Iesaki rakstu:

2017.gada beigās un 2018.gada sākumā Latvijā uzvirmoja kaislÄ«bas ap pietiekami sen muļļātās e-veselÄ«bas sistÄ“mas piespiedu ieviešanu. Galvenie sistÄ“mas lietotāji – ārsti bija pret, farmaceiti – skeptiski, sabiedrÄ«ba dēļ svÄ“tlaimÄ«gās neziņas vienaldzÄ«ga, bet Latvijas politiÄ·i labākajās “kā var nesolÄ«t” tradÄ«cijās, piesedzot ciniskos un pārgudros e-veselÄ«bas ieviesÄ“jus, ar nopietnām sejām pieņēma politisku lÄ“mumu, kurš robežojas ar noziegumu, ieviest e-veselÄ«bu par katru cenu.

Tas, kas notiek no 2018.gada 1.janvāra, pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir negatavas un lietotāju vajadzÄ«bām mazatbilstošas IT sistÄ“mas piespiedu testÄ“šana produkcijas vidÄ“, kas ne tikai gandÄ“ ārstu, farmaceitu un pacientu “nervus” un veselÄ«bu, bet atsevišÄ·iem pacientiem var maksāt (un visdrÄ«zāk agri vai vÄ“lu arÄ« maksās) dzÄ«vÄ«bu.

To, kāda bija e-veselÄ«bas sistÄ“ma uz 2017.gada novembra beigām, labi savā rakstā “E-veselÄ«bas sistÄ“ma - tās IR pilnÄ«gas šausmas“ aprakstÄ«ja Ilmārs Poikāns (plaši zināms arÄ« kā robingudiskais “hakeris” ar segvārdu “Neo”). Ar Poikāna rakstu var iepazÄ«ties te. Savukārt šajā rakstā tiks apskatÄ«ta e-veselÄ«bas ieviešana vairāk no organizatoriskā, politiskā un sabiedriskā skatu punkta.

1. Kas ir e-veselības sistēma?

E-veselÄ«bas sistÄ“ma ir “darba plÅ«smu” tipa IT sistÄ“ma, kuras uzdevums ir nodrošināt noteiktu procesu darbÄ«bu (medikamentu izsniegšanas, ārstniecÄ«bas pakalpojumu sniegšanas utt.) un veikt šo procesu uzskaiti. Procesa nodrošināšana, nozÄ«mÄ“, ka sistÄ“mai ir jānodrošina savlaicÄ«ga visas nepieciešamās informācijas nodošana (vai pieejamÄ«ba) dažādiem procesā iesaistÄ«tajiem dalÄ«bniekiem nepieciešamajā secÄ«bā un apjomā atkarÄ«bā no dažādiem procesa tipu un apstākļu nosacÄ«jumiem. Savukārt procesa uzskaite nozÄ«mÄ“, ka pÄ“c iespÄ“jas visas procesa darbÄ«bas tiek uzskaitÄ«tas.

Ja pašreiz, piemÄ“ram, ierobežotas piekļuves medikamentu izsniegšanas process tiek nodrošināts, izmantojot vÄ“sturisko papÄ«ra recepšu sistÄ“mu (informācijas apmaiņa starp ārstu un farmaceitu notiek papÄ«ra receptes veidā), tad lÄ«dz ar e-veselÄ«bas ieviešanu ir plānots pāriet uz centralizÄ“tu pilnÄ«bā elektronisku informācijas apmaiņu. ŠÄdai pieejai ir savi plusi un savi mÄ«nusi.

2. Kāda ir e-veselÄ«bas tipa sistÄ“mu ieviešanas specifika? 

Pirmkārt, parasti lietotāju vairums ir pret šÄda tipa sistÄ“mu (turpmāk tekstā – SistÄ“mu) ieviešanu, jo tas ir kaut kas pilnÄ«bā principiāli jauns (biedÄ“jošais nezināmais), izjauc esošo, ļoti pierasto kārtÄ«bu un pakļauj papildus kontrolei. Bez tam SistÄ“mu ieviešana prasa daudz lieku, no pamatnodarbošanās viedokļa pilnÄ«gi nevajadzÄ«gu pÅ«liņu.

Otrkārt, SistÄ“mā ir jāievieš, jāimplementÄ“, “jāiešuj” attiecÄ«gie procesi, kas no vienas puses ir puslÄ«dz vienkārši izdarāms (ja ir kaut kāds process, to tehniski salÄ«dzinoši vienkārši ir “iešÅ«t” SistÄ“mā), bet no otras puses ir ļoti apgrÅ«tinoši vai pat reizÄ“m gandrÄ«z neiespÄ“jami implementÄ“t SistÄ“mā labi iestrādājušos procesus tā, lai tie jaunajā veidolā atbilst sākotnÄ“jai situācijai, lai tie atbilst visu iesaistÄ«to pušu vajadzÄ«bām un lai tie reāli darbojas.

Procesu Ä«patnÄ«ba, jo sevišÄ·i lielās organizācijās vai organizāciju apvienÄ«bās, ir tāda, ka Ä«stos, faktiskos procesus neviens nemaz pilnÄ«bā nezin. Cita šo procesu Ä«patnÄ«ba ir apstāklÄ«, ka nosacÄ«tie “de iure” procesi atšÄ·iras (bieži vien pat ievÄ“rojami) no nosacÄ«tajiem “de facto” procesiem. Tas ir papÄ«ros ir rakstÄ«ts viens (un labi, ja ir vismaz papÄ«ri, kur kaut kas ir rakstÄ«ts, bieži nav), bet reālā dzÄ«vÄ“ notiek savādāk.

Tāpat procesi mÄ“dz bÅ«t neviendabÄ«gi. Tas ir, kopÄ“jas reglamentācijas vai kontroles trÅ«kuma gadÄ«jumā vienā vietā rÄ«kojas pa vienam, citā vietā savādāk, vienos gadÄ«jumos ir viena prakse, citos – cita utt.. Tālāk jāņem vÄ“rā arÄ« informÄ“tÄ«bas par procesiem pakāpe, procesu uztvere un sapratne, kas dažādiem procesa dalÄ«bniekiem var bÅ«t pat ievÄ“rojami atšÄ·irÄ«ga.

Visbeidzot katram procesa dalÄ«bniekam gan konkrÄ“to procesu ietvaros, gan kopÄ“jā organizatoriskajā sistÄ“mā, kā daļa ir SistÄ“ma, ir savas objektÄ«vās un subjektÄ«vās intereses, kuru iespaidā SistÄ“mas ieviešanas laikā notiek gan apzināta, gan neapzināta katra dalÄ«bnieka “deÄ·Ä«ša vilkšana uz savu pusi”.

Ar visām šÄ«m problÄ“mām saskaras SistÄ“mu projektÄ“tāji, radÄ«tāji, ieviesÄ“ji un ekspluatÄ“tāji un tā rezultātā parasti SistÄ“mu pirmās versijas nespÄ“j nodrošināt apmierinošu procesu darbÄ«bu, nevienam parasti jaunās SistÄ“mas nepatÄ«k un sākotnÄ“ji SistÄ“mas ir lielākā vai mazākā mÄ“rā lietošanai nederÄ«gas.

Treškārt, tā kā SistÄ“mā kā lietotāji tiek apvienotas dažādas kopÄ“jos procesos dalÄ«bu ņemošas struktÅ«rvienÄ«bas un/vai organizācijas, tad nepieciešams ņemt vÄ“rā to visu prasÄ«bas un nepieciešams tās koordinÄ“t SistÄ“mas projektÄ“šanas, ieviešanas un ekspluatācijas laikā. Turklāt, kā jau tika minÄ“ts, katrai struktÅ«rvienÄ«bai, katrai lietotāju grupai, katrai organizācijai ir savas objektÄ«vās un subjektÄ«vās intereses, kuras ir gan savstarpÄ“ji pretrunÄ«gas, gan arÄ« var nonāk pretrunā ar paša procesa mÄ“rÄ·iem un bÅ«tÄ«bu. ŠÄ«s pretrunas kādam ir jāizprot un adekvāti jāslāpÄ“, nepārtraukti sijājot “graudus no pelavām”, kur katra kļūda šajā šÄ·irošanas procesā var izrādÄ«ties kā ļoti nozÄ«mÄ«ga SistÄ“mas nepilnÄ«ba.

Ceturtkārt, vadības segments Sistēmas procesos ir kā viens no dalībniekiem un tam ir tendence parazītiski apmierināt savas vajadzības par katru cenu uz citu procesa dalībnieku rēķina (e-veselības gadījumā uz ārstu, farmaceitu un pacientu rēķina).

Piektkārt, SistÄ“mu ieviešanā liela nozÄ«me ir lietotāju prasÄ«bu dokumentācijai, ko izstrādā SistÄ“mas projektÄ“tāji, aptaujājot potenciālo SistÄ“mas lietotāju pārstāvjus. Par cik, kā jau tika minÄ“ts, neviens lÄ«dz galam nezin, kā reāli darbojas SistÄ“mā ieviešamie procesi, lietotāju pārstāvji objektÄ«vi nav spÄ“jÄ«gi pilnÄ«gi precÄ«zi nodefinÄ“t prasÄ«bas. VÄ“l jāņem vÄ“rā, ka katrs definÄ“jamo procesu dalÄ«bnieks redz to no sava skatu punkta, pārzin savu mazo lauciņu un “kopÄ“jo” bildi var “neredzÄ“t”, nesaprast vai var bÅ«t neinformÄ“ts par to. ŠÄ«s prasÄ«bu nodefinÄ“šanas problÄ“mas tiek pastiprinātas, ja kā darba grupas pārstāvis tiek norÄ«kots mazkompetents, maz saprotošs, uz sadarbÄ«bu neorientÄ“ts, uz formālu pieeju ieciklÄ“jies un/vai “pa mākoņiem dzÄ«vojošs” cilvÄ“ks (parasti kāds vai kādi no lietotāju pārstāvjiem ir ar kādām no šÄ«m pazÄ«mÄ“m).

Savukārt no SistÄ“mas projektÄ“tāju un SistÄ“mas pasÅ«tÄ«tāju puses šÄ« specifika prasa izcilu cilvÄ“ku dabas, organizatoriskās konjunktÅ«ras un pašu procesu specifikas izpratni. Ja šÄdas izcilÄ«bas nav, tad neizbÄ“gami SistÄ“ma bÅ«s neveiksmÄ«ga un viduvÄ“jÄ«bas, kuras bija atbildÄ«gas par SistÄ“mas projektÄ“šanu, tajā obligāti pirmkārt vainos lietotāju pārstāvjus, kuri piedalÄ«jās lietotāju prasÄ«bu izstrādÄ“. ŠÄda vainošana visbiežāk ir pamatota, bet tā novÄ“rš uzmanÄ«bu no fakta, ka SistÄ“mas projektÄ“tāju un pasÅ«tÄ«tāju pārstāvju pienākums bija paredzÄ“t un preventÄ«vi novÄ“rst vairumu nepilnÄ«bu (viņiem ir jāzin (analÄ«zes rezultātā precÄ«zi jāizsecina), kas nepieciešams lietotājiem, daudz labāk par pašiem lietotājiem, tai pat laikā neuzspiežot viņiem kļūdainus un nevajadzÄ«gus risinājumus, kas diemžēl mÄ“dz notikt, ja projektÄ“šanas process tiek uzticÄ“ts negodprātÄ«giem un/vai nepietiekami spÄ“jÄ«giem speciālistiem).

Sestkārt, projektÄ“jot, ieviešot un vÄ“lāk ekspluatÄ“jot SistÄ“mu liela nozÄ«me ir iesaistÄ«to struktÅ«rvienÄ«bu un organizāciju, to pārstāvju un visu lietotāju koordinācijai un informÄ“šanai. Visi iesaistÄ«tie regulāri saprotamā formā ir jāinformÄ“ par projekta gaitu un jāinteresÄ“jas par viņu viedokli katrā no projekta un SistÄ“mas gatavÄ«bas stadijām, obligāti izskatot un ņemot vÄ“rā iebildumus un aizrādÄ«jumus. Šis process kādam ir jāvada, kas ir grÅ«ts, darbietilpÄ«gs un ļoti nepateicÄ«gs darbs. Pie koordinācijas ir pieskaitāma arÄ« SistÄ“mas lietotāju dokumentācijas un lietotājiem paredzÄ“to instrukciju, kuras ņem vÄ“rā arÄ« normatÄ«vo regulÄ“jumu, komunikācija, kā arÄ« lietotāju apmācÄ«bas. SistÄ“mu ieviesÄ“jiem ir tendence grÄ“kot uz instrukciju un apmācÄ«bu rÄ“Ä·ina, jo tas ir ļoti darbietilpÄ«gs darbs, ko ar vienkāršotu haltÅ«ru var salÄ«dzinoši viegli nesodÄ«ti “efektivizÄ“t”, kam sekas ir faktiska lietotāju neprasme strādāt ar jauno SistÄ“mu, kas dabiski tiek kompensÄ“ta darba gaitā (strādājot, lietotāji SistÄ“mu ir spiesti apgÅ«t paši).

SeptÄ«tkārt, projektÄ“jot SistÄ“mas parasti notiek koncentrÄ“šanās uz tās funkcionalitāti, kas augstāk aprakstÄ«to iemeslu dēļ ir sarežģīts pasākums, un tā rezultātā ir tendence “aizmirst” vai nepievÄ“rst pietiekamu vÄ“rÄ«bu IT infrastruktÅ«ras un tās kapacitātes jautājumiem (datori un programmatÅ«ra, uz kā korekti jādarbojas SistÄ“mai, lietotāju daļas datu pieslÄ“gums, SistÄ“mas serveri un centrālie datu pieslÄ“gumi). Ja par šiem jautājumiem nav pienācÄ«gi padomāts, tad SistÄ“ma ir lÄ“ndarbÄ«ga, SistÄ“ma nedarbojas vai nepilnÄ«gi darbojas uz atsevišÄ·Äm darbastacijām, SistÄ“ma nedarbojas vai nepietiekami darbojas lietotājiem ar neapmierinošu interneta pieslÄ“gumu, kā arÄ« atsevišÄ·iem lietotājiem SistÄ“ma var vispār nebÅ«t pieejama.

Astotkārt, droša un nekļūdÄ«ga SistÄ“mas veiksmÄ«gas ieviešanas recepte ir kvalitatÄ«va un pilnÄ«ga SistÄ“mas testÄ“šana, kas prasa daudz laika un resursu. Diemžēl vispārÄ“jas “efektivizācijas” tendenču iespaidā testÄ“šanas procesam tiek pievÄ“rsta nepiedodami maz uzmanÄ«bas kā rezultātā parasti SistÄ“mas tiek notestÄ“tas “Ä·ep – ļep” uz ātru roku, “reportÄ“jot” uz “augšu” par vÄ“l negatavas SistÄ“mas gatavÄ«bu, kam seko SistÄ“mas ieviešana, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir Ä«stā SistÄ“mas testÄ“šana. Tā tas notiek arÄ« e-veselÄ«bas gadÄ«jumā.

Ir tāds uzskats, ka neesot iespÄ“jams pilnÄ«bā notestÄ“t SistÄ“mu un tam ir savs pamats, tomÄ“r, pieliekot attiecÄ«gus pÅ«liņus, ir iespÄ“jams notestÄ“t SistÄ“mu tik lielā mÄ“rā, ka tai vispār nav bÅ«tisku kļūdu un pats kļūdu daudzums ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs iestrādātu SistÄ“mu kļūdu daudzumam. ŠÄda pieeja nav populāra dēļ savas ilglaicÄ«bas (var nākties ne reizi vien pārlikt projekta termiņu) un liela resursu patÄ“riņa, tomÄ“r tai vajadzÄ“tu bÅ«t obligātai tādu SistÄ“mu ieviešanā, kuru darbÄ«ba ietekmÄ“ simtiem tÅ«kstošus cilvÄ“ku (un vÄ“l jo vairāk, ja tas ietekmÄ“ visu valsts iedzÄ«votāju veselÄ«bu un var apdraudÄ“t to dzÄ«vÄ«bu).

DevÄ«tkārt, SistÄ“mu ieviešanu parasti vada projektu vadÄ«tāji pÄ“c projektu vadÄ«bas principiem. Pats galvenais projektu vadÄ«bas princips ir projekta termiņa svÄ“tums un nemainÄ«gums. Nekas un nekādā gadÄ«jumā nedrÄ«kst apdraudÄ“t projekta termiņu, tā ir projekta “svÄ“tā govs”. Tas, kurš to dara, no projekta vadÄ«tāja skatu punkta ir projekta ienaidnieks (protams, arÄ« pašus projektu vadÄ«tājus stipri “sit” par termiņu neievÄ“rošanu). Tā rezultātā, tad, kad rodas izvÄ“le “kvalitāte vai termiņš” (un tāda izvÄ“le rodas vienmÄ“r), projektu vadÄ«tājs gandrÄ«z vienmÄ“r pÄ“c iespÄ“jas centÄ«sies panākt termiņa ievÄ“rošanu uz kvalitātes rÄ“Ä·ina. Projektu vadÄ«tājam un projekta komandai galvenais ir ātrāk attiecÄ«gajā laikā “nogrÅ«st” savu projektu “ekspluatācijai”, bet, kas notiek pÄ“c tam, jau nav viņu bÄ“da (projekts beidzies, bonusi saņemti, sākas jauni izaicinoši projekti). Diemžēl vadÄ«ba (pasÅ«tÄ«tāji) šai ziņā bieži atbalsta projektu vadÄ«tājus, jo “savādāk var čakarÄ“ties mūžīgi”.

Desmitkārt, augstākminÄ“to apstākļu, kā arÄ« citu iemeslu dēļ IT izstrādātāju un konsultantu nozarÄ“ valda visai liela neiecietÄ«ba pret SistÄ“mu lietotājiem, kuru visprecÄ«zāk var raksturot ar tÄ“zi: “Lietotāji ir stulbi!”. ŠÄ« iemesla dēļ IT izstrādātāji un konsultanti parasti ir pietiekami lieli ciniÄ·i, kuri tādēļ ir tendÄ“ti uz cinisku attieksmi pret lietotājiem un viņu vajadzÄ«bām. ŠÄ« iemesla dēļ, ja vien bÅ«s tāda iespÄ“ja, daudzi IT izstrādātāji un konsultanti bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem radÄ«s lietotājiem mazpiemÄ“rotu SistÄ“mu un ignorÄ“s to vajadzÄ«bas (galvenais lai pašus personiski šÄdu darbÄ«bu/bezdarbÄ«bu sekas neskar).

Vienpadsmitkārt, visu augstāk minÄ“to iemeslu dēļ IT izstrādātāju un konsultantu vidÄ“ ir nostiprinājusies pārliecÄ«ba, ka “jebkura jaunas sistÄ“mas ieviešana sākumā rada problÄ“mas”, bet vÄ“lāk SistÄ“ma “iestrādājas”, lietotāji “pierod” un viss ir kārtÄ«bā. Tā rezultātā šajās aprindās ir nostiprinājusies metodoloÄ£iska prakse nepievÄ“rst pienācÄ«gu uzmanÄ«bu SistÄ“mas testÄ“šanai, bet noteiktā etapā “nogrÅ«st” to produkcijā, iemetot visus lietotājus kā mazus kaÄ·Ä“nus Å«denÄ«, lai tie reālajā dzÄ«vÄ“ testÄ“ SistÄ“mu un pielāgojas tai.

ŠÄda pieeja principiāli nav noliedzama, jo daudzos gadÄ«jumos tas tik tiešÄm ir optimāls risinājums, bet tā kategoriski nav pieļaujama tādām sistÄ“mām kā e-veselÄ«ba, kas skar visus valsts iedzÄ«votājus un no kā ir atkarÄ«ga cilvÄ“ku veselÄ«ba un dzÄ«vÄ«ba. TāpÄ“c par šÄdas pieejas izmantošanu e-veselÄ«bas gadÄ«jumā atbildÄ«gās personas ir publiski jānosoda, jāatlaiž no darba un/vai pat jāizvÄ“rtÄ“ to tiesiskās atbildÄ«bas pakāpe. Kā minimums e-veselÄ«bas piespiedu ieviešanas sakarā Ä£enerālprokuratÅ«rai vajadzÄ“tu ierosināt krimināllietu pÄ“c KL 197.panta.

(“197.pants. NolaidÄ«ba. Par darba pienākumu nolaidÄ«gu pildÄ«šanu, ko izdarÄ«jis uzņēmuma (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bas) vai organizācijas atbildÄ«gs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bas) vai organizācijas pilnvarota tāda pati persona, ja ar to radÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums uzņēmumam (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bai), organizācijai vai ar likumu aizsargātām citas personas tiesÄ«bām un interesÄ“m, soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu lÄ«dz četrdesmit minimālajām mÄ“nešalgām.”)

3. E-veselÄ«bas ieviešanas virspusÄ“ja analÄ«ze

VirspusÄ“ji iepazÄ«stoties ar e-veselÄ«bu un publisko informāciju par to, top skaidrs sekojošais.

Pirmkārt, e-veselÄ«bas sistÄ“ma ir negatavs produkts, kura obligāta ieviešana ir nekas cits kā šÄ« pusfabrikāta testÄ“šana uz visiem Latvijas ārstiem, farmaceitiem un pacientiem.

Otrkārt, galvenie e-veselÄ«bas lietotāji (ārsti) ir pret šÄ«s sistÄ“mas ieviešanu. Šo apstākli daļēji var izskaidrot ar visiem potenciālo SistÄ“mu lietotājiem raksturÄ«go skepticismu, daļēji tas ir saistÄ«ts ar pašu ārstu Ä«patnÄ«bām (ārsti ir specifiska publika), bet pilnÄ«gi noteikti tas liecina arÄ« par e-veselÄ«bas ieviesÄ“ju (projektÄ“tāju, vadÄ«bas pārstāvju, ieinteresÄ“to politiÄ·u) neprofesionalitāti un/vai nolÅ«ku negodprātÄ«gumu. E-sistÄ“mas ieviesÄ“ju pienākums bija iegÅ«t savas galvenās “klientgrupas” uzticÄ«bu un atbalstu, ko tie acÄ«mredzami nav ieguvuši, un nav vairs bÅ«tiski vai tas ir dēļ tā, ka ieviesÄ“ji ir nemākulÄ«gi sistÄ“manalÄ«tiÄ·i, neizprot veselÄ«bas aizsardzÄ«bas nozares procesus, negrib strādāt, bet grib saņemt “haļavno piÄ·i” vai arÄ« e-veselÄ«ba ir kādu citu, tālejošu kaitniecisku plānu produkts. Ja ārsti negrib e-veselÄ«bas ieviešanu, tad tā nav jāievieš, un sistÄ“ma ir jāpilnveido tikmÄ“r un lÄ«dz tādai pakāpei, kad vairums ārstu bÅ«s apmierināti.

Treškārt, e-veselÄ«bas sistÄ“ma ir veselÄ«bas aizsardzÄ«bas sistÄ“mas vadÄ«bas funkcijas nodrošinošo organizāciju egoisma produkts. Ir acÄ«mredzami, ka vadÄ«bas struktÅ«ras domā tikai pa sevi, minimāli ņemot vÄ“rā citu ieinteresÄ“to lietotāju grupu redzÄ“jumu un vajadzÄ«bas. VadÄ«bas struktÅ«rām reizÄ“m nākas bÅ«t stingrām un lietot piespiešanas lÄ«dzekļus, bet tie ir attaisnojami tikai tai gadÄ«jumā, ja vadÄ«bas struktÅ«ras “redz” un saprot visu sistÄ“mu kopumā un piespiešanas metodes lieto, izejot no kopÄ“jā sistÄ“mas labuma pozÄ«cijām. E-veselÄ«bas gadÄ«jumā acÄ«mredzami tā nav, pretÄ“jā gadÄ«jumā šÄda situācija vispār nebÅ«tu izveidojusies (atbildÄ«gie vadÄ«bas struktÅ«ru ierÄ“dņi un politiÄ·i ir galvenie esošÄs situācijas vaininieki).

Ceturtkārt, e-veselÄ«bas sistÄ“mā acÄ«mredzami vispār nav ņemtas vÄ“rā visnozÄ«mÄ«gākās lietotāju grupas vajadzÄ«bas – pacientu vajadzÄ«bas. Kā jau iepriekš tika minÄ“ts, SistÄ“mām mÄ“dz bÅ«t dažādas lietotāju grupas, kurām katrai ir savas, citiem pretrunÄ«gas intereses. SistÄ“mas ieviešana visa cita starpā ir visu šo interešu lÄ«dzsvarošana - zināma veida kompromisa panākšana. Bet kompromisu parasti panāk uz kāda cita rÄ“Ä·ina, visbiežāk – argumentÄ“t nespÄ“jÄ«gākā un to pušu, kuras vispār nepiedalās izstrādes procesā. Tad nu jautājums: kurš e-veselÄ«bas sistÄ“mas ieviešanas projekta komandā pārstāvÄ“ja pacientu intereses un kurš definÄ“ja pacientu lietotāju prasÄ«bas?! Jautājums visdrÄ«zāk retorisks, jo e-veselÄ«bas izstrādājums apliecina, ka pacientu intereses faktiski netika pārstāvÄ“tas, kādēļ e-veselÄ«ba ir pacientiem nedraudzÄ«gs produkts, kura patieso bÅ«tÄ«bu precÄ«zāk raksturotu nosaukums “e-neveselÄ«ba”.

Piektkārt, pÄ“c visa ieviešanas procesa, gala rezultāta un sistÄ“mas nepilnÄ«bām spriežot, e-veselÄ«bai bija un joprojām ir problÄ“mas ar daudzo iesaistÄ«to pušu koordināciju. Ja šÄda lÄ«meņa projektam ir nepietiekama koordinācija, tad ir apšaubāma darbotiesspÄ“jÄ«gas sistÄ“mas izveidošanas spÄ“ja, bet pienācÄ«ga lÄ«meņa testÄ“šanu tad vispār nav iespÄ“jams nodrošināt. Šis visdrÄ«zāk ir starp galvenajiem iemesliem, kādēļ e-veselÄ«ba netika pienācÄ«gi notestÄ“ta un šÄ« iemesla dēļ iespÄ“jams rodas daudzas problÄ“mas, kuras ir saistÄ«tas ar lietotāju grupu administrÄ“šanu un lietotāju tiesÄ«bu vadÄ«bu. Citiem vārdiem sakot, e-veselÄ«bas ieviešanas projekta komandas nepietiekamās visu dalÄ«bnieku koordinācijas spÄ“ju nopietnās sekas un trÅ«kumus mÄ“Ä£ina kompensÄ“t uz visu ārstu, farmaceitu un pacientu rÄ“Ä·ina, veicot valsts mÄ“roga sociālo eksperimentu un testÄ“jot negatavu sistÄ“mu produkcijā uz visiem lietotājiem. Šai ziņā vÄ“l jānorāda, ka koordinācijas faktors ir nozÄ«mÄ«gs arÄ« turpmākai e-veselÄ«bas darbÄ«bai, tāpÄ“c, ja dēļ nepietiekamās koordinācijas neizdevās izstrādāt un ieviest kvalitatÄ«vu sistÄ“mu, tad arÄ« e-veselÄ«bas lietošana šÄ« iemesla dēļ bÅ«s apgrÅ«tinoša (citiem vārdiem sakot, e-veselÄ«bas ieviešana nav Ä«slaicÄ«gas “šausmas”, bet gan tikai citas kvalitātes permanentu “šausmu” sākums).

Sestkārt, e-veselÄ«bas darbÄ«bas sākums uzrādÄ«ja, ka daudzi lietotāji reāli neprot strādāt ar e-veselÄ«bu. Šo faktu netieši atzina paši ieviesÄ“ji, vienā no saviem preses paziņojumiem norādot, ka liels skaits kļūdu ir saistÄ«ts ar lietotāju neprasmi darbā ar e-veselÄ«bas sistÄ“mu. Lai gan internetā ir atrodami e-veselÄ«bas apmācÄ«bu materiāli un ir zināms, ka ir notikušas apmācÄ«bas, pÄ“c fakta ir redzams, ka nozÄ«mÄ«gs lietotāju daudzums tā arÄ« apmierinošÄ lÄ«menÄ« neprot strādāt ar e-veselÄ«bu, kam par iemeslu ir ne tikai ar pašiem lietotājiem saistÄ«ti iemesli, bet arÄ« apmācÄ«bas materiālu un apmācÄ«bu procesa kvalitāte. SistÄ“mas ieviesÄ“ju pienākums bija izkontrolÄ“t, lai pirms sistÄ“mas darbÄ«bas uzsākšanas visi potenciālie lietotāji iziet apmācÄ«bas (daudzi lietotāji tā arÄ« netika apmācÄ«ti) un apgÅ«st sistÄ“mas lietošanu vismaz noteikta minimuma lÄ«menÄ«. ŠÄda kontrole acÄ«mredzami nav bijusi, kas ir vÄ“l viena nopietna e-veselÄ«bas ieviesÄ“ju neizdarÄ«ba (nolaidÄ«ba).

SeptÄ«tkārt, e-veselÄ«bas ieviesÄ“ji nepietiekamu uzmanÄ«bu pievÄ“rsa rezerves variantiem un apvedceļiem, kā rezultātā visa cita starpā ne farmaceiti, ne ārsti un, pats galvenais, ne pacienti nemaz nezin kā rÄ«koties noteiktu problÄ“mu gadÄ«jumā. PiemÄ“ram, kas ir jādara pacientam, ja aptiekā viņam izrakstÄ«to e-recepti neatrod, un kas šai gadÄ«jumā jādara farmaceitam? Šo rÄ«cÄ«bas modeli vajadzÄ“ja izdomāt un visiem pirms ieviešanas komunicÄ“t, jo no tā var bÅ«t atkarÄ«ga pat cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bas, bet e-veselÄ«bas ieviesÄ“ji to nevīžoja un joprojām nevīžo izdarÄ«t.

Astotkārt, e-veselÄ«bas darbÄ«ba (precÄ«zāk sakot, nedarbÄ«ba) ievÄ“rojami noslogo ārstus un farmaceitus, kas tiem liedz pilnvÄ“rtÄ«gi pildÄ«t savus pienākumus (ne tikai nestrādā sistÄ“ma, bet tiek atņemts laiks, radÄ«ta liela un lieka nervu sistÄ“mas noslodze, kurai jau tā ir pietiekami liela slodze), kā rezultātā cieš pacienti un kas pie noteiktu apstākļu sakritÄ«bas var izraisÄ«t arÄ« smagas sekas.

4. Dažas konkrētas e-veselības nepilnības

Zemāk īsumā par dažām nopietnākajām Autoram zināmajām e-veselības nepilnībām. Tās ir tikai farmaceitu līmenī redzamās problēmas un visdrīzāk ne tuvu nav visas.

4.1. Dokumenta (receptes) neizsniegšana pacientam

ŠÄ« ir viena no nopietnākajām kļūdām, kuras dēļ e-veselÄ«bas darbÄ«ba ir nekavÄ“joties apturama un kura visdrÄ«zāk ir radusies projektÄ“šanas stadijā. PilnÄ«gi noteikti var apgalvot, ka sistÄ“manalÄ«tiÄ·i, kuri neparedzÄ“ja šÄdu funkcionalitāti vai arÄ« kuri pieļāva, ka šÄ« kritiski svarÄ«gā funkcionalitāte nav iekļauta ieviešamajā sistÄ“mā, ir mazkompetenti vai nekompetenti (par šo kļūdu droši atbildÄ«gos valsts iestādÄ“ strādājošos var atlaist, bet no apakšuzņēmÄ“jiem prasÄ«t kompensāciju par nekvalitatÄ«vu darbu).

Kā bija lÄ«dz šim? Ä€rsts pacientam izraksta recepti (izsniedz dokumentu), ar kuru tas vai viņa neformāli pilnvarota persona iet uz aptieku un realizÄ“ savas tiesÄ«bas iegÅ«t attiecÄ«go medikamentu. Dokumenta – receptes esamÄ«ba pacientam uz rokas ir droša garantija, ka pacients spÄ“s realizÄ“t šÄ«s savas tiesÄ«bas. Tas, ka receptes tiek elektronizÄ“tas nav slikti, ir loÄ£iski un tas var dot labumu, bet tur ir jābÅ«t patiešÄm lÄ«ksmadzeņainam sistÄ“manalÄ«tiÄ·im, lai nespÄ“tu saprast tik elementāru lietu, ka e-receptes gadÄ«jumā pacientam arÄ« obligāti ir jāizsniedz “uz rokas” recepte, ko var izdarÄ«t vai nu elektroniski, nosÅ«tot pdf vai cita populāra formāta dokumentu uz e-pastu vai arÄ«, kas ārstam ir jāizdrukā un jāiedod rokās. Tā ir obligāta funkcionalitāte pacienta tiesÄ«bu nodrošināšanai, kas viņam garantÄ“ tiesÄ«bas iegādāties medikamentus pat gadÄ«jumos, kad e-veselÄ«bas sistÄ“ma nestrādā.

Ja šo sistÄ“manalÄ«tisko 2x2 e-veselÄ«bas “gaišÄs galvas” bÅ«tu realizÄ“jušas, tad daļa bÅ«tisku problÄ“mu atkristu pašas no sevis, jo pacienti tik lielā mÄ“rā neciestu dēļ sistÄ“mas kļūdām, gļukiem un nepilnÄ«bām. Savukārt tagad pat tad, kad e-recepte ir izrakstÄ«ta, pacients nevar bÅ«t drošs, ka saņems pienākošÄs zāles (šÄ« problÄ“ma visdrÄ«zāk bÅ«s aktuāla visu e-veselÄ«bas darbÄ«bas laiku, jo, spriežot pÄ“c sistÄ“mas loÄ£ikas, to pilnÄ«bā nemaz nebÅ«s iespÄ“jams novÄ“rst). Tas ne tikai potenciāli var radÄ«t nopietnas neÄ“rtÄ«bas katram Latvijas iedzÄ«votājam, bet tieši apdraudÄ“s daudzu Latvijas iedzÄ«votāju, kam steidzami bÅ«s nepieciešami medikamenti, dzÄ«vÄ«bu. Ja tas vÄ“l nav noticis, pie šÄdas sistÄ“mas agri vai vÄ“lu bÅ«s pirmie upuri, kuru nāvÄ“ bÅ«s vainojama e-veselÄ«ba un tās bezatbildÄ«gie ieviesÄ“ji. Nez vai e-veselÄ«bas ieviesÄ“ji un uzspiedÄ“ji ir aizdomājušies, ka viņi paši vai viņu radinieki arÄ« var kļūt par e-veselÄ«bas upuriem.

ŠÄdas funkcionalitātes un tāda tipa pieejas obligātumu arÄ« pierāda nesenais gadÄ«jums ar datorvÄ«rusu “WannaCry”, kurš visa cita starpā paralizÄ“ja Lielbritānijas e-veselÄ«bas sistÄ“mu, kā rezultātā bija arÄ« cilvÄ“ku upuri dēļ nesniegtas medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas. Ja britu izstrādātāji bÅ«tu vadÄ«jušies no šÄdas pieejas, tad viņiem šÄ« dÄ«kstāve nebÅ«tu tik sāpÄ«ga vai arÄ« nebÅ«tu sāpÄ«ga vispār.

4.2. Recepšu medikamenti “neaiziet” no izrakstÄ«tāja lÄ«dz aptiekai

Ä€rsts izraksta pacientam e-recepti. Pacients iet uz aptieku, uzrāda personapliecinošu dokumentu un saka, ka ir izrakstÄ«ta recepte, farmaceits e-veselÄ«bas sistÄ“mā meklÄ“ e-recepti, kura bÅ«tu jāatrod un ... neatrod. Viss, pacients zāles nesaņem. Ne pacients, ne farmaceits nezin, ko darÄ«t.

Autors nepaslinkoja un veica trÄ«s sev pieejamāko aptieku (katra no savas “Ä·Ä“des”) darbinieku anonÄ«mu aptauju. PÄ“c tās datiem šÄdu problÄ“mgadÄ«jumu skaits ir attiecÄ«gi vairāk kā viens dienā, viens dienā un viens divās dienās. Pieņemot, ka lÄ«dzÄ«ga situācija ir katrā aptiekā un zinot, ka Latvijā ir apmÄ“ram 800 aptiekas, var puslÄ«dz droši pieņemt, ka šÄda problÄ“ma varÄ“tu bÅ«t apmÄ“ram 400 - 1000 pacientiem dienā. Ja e-veselÄ«ba darbojas jau 10 dienas, tad var pieņemt, ka šÄda tipa problÄ“ma šajā laikā ir bijusi apmÄ“ram 2000 – 10000 tÅ«kstošiem cilvÄ“ku. Tālāk noteikti var izrÄ“Ä·ināt cik no šiem cilvÄ“kiem medikamenti bija nepieciešami steidzami. Tālāk - cik no šiem cilvÄ“kiem nav citu variantu un neizdodas problÄ“mu atrisināt. Tālāk - cik no šiem cilvÄ“kiem rodas nopietnas veselÄ«bas problÄ“mas un cik gadÄ«jumos tam ir letāls iznākums. Tālāk var pamÄ“Ä£ināt prognozÄ“t cik daudzos letālos gadÄ«jumos ārsti (vai pat policija) konstatÄ“s, ka nāves iemesls ir saistÄ«ts ar nestrādājošo e-veselÄ«bas sistÄ“mu. IespÄ“jams pagaidām letāla iznākuma (vai to sasaistÄ«šanas ar e-veselÄ«bu) slieksnis vÄ“l nav sasniegs, bet, ja sistÄ“ma turpinās strādāt (nestrādāt) kā lÄ«dz šim, tad šÄds iznākums agri vai vÄ“lu ir neizbÄ“gams. E-veselÄ«ba reāli var nogalināt vai jau nogalina cilvÄ“kus!!!

4.3. Visu nepieciešamo vÄ“rtÄ«bu trÅ«kums izvÄ“lnes laukos

Lai noformÄ“tu e-recepti, ir jāaizpilda receptes forma e-veselÄ«bas sistÄ“mā. Formā ir vairāki lauki, daļa no kuriem ir izvÄ“lnes lauki, kad laukā var ievadÄ«t tikai tās vÄ“rtÄ«bas, kuras jau ir ierakstÄ«tas sistÄ“mā. IzvÄ“lnes laukā lietotājam dod izvÄ“lÄ“ties no sistÄ“mā jau esošo vÄ“rtÄ«bu saraksta, kurš var bÅ«t pat ļoti liels. ProblÄ“ma tāda, ka sistÄ“mā esošo izvÄ“lnes lauku vÄ“rtÄ«bas ir nepilnÄ«gas (trÅ«kst reāli nepieciešamo vÄ“rtÄ«bu). Ja attiecÄ«gais lauks sistÄ“mā ir obligāti aizpildāms, tad ārsts vienkārši nevar izrakstÄ«t recepti, pirms attiecÄ«go vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mas administrators nav ievadÄ«jis izvÄ“lņu sarakstā. LÄ«dzÄ«gas problÄ“mas var bÅ«t arÄ« citos e-veselÄ«bas moduļos, kur tiek ievadÄ«ta jauna informācija. ŠÄ« ir klasiska SistÄ“mu problÄ“ma, kura var radÄ«t nopietnas un ilgstošas galvassāpes, ko ievÄ“rojami pastiprina profāniska pieeja sistÄ“mas izstrādÄ“ un administrÄ“šanā (e-veselÄ«bas gadÄ«jumā izskatās, ka tā ir).

4.4. NeiespÄ“jama vai apgrÅ«tināta e-receptes izrakstÄ«šana

No publiski pieejamās informācijas ir zināms, ka ārsti dažādu iemeslu dēļ nespÄ“j izrakstÄ«t e-receptes. Tam var bÅ«t vairāki iemesli. Kā pirmo var minÄ“t neprasmi strādāt ar e-veselÄ«bu (nav tikuši pienācÄ«gi apmācÄ«ti). Tālāk – e-veselÄ«bas sistÄ“mas biežā nepieejamÄ«ba, lÄ“ndarbÄ«ba un “gļukainums”. Jau minÄ“tā vÄ“rtÄ«bu trÅ«kuma izvÄ“lnÄ“s problÄ“ma. IespÄ“jama ir arÄ« sistÄ“mas nesaderÄ«ba ar lokālajiem datoriem un interneta pieslÄ“gumiem, kā arÄ« iespÄ“jams atsevišÄ·iem ārstiem un aptiekām vispār nav interneta pieslÄ“guma. Jebkurā gadÄ«jumā sekas ir e-receptes neizrakstÄ«šana vai arÄ« ļoti ilgs ārsta un pacienta laika un enerÄ£ijas patÄ“riņš šai procesā.

4.5. Valsts apmaksājamo recepšu medikamenti “neaiziet” tālāk no aptiekas

Aptiekām bÅ«tiska problÄ“ma ir valsts apmaksāto medikamentu tālāka “neaiziešana” kā rezultātā aptiekas var nesaņemt tām pienākošos valsts apmaksājuma daļu. ŠÄ« problÄ“ma nomoka aptieku vadÄ«tājus, kuri var bÅ«t spiesti iztrÅ«kumu kompensÄ“t no saviem personiskajiem lÄ«dzekļiem (jo medikamenti jau ir pārdoti, pieņemot, ka valsts apmaksājamā daļa bÅ«s).

4.6. ProblÄ“mas ar jau apstrādāto zāļu meklÄ“šanu

Farmaceiti bieži vien pÄ“c saglabātās informācijas nevar e-veselÄ«bā atrast jau apstrādātās receptes (tas ir nepieciešams operatÄ«vai problÄ“mgadÄ«jumu risināšanai). Uz citu problÄ“mu fona tas ir nosacÄ«ts sÄ«kums, bet tāpat šÄda funkcionalitāte ir svarÄ«ga normālam sistÄ“mas darbam un visdrÄ«zāk lÄ«dzÄ«gas problÄ“mas ir arÄ« sastopamas citos e-veselÄ«bas moduļos.

4.7. Problēmas atrast recepti pēc speciāla ID numura (gadījumos, kad zāles izņem cita persona)

E- receptei tiek uzÄ£enerÄ“ts speciāls ID numurs, kurš ir jāizmanto gadÄ«jumos, kad zāles izņem cita persona. Tad, lÅ«k, pÄ“c šÄ« numura ir problÄ“mas atrast e-recepti.

4.8. Problēmas sazvanīt e-veselības Lietotāju atbalsta dienestu

Visas savas neizdarÄ«bas e-veselÄ«bas ieviesÄ“ji mÄ“Ä£ina novelt tai skaitā arÄ« uz e-veselÄ«bas Lietotāja atbalsta dienestu, kā mantru atkārtojot: “Zvaniet Lietotāju atbalsta dienestam!” (novelt visas problÄ“mas un neizdarÄ«bas uz “helpdesku” ir cita plaši izplatÄ«ta jaunu projektu ieviesÄ“ju pieeja). Tad, lÅ«k, šo dienestu reāli nav iespÄ“jams sazvanÄ«t. Tie, kuri mÄ“Ä£ina, var bÅ«t spiesti tikai gaidÄ«t savienojumu ar operatoru lÄ«dz pat 10 minÅ«tÄ“m.

Bet daudzi e-veselÄ«bas lietotāji nemaz nemÄ“Ä£ina zvanÄ«t. Ir tādi, kuri nemaz nezin, ka ir jāzvana un kad ir jāzvana, bet daudzi, uzskatot, ka nevar sazvanÄ«t, nemaz netÄ“rÄ“ savu laiku, kura dēļ e-veselÄ«bas nemaz vairs nav. Visbeidzot zvanÄ«šanas sakarā jāņem vÄ“rā, ka ir gadÄ«jumi un situācijas, kad zvanÄ«t kādam, nezinot vai varÄ“s sazvanÄ«t un cik laika tas prasÄ«s, ir gandrÄ«z neiespÄ“jami (piemÄ“ram, gadÄ«jumā, ja aptiekā ir izveidojusies pacientu rinda).

5. Vai vispār ir vajadzÄ«ga e-veselÄ«ba? Jeb e-veselÄ«bas sistÄ“ma – potenciāls totalitārisma un represiju instruments.

Visa augstākminÄ“tā sakarā bÅ«tisks ir jautājums: “Vai vispār un kāpÄ“c ir vajadzÄ«ga e-veselÄ«ba?” Ja, ir vajadzÄ«ga, tad var teikt: “Jā, e-veselÄ«bā ir ļoti nopietnas problÄ“mas, jā, tā ir ļoti nepilnÄ«ga, bet tā ir vajadzÄ«ga un tās ieviesÄ“ji, lai gan ļoti nekvalitatÄ«vi un ciniski, tomÄ“r mÄ“Ä£ināja izdarÄ«t kaut ko lietderÄ«gu”. Ilmārs Poikāns savā rakstā apgalvo, ka e-veselÄ«ba esot vajadzÄ«ga. Tas ir stipri apšaubāms apgalvojums. E-veselÄ«ba nav nekāda panaceja, nav nekāds brÄ«numlÄ«dzeklis, tas ir tikai un vienÄ«gi instruments, kurš var kalpot sabiedrÄ«bai tikai tad, ja ir noteiktas kvalitātes un ar noteiktām Ä«pašÄ«bām, bet, citu risinājumu gadÄ«jumā e-veselÄ«ba var kaitÄ“t sabiedrÄ«bai un kļūt par potenciālu totalitārisma un represiju rÄ«ku.

Tātad vai ir vajadzīga e-veselība? Viss atkarīgs no tā, ko ar to ir vēlme panākt un kam.

Kā varÄ“tu izmantot e-veselÄ«bu? E-veselÄ«bu noteikti varÄ“tu izmantot veselÄ«bas nozares sakārtošanai, veselÄ«bas nozares efektivizÄ“šanai šÄ« vārda labākā nozÄ«mÄ“ un pacientu saņemamo pakalpojumu faktiskās kvalitātes uzlabošanai. Bet, lai to izdarÄ«tu, pirmkārt pašai e-veselÄ«bas sistÄ“mai ir jābÅ«t kvalitatÄ«vai (pašreizÄ“jā e-veselÄ«ba ir diletantisks brāķis) un otrkārt tiem augstākā lÄ«meņa ierÄ“dņiem un politiÄ·iem, kuri šÄdi vÄ“lÄ“tos izmantos e-veselÄ«bu, ir jābÅ«t kompetentiem labas gribas cilvÄ“kiem (pašreizÄ“jie e-veselÄ«bas ieviesÄ“ji neizskatās nedz kompetenti, nedz labas gribas cilvÄ“ki, pretÄ“jā gadÄ«jumā tik noziedzÄ«gi neeksperimentÄ“tu ar visu sabiedrÄ«bu). RezumÄ“jot, var secināt, ka pašreizÄ“jā e-veselÄ«bas sistÄ“ma vispār nav nepieciešama un labāk, lai ir “vecais bardaks”, nekā šÄda e-veselÄ«ba ar šÄdiem tās izmantotājiem.

Kā diletantiska e-veselÄ«bas sistÄ“ma var kaitÄ“t sabiedrÄ«bai tā kā vajadzÄ“tu bÅ«tu skaidram – ārstu un farmaceitu darbs bÅ«s apgrÅ«tināts, kādēļ cietÄ«s arÄ« pacienti, bet daudzi no pacientiem regulāri nesaņems veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus un medikamentus. Īsāk sakot – permanents haoss ar cilvÄ“ku upuriem. Tā ir pietiekami drausmÄ«ga perspektÄ«va, bet ir iespÄ“jami vÄ“l šausmÄ«gāki varianti.

E-veselÄ«bas sistÄ“mu kā centralizÄ“tu sistÄ“mu, bez kuras nebÅ«s iespÄ“jams saņemt ārstniecÄ«bas pakalpojumus un medikamentus, var negodprtÄ«gi izmantot maskÄ“tās represijās pret nevÄ“lamām personām, kā arÄ« atklāti atņemot medicÄ«nas pakalpojumus nevÄ“lamām iedzÄ«votāju grupām. Tas ir, ja tagad lÄ“mumu sniegt ārstniecÄ«bas pakalpojumus pieņem ārsts, pirmkārt vadoties no Hipokrāta zvÄ“resta (tā vismaz vajadzÄ“tu bÅ«t un ārsts vispār nedrÄ«kst nesniegt palÄ«dzÄ«bu pacientam), tad lÄ«dz ar e-veselÄ«bas ieviešanu radÄ«sies salÄ«dzinoši vienkārša iespÄ“ja radÄ«t tādus apstākļus, kad ārsti un/vai farmaceiti pat gribÄ“dami nebÅ«s spÄ“jÄ«gi pildÄ«t savus pienākumus pret atsevišÄ·Äm personām vai iedzÄ«votāju grupām. Šis ir ļoti nopietns Latvijas sabiedrÄ«bu un tās demokrātisko iekārtu potenciāli apdraudošs apstāklis.

Citiem vārdiem sakot, pastāv risks, ka e-veselÄ«bu nepieciešams ieviest nevis veselÄ«bas aizsardzÄ«bas sistÄ“mas uzlabošanai, bet gan, lai ar garantiju atņemtu iespÄ“ju saņemt medicÄ«nas pakalpojumus atsevišÄ·Äm personām un noteiktām iedzÄ«votāju grupām. (Par vienu no šÄdām grupām politiÄ·i runā atklāti – veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus vajagot liegt nodokļu nemaksātājiem.) VÄ“l citiem vārdiem sakot, e-veselÄ«bas sistÄ“ma pie noteiktiem nosacÄ«jumiem var kļūt par genocÄ«da pret atsevišÄ·Äm iedzÄ«votāju grupām instrumentu. To, ka šÄda veida bažām ir nopietns pamats, apliecina tā cilvÄ“kus necienošÄ attieksme, ar kādu tiek ieviesta e-veselÄ«ba.

6. Ko darÄ«t neapmierinātajiem ārstiem un pārÄ“jiem no e-veselÄ«bas cietušajiem?

Nesamierināties un neklusēt! Ir atklāti un skaļi jārunā par sistēmas nepilnībām.

Ir jākoncentrÄ“jas uz visu faktu fiksÄ“šanu, kad dēļ e-veselÄ«bas pacientiem netiek pienācÄ«gi sniegti veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi, nav pieejami medikamenti un tam ir smagas sekas. Katrs šÄds gadÄ«jums ir jāpublisko.

NedrÄ«kst “nogulÄ“t” un vÄ“l jo vairāk nedrÄ«kst noklusÄ“t e-veselÄ«bas upurus. Ä»oti vÄ“lams apturÄ“t e-veselÄ«bas darbÄ«bu lÄ«dz pirmajiem mirušajiem, bet, ja tas neizdodas, tad vismaz jācenšas fiksÄ“t pirmos upurus, lai publiskotu šo informāciju un, izmantojot pierādāmas smagās sekas, apturÄ“tu e-veselÄ«bas darbÄ«bu. ŠÄdu seku iestāšanās gadÄ«jumā bÅ«tu arÄ« jāvÄ“ršas ar iesniegumu Ä£enerālprokuratÅ«rā, lai par e-veselÄ«bas piespiedu ieviešanas faktu tiktu ierosināta krimināllieta. (Normāli, protams, bÅ«tu, ja Ä£enerālprokurors izpildÄ«tu savu pienākumu un šÄdu krimināllietu ierosinātu pats.)

Visbeidzot ārstiem vienkārši vajag ignorÄ“t negodprātÄ«go ierÄ“dņu rÄ«kojumus un pārstāt izmantot e-veselÄ«bu, jo galu galā ārsts ir ārsts, nevis klerks, kuru var dancināt savas neizdarÄ«bas slÄ“pjoši diletantiski birokrātiņi un viņus piesedzoši politikāņi. Ja ārsti laicÄ«gi to nesāks darÄ«t, tad vienā brÄ«dÄ« izrādÄ«sies, ka tieši paši ārsti ir pie visa vainÄ«gi un krimināllietās par mirušajiem pacientiem par vainÄ«giem var tikt atzÄ«ti nevis bezatbildÄ«gie e-veselÄ«bas ieviesÄ“ji, bet paši ārsti, kuri laicÄ«gi nepārtrauca lietot acÄ«mredzami nestrādājošu sistÄ“mu (tas pats attiecas arÄ« uz farmaceitiem).

Savukārt pacientiem ieteicams pieprasÄ«t saviem ārstiem izrakstÄ«t receptes papÄ«ra formā (ārsti joprojām ir tiesÄ«gi to darÄ«t), bet cietušajiem pacientiem ir skaļi jāstāsta par savu pieredzi un jāraksta sÅ«dzÄ«bas un iesniegumi uz visām iespÄ“jamajām instancÄ“m. Un, ja, nedod dievs, dēļ e-veselÄ«bas problÄ“mām, kuru rezultātā nav iespÄ“jams saņemt medikamentus vai veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, kādam rodas veselÄ«bas problÄ“mas, par to ir jāinformÄ“ masu saziņas lÄ«dzekļi, VeselÄ«bas ministrija un/vai tiesÄ«bsargājošÄs iestādes.

E-veselÄ«bas ieviešanas sekas jeb kā e-veselÄ«ba apdraud Latvijas sabiedrisko drošÄ«bu

PašreizÄ“jās e-veselÄ«bas ieviešana ir jāaptur. Ja to neizdara, tad tas rada ilglaicÄ«gi negatÄ«vas sekas, kuras visa cita starpā apdraud Latvijas sabiedrÄ«bas drošÄ«bu un tādēļ šai jomai vajadzÄ“tu kļūt arÄ« atbildošo operatÄ«vās darbÄ«bas subjektu interešu objektam (vispār arÄ« šo iestāžu darbinieki un viņu radinieki var kļūt par pacientiem, kuriem uz savas ādas var nākties izbaudÄ«t e-veselÄ«bu).

Pirmais un acÄ«mredzamais e-veselÄ«bas apdraudÄ“jums ir pati e-veselÄ«ba un tās kroplā darbÄ«ba. Ja pašreizÄ“jo brāķi ar viltu, draudiem un piespiešanu izdosies iesmÄ“rÄ“t ārstiem, farmaceitiem un visai sabiedrÄ«bai, tad tas atstās ilglaicÄ«gu negatÄ«vu ietekmi uz veselÄ«bas aizsardzÄ«bas sistÄ“mu, kā sekas bÅ«s tās haotizācija, no kuras vislielākie cietÄ“ji bÅ«s pacienti. AttiecÄ«gi e-veselÄ«ba izraisÄ«s plašu sabiedrisko neapmierinātÄ«bu un dos lieku iemeslu pamatotai Latvijas Republikas noniecināšanai. Laba dāvana simtgadÄ“!

Otrs iemesls ir mazāk pamanāms, bet ar lielāku negatÄ«vo ietekmi. E-veselÄ«bas ieviešanā piedalÄ«jās pietiekami liels skaits ierÄ“dņu un IT speciālistu. Katrs no viņiem visdrÄ«zāk sevi uzskata par labu speciālistu un nebÅ«t neuzskata, ka ir vainojams e-veselÄ«bas nebÅ«šanās (pie visa, protams, galvenokārt ir vainÄ«gi “stulbie lietotāji”). Tad, lÅ«k, ja e-veselÄ«ba tiks ieviesta un šis projekts formāli tiks pasludināts par veiksmÄ«gu, tad visa šÄ« varza ne tikai to ar lepnumu rakstÄ«s savos CV un visiem stāstÄ«s kādus kalnus viņi tur ir gāzuši, bet arÄ« vÄ“l ar jo lielāku sparu realizÄ“s šÄda tipa pieeju nākotnes projektos. Citiem vārdiem sakot, ja e-veselÄ«bu publiski nenolÄ«dzina lÄ«dz ar zemi un neliek visiem tajā iesaistÄ«tajiem kaunÄ“ties, ka ir piedalÄ«jušies tik diletantiska produkta radÄ«šanā, tad šÄda neprofesionāla pieeja strauji sāks izplatÄ«ties citos projektos (ja varÄ“ja e-veselÄ«bā, kas ir veiksmÄ«ga, tad šÄdu pieeju var un pat vajag atkārtot vÄ“lreiz, iespÄ“jams pat ar uzviju) un lÄ«dzÄ«gi tiks traumÄ“tas un paralizÄ“tas arÄ« citas sabiedriskās darbÄ«bas sfÄ“ras.

Šai publikai ir laicÄ«gi bez mazākās žēlastÄ«bas jāiedod pa pirkstiem, lai turpmāk netiktu pārkāptas noteiktas IT produktu kvalitātes sarkanās lÄ«nijas. Ja šo procesu laicÄ«gi neaptur, tas var radÄ«t katastrofālas sekas gan Latvijas valstij, gan visai sabiedrÄ«bai.

PašreizÄ“jam e-veselÄ«bas projektam sabiedrisko interešu vārdā ir jākļūst par plaši zināmu neveiksmes stāstu un kvalitātes trÅ«kuma etalonu, kura atkārtošana nav pieļaujama.

* vadības zinību speciālists, procesu konsultants