄlam tÄ«klam Facebook jau labu laiku ir faktisks globÄls monopolstÄvoklis. Uz 2021.gada sÄkumu Facebook bija vairÄk kÄ 2,8 miljardi lietotÄju (LatvijÄ apmÄ“ram 900 tÅ«kstoši). Tie ir cilvÄ“ki, kuri izmanto kÄdu no daudzajÄm Facebook funkcijÄm, tÄpÄ“c atrodas tajÄ un visa cita starpÄ arÄ« redz to informÄciju, kuru Facebook platformÄ ir radÄ«juši un izplata citi lietotÄji. TÄdÄ“jÄdi Facebook ir milzÄ«gs, lai neteiktu vairÄk, informÄcijas izplatÄ«bas potenciÄls. Šo potenciÄlu 2016.gada vÄ“lÄ“šanu kampaņas laikÄ veiksmÄ«gi izmantoja Donalds Tramps.
Lai nepieļautu gan Trampa pÄrvÄ“lÄ“šanu, gan arÄ« citas tamlÄ«dzÄ«gas politiskas anomÄlijas, Facebook un citu nozÄ«mÄ«gÄko sociÄlo tÄ«klu vadÄ«ba tika piespiesta ieviest savÄs platformÄs lietotÄju satura un tÄ izplatÄ«bas ierobežošanas sistÄ“mu. Ja vÄ“l 2006.gadÄ Marks Cukenbergs, pat neskatoties uz viņam izteiktajiem draudiem, kategoriski atteicÄs dzÄ“st pravieti Muhamedu izkariÄ·Ä“jošas un izsmejošas karikatÅ«ras, stÄstot, ka vÄrda brÄ«vÄ«ba viņam esot vÄ“rtÄ«ba, tad 2020.gadÄ Cukenbergs ieviesa pietiekami prastu un primitÄ«vu lietotÄju satura cenzÄ“šanas sistÄ“mu, bet 2021.gada sÄkumÄ bloÄ·Ä“ja piekļuvi Facebook tobrÄ«d esošajam ASV prezidentam Donaldam Trampam.
ŠÄ«s cenzÄ“šanas sistÄ“mas ietvaros Facebook izveidoja “apšaubÄmu ierakstu” automÄtiskas identifikÄcijas sistÄ“mu, kura noteiktos gadÄ«jumos šos ierakstus automÄtiski dzÄ“š vai padara grÅ«tÄk izplatÄmus, bet citos gadÄ«jumos šÄ« informÄcija tiek nodota speciÄliem cilvÄ“kiem – “Facebook faktu pÄrbaudÄ«tÄjiem”, no kuru slÄ“dziena tad ir atkarÄ«gs, kÄds ierobežojums tiks uzlikts konkrÄ“tam ierakstam. TÄpat ierobežojumi var skart visu lietotÄja kontu (profilu), lÄ«dz pat piekļuves bloÄ·Ä“šanai un profila dzÄ“šanai. LÄ«dzÄ«gu sistÄ“mu Youtube platformÄ ieviesa Google un šÄda pieeja sÄk izplatÄ«ties citÄs IT platformÄs.
“Facebook faktu pÄrbaudÄ«tÄju” funkcija tika nodota ne kam citam kÄ neoliberÄlajiem žurnÄlistiem, tiem pašiem “faktu pÄrbaudÄ«tÄjiem”, kuriem ir attiecÄ«gi “centri” un interneta mÄjaslapas. ŠÄ« acÄ«mredzamÄ politiskÄ un ideoloÄ£iskÄ disproporcija visa cita starpÄ aktÄ«vi tika apspriesta arÄ« ASV KongresÄ.
Par Facebook latviešu valodas satura galvenajiem “faktu pÄrbaudÄ«tÄjiem” kļuva Re:Baltica, lai gan šo statusu ieguva arÄ« viens otrs portÄla Delfi satura radÄ«tÄjs (portÄla Delfi ilggadÄ«gais redaktors Ingus BÄ“rziņš ir Ingas SprinÄ£es bijušais vÄ«rs). TÄdÄ veidÄ Re:Baltica (un citi neoliberÄlie žurnÄlisti) ieguva reÄlu varu pÄr lielu skaitu lietotÄju (viņu virtuÄlajiem profiliem un to saturu), kÄ arÄ« reÄlu politisku varu un reÄlu citu mediju cenzÄ“šanas varu (iespÄ“ju ietekmÄ“t savu kolÄ“Ä£u un konkurentu satura izplatÄ«bu Facebook, kas arÄ« jau tiek praktizÄ“ts). Un viņu brīžam murgainie “faktu pÄrbaudes” apcerÄ“jumi kļuva par formÄlu apsÅ«dzÄ«bas rakstu, uz kura pamata tiek veikta viena vai otra virtuÄlÄ profila iespÄ“jas (tiesÄ«bas) ierobežojoša darbÄ«ba. PagaidÄm tas notiek pÄrsvarÄ tikai sociÄlajos tÄ«klos, bet ir jau saskatÄma tendence šiem procesiem izvÄ“rsties reÄlÄs valsts pÄrvaldes struktÅ«ru ierosinÄtÄs lietÄs.
Re:Baltica nodarbojas ar viltus ziņu problemÄtiku kÄ minimums kopš 2016.gada, kad tika publicÄ“ts pirmais šai tÄ“mai veltÄ«ts raksts “KÄ nopelnÄ«t naudu ar viltus ziņÄm”. SÄkotnÄ“jÄs Re:Baltica darbÄ«bas cÄ«Å†Ä ar viltus ziņÄm pamatojÄs sapratnÄ“, ka viltus ziņas ir apzinÄta (negodÄ«ga) nepatiesas informÄcijas radÄ«šana un izplatÄ«šana. UzmanÄ«ba tika vÄ“rsta pirmkÄrt uz mantkÄrÄ«gos nolÅ«kos radÄ«tÄm viltus ziņÄm (šo gadÄ«jumu tad arÄ« apskatÄ«sim), kÄ arÄ«, protams, neiztika bez politikas un bez vÄ“ršanÄs pret Krievijas ietekmi, kas vairs nebij tik korekti noformulÄ“ta.
2018.gada jÅ«lijÄ interneta vietnÄ“ "redzams.net" tika ievietota ziņa, ka ir sabrucis tirdzniecÄ«bas centrs Alfa un ka ir cietušie. ŠÄ« viltus ziņa guva plašu izplatÄ«bu sociÄlajos tÄ«klos. Reaģējot uz to, tobrÄ«dÄ“jais Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (VienotÄ«ba) paziņoja, ka darÄ«s visu iespÄ“jamo, lai šÄ«s viltus ziņas publicÄ“tÄju identificÄ“tu un aizturÄ“tu. 20.08.2018 Re:Baltica publicÄ“ja trÄ«s viltus ziņu tÄ“mai veltÄ«tus rakstus “Tu nekad neticÄ“si, kas notika pÄ“c tam… “, “MELNAIS SARAKSTS: kÄ bloÄ·Ä“t viltus ziņas Facebook” un “Nevienam nav aizliegts bÅ«t stulbam”, kuros tika aprakstÄ«ta “klikšÄ·u biznesmeņu” informÄcijas kanÄlu struktÅ«ra, izveidots to saraksts un tika publicÄ“ta to saukšanas pie atbildÄ«bas analÄ«ze.
23.08.2018 portÄlÄ LSM.lv tika publicÄ“ta ziņa par šo gadÄ«jumu, kurÄ toreizÄ“jais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis (tagad – “JaunÄ VienotÄ«ba”) sacÄ«ja: “InformÄcijas apritei šodien ir gaismas Ätrums, un, kÄ redzams, tÄ sasniedz mÄ“rÄ·i. Un cenzÄ“t, atturÄ“t, aizslÄ“gt, nogriezt ir diezgan nereÄli. (...) Pateikt, ka policija bÅ«s tÄ, kas visu to atrisinÄs, protams, ne. Bet mÄ“s sÄkÄm izmeklÄ“šanu, un nav aiz kalniem tas brÄ«dis, kad nÄksim ar paziņojumu par to, kas tas ir, kas to dara un kÄpÄ“c. (…) Šo ugunsgrÄ“ku mÄ“s nodzÄ“sÄ«sim, bet, protams, nÄks nÄkamie.” Raksts tika nobeigts ar Ķuža pausto, ka “jÄdomÄ par izmaiņÄm likumos”. Un jau nÄkamajÄ dienÄ (24.08.2018) plaši tika izziņots par viltus ziņu izplatÄ«tÄja Nika Endziņa aizturÄ“šanu.
Šis apraksts tiek dots ne jau tÄdēļ, ka konkrÄ“tÄ vÄ“ršanÄs pret šÄdu viltus ziņu izplatÄ«tÄjiem bÅ«tu uzskatÄma par negatÄ«vi vÄ“rtÄ“jamu, bet gan tÄdēļ, ka tÄ labi parÄda noteiktu Re:Baltica un Valsts policijas sadarbÄ«bu, kas apskatÄmÄs tÄ“mas kontekstÄ potenciÄli var arÄ« izvÄ“rsties vairs ne tik sabiedriski akceptÄ“jamÄs darbÄ«bÄs. Pie tam arÄ« šo šÄ·ietami pozitÄ«vo Re:Baltica darbÄ«bu gadÄ«jums parÄda tÄs politisko angažētÄ«bu, jo patiešÄm neapstrÄ«dami viltus ziņu radÄ«tÄji un izplatÄ«tÄji tiek salikti kopÄ ar “grupÄ“jumiem un lapÄm ar politisku ievirzi”, kam vairs nav tik viennozÄ«mÄ«gs raksturs, pie tam viens no šiem grupÄ“jumiem tika pat saistÄ«ts ar Aivaru Lembergu.
2020.gada novembra beigÄs internetÄ parÄdÄ«jÄs un sociÄlajos tÄ«klos plaši izplatÄ«jÄs RÄ«gas Austrumu klÄ«niskÄ universitÄtes slimnÄ«cas stacionÄra Gaiļezers feldšeres Marinas Kornatovskas ieraksts, kurÄ viņa asi kritizÄ“ja masku nÄ“sÄšanu, Covid vakcÄ«nas, kÄ arÄ« Covid slimnieku ÄrstÄ“šanu GaiļezerÄ. 02.12.2020 bijušais ZaļÄs partijas RÄ«gas nodaļas vadÄ«tÄjs un Tautas varas frontes dibinÄtÄjs ValentÄ«ns Jeremejevs publicÄ“ja video interviju ar Marinu Kornatovsku, kurÄ apsprieda šos jautÄjumus. VÄ“lÄk Kornatovska publicÄ“ja vÄ“l vienu video. Jau 03.12.2020 Re:Baltica / Re:Chek publicÄ“ja rakstu “Gaiļezera feldšerei nav taisnÄ«ba – vakcÄ«nas ir pÄrbaudÄ«tas, maskas nenogalina un par Covid-19 pacientu bÄ“rÄ“m nemaksÄ”, kurÄ tiek teikts, ka VeselÄ«bas ministre Ilze Viņķele (Ingas SprinÄ£es draudzene) nosauca vienu no feldšeres apgalvojumiem par viltus ziņu, bet ValentÄ«ns Jeremejevs tiek nodÄ“vÄ“ts par “dezinformÄcijas izplatÄ«tÄju”. Bet 09.12.2021 tika plaši izziņots, ka saistÄ«bÄ ar “viltus ziņu izplatÄ«šanu” Valsts policija ir aizturÄ“jusi ValentÄ«nu Jeremejevu un Marinu Kornatovsku. SavukÄrt 11.12.2020 Re:Baltica publicÄ“ja rakstu “Kam un kÄpÄ“c par viltus ziņu izplatÄ«šanu draud kriminÄlatbildÄ«ba?”, kurÄ tiek skaidrots uz kÄda kriminÄllikuma panta pamata un kÄdos gadÄ«jumos var tik saukti pie atbildÄ«bas “viltus ziņu izplatÄ«tÄji”.
Šis notikums vairs nav tik viennozÄ«mÄ«gi vÄ“rtÄ“jams kÄ “klikšÄ·u biznesmeņu” gadÄ«jums, jo ValentÄ«ns Jeremejevs ir politiÄ·is (visa cita starpÄ, konservatÄ«vus uzskatus paudošs politiÄ·is) un tÄpÄ“c, ka Kornatovskas apgalvojumiem ir liecÄ«bas pazÄ«mes par nopietniem kriminÄlnoziegumiem. LÅ«k, kÄ viņas teikto atstÄsta Re:Baltica: “viņas kolÄ“Ä£i slimnÄ«cÄ nevis palÄ«dz, bet ar apšaubÄmu medikamentu pasliktina Covid-19 pacientu stÄvokli, un viņi tÄpÄ“c mirst.” Bet, lÅ«k, aÄ£entÅ«ras LETA publicÄ“ts Kornatovskas citÄts un atstÄsts: “ "TajÄ ÄrstÄ“šanÄ, kas tiek nozÄ«mÄ“ta pneimonijas slimniekiem, ÄrstÄ“šanas algoritms ir aizdomÄ«gs un nesaprotams. Es redzu citu klÄ«nisko ainu, bet man ir aizdomas, ka tas nav vÄ«rusa saasinÄjumu dēļ, bet dēļ tÄ, kas tiek darÄ«ts ar pacientiem ÄrstÄ“šanas laikÄ," norÄdÄ«jusi feldšere. PÄ“c viņas domÄm, tiek eksperimentÄ“ts, kÄ ÄtrÄk nogalinÄt vai radÄ«t iespaidu, ka cilvÄ“ks ir izÄrstÄ“ts.”
Tikai no šiem atstÄstiem kļūst skaidrs, ka Marina Kornatovska publiski apvainoja RAKUS noziedzÄ«gÄ nolaidÄ«bÄ ar smagÄm sekÄm vai iespÄ“jamÄ masu slepkavÄ«bÄ. Tas ir ļoti nopietns apgalvojums un tÄpÄ“c no vienas puses Valsts policijas rÄ«cÄ«ba var tikt uzskatÄ«ta par pamatotu, ja ir droši zinÄms, ka feldšere melo, bet vai tiešÄm tas tÄ ir? Vai Valsts policija pÄ“c bÅ«tÄ«bas pÄrbaudÄ«ja šÄ«s iespÄ“jamÄs liecÄ«bas atbilstÄ«bu patiesÄ«bai? PÄ“c tÄlÄkas notikumu attÄ«stÄ«bas gaitas spriežot, - nÄ“. Viņa tika apcietinÄta un ar viņu tika veiktas pÄrrunas, kuru laikÄ tÄ acÄ«mredzot “visÄ” “atzinÄs”, kÄdēļ arÄ« uzreiz tika atbrÄ«vota (atšÄ·irÄ«bÄ no Jeremejeva, kurš ieslodzÄ«jumÄ pavadÄ«ja nepilnas divas nedēļas).
Bet saskaÅ†Ä ar likumu Valsts policijai Kornatovskas apgalvojumi bija jÄpÄrbauda. Jo vairÄk tÄpÄ“c, ka no COVID19 mirušo skaits tobrÄ«d tik tiešÄm strauji pieauga, pie tam, relatÄ«vi straujÄk nekÄ kaimiņvalstÄ«s un statistiski neatbilstoši iepriekšÄ“jo laika periodu saslimušo-mirušo skaita attiecÄ«bai. ŠÄdu anomÄliju kÄ reiz var labi izskaidrot ar slimnÄ«cas vadÄ«bas, kÄda Ärsta vai Ärstu grupas iespÄ“jamo nolaidÄ«bu vai pat noziedzÄ«gu rÄ«cÄ«bu. Pie tam publiski ir izskanÄ“jusi arÄ« cita informÄcija, kura netieši runÄ par labu feldšeres šaubÄm.
TÄlÄk viena cita gadÄ«juma izklÄsts, kurš iespÄ“jams nav tieši saistÄ«ts ar Re:Baltica, bet kurš labi parÄda to bÄ«stamo tendenci, kurÄ attÄ«stÄs cīņa ar dezinformÄciju.
22.02.2021 uz “InformÄcijas aÄ£entÅ«ras” oficiÄlo pastkasti tika atsÅ«tÄ«ta vÄ“stule ar interesi izvietot “InformÄcijas aÄ£entÅ«ras” interneta vietnÄ“ rakstu. Notika sarakste. VÄ“lÄk izrÄdÄ«jÄs, ka rakstÄ«tÄjs bija LTV raidÄ«juma “4.studija” žurnÄlists, kura materiÄls 11.03.2021 tika publicÄ“ts portÄlÄ LSM.lv. TÄ pamatÄ ir vienas skatÄ«tÄjas paustÄs bažas par e-pastos saņemamajiem sÅ«tÄ«jumiem. ZÄ«mÄ«gi, ka dÄma šÄdas ziņas saņēma nepilnus divus gadus, pret to ne reizi nebija iebildusi un neizmantoja arÄ« iespÄ“ju vispÄr atteikties no ziņojumu saņemšanas, kuri tiek izsÅ«tÄ«ti, izmantojot publisku e-pastu izsÅ«tÄ«šanas platformu, kas katram adresÄtam piedÄvÄ šÄdu iespÄ“ju. TÄpat pieminÄ“šanas vÄ“rts ir apstÄklis, ka šai dÄmai ir bijusi profesionÄla sadarbÄ«ba ar ASV vÄ“stniecÄ«bu.
KÄ ekspertu “4.studija” pieaicinÄja RÄ«gas Stradiņa universitÄtes profesori Andu Rožukalni, kura, pÄrÄk neapgrÅ«tinot sevi ar pamatojumu, apgalvo, ka darÄ«šana ir ar “ļoti tipisku maldinošas, melÄ«gas informÄcijas vietni, kura izliekas, ka tÄ ir nopietns medijs.” SavukÄrt pašÄ rakstÄ vairÄkkÄrt tiek runÄts par viltus ziņÄm, tÄdÄ“jÄdi asociÄ“jot “InformÄcijas aÄ£entÅ«ru” ar viltus ziņÄm. Bet ne tas ir galvenais. SižetÄ tiek pausta doma, ka par šÄdÄm ziņÄm esot jÄziņo, pieminot Valts Policiju un Datu valsts inspekciju. ŽurnÄlists sazinÄs arÄ« ar Datu valsts inspekciju un no tÄs pÄrstÄvja atbildes var secinÄt, ka no Inspekcijas tika sagaidÄ«tas noteiktas procesuÄlas darbÄ«bas. Datu valsts inspekcija šoreiz apbÄ“dinÄja un ieteica vienkÄrši atteikties no ziņojumu saņemšanas. TomÄ“r kopÄ“jo procesu attÄ«stÄ«bas tendenci šis gadÄ«jums parÄda pietiekami labi – ziņot un sodÄ«t.
VÄ“l jÄpiebilst, ka pÄ“dÄ“jÄ laikÄ jau ir izskanÄ“juši paziņojumi, ka dezinformÄcijas izplatÄ«tÄji tikšot saukti pie atbildÄ«bas. TÄtad deklaratÄ«va dezinformÄcijas apkarošana pamazÄm un pakÄpeniski sÄk pieņemt represÄ«vu formu.
Bet tagad apskatÄ«sim to dezinformÄcijas sapratni, kuru izmanto cīņai ar dezinformÄciju. Uz 04.05.2021 Google meklÄ“tÄjÄ Autors atrada vienu ierakstu latviešu valodÄ, kurÄ ir definÄ“ts, kas ir dezinformÄcija. Tas ir portÄlÄ Delfi 15.05.2019 ievietots apmaksÄts raksts “IepazÄ«sties – dezinformÄcija!” Raksta ievietotÄjs nav norÄdÄ«ts, bet no satura var secinÄt, ka tÄ ir kÄda ar NATO un/vai ES saistÄ«ta valstiska vai nevalstiska struktÅ«ra. DezinformÄcija tur ir definÄ“ta šÄdi: “DezinformÄcija ir nepatiesa informÄcija, ko var atpazÄ«t pÄrbaudot un pret to attiecoties kritiski – piemÄ“ram, izvÄ“rtÄ“jot faktus, informÄcijas sniedzÄ“ju, veidu, kÄdÄ informÄcija pie jums nonÄkusi. DezinformÄcija tiek apzinÄti sagatavota un izplatÄ«ta, lai tÄ«šÄm maldinÄtu sabiedrÄ«bu.”
No šÄ«s definÄ«cijas nepÄrprotami izriet, ka dezinformÄcija ir melošana apzinÄtas nepatiesas informÄcijas sniegšanas sapratnÄ“. AttiecÄ«gi cīņai pret dezinformÄciju var izmantot visu to tiesisko un organizatorisko arsenÄlu, kÄds ir pieejams cīņai pret nepatiesu informÄciju. TomÄ“r gan pašas definÄ«cijas paskaidrojošais teksts, gan tÄlÄk rakstÄ minÄ“tais, gan arÄ« apstÄklis, ka tiek izmantots pavisam jauns termins sena un visiem saprotama esoša termina vietÄ dod pamatu šaubÄ«ties vai šÄ« ir vienÄ«gÄ dezinformÄcijas sapratne.
TÄ kÄ raksts izskatÄs ir domÄts plašai sabiedrÄ«bai, par kuru ir šaubas, ka tÄ ir spÄ“jÄ«ga atpazÄ«t dezinformÄciju, ir saprotama vÄ“lme definÄ«cijÄ norÄdÄ«t vienkÄršotus dezinformÄcijas atpazÄ«šanas paņēmienus. TomÄ“r ir jÄnorÄda, ka piedÄvÄtais dezinformÄcijas atpazÄ«šanas veids var bÅ«t stipri kļūdains. Bez šaubÄm dezinformÄciju var atpazÄ«t “izvÄ“rtÄ“jot faktus, informÄcijas sniedzÄ“ju, veidu, kÄdÄ informÄcija pie jums nonÄkusi” un tajÄ visÄ pats galvenais ir tieši faktu izvÄ“rtÄ“šana. SavukÄrt informÄcijas sniedzÄ“ja un ziņojumu nodošanas veidam dezinformÄcijas noteikšanÄ ir kÄ minimums otršÄ·irÄ«ga nozÄ«me. Tai pat laikÄ tam ir pirmšÄ·irÄ«ga nozÄ«me, ja ir nepieciešams panÄkt, lai cilvÄ“ki, nevis atpazÄ«st dezinformÄciju kÄ tÄdu, bet gan konkrÄ“tu valstu un politisku spÄ“ku “nepareizo dezinformÄciju”, bet uzticÄ“tos “pareizajai dezinformÄcijai”. Un, kÄ jau tika parÄdÄ«ts, arÄ« faktu izvÄ“rtÄ“šana var bÅ«t ÄrišÄ·Ä«ga un dezinformatÄ«va.
TÄpÄ“c ir pamats šaubÄ«ties vai šÄ« definÄ«cija ir paredzÄ“ta cilvÄ“ku izglÄ«tošanai, lai tie patiešÄm labÄk spÄ“tu atpazÄ«t dezinformÄciju. Un šÄ«s šaubas netieši tiek apstiprinÄtas pašÄ rakstÄ, kur ir teikts arÄ« sekojošais “Reaģējot uz dezinformÄcijas izaicinÄjumiem virtuÄlajÄ vidÄ“, vairÄki ietekmÄ«gÄkie sociÄlo mediju platformu uzturÄ“tÄji, kuru vidÅ« ir arÄ« "Twitter", "Facebook" un "Google", 2018. gada oktobrÄ« brÄ«vprÄtÄ«gi apņēmÄs darÄ«t ko lietas labÄ, lai mazinÄtu iespÄ“ju ar dezinformÄcijas palÄ«dzÄ«bu maldinÄt iedzÄ«votÄjus.” TÄtad, runa vairs nav par melošanu (nepatiesu informÄciju), bet kÄ minimums jau par maldinÄšanu, un tas ir pavisam cita apjoma tvÄ“rums ar visÄm no tÄ izrietošajÄm sekÄm.
Tas dod pamatu secinÄt, ka eksistÄ“ vÄ“l kÄda cita dezinformÄcijas sapratne, kura publiski netiek izpausta, un šai gadÄ«jumÄ ir darÄ«šana ar manipulÄcijas veidu, kad vienam terminam ir divas vai vairÄk nozÄ«mes, viena no kurÄm (eksotÄ“riskÄ) ir paredzÄ“ta maz ko saprotošam sabiedrÄ«bas vairÄkumam, bet cita (vai citas) ir ezotÄ“riska un ir domÄta šaurÄkam savÄ“jo lokam. To, ka tas tÄ varÄ“tu bÅ«t, netieši apliecina cīņai ar dezinformÄcijai veltÄ«to ES oficiÄlo dokumentu saturs, kur riņķī apkÄrt tiek lietots dezinformÄcijas termins, bet pati dezinformÄcijas definÄ«cija izpaliek.
TÄtad, jau tagad ir skaidri saskatÄms, ka cīņa ar dezinformÄciju ir dezinformatÄ«va, ka to veic cilvÄ“ki un struktÅ«ras, kuri formÄli vai pÄrliecÄ«bas dēļ pieturas neoliberÄliem ideoloÄ£iski - reliÄ£iskajiem uzskatiem, un ka šÄ« cīņa pamazÄm sÄk pieņemt represÄ«vas izpausmes. LatvijÄ lÄ«dz šim tas nebija tik skaidri saskatÄms, bet ASV un citÄs RietumvalstÄ«s šie procesi ir aizgÄjuši daudz tÄlÄk, un tur notiekošais ir patiesi satraucošs jebkuram racionÄli domÄjošam cilvÄ“kam, neatkarÄ«gi no viņa politiskajiem uzskatiem, rases, tautÄ«bas, dzimuma, sociÄlÄ statusa un iespÄ“jams pat seksuÄlÄs orientÄcijas.
Šo parÄdÄ«bu, kura pagaidÄm vÄ“l tikai sÄk izvÄ“rsties, var saukt par neoliberÄlo fašismu, var par neoliberÄlo totalitÄrismu, bet noteikti pareizs un tÄs bÅ«tÄ«bu pietiekami precÄ«zi raksturojošs apzÄ«mÄ“jums ir neoliberÄlÄ inkvizÄ«cija. Un tÄ tas ir, neskatoties uz to, ka neoliberÄlisms un kristietÄ«ba ir divi ideoloÄ£iski – reliÄ£iski pretstati un ka savulaik vÄ“sturiskÄ SvÄ“tÄ inkvizÄ«cija deklaratÄ«vi cÄ«nÄ«jÄs gan pret liberÄlismu, gan pret tÄm sabiedriskajÄm grupÄm, kuras mÅ«sdienÄs izmanto neoliberÄlÄs idejas. Lai gan, kÄ jau tika minÄ“ts, ir eksperti, kuri saskata tiešu neoliberÄlo parÄdÄ«bu saistÄ«bu ar vÄ“sturisko SvÄ“to inkvizÄ«ciju, tÄpÄ“c neoliberÄlÄs inkvizÄ«cijas termina izmantošana ir vÄ“l jo pamatotÄka.
Sapratne, ka mums ir darÄ«šana tieši ar inkvizÄ«ciju (kÄ minimums metodoloÄ£isku), ļauj saskatÄ«t notiekošo procesu attÄ«stÄ«bas tendences, prognozÄ“t notikumu attÄ«stÄ«bas gaitu un attiecÄ«gi, mÄ“Ä£inÄt to ietekmÄ“t, lai mainÄ«tu virzienu vai vismaz iespÄ“jami minimizÄ“tu pesimistiskÄko scenÄriju realizÄ“šanos.
Uz doto brÄ«di oficiÄlÄ propaganda intensÄ«vi runÄ par dezinformÄcijas antisabiedrisko dabu un dÄ“monizÄ“ mistiskus dezinformatorus, bet politiÄ·i un ierÄ“dņi domÄ kÄ tad lai cÄ«nÄs ar šo nesaprotamo dezinformÄciju. Bet iet jau plašumÄ arÄ« reÄla cīņa ar dezinformÄciju, kura nu ir izvÄ“rtusies daļas lielÄko sociÄlo tÄ«klu satura cenzÄ“šanÄ. Un pamazÄm jau daži konkrÄ“ti “dezinformatori” tiek saukti pie tiesiskas atbildÄ«bas.
Procesa loÄ£ika prasa, lai cīņa ar dezinformÄciju tiktu intensificÄ“ta. Tas nozÄ«mÄ“, ka sociÄlie tÄ«kli ir jÄcenzÄ“ vairÄk un plašÄk, ka ir jÄsÄk “vÄ“rt ciet” “dezinformatoru” interneta mÄjas lapas un ka ir jÄizvÄ“rš plašumÄ konkrÄ“tu dezinformÄcijas izplatÄ«tÄju tiesiska sodÄ«šana. Ja tÄ tas tiks darÄ«ts, tad uz kÄdu brÄ«di tiks panÄkts relatÄ«vs sabiedriskais klusums, kÄds ir raksturÄ«gs valstÄ«s ar stabilu totalitÄru pÄrvaldi. Bet tÄ sekas bÅ«s noteikta sabiedrÄ«bas pielÄgošanÄs notiekošajam, kuras ietvaros sabiedrÄ«bas uzticÄ«ba valsts varai un oficiÄlai informÄcijai krasi samazinÄsies (un kļūs neredzama un nekontrolÄ“jama), “dezinformatori” pilnÄ«bÄ pÄries uz dezinformÄcijas izplatÄ«šanu sadzÄ«viskÄ lÄ«menÄ« (zaudÄ“jot daļu efektivitÄtes, bet pilnÄ«bÄ saplÅ«stot ar tautas masÄm un kļūstot daudz grÅ«tÄk identificÄ“jamiem), sabiedrÄ«bas attieksme pret dezinformÄciju kļūs ne tikai toleranta un atbalstoša, bet tÄ sÄks lÄ«dzinÄties reliÄ£iskai pÄrliecÄ«bai (oficiÄlai informÄcijai gandrÄ«z absolÅ«ti neticÄ“s, bet dezinformÄcijai gandrÄ«z absolÅ«ti ticÄ“s), kÄ arÄ« uz neapmierinÄto ar notiekošo rÄ“Ä·ina krasi pieaugs aktÄ«vu “dezinformatoru” skaits, jo tas bÅ«s vienÄ«gais reÄlais veids kÄ paust savu neapmierinÄtÄ«bu un vismaz sev radÄ«tu apziņu, ka mÄ“Ä£ini kaut ko darÄ«t labdabÄ«gas sabiedrÄ«bas attÄ«stÄ«bas labÄ.
Ja bÅ«s nonÄkts tik tÄlu, tad turpmÄkÄ procesa loÄ£ika prasÄ«s, ka ir vÄ“l vairÄk jÄpastiprina cīņa ar dezinformÄciju, kÄ arÄ« ar ļaunajiem un bÄ«stamajiem “dezinformatoriem”, izvÄ“ršot šo cīņu jau sadzÄ«viskÄ lÄ«menÄ« un pastiprinot sodus par dezinformÄcijas izplatÄ«šanu. Tas nozÄ«mÄ“, ka tiks uzsÄkta plaša slepeno palÄ«gu tÄ«kla izmantošana, lai identificÄ“tu “dezinformatorus”. Un viņi tiks identificÄ“ti un sodÄ«ti. TÄdÄ veidÄ sÄkumÄ sabiedriskie procesi tiks nedaudz stabilizÄ“ti, bet iepriekš minÄ“to tendenci tas tikai pastiprinÄs. “Dezinformatoru” kļūs vÄ“l vairÄk un viņiem ticÄ“s vairÄk, valsts varu un tÄs atbalstÄ«tÄjus sÄks dziļi neieredzÄ“t un nicinÄt, plaši zels “Ä’zopa valoda” un sÄks parÄdÄ«ties jau bruņotas pretestÄ«bas un/vai asinsatriebÄ«bas gadÄ«jumi (kuri nekavÄ“joties tiks nodÄ“vÄ“ti par teroristiskiem un izmantoti sodu un represiju pastiprinÄšanai).
TÄlÄkÄ procesa loÄ£ika liks kÄpinÄt sodus par dezinformÄcijas izplatÄ«šanu un jebkÄda veida palÄ«dzÄ«bu “dezinformatoriem”. Ejot pa šo ceļu, pÄ“c kÄda laika tiks konstatÄ“ts, ka nepalÄ«dz vairs pat nÄvessodi, un tad kÄ pÄ“dÄ“jais soda kÄpinÄšanas veids bÅ«s nÄvi aizstÄt ar mokošu nÄvi. Ar to atdzimšanas process noslÄ“gsies un bÅ«s absolÅ«ti korekts faktoloÄ£isks pamats runÄt par neoinkvizÄ«ciju saskaÅ†Ä ar visiem zinÄtniskÄ izklÄsta formas standartiem (kuru tad vairs nebÅ«s). Bet nez vai pat starp mÅ«sdienu neoliberÄļiem atradÄ«sies daudz tÄdu neprÄšu, kuri gribÄ“tu veikt šÄdu sociÄlu eksperimentu un to piedzÄ«vot. VÄ“l jo vairÄk tÄdēļ, ka šÄdÄ situÄcijÄ neoliberÄlÄ inkvizÄ«cija jebkurÄ mirklÄ« varÄ“s pÄrtapt par vienalga kÄdas ideoloÄ£iski – reliÄ£iskas koncepcijas SvÄ“to inkvizÄ«ciju, kura, labojot savu it kÄ kļūdu, un par prieku daudz cietušajai sabiedrÄ«bai, masveidÄ metÄ«s sÄrtos un spraudÄ«s uz mietiem “neoliberÄlÄs raganas”.
TÄpÄ“c ir atklÄts jautÄjums, kad, turpinoties esošÄm tendencÄ“m, globÄlie neoliberÄlie spÄ“ki nonÄks lÄ«dz tÄdam ÄrprÄta stÄvoklim, kad savus oponentus sÄks “dedzinÄt” un “sist krustÄ”?! Un, vai nonÄks vispÄr, jo pagaidÄm šis process vÄ“l ir apstÄdinÄms, un gan sabiedrÄ«ba kopumÄ, gan atsevišÄ·i cilvÄ“ki ar savu rÄ«cÄ«bu un pat attieksmi vÄ“l var to nepieļaut. Bet tÄdēļ visa cita starpÄ ir jÄsaprot, kas ir dezinformÄcija, jÄprot to identificÄ“t un jÄspÄ“j noteikt tÄs labdabÄ«bas vai ļaundabÄ«bas pakÄpi.
Izzinoša domÄšana kÄ dezinformÄcijas atpazÄ«šanas un novÄ“rtÄ“šanas priekšnosacÄ«jums
Izziņas spÄ“jas un izzinoša domÄšana visos laikos ir bijusi viena no svarÄ«gÄkajÄm cilvÄ“ka kompetencÄ“m, no kuras esamÄ«bas var bÅ«t atkarÄ«ga cilvÄ“ka labklÄjÄ«ba, pÄrticÄ«ba, veselÄ«ba un pat dzÄ«vÄ«ba. Jo Ä«paši tÄ tas ir mÅ«sdienu informÄcijas laikmetÄ. Ja cilvÄ“ks spÄ“j adekvÄti novÄ“rtÄ“t realitÄti, saprast kurš, kÄpÄ“c, kÄdÄ veidÄ un cik lielÄ mÄ“rÄ viņu mÄ“Ä£ina dezinformÄ“t, un novÄ“rtÄ“t katras dezinformÄcijas un dezinformatÄ«vÄs epizodes dabu, tad viņš spÄ“s pieņemt konkrÄ“tai situÄcijai atbilstošÄko lÄ“mumu, optimÄli pielÄgoties valdošajÄm tendencÄ“m un pat ietekmÄ“t tÄs sev vÄ“lamajÄ virzienÄ. Ja šÄdas sapratnes nav, tad cilvÄ“ks agri vai vÄ“lu kļūs par vienas vai otras dezinformÄcijas upuri.
DezinformÄcijas atpazÄ«šanÄ un novÄ“rtÄ“šanÄ pats svarÄ«gÄkais ir attÄ«stÄ«ta loÄ£iskÄ un analÄ«tiskÄ domÄšana, kÄ arÄ« dzÄ«ves pieredzes un zinÄšanu faktoloÄ£iskÄ bÄze. Tas kopÄ dod iespÄ“ju cilvÄ“kam laika gaitÄ atbrÄ«voties no jebkuras dezinformatÄ«vas sistÄ“mas valgiem. Un tÄ kÄ dzÄ«ves pieredze un zinÄšanas nÄk ar gadiem, tad galvenÄ patiesÄ«bas izziņu nodrošinošÄ Ä«pašÄ«ba ir loÄ£iskÄ domÄšana, kuru skolas gados izkopj intensÄ«va matemÄtisku uzdevumu risinÄšana, bet jaunÄ«bÄ to var pilnveidot un attÄ«stÄ«t, arÄ« apgÅ«stot loÄ£iku (tÄpÄ“c loÄ£ikas mÄcÄ«bu priekšmetu pilnÄ apjomÄ bÅ«tu lietderÄ«gi apgÅ«t visiem vidusskolas, profesionÄlÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄžu un augstskolu pirmo kursu apmÄcÄmajiem). Ja loÄ£iskÄ domÄšana cilvÄ“kam ir vÄji attÄ«stÄ«ta, tad.... viņš pat “baznÄ«cÄ dabÅ«s pÄ“rienu”. ŠÄdiem cilvÄ“kiem ir grÅ«ti palÄ«dzÄ“t.
Lai cilvÄ“kam varÄ“tu attÄ«stÄ«ties izzinoša domÄšana, viņam, pirmkÄrt, ir jÄbÅ«t zinÄtkÄram. Viņam ir jÄgrib uzzinÄt patiesÄ«bu par to realitÄtes daļu, par kuru viņš iegÅ«st vai uztver informÄciju. Un, gribot uzzinÄt, viņam pašam sev ir jÄuzdod daudzi “kÄpÄ“c?”. KÄpÄ“c tÄ, kÄpÄ“c šitÄ, kÄpÄ“c ne savÄdÄk? Un pašam arÄ« jÄcenšas atbildÄ“t uz šiem pašuzdotajiem jautÄjumiem. Ja tÄ dara, tad cilvÄ“ks vienmÄ“r nonÄks pie kaut kÄda paša skatÄ«juma par uztveramo objektu, kas sÄkotnÄ“ji visbiežÄk bÅ«s daļēji vai pilnÄ«bÄ kļūdains.
TÄlÄk cilvÄ“kam ir jÄsaprot savas sapratnes un zinÄšanu ierobežoto dabu (nesamierinoties ar to un joprojÄm vÄ“loties “visu zinÄt”), viņam ir jÄšaubÄs un ir jÄbÅ«t gatavam pÄrvÄ“rtÄ“t savus uzskatus, un tos mainÄ«t, ja tam tiek rasts pietiekams pamatojums. Ir nepÄrtraukti jÄsalÄ«dzina savi uzskati ar realitÄti, un jÄkoriģē uzskati atbilstoši realitÄtei (nevis otrÄdi kÄ reizÄ“m var sagribÄ“ties darÄ«t). Ja tas izdodas, tad, pateicoties atbildÄ“m uz daudzajiem kÄpÄ“c, cilvÄ“ks samÄ“rÄ Ätri caur sevi sÄks izlaist pietiekami daudz faktu, teoriju un uzskatu sistÄ“mu, apgÅ«stot tÄs un iegÅ«stot neaprakstÄmu to sapratnes pieredzi. Un tÄdÄ veidÄ cilvÄ“ks atrod patiesÄ«bu, pietuvojas patiesÄ«bai vai saprot, kas pilnÄ«gi noteikti nav patiesÄ«ba. Tas tad rada to individuÄlÄs pieredzes (izziņas) faktoloÄ£isko pamatu, bez kura esamÄ«bas cilvÄ“ka apziņa grimst visaptverošÄs dezinformÄcijas purvÄ, un viņš neko nesaprot pat tad, kad tam visa nepieciešamÄ informÄcija ir pieejama.
ŠajÄ domÄšanas un izziņas procesÄ var izdalÄ«t dažas domÄšanas tehnikas, kuras palÄ«dz pietuvoties patiesÄ«bai un saprast to, kas nav patiess.
*) JÄcenšas saprast deklaratÄ«vo loÄ£iku. Tas nozÄ«mÄ“, ka ir jÄnotic vai drošÄ«bas pÄ“c - it kÄ jÄnotic (“pieņemsim, ka ir tÄ...”) izzinÄmÄ objekta pašdeklarÄcijai un jÄmÄ“Ä£ina savÄ prÄtÄ izveidot pilnu tÄ uzskatu sistÄ“mu.
*) JÄveic loÄ£iskÄ turpinÄšana. Tas nozÄ«mÄ“, ka ir loÄ£iski jÄpaturpina izzinÄmÄ objekta pašdeklarÄcija, lai saprastu tÄ deklarÄciju loÄ£iskÄs attÄ«stÄ«bas iespÄ“jamos virzienus (te gan bÅ«tiski ir nesaputroties un paturÄ“t prÄtÄ, ka loÄ£iskÄ turpinÄjuma rezultÄts ir paša izzinošÄ subjekta secinÄjumu produkts).
*) JÄmeklÄ“ loÄ£iskÄs kļūdas. Tas nozÄ«mÄ“, ka ir jÄpÄrbauda izzinÄmÄ objekta pašdeklarÄcija uz loÄ£isko kļūdu esamÄ«bu un, ja tÄdas ir, tÄs sev prÄtÄ ir jÄnofiksÄ“ un jÄcenšas saprast to dabu (ar daudzajiem “kÄpÄ“c?”).
*) JÄfiksÄ“ vÄ“sturiskÄs izmaiņas un jÄcenšas saprast to dabu. Tas nozÄ«mÄ“, ka ir jÄcenšas atcerÄ“ties iepriekš notikušo, agrÄk stÄstÄ«to un pateikto. TÄdēļ ir jÄinteresÄ“jas par vÄ“sturi, regulÄri pilnveidojot savu vÄ“sturisko notikumu sapratni, kÄ arÄ« personiskÄm vajadzÄ«bÄm ir jÄizveido un jÄuztur faktoloÄ£isko notikumu bibliotÄ“ka (jÄsaglabÄ ieinteresÄ“jušÄs grÄmatas, avÄ«zes, žurnÄli, rakstu izgriezumi un tas pats ir jÄdara ar elektroniskajiem ziņojumiem, rakstiem, grÄmatÄm un cietiem failiem (saglabÄjot arÄ« zÄ«mÄ«gÄkos ekrÄnšÄviņus)). Un visa jaunÄkÄ informÄcija un pašdeklaratÄ«vie objekti ir prÄtÄ jÄsalÄ«dzina ar iepriekš notikušo vai teikto, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ atsvaidzinot atmiņu ar ielÅ«košanos bibliotÄ“kÄ. ŠÄdas salÄ«dzinÄšanas rezultÄtÄ jÄmÄ“Ä£ina saprast izzinÄmÄs parÄdÄ«bas likumsakarÄ«bas un fiksÄ“t pretrunas, cenšoties saprast to dabu (ar daudzajiem “kÄpÄ“c?”).
*) JÄiejÅ«tas citu vietÄ. JÄiedomÄjas, “kÄ darÄ«tu es cita apstÄkļos un cita vietÄ?”, “kÄ justos es cita apstÄkļos un cita vietÄ?”. Tas palielina iespÄ“ju labÄk saprast citus, viņu motÄ«vus, domu gaitu, rÄ«cÄ«bas loÄ£iku. Tai skaitÄ Ä¼auj mÄ“Ä£inÄt ieskatÄ«ties nedeklarÄ“tajÄ un slÄ“pjamajÄ.
*) JÄmeklÄ“, jÄpiemÄ“ro un jÄpÄrbauda analoÄ£ijas. LabÄkai izzinÄmo parÄdÄ«bu sapratnei jÄmeklÄ“ un jÄpiemÄ“ro analoÄ£ijas no labÄk zinÄmÄm un saprotamÄm jomÄm. Un tÄs jÄpÄrbauda, teorÄ“tiski pÄrdomÄjot un ilgstoši novÄ“rtÄ“jot tÄs atbilstÄ«bu.
*) JÄcenšas formulÄ“t un pÄrbaudÄ«t likumsakarÄ«bas. VÄ“rojot un izzinot parÄdÄ«bas, jÄcenšas pašam formulÄ“t iespÄ“jamÄs likumsakarÄ«bas, kuras ir jÄpÄrbauda teorÄ“tiski pÄrdomÄjot un ilgstoši novÄ“rtÄ“jot to atbilstÄ«bu realitÄtei.
*) JÄmÄcÄs no vÄ“stures. Atbilstoši pagÄtnes notikumi un likumsakarÄ«bas pÄ“c analoÄ£ijas jÄpiemÄ“ro šodienai (izzinÄmajÄm parÄdÄ«bÄm), jÄnovÄ“rtÄ“, cik izteikta ir vÄ“sturiskÄs atkÄrtošanÄs tendence (cik pamatota ir attiecÄ«gÄ vÄ“sturiskÄ analoÄ£ija) un tÄ jÄpÄrbauda, teorÄ“tiski pÄrdomÄjot un ilgstoši novÄ“rtÄ“jot tÄs atbilstÄ«bu. Tiesa, ir jÄņem vÄ“rÄ, ka vÄ“sture tieši un precÄ«zi atbilstoši pagÄtnes notikumiem neatkÄrtojas. MÄcÄ«šanÄs no vÄ“stures dod iespÄ“ju prognozÄ“t tÄlÄko attÄ«stÄ«bu, ja lÄ«dzÄ«gas tendences agrÄk jau ir izpaudušÄs.
*) JÄmÄ“Ä£ina aptvert visa parÄdÄ«bas kopa. Viena no bÅ«tiskÄkajÄm izziņas procesa nepilnÄ«bÄm, kuras rezultÄtÄ tiek pieļautas kļūdas vai netiek sasniegts izziņas relatÄ«vais maksimums, ir objektÄ«va vai subjektÄ«va nespÄ“ja aptvert visu izzinÄmÄs parÄdÄ«bas kopu, vÄ“ršot izzinošu uzmanÄ«bu tikai uz daļu no parÄdÄ«bas. Šo izziņas problÄ“mu plaši izmanto arÄ« manipulÄ“šanÄ ar cilvÄ“ku apziņu. PirmkÄrt, ir jÄzin, ka šÄda problÄ“ma pastÄv un iespÄ“ju robežÄs ir jÄminimizÄ“ tÄs izpausme. PlašÄkÄ skatÄ«jumÄ tas nozÄ«mÄ“, ka ir jÄcenšas bÅ«t iespÄ“jami universÄlam (jÄmÄ“Ä£ina apgÅ«t nozÄ«mÄ«gÄko jomu pamati, to filozofija) un izziņas procesÄ jÄizmanto sistÄ“miska pieeja.
*) JÄizšÄ·ir galvenais un jÄatsijÄ liekais. Daudzu faktu, faktoru, apsvÄ“rumu un informÄcijas pÄrbagÄtÄ«bÄ jÄspÄ“j noteikt pats galvenais, bÅ«tiskÄkais, kas nosaka izzinÄmÄ objekta un likumsakarÄ«bu dabu. Ja šÄ«s spÄ“jas nav, tad cilvÄ“ks nogrimst otršÄ·irÄ«gos vai nesvarÄ«gos sÄ«kumos un no lietu bÅ«tÄ«bas maz ko saprot.
*) IzzinÄmie objekti ir jÄklasificÄ“. IzzinÄmajiem objektiem ir jÄnosaka bÅ«tiskÄkÄs to Ä«pašÄ«bas vai pazÄ«mes un pÄ“c tÄm tie ir jÄsadala grupÄs (klasÄ“s), kuras labÄkai sapratnei var sakÄrtot hierarhiskÄ koka veidÄ. Tas dod iespÄ“ju labÄk pÄrskatÄ«t un labÄk orientÄ“ties lielÄ informÄcijas vienÄ«bu daudzumÄ, labÄk saprast konkrÄ“to objektu vai parÄdÄ«bu, kÄ arÄ« uzlabot prognozÄ“šanas precizitÄti, jo objektiem ar vienÄdÄm bÅ«tiskajÄm Ä«pašÄ«bÄm / pazÄ«mÄ“m ir lÄ«dzÄ«gas vai vienÄdas sevis izpaušanas tendences. TomÄ“r jÄsargÄs, lai objektu Ä«pašÄ«bas vai pazÄ«mes tiktu noteiktas precÄ«zi un tÄs tik tiešÄm bÅ«tu bÅ«tiskas, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ klasifikÄcija var bÅ«t nevajadzÄ«gi un traucÄ“joši apjomÄ«ga, neprecÄ«za, bezjÄ“dzÄ«ga un izziņas procesam kaitÄ“joša.
*) JÄmÄcÄs no gudrÄkiem cilvÄ“kiem. NepÄrtraukti jÄmeklÄ“ cilvÄ“ki, kuri ir gudrÄki par pašu, jÄklausÄs, ko viņi saka, jÄskatÄs, ko tie dara, jÄnovÄ“rtÄ“ viņu morÄlÄ stÄja. JÄmÄcÄs no gudrÄkiem cilvÄ“kiem, jÄcenšas viņiem lÄ«dzinÄties un pÄrspÄ“t tos, tai pat laikÄ jÄpieiet viņu paustajam kritiski, viss pašam ir jÄpÄrdomÄ, jÄpÄrpÄrbauda un cÄ«tÄ«gi jÄmeklÄ“ iespÄ“jamÄs kļūdas vai neatbilstÄ«bas realitÄtei, kas jÄņem vÄ“rÄ. JÄsargÄ kļūt par “guru” vai tÄ mÄcÄ«bu adeptu, jo lÄ«dz ar to patstÄvÄ«ga izziņa kļūst ievÄ“rojami apgrÅ«tinÄta vai vispÄr kļūst neiespÄ“jama.
*) NedrÄ«kst zaudÄ“t paškritiku un ieslÄ«gt dogmatismÄ. TÄ kÄ izzinošÄ domÄšana ir saistÄ«ta ar nepÄrtrauktu operÄ“šanu ar pieņēmumiem un versijÄm, kuru patiesuma pakÄpe lÄ«dz galam nav zinÄma, ir ļoti bÅ«tiski nepÄrtraukti uzturÄ“t augstu personiskÄs (individuÄlÄs) paškritikas lÄ«meni. TÄpÄ“c visu laiku pašam savi uzskati ir jÄkritizÄ“ un kÄ pret lielu vÄ“rtÄ«bu ir jÄizturas pret jebkuru ÄrÄ“ju kritiku. Ja cilvÄ“kam nav pietiekams paškritikas lÄ«menis vai arÄ« tiek sasniegti intelektuÄlo spÄ“ju griesti, viņš riskÄ“ ieslÄ«gt dogmatismÄ, kad par absolÅ«tu patiesÄ«bu tiek pieņemts kÄds no izziņas procesa pieņēmumiem vai starprezultÄtiem, kuri daļēji vai pilnÄ«bÄ neatbilst patiesÄ«bai. CilvÄ“ka uzskati tad “pÄrakmeņojas”.
Medijpratības pamati
Ja izzinošo domÄšanu sašaurina lÄ«dz tam, ko pÄ“dÄ“jÄ laikÄ sÄk dÄ“vÄ“t par medijpratÄ«bu, tad var izdalÄ«t sekojošus principus, kurus kopumÄ var nosaukt par medijpratÄ«bas pamatiem.
PirmkÄrt mediju un interneta saturÄ ir jÄcenšas identificÄ“t klaji nepatiesus objektus (ziņojumus, video, fotoattÄ“lus, apgalvojumus). Tam var noderÄ“t arÄ« daži oficiÄlÄs medijpratÄ«bas padomi, pirmkÄrt, attiecÄ«bÄ uz koriģētu video, fotoattÄ“lu, viltotu mÄjaslapu un sociÄlo tÄ«klu profilu atpazÄ«šanu. ŠÄdu objektu esamÄ«ba ir bÅ«tiska nepatiesa ziņojuma pazÄ«me, ja vien tÄ nav parodija, kas ir jÄvÄ“rtÄ“ savÄdÄk.
GrÅ«tÄk identificÄ“jami ir nepatiesi apgalvojumi. Daļu no klaji nepatiesiem apgalvojumiem var atpazÄ«t pÄ“c to augstÄ “skaļuma” un paziņojuma neticamÄ«bas lÄ«meņa, kÄ arÄ« vÄ“rienÄ«guma. KÄ universÄlu šÄdu ziņu novÄ“rtÄ“šanas metodi var minÄ“t nogaidÄ«šanu un pÄrbaudi citos informÄcijas avotos: sÄkumÄ jÄcaurskata vairÄki citi mediji, vai tajos nav sastopama lÄ«dzÄ«ga ziņa, pÄ“c tam nedaudz jÄnogaida (no dažÄm stundÄm lÄ«dz divÄm dienÄm) un tad vÄ“lreiz jÄcaurskata vairÄki citi mediji; ja šÄda ziņa nav parÄdÄ«jusies citur, tad tÄ visticamÄk ir viltus ziņa (“feiks”). Ja šÄda veida ziÅ†Ä ir minÄ“ta kÄda iestÄde vai persona, kam ir zinÄma kontaktinformÄcija, tad ziņu var pÄrbaudÄ«t, sazinoties ar šo iestÄdi vai personu. TomÄ“r bieži vien nepatiesi apgalvojumi nav tik viegli nosakÄmi, un vÄ“l jo vairÄk – dezinformÄcija.
UniversÄla pieeja jebkuras informÄcijas pÄrbaudei ir vispusÄ«ba. InformÄciju var sÄk uzskatÄ«t par puslÄ«dz droši ticamu tikai tad, ja to apstiprina vairÄki savstarpÄ“ji neatkarÄ«gi avoti. Tas nozÄ«mÄ“, ka viens no galvenajiem medijpratÄ«bas pamatprincipiem ir savstarpÄ“ji neatkarÄ«gu informÄcijas avotu dažÄdÄ«ba. Pie tam, ja par kÄdu notikumu ziņo avots, par kuru ir aizdomas, ka tas var bÅ«t vienpusÄ“ji angažēts, tad šÄdu ziņu ir jÄcenšas pÄrbaudÄ«t arÄ« avotos, kas varÄ“tu bÅ«t pretÄ“ji angažēti. Citiem vÄrdiem sakot, katram pašam ir jÄcenšas noskaidrot pretÄ“jÄs puses nostÄja, pilnÄ«bÄ neuzticoties žurnÄlistiem, kuri savÄ vairumÄ jau sen to dara tikai formÄli “Ä·eksÄ«ša pÄ“c” (ja dara vispÄr). Un tad, kad ir iegÅ«ta informÄcija no dažÄdiem un pretÄ“jiem avotiem par visu pušu nostÄju, ir iespÄ“jams sastÄdÄ«t savu priekšstatu, kas tad patiesÄ«bÄ ir noticis.
No tÄ arÄ« izriet, ka ir bÅ«tiski spÄ“t Ätri novÄ“rtÄ“t avotu komerciÄlo, ideoloÄ£isko, organizatorisako un/vai valstisko piederÄ«bu, lai ņemtu vÄ“rÄ potenciÄlo avota dezinformÄ“jošo komponenti un varÄ“tu pÄrbaudÄ«t to informÄciju citos, pirmkÄrt, oponÄ“jošos avotos. Bet, lai to labÄk un precÄ«zÄk spÄ“tu, cilvÄ“kam ir jÄbÅ«t lietas kursÄ vismaz par nozÄ«mÄ«gÄkajiem politekonomiskajiem subjektiem (formÄlÄm un neformÄlÄm organizÄcijÄm un organizÄciju grupÄm), kuri kaut kÄdu savu apsvÄ“rumu pÄ“c mÄ“Ä£ina ietekmÄ“t (tai skaitÄ dezinformÄ“t) sabiedrisko apziņu sev nepieciešamajÄ virzienÄ. Ja cilvÄ“ks nav informÄ“ts par subjekta, kurš to mÄ“Ä£ina dezinformÄ“t, esamÄ«bu, Ä«pašÄ«bÄm un/vai mÄ“rÄ·iem, tad viņam ir grÅ«tÄk identificÄ“t šÄ« subjekta dezinformÄciju, tÄpÄ“c vairums nozÄ«mÄ«gÄko politekonomisko subjektu izmanto dažÄdas maskÄ“šanÄs metodes, cenšoties apgrÅ«tinÄt publikas spÄ“jas sevi atpazÄ«t un tÄdēļ plaši izmanto pilnu dezinformÄ“jošu metožu klÄstu.
Ja tiek ziņots par kÄdu plašu notikumu, pasÄkumu, raidÄ«jumu, dokumentu, interviju, runu vai paziņojumu saÄ«sinÄta atstÄsta un nelielu fragmentu formÄ, tad ir lietderÄ«gi sameklÄ“t visu materiÄlu (pirmavotu) un caurskatÄ«t pašam vai iepazÄ«ties ar to pilnÄ«bÄ (ja tas, protams, ir iespÄ“jams). CilvÄ“ki, kuri tÄ dara regulÄri, pietiekami drÄ«z konstatÄ“, ka mediju atstÄsti bieži vien ir nepilnÄ«gi, kļūdaini un/vai maldinoši. Citiem vÄrdiem sakot, ir jÄizmanto informÄcijas pirmavoti.
BÅ«tiskÄkÄ medijpratÄ«bas spÄ“ja ir prasme novÄ“rtÄ“t dezinformÄciju un dezinformÄ“jošas epizodes, nosakot to atbilstÄ«bas pakÄpi humÄnai, nehumÄnai vai antihumÄnai ideoloÄ£iski – reliÄ£iskai uzskatu kopai. Tieši izejot no šÄda novÄ“rtÄ“juma ir jÄnosaka attieksme gan pret konkrÄ“tu dezinformÄciju izpausmÄ“m, gan pret subjektiem, kuri tÄs rada un izplata. Un tÄpÄ“c politekonomiskie subjekti, kuriem ir nehumÄni vai antihumÄni ideoloÄ£iski – reliÄ£iskie uzskati, visos iespÄ“jamajos veidos cenšas tos slÄ“pt, rast tiem attaisnojumu, attÄ“lot tos nepatiesi pozitÄ«vÄ gaismÄ un sevišÄ·i plaši un intensÄ«vi izmanto dezinformatÄ«vas metodes ar augstu melu un maldinÄšanas Ä«patsvaru. KÄ šÄda politiska subjekta vÄ“sturisku piemÄ“ru var minÄ“t VÄcijas nacionÄlsociÄlistisko partiju ar Ä€.Hitleru priekšgalÄ.
Lai veiktu tÄdu dezinformÄcijas novÄ“rtÄ“jumu, ir jÄiepazÄ«stas ar subjektu pašdeklarÄcijÄm un viedokļiem, jÄvÄ“rtÄ“ to esošÄs un pagÄtnes darbÄ«bas, jÄcenšas veikt viņu dezinformÄcijas analÄ«zi, meklÄ“jot konsekvences trÅ«kumu, dubultos standartus (kad pret vieniem ir viena pieeja, bet pret citiem pavisam cita), loÄ£iskÄs kļūdas, darbÄ«bu nesaskaņas ar pašdeklarÄcijÄm, visu veidu pretrunas (savstarpÄ“jÄs, ar citiem, ar iepriekš teikto, ar tagadÄ“jÄm vai pagÄtnes darbÄ«bÄm utt.) un manipulÄciju ar sabiedrisko apziņu izpausmes.
ApskatÄ«tÄ medijpratÄ«bas sapratne ir komplicÄ“ta, intelektuÄlo piepÅ«li prasoša un šÄ·ietami nereÄli pielietojama no vairuma cilvÄ“ku puses, bet tai nav alternatÄ«vu, jo jebkÄds vienkÄršotÄks medijpratÄ«bas modelis ir salÄ«dzinoši viegli izmantojams pat primitÄ«vÄs dezinformatÄ«vÄs shÄ“mÄs, kad zaglis sauc: “Ķeriet zagli!”.
PiemÄ“ram, kÄ viena no oficiÄlÄs medijpratÄ«bas nostÄdnÄ“m, kas plaši tiek komunicÄ“ta, ir dezinformÄcijas noteikšana pÄ“c informÄcijas avota. Un tik tiešÄm, avota piederÄ«ba var palÄ«dzÄ“t gan identificÄ“t, gan novÄ“rtÄ“t tÄ iespÄ“jamo dezinformÄciju, bet šÄdas pieejas absolutizÄcija vai vienkÄršošana ir krasi dezinformatÄ«va, jo pat izteikti dezinformatÄ«vs avots var saturÄ“t patiesÄ«bas elementus, un tas var bÅ«t sabiedriski ļoti noderÄ«gs savu ideoloÄ£isko, politisko un/vai ekonomisko pretinieku dezinformÄcijas identificÄ“šanai un novÄ“rtÄ“šanai. Tieši tÄpÄ“c demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ vÄrda brÄ«vÄ«ba un viedokļu dažÄdÄ«ba tiek uzskatÄ«ta par lielu vÄ“rtÄ«bu, kuras obligÄts nosacÄ«jums ir arÄ« dažÄdu un pretrunÄ«gu dezinformÄcijas avotu esamÄ«bas pieļaušana.
ArÄ« LatvijÄ šis oficiÄlÄs medijpratÄ«bas paņēmiens ir viens no oficiÄlÄs dezinformÄcijas elementiem, kura mÄ“rÄ·is ir diskreditÄ“t sabiedriskajÄ apziÅ†Ä valstiski, ideoloÄ£iski un politiski nevÄ“lamus alternatÄ«vas informÄcijas avotus (pirmkÄrt, ar Krieviju saistÄ«tos un konservatÄ«vas ievirzes), lai uz tÄ fona kÄ drošus un maksimÄli ticamus izceltu savus avotus un to dezinformÄciju (galvenokÄrt neoliberÄlas ievirzes). TÄ ir dezinformÄcija, kam savÄ bÅ«tÄ«bÄ ir maz kas kopÄ“js ar medijpratÄ«bu.
Nobeigumam
SpÄ“ja atpazÄ«t dezinformÄciju un sapratne par mÅ«sdienu globÄlajÄm tendencÄ“m, kuras attÄ«stÄs cilvÄ“ku vairÄkumam arvien nedraudzÄ«gÄkÄ virzienÄ, dod iespÄ“ju ietekmÄ“t šos procesus un tos mainÄ«t, samazinot vai novÄ“ršot varbÅ«tÄ«bu Ä«stenoties sliktÄkajÄm iespÄ“jamÄ«bÄm. PÄrfrÄzÄ“jot Raini var teikt, ka tas ļaunÄ laiks, kurš šalkÄs trÄ«c, tas nenÄks, ja muļķi to nevedÄ«s. Diemžēl viņi ved un diemžēl viņu ir pietiekami daudz.
TÄpÄ“c nepieciešams, lai iespÄ“jami vairÄk cilvÄ“ku apgÅ«tu spÄ“ju orientÄ“ties dezinformÄcijas džungļos un beidzot ieraudzÄ«tu gan to antisabiedrisko virzienu, pa kuru cilvÄ“ce tiek virzÄ«ta, gan tos politekonomiskos spÄ“kus, kas to dara, gan tÄs ideoloÄ£iskÄs piesegtÄ“zes un maldinošÄs metodes, kuras izmantojot pÄrÄk daudzi cilvÄ“ki tiek pÄrliecinÄti, ka melns ir balts, gan arÄ« tos sabiedriskÄs pretošanÄs ceļus, kuri ir pieejami katram cilvÄ“kam.
Ir jÄatmostas, jÄatver acis un jÄpÄrstÄj ticÄ“t destruktÄ«vajai propagandai. Un iespÄ“ju robežÄs jÄsÄk rÄ«koties... VÄ“l ir laiks. PagaidÄm vÄ“l var. JoprojÄm pesimistisko scenÄriju Ä«stenošanÄs ir novÄ“ršama, un to var nepieļaut ne tikai sabiedrÄ«ba kopumÄ, bet arÄ« atsevišÄ·i cilvÄ“ki.