Iesaki rakstu:

Vairāki aktÄ«vi Sarkandaugavas iedzÄ«votāji, kas apvienojušies domubiedru grupā “NÄ’ vilcienu radÄ«tajam troksnim!”, lÄ«dz šim ilgstoši, bez panākumiem cenšas panākt politisku rÄ«cÄ«bu no atbildÄ«gās Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonu – ministra un valsts sekretāra puses, lai nodrošinātu dzelzceļa trokšÅ†a ietekmes uz vidi samazināšanu. RadÄ«tais troksnis diennakts garumā bÅ«tiski piesārņo apkārtÄ“jo vidi un nelabvÄ“lÄ«gi ietekmÄ“ tajā dzÄ«vojošo rÄ«dzinieku veselÄ«bu un darbaspÄ“jas.

SM pakļautÄ«bā esošÄ VAS „Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmums SIA „LDZ CARGO”, kas ir lielākais tranzÄ«ta un transporta nozares uzņēmums Latvijā, lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstÄ«s un piektais lielākais Eiropas SavienÄ«bā, veic kravu, t.sk., bÄ«stamo un negabarÄ«ta, pārvadājumus iekšzemes un starptautiskā satiksmÄ“, kā arÄ« sniedz citus ar dzelzceļa pārvadājumiem saistÄ«tos pakalpojumus. Savā mājaslapā uzņēmums lepojas, ka tiek pārvadātas dažādu veidu kravas – nafta, akmeņogles, metāls, kokmateriāli, pārtikas preces, minerālmÄ“sli, Ä·Ä«miskās u.c. veida kravas.

ŠÄ«s kravas tiek transportÄ“tas pa to VAS „Latvijas dzelzceļš” infrastruktÅ«ru, kāda tā savulaik ir izbÅ«vÄ“ta – gar daudzstāvu dzÄ«vojamām mājām. Neviens no iedzÄ«votājiem, izvÄ“loties dzÄ«vot Sarkandaugavā, nerÄ“Ä·inājās, ka kopš 2014. gada, kad tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.16 ”TrokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pārvaldÄ«bas kārtÄ«ba” ar tajos noteiktiem robežlielumiem, tie dzÄ«vÄ“ ne tikai netiks ievÄ“roti, bet tiks bÅ«tiski pārsniegti. Tieši tāpÄ“c domubiedru grupas “NÄ’ vilcienu radÄ«tajam troksnim!” pārstāvji vairākkārt rakstiski vÄ“rsušies pie atbildÄ«gajām amatpersonām ar aicinājumu novÄ“rst vai vismaz ierobežot troksni lÄ«dz normās noteiktajam robežlielumam.

LÄ«dzšinÄ“jā sarakste ar SM, tostarp atbildÄ«go ministru Uldi Auguli, izrādÄ«jusies nesekmÄ«ga. Tā vietā no ministrijas un VAS „Latvijas dzelzceļš” saņemtas vÄ“stules ar ironiskām norādÄ“m, ka, “iegādājoties Ä«pašumus, iedzÄ«votāji skaidri apzinājās attālumu lÄ«dz sliežu ceļiem un iespÄ“jamo dzelzceļa radÄ«to troksni” un ka “prettrokšÅ†a ekrānu uzstādÄ«šana saistÄ«ta ar ievÄ“rojamām izmaksām”. Tas, ka dzÄ«ve diennakts garumā vilcienu radÄ«to trokšÅ†u un vibrācijas dēļ daudziem tÅ«kstošiem iedzÄ«votāju ir nepanesama, nevienu neuztrauc.

Tai pašÄ laikā valsts nodokļu maksātāju lÄ«dzekļi tiek izlietoti kādas amatpersonām pietuvinātas biedrÄ«bas apšaubāmām aktivitātÄ“m.

BiedrÄ«bas “Latvijas Motosporta federācija” (LaMSF) viens no biedriem ir motobraucÄ“js un ministra dÄ“ls Krišjānis Augulis. Lai gan LaMSF nav ministrijas padotÄ«bā esoša valsts pārvaldes iestāde, ministrs Augulis regulāri netieši, caur SIA “LDZ CARGO” un SIA “LDZ ritošÄ sastāva serviss”, kas savukārt ir ministrijas padotÄ«bā esošas valsts kapitālsabiedrÄ«bas, sponsorÄ“ šo biedrÄ«bu.

Sarkandaugavas iedzÄ«votāji vÄ“las zināt, cik šajā kontekstā Ä“tiski ir finansiāli uzturÄ“t LaMSF un kādu labumu no tā gÅ«st nodokļu maksātāji, tai pašÄ laikā nerÅ«pÄ“joties par savā politiskajā atbildÄ«bā esošas infrastruktÅ«ras – dzelzceļa, atbilstošu izmantošanu saskaņā ar Ministru Kabineta noteiktajiem trokšÅ†u lÄ«meņa robežlielumiem?

Satversmes 115.pants nosaka: “Valsts aizsargā ikviena tiesÄ«bas dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gā vidÄ“, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rÅ«pÄ“joties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.” No minÄ“tās tiesÄ«bu normas izriet divi bÅ«tiski satura elementi: 1) valstij ir konstitucionāls pienākums aizsargāt vidi un 2) personai ir subjektÄ«vās tiesÄ«bas dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gā vidÄ“.

Šajā normā ir ietverts valsts pozitÄ«vais pienākums rÅ«pÄ“ties par vides aizsardzÄ«bu. Lai aizsargātu vidi un ievÄ“rotu subjektÄ«vās tiesÄ«bas uz vidi, valstij ir pienākums atturÄ“ties no vidi degradÄ“jošu darbÄ«bu veikšanas, kā arÄ« pieņemt tādu vides politiku, kas veicina dabas vides saglabāšanu un vides kvalitātes uzlabošanu. Valstij ir pienākums pasargāt cilvÄ“kus no vides riska, ko rada ne tikai valsts, bet arÄ« privātpersona.

Kādai jābÅ«t politiskajai gribai un apņēmÄ«bai - papildus peļņas iegÅ«šanas kārei veikt bÅ«tiskus ilgtermiņa ieguldÄ«jumus, izbÅ«vÄ“jot prettrokšÅ†a aizsargsienu, tādÄ“jādi nodrošinot iedzÄ«votāju iespÄ“ju dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gā vidÄ“?

Tieši šÄda metode – prettrokšÅ†a aizsargsienas izbÅ«ve tiek Ä«stenota daudzviet pasaulÄ“, piemÄ“ram, Vācijā dzelzceļa skaņu ierobežošanai katru gadu paredz 100 miljonus eiro, fiksÄ“tu summu šiem mÄ“rÄ·iem katru gada izdala arÄ« Itālijā. Francijā ir izstrādāts plāns, kur noteiktā laikā jāuzceļ trokšÅ†u aizsargsienas. Pieejamie dati liecina, ka šobrÄ«d visgarākās dzelzceļa trokšÅ†u aizsargsienas izbÅ«vÄ“tas Dānijā – 46 km, ÄŒehijā – 115 km, bet Austrijā pat 450 km garumā.

Sarkandaugavas iedzÄ«votāji aicina SM augstāko amatpersonu – ministru Uldi Auguli (ZZS) sniegt nepārprotamu atbildi: kādēļ tā atļaujas sponsorÄ“t radinieka hobiju, bet nespÄ“j vai, drÄ«zāk, nevÄ“las pieņemt drosmÄ«gu un atbildÄ«gu politisku lÄ“mumu – atrast lÄ«dzekļus efektÄ«vam risinājumam kravu vilcienu radÄ«to trokšÅ†u un vibrācijas mazināšanai, ļaujot rÄ«dziniekiem dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gā vidÄ“, kā arÄ« saglabājot viņu darbaspÄ“jas?

*Ēriks Pozemkovskis, Viestura prospekta 39, Rīgā, iedzīvotājs