Par e-veselÄ«bas problÄ“mÄm jeb cik cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bu prasÄ«s e-veselÄ«bas ievieÅ¡ana un ekspluatÄcija?
Ivars PrÅ«sis* · 15.01.2018. · Komentāri (45)2017.gada beigÄs un 2018.gada sÄkumÄ LatvijÄ uzvirmoja kaislÄ«bas ap pietiekami sen muļļÄtÄs e-veselÄ«bas sistÄ“mas piespiedu ieviešanu. Galvenie sistÄ“mas lietotÄji – Ärsti bija pret, farmaceiti – skeptiski, sabiedrÄ«ba dēļ svÄ“tlaimÄ«gÄs neziņas vienaldzÄ«ga, bet Latvijas politiÄ·i labÄkajÄs “kÄ var nesolÄ«t” tradÄ«cijÄs, piesedzot ciniskos un pÄrgudros e-veselÄ«bas ieviesÄ“jus, ar nopietnÄm sejÄm pieņēma politisku lÄ“mumu, kurš robežojas ar noziegumu, ieviest e-veselÄ«bu par katru cenu.
Tas, kas notiek no 2018.gada 1.janvÄra, pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir negatavas un lietotÄju vajadzÄ«bÄm mazatbilstošas IT sistÄ“mas piespiedu testÄ“šana produkcijas vidÄ“, kas ne tikai gandÄ“ Ärstu, farmaceitu un pacientu “nervus” un veselÄ«bu, bet atsevišÄ·iem pacientiem var maksÄt (un visdrÄ«zÄk agri vai vÄ“lu arÄ« maksÄs) dzÄ«vÄ«bu.
To, kÄda bija e-veselÄ«bas sistÄ“ma uz 2017.gada novembra beigÄm, labi savÄ rakstÄ “E-veselÄ«bas sistÄ“ma - tÄs IR pilnÄ«gas šausmas“ aprakstÄ«ja IlmÄrs PoikÄns (plaši zinÄms arÄ« kÄ robingudiskais “hakeris” ar segvÄrdu “Neo”). Ar PoikÄna rakstu var iepazÄ«ties te. SavukÄrt šajÄ rakstÄ tiks apskatÄ«ta e-veselÄ«bas ieviešana vairÄk no organizatoriskÄ, politiskÄ un sabiedriskÄ skatu punkta.
1. Kas ir e-veselības sistēma?
E-veselÄ«bas sistÄ“ma ir “darba plÅ«smu” tipa IT sistÄ“ma, kuras uzdevums ir nodrošinÄt noteiktu procesu darbÄ«bu (medikamentu izsniegšanas, ÄrstniecÄ«bas pakalpojumu sniegšanas utt.) un veikt šo procesu uzskaiti. Procesa nodrošinÄšana, nozÄ«mÄ“, ka sistÄ“mai ir jÄnodrošina savlaicÄ«ga visas nepieciešamÄs informÄcijas nodošana (vai pieejamÄ«ba) dažÄdiem procesÄ iesaistÄ«tajiem dalÄ«bniekiem nepieciešamajÄ secÄ«bÄ un apjomÄ atkarÄ«bÄ no dažÄdiem procesa tipu un apstÄkļu nosacÄ«jumiem. SavukÄrt procesa uzskaite nozÄ«mÄ“, ka pÄ“c iespÄ“jas visas procesa darbÄ«bas tiek uzskaitÄ«tas.
Ja pašreiz, piemÄ“ram, ierobežotas piekļuves medikamentu izsniegšanas process tiek nodrošinÄts, izmantojot vÄ“sturisko papÄ«ra recepšu sistÄ“mu (informÄcijas apmaiņa starp Ärstu un farmaceitu notiek papÄ«ra receptes veidÄ), tad lÄ«dz ar e-veselÄ«bas ieviešanu ir plÄnots pÄriet uz centralizÄ“tu pilnÄ«bÄ elektronisku informÄcijas apmaiņu. ŠÄdai pieejai ir savi plusi un savi mÄ«nusi.
2. KÄda ir e-veselÄ«bas tipa sistÄ“mu ieviešanas specifika?
PirmkÄrt, parasti lietotÄju vairums ir pret šÄda tipa sistÄ“mu (turpmÄk tekstÄ – SistÄ“mu) ieviešanu, jo tas ir kaut kas pilnÄ«bÄ principiÄli jauns (biedÄ“jošais nezinÄmais), izjauc esošo, ļoti pierasto kÄrtÄ«bu un pakļauj papildus kontrolei. Bez tam SistÄ“mu ieviešana prasa daudz lieku, no pamatnodarbošanÄs viedokļa pilnÄ«gi nevajadzÄ«gu pÅ«liņu.
OtrkÄrt, SistÄ“mÄ ir jÄievieš, jÄimplementÄ“, “jÄiešuj” attiecÄ«gie procesi, kas no vienas puses ir puslÄ«dz vienkÄrši izdarÄms (ja ir kaut kÄds process, to tehniski salÄ«dzinoši vienkÄrši ir “iešÅ«t” SistÄ“mÄ), bet no otras puses ir ļoti apgrÅ«tinoši vai pat reizÄ“m gandrÄ«z neiespÄ“jami implementÄ“t SistÄ“mÄ labi iestrÄdÄjušos procesus tÄ, lai tie jaunajÄ veidolÄ atbilst sÄkotnÄ“jai situÄcijai, lai tie atbilst visu iesaistÄ«to pušu vajadzÄ«bÄm un lai tie reÄli darbojas.
Procesu Ä«patnÄ«ba, jo sevišÄ·i lielÄs organizÄcijÄs vai organizÄciju apvienÄ«bÄs, ir tÄda, ka Ä«stos, faktiskos procesus neviens nemaz pilnÄ«bÄ nezin. Cita šo procesu Ä«patnÄ«ba ir apstÄklÄ«, ka nosacÄ«tie “de iure” procesi atšÄ·iras (bieži vien pat ievÄ“rojami) no nosacÄ«tajiem “de facto” procesiem. Tas ir papÄ«ros ir rakstÄ«ts viens (un labi, ja ir vismaz papÄ«ri, kur kaut kas ir rakstÄ«ts, bieži nav), bet reÄlÄ dzÄ«vÄ“ notiek savÄdÄk.
TÄpat procesi mÄ“dz bÅ«t neviendabÄ«gi. Tas ir, kopÄ“jas reglamentÄcijas vai kontroles trÅ«kuma gadÄ«jumÄ vienÄ vietÄ rÄ«kojas pa vienam, citÄ vietÄ savÄdÄk, vienos gadÄ«jumos ir viena prakse, citos – cita utt.. TÄlÄk jÄņem vÄ“rÄ arÄ« informÄ“tÄ«bas par procesiem pakÄpe, procesu uztvere un sapratne, kas dažÄdiem procesa dalÄ«bniekiem var bÅ«t pat ievÄ“rojami atšÄ·irÄ«ga.
Visbeidzot katram procesa dalÄ«bniekam gan konkrÄ“to procesu ietvaros, gan kopÄ“jÄ organizatoriskajÄ sistÄ“mÄ, kÄ daļa ir SistÄ“ma, ir savas objektÄ«vÄs un subjektÄ«vÄs intereses, kuru iespaidÄ SistÄ“mas ieviešanas laikÄ notiek gan apzinÄta, gan neapzinÄta katra dalÄ«bnieka “deÄ·Ä«ša vilkšana uz savu pusi”.
Ar visÄm šÄ«m problÄ“mÄm saskaras SistÄ“mu projektÄ“tÄji, radÄ«tÄji, ieviesÄ“ji un ekspluatÄ“tÄji un tÄ rezultÄtÄ parasti SistÄ“mu pirmÄs versijas nespÄ“j nodrošinÄt apmierinošu procesu darbÄ«bu, nevienam parasti jaunÄs SistÄ“mas nepatÄ«k un sÄkotnÄ“ji SistÄ“mas ir lielÄkÄ vai mazÄkÄ mÄ“rÄ lietošanai nederÄ«gas.
TreškÄrt, tÄ kÄ SistÄ“mÄ kÄ lietotÄji tiek apvienotas dažÄdas kopÄ“jos procesos dalÄ«bu ņemošas struktÅ«rvienÄ«bas un/vai organizÄcijas, tad nepieciešams ņemt vÄ“rÄ to visu prasÄ«bas un nepieciešams tÄs koordinÄ“t SistÄ“mas projektÄ“šanas, ieviešanas un ekspluatÄcijas laikÄ. TurklÄt, kÄ jau tika minÄ“ts, katrai struktÅ«rvienÄ«bai, katrai lietotÄju grupai, katrai organizÄcijai ir savas objektÄ«vÄs un subjektÄ«vÄs intereses, kuras ir gan savstarpÄ“ji pretrunÄ«gas, gan arÄ« var nonÄk pretrunÄ ar paša procesa mÄ“rÄ·iem un bÅ«tÄ«bu. ŠÄ«s pretrunas kÄdam ir jÄizprot un adekvÄti jÄslÄpÄ“, nepÄrtraukti sijÄjot “graudus no pelavÄm”, kur katra kļūda šajÄ šÄ·irošanas procesÄ var izrÄdÄ«ties kÄ Ä¼oti nozÄ«mÄ«ga SistÄ“mas nepilnÄ«ba.
CeturtkÄrt, vadÄ«bas segments SistÄ“mas procesos ir kÄ viens no dalÄ«bniekiem un tam ir tendence parazÄ«tiski apmierinÄt savas vajadzÄ«bas par katru cenu uz citu procesa dalÄ«bnieku rÄ“Ä·ina (e-veselÄ«bas gadÄ«jumÄ uz Ärstu, farmaceitu un pacientu rÄ“Ä·ina).
PiektkÄrt, SistÄ“mu ieviešanÄ liela nozÄ«me ir lietotÄju prasÄ«bu dokumentÄcijai, ko izstrÄdÄ SistÄ“mas projektÄ“tÄji, aptaujÄjot potenciÄlo SistÄ“mas lietotÄju pÄrstÄvjus. Par cik, kÄ jau tika minÄ“ts, neviens lÄ«dz galam nezin, kÄ reÄli darbojas SistÄ“mÄ ieviešamie procesi, lietotÄju pÄrstÄvji objektÄ«vi nav spÄ“jÄ«gi pilnÄ«gi precÄ«zi nodefinÄ“t prasÄ«bas. VÄ“l jÄņem vÄ“rÄ, ka katrs definÄ“jamo procesu dalÄ«bnieks redz to no sava skatu punkta, pÄrzin savu mazo lauciņu un “kopÄ“jo” bildi var “neredzÄ“t”, nesaprast vai var bÅ«t neinformÄ“ts par to. ŠÄ«s prasÄ«bu nodefinÄ“šanas problÄ“mas tiek pastiprinÄtas, ja kÄ darba grupas pÄrstÄvis tiek norÄ«kots mazkompetents, maz saprotošs, uz sadarbÄ«bu neorientÄ“ts, uz formÄlu pieeju ieciklÄ“jies un/vai “pa mÄkoņiem dzÄ«vojošs” cilvÄ“ks (parasti kÄds vai kÄdi no lietotÄju pÄrstÄvjiem ir ar kÄdÄm no šÄ«m pazÄ«mÄ“m).
SavukÄrt no SistÄ“mas projektÄ“tÄju un SistÄ“mas pasÅ«tÄ«tÄju puses šÄ« specifika prasa izcilu cilvÄ“ku dabas, organizatoriskÄs konjunktÅ«ras un pašu procesu specifikas izpratni. Ja šÄdas izcilÄ«bas nav, tad neizbÄ“gami SistÄ“ma bÅ«s neveiksmÄ«ga un viduvÄ“jÄ«bas, kuras bija atbildÄ«gas par SistÄ“mas projektÄ“šanu, tajÄ obligÄti pirmkÄrt vainos lietotÄju pÄrstÄvjus, kuri piedalÄ«jÄs lietotÄju prasÄ«bu izstrÄdÄ“. ŠÄda vainošana visbiežÄk ir pamatota, bet tÄ novÄ“rš uzmanÄ«bu no fakta, ka SistÄ“mas projektÄ“tÄju un pasÅ«tÄ«tÄju pÄrstÄvju pienÄkums bija paredzÄ“t un preventÄ«vi novÄ“rst vairumu nepilnÄ«bu (viņiem ir jÄzin (analÄ«zes rezultÄtÄ precÄ«zi jÄizsecina), kas nepieciešams lietotÄjiem, daudz labÄk par pašiem lietotÄjiem, tai pat laikÄ neuzspiežot viņiem kļūdainus un nevajadzÄ«gus risinÄjumus, kas diemžēl mÄ“dz notikt, ja projektÄ“šanas process tiek uzticÄ“ts negodprÄtÄ«giem un/vai nepietiekami spÄ“jÄ«giem speciÄlistiem).
SestkÄrt, projektÄ“jot, ieviešot un vÄ“lÄk ekspluatÄ“jot SistÄ“mu liela nozÄ«me ir iesaistÄ«to struktÅ«rvienÄ«bu un organizÄciju, to pÄrstÄvju un visu lietotÄju koordinÄcijai un informÄ“šanai. Visi iesaistÄ«tie regulÄri saprotamÄ formÄ ir jÄinformÄ“ par projekta gaitu un jÄinteresÄ“jas par viņu viedokli katrÄ no projekta un SistÄ“mas gatavÄ«bas stadijÄm, obligÄti izskatot un ņemot vÄ“rÄ iebildumus un aizrÄdÄ«jumus. Šis process kÄdam ir jÄvada, kas ir grÅ«ts, darbietilpÄ«gs un ļoti nepateicÄ«gs darbs. Pie koordinÄcijas ir pieskaitÄma arÄ« SistÄ“mas lietotÄju dokumentÄcijas un lietotÄjiem paredzÄ“to instrukciju, kuras ņem vÄ“rÄ arÄ« normatÄ«vo regulÄ“jumu, komunikÄcija, kÄ arÄ« lietotÄju apmÄcÄ«bas. SistÄ“mu ieviesÄ“jiem ir tendence grÄ“kot uz instrukciju un apmÄcÄ«bu rÄ“Ä·ina, jo tas ir ļoti darbietilpÄ«gs darbs, ko ar vienkÄršotu haltÅ«ru var salÄ«dzinoši viegli nesodÄ«ti “efektivizÄ“t”, kam sekas ir faktiska lietotÄju neprasme strÄdÄt ar jauno SistÄ“mu, kas dabiski tiek kompensÄ“ta darba gaitÄ (strÄdÄjot, lietotÄji SistÄ“mu ir spiesti apgÅ«t paši).
SeptÄ«tkÄrt, projektÄ“jot SistÄ“mas parasti notiek koncentrÄ“šanÄs uz tÄs funkcionalitÄti, kas augstÄk aprakstÄ«to iemeslu dēļ ir sarežģīts pasÄkums, un tÄ rezultÄtÄ ir tendence “aizmirst” vai nepievÄ“rst pietiekamu vÄ“rÄ«bu IT infrastruktÅ«ras un tÄs kapacitÄtes jautÄjumiem (datori un programmatÅ«ra, uz kÄ korekti jÄdarbojas SistÄ“mai, lietotÄju daļas datu pieslÄ“gums, SistÄ“mas serveri un centrÄlie datu pieslÄ“gumi). Ja par šiem jautÄjumiem nav pienÄcÄ«gi padomÄts, tad SistÄ“ma ir lÄ“ndarbÄ«ga, SistÄ“ma nedarbojas vai nepilnÄ«gi darbojas uz atsevišÄ·Äm darbastacijÄm, SistÄ“ma nedarbojas vai nepietiekami darbojas lietotÄjiem ar neapmierinošu interneta pieslÄ“gumu, kÄ arÄ« atsevišÄ·iem lietotÄjiem SistÄ“ma var vispÄr nebÅ«t pieejama.
AstotkÄrt, droša un nekļūdÄ«ga SistÄ“mas veiksmÄ«gas ieviešanas recepte ir kvalitatÄ«va un pilnÄ«ga SistÄ“mas testÄ“šana, kas prasa daudz laika un resursu. Diemžēl vispÄrÄ“jas “efektivizÄcijas” tendenÄu iespaidÄ testÄ“šanas procesam tiek pievÄ“rsta nepiedodami maz uzmanÄ«bas kÄ rezultÄtÄ parasti SistÄ“mas tiek notestÄ“tas “Ä·ep – ļep” uz Ätru roku, “reportÄ“jot” uz “augšu” par vÄ“l negatavas SistÄ“mas gatavÄ«bu, kam seko SistÄ“mas ieviešana, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir Ä«stÄ SistÄ“mas testÄ“šana. TÄ tas notiek arÄ« e-veselÄ«bas gadÄ«jumÄ.
Ir tÄds uzskats, ka neesot iespÄ“jams pilnÄ«bÄ notestÄ“t SistÄ“mu un tam ir savs pamats, tomÄ“r, pieliekot attiecÄ«gus pÅ«liņus, ir iespÄ“jams notestÄ“t SistÄ“mu tik lielÄ mÄ“rÄ, ka tai vispÄr nav bÅ«tisku kļūdu un pats kļūdu daudzums ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs iestrÄdÄtu SistÄ“mu kļūdu daudzumam. ŠÄda pieeja nav populÄra dēļ savas ilglaicÄ«bas (var nÄkties ne reizi vien pÄrlikt projekta termiņu) un liela resursu patÄ“riņa, tomÄ“r tai vajadzÄ“tu bÅ«t obligÄtai tÄdu SistÄ“mu ieviešanÄ, kuru darbÄ«ba ietekmÄ“ simtiem tÅ«kstošus cilvÄ“ku (un vÄ“l jo vairÄk, ja tas ietekmÄ“ visu valsts iedzÄ«votÄju veselÄ«bu un var apdraudÄ“t to dzÄ«vÄ«bu).
DevÄ«tkÄrt, SistÄ“mu ieviešanu parasti vada projektu vadÄ«tÄji pÄ“c projektu vadÄ«bas principiem. Pats galvenais projektu vadÄ«bas princips ir projekta termiņa svÄ“tums un nemainÄ«gums. Nekas un nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nedrÄ«kst apdraudÄ“t projekta termiņu, tÄ ir projekta “svÄ“tÄ govs”. Tas, kurš to dara, no projekta vadÄ«tÄja skatu punkta ir projekta ienaidnieks (protams, arÄ« pašus projektu vadÄ«tÄjus stipri “sit” par termiņu neievÄ“rošanu). TÄ rezultÄtÄ, tad, kad rodas izvÄ“le “kvalitÄte vai termiņš” (un tÄda izvÄ“le rodas vienmÄ“r), projektu vadÄ«tÄjs gandrÄ«z vienmÄ“r pÄ“c iespÄ“jas centÄ«sies panÄkt termiņa ievÄ“rošanu uz kvalitÄtes rÄ“Ä·ina. Projektu vadÄ«tÄjam un projekta komandai galvenais ir ÄtrÄk attiecÄ«gajÄ laikÄ “nogrÅ«st” savu projektu “ekspluatÄcijai”, bet, kas notiek pÄ“c tam, jau nav viņu bÄ“da (projekts beidzies, bonusi saņemti, sÄkas jauni izaicinoši projekti). Diemžēl vadÄ«ba (pasÅ«tÄ«tÄji) šai ziÅ†Ä bieži atbalsta projektu vadÄ«tÄjus, jo “savÄdÄk var ÄakarÄ“ties mūžīgi”.
DesmitkÄrt, augstÄkminÄ“to apstÄkļu, kÄ arÄ« citu iemeslu dēļ IT izstrÄdÄtÄju un konsultantu nozarÄ“ valda visai liela neiecietÄ«ba pret SistÄ“mu lietotÄjiem, kuru visprecÄ«zÄk var raksturot ar tÄ“zi: “LietotÄji ir stulbi!”. ŠÄ« iemesla dēļ IT izstrÄdÄtÄji un konsultanti parasti ir pietiekami lieli ciniÄ·i, kuri tÄdēļ ir tendÄ“ti uz cinisku attieksmi pret lietotÄjiem un viņu vajadzÄ«bÄm. ŠÄ« iemesla dēļ, ja vien bÅ«s tÄda iespÄ“ja, daudzi IT izstrÄdÄtÄji un konsultanti bez mazÄkajiem sirdsapziņas pÄrmetumiem radÄ«s lietotÄjiem mazpiemÄ“rotu SistÄ“mu un ignorÄ“s to vajadzÄ«bas (galvenais lai pašus personiski šÄdu darbÄ«bu/bezdarbÄ«bu sekas neskar).
VienpadsmitkÄrt, visu augstÄk minÄ“to iemeslu dēļ IT izstrÄdÄtÄju un konsultantu vidÄ“ ir nostiprinÄjusies pÄrliecÄ«ba, ka “jebkura jaunas sistÄ“mas ieviešana sÄkumÄ rada problÄ“mas”, bet vÄ“lÄk SistÄ“ma “iestrÄdÄjas”, lietotÄji “pierod” un viss ir kÄrtÄ«bÄ. TÄ rezultÄtÄ šajÄs aprindÄs ir nostiprinÄjusies metodoloÄ£iska prakse nepievÄ“rst pienÄcÄ«gu uzmanÄ«bu SistÄ“mas testÄ“šanai, bet noteiktÄ etapÄ “nogrÅ«st” to produkcijÄ, iemetot visus lietotÄjus kÄ mazus kaÄ·Ä“nus Å«denÄ«, lai tie reÄlajÄ dzÄ«vÄ“ testÄ“ SistÄ“mu un pielÄgojas tai.
ŠÄda pieeja principiÄli nav noliedzama, jo daudzos gadÄ«jumos tas tik tiešÄm ir optimÄls risinÄjums, bet tÄ kategoriski nav pieļaujama tÄdÄm sistÄ“mÄm kÄ e-veselÄ«ba, kas skar visus valsts iedzÄ«votÄjus un no kÄ ir atkarÄ«ga cilvÄ“ku veselÄ«ba un dzÄ«vÄ«ba. TÄpÄ“c par šÄdas pieejas izmantošanu e-veselÄ«bas gadÄ«jumÄ atbildÄ«gÄs personas ir publiski jÄnosoda, jÄatlaiž no darba un/vai pat jÄizvÄ“rtÄ“ to tiesiskÄs atbildÄ«bas pakÄpe. KÄ minimums e-veselÄ«bas piespiedu ieviešanas sakarÄ Ä£enerÄlprokuratÅ«rai vajadzÄ“tu ierosinÄt kriminÄllietu pÄ“c KL 197.panta.
(“197.pants. NolaidÄ«ba. Par darba pienÄkumu nolaidÄ«gu pildÄ«šanu, ko izdarÄ«jis uzņēmuma (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bas) vai organizÄcijas atbildÄ«gs darbinieks vai uzņēmuma (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bas) vai organizÄcijas pilnvarota tÄda pati persona, ja ar to radÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums uzņēmumam (uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bai), organizÄcijai vai ar likumu aizsargÄtÄm citas personas tiesÄ«bÄm un interesÄ“m, soda ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz laiku lÄ«dz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu lÄ«dz Äetrdesmit minimÄlajÄm mÄ“nešalgÄm.”)
3. E-veselÄ«bas ieviešanas virspusÄ“ja analÄ«ze
VirspusÄ“ji iepazÄ«stoties ar e-veselÄ«bu un publisko informÄciju par to, top skaidrs sekojošais.
PirmkÄrt, e-veselÄ«bas sistÄ“ma ir negatavs produkts, kura obligÄta ieviešana ir nekas cits kÄ šÄ« pusfabrikÄta testÄ“šana uz visiem Latvijas Ärstiem, farmaceitiem un pacientiem.
OtrkÄrt, galvenie e-veselÄ«bas lietotÄji (Ärsti) ir pret šÄ«s sistÄ“mas ieviešanu. Šo apstÄkli daļēji var izskaidrot ar visiem potenciÄlo SistÄ“mu lietotÄjiem raksturÄ«go skepticismu, daļēji tas ir saistÄ«ts ar pašu Ärstu Ä«patnÄ«bÄm (Ärsti ir specifiska publika), bet pilnÄ«gi noteikti tas liecina arÄ« par e-veselÄ«bas ieviesÄ“ju (projektÄ“tÄju, vadÄ«bas pÄrstÄvju, ieinteresÄ“to politiÄ·u) neprofesionalitÄti un/vai nolÅ«ku negodprÄtÄ«gumu. E-sistÄ“mas ieviesÄ“ju pienÄkums bija iegÅ«t savas galvenÄs “klientgrupas” uzticÄ«bu un atbalstu, ko tie acÄ«mredzami nav ieguvuši, un nav vairs bÅ«tiski vai tas ir dēļ tÄ, ka ieviesÄ“ji ir nemÄkulÄ«gi sistÄ“manalÄ«tiÄ·i, neizprot veselÄ«bas aizsardzÄ«bas nozares procesus, negrib strÄdÄt, bet grib saņemt “haļavno piÄ·i” vai arÄ« e-veselÄ«ba ir kÄdu citu, tÄlejošu kaitniecisku plÄnu produkts. Ja Ärsti negrib e-veselÄ«bas ieviešanu, tad tÄ nav jÄievieš, un sistÄ“ma ir jÄpilnveido tikmÄ“r un lÄ«dz tÄdai pakÄpei, kad vairums Ärstu bÅ«s apmierinÄti.
TreškÄrt, e-veselÄ«bas sistÄ“ma ir veselÄ«bas aizsardzÄ«bas sistÄ“mas vadÄ«bas funkcijas nodrošinošo organizÄciju egoisma produkts. Ir acÄ«mredzami, ka vadÄ«bas struktÅ«ras domÄ tikai pa sevi, minimÄli ņemot vÄ“rÄ citu ieinteresÄ“to lietotÄju grupu redzÄ“jumu un vajadzÄ«bas. VadÄ«bas struktÅ«rÄm reizÄ“m nÄkas bÅ«t stingrÄm un lietot piespiešanas lÄ«dzekļus, bet tie ir attaisnojami tikai tai gadÄ«jumÄ, ja vadÄ«bas struktÅ«ras “redz” un saprot visu sistÄ“mu kopumÄ un piespiešanas metodes lieto, izejot no kopÄ“jÄ sistÄ“mas labuma pozÄ«cijÄm. E-veselÄ«bas gadÄ«jumÄ acÄ«mredzami tÄ nav, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ šÄda situÄcija vispÄr nebÅ«tu izveidojusies (atbildÄ«gie vadÄ«bas struktÅ«ru ierÄ“dņi un politiÄ·i ir galvenie esošÄs situÄcijas vaininieki).
CeturtkÄrt, e-veselÄ«bas sistÄ“mÄ acÄ«mredzami vispÄr nav ņemtas vÄ“rÄ visnozÄ«mÄ«gÄkÄs lietotÄju grupas vajadzÄ«bas – pacientu vajadzÄ«bas. KÄ jau iepriekš tika minÄ“ts, SistÄ“mÄm mÄ“dz bÅ«t dažÄdas lietotÄju grupas, kurÄm katrai ir savas, citiem pretrunÄ«gas intereses. SistÄ“mas ieviešana visa cita starpÄ ir visu šo interešu lÄ«dzsvarošana - zinÄma veida kompromisa panÄkšana. Bet kompromisu parasti panÄk uz kÄda cita rÄ“Ä·ina, visbiežÄk – argumentÄ“t nespÄ“jÄ«gÄkÄ un to pušu, kuras vispÄr nepiedalÄs izstrÄdes procesÄ. Tad nu jautÄjums: kurš e-veselÄ«bas sistÄ“mas ieviešanas projekta komandÄ pÄrstÄvÄ“ja pacientu intereses un kurš definÄ“ja pacientu lietotÄju prasÄ«bas?! JautÄjums visdrÄ«zÄk retorisks, jo e-veselÄ«bas izstrÄdÄjums apliecina, ka pacientu intereses faktiski netika pÄrstÄvÄ“tas, kÄdēļ e-veselÄ«ba ir pacientiem nedraudzÄ«gs produkts, kura patieso bÅ«tÄ«bu precÄ«zÄk raksturotu nosaukums “e-neveselÄ«ba”.
PiektkÄrt, pÄ“c visa ieviešanas procesa, gala rezultÄta un sistÄ“mas nepilnÄ«bÄm spriežot, e-veselÄ«bai bija un joprojÄm ir problÄ“mas ar daudzo iesaistÄ«to pušu koordinÄciju. Ja šÄda lÄ«meņa projektam ir nepietiekama koordinÄcija, tad ir apšaubÄma darbotiesspÄ“jÄ«gas sistÄ“mas izveidošanas spÄ“ja, bet pienÄcÄ«ga lÄ«meņa testÄ“šanu tad vispÄr nav iespÄ“jams nodrošinÄt. Šis visdrÄ«zÄk ir starp galvenajiem iemesliem, kÄdēļ e-veselÄ«ba netika pienÄcÄ«gi notestÄ“ta un šÄ« iemesla dēļ iespÄ“jams rodas daudzas problÄ“mas, kuras ir saistÄ«tas ar lietotÄju grupu administrÄ“šanu un lietotÄju tiesÄ«bu vadÄ«bu. Citiem vÄrdiem sakot, e-veselÄ«bas ieviešanas projekta komandas nepietiekamÄs visu dalÄ«bnieku koordinÄcijas spÄ“ju nopietnÄs sekas un trÅ«kumus mÄ“Ä£ina kompensÄ“t uz visu Ärstu, farmaceitu un pacientu rÄ“Ä·ina, veicot valsts mÄ“roga sociÄlo eksperimentu un testÄ“jot negatavu sistÄ“mu produkcijÄ uz visiem lietotÄjiem. Šai ziÅ†Ä vÄ“l jÄnorÄda, ka koordinÄcijas faktors ir nozÄ«mÄ«gs arÄ« turpmÄkai e-veselÄ«bas darbÄ«bai, tÄpÄ“c, ja dēļ nepietiekamÄs koordinÄcijas neizdevÄs izstrÄdÄt un ieviest kvalitatÄ«vu sistÄ“mu, tad arÄ« e-veselÄ«bas lietošana šÄ« iemesla dēļ bÅ«s apgrÅ«tinoša (citiem vÄrdiem sakot, e-veselÄ«bas ieviešana nav Ä«slaicÄ«gas “šausmas”, bet gan tikai citas kvalitÄtes permanentu “šausmu” sÄkums).
SestkÄrt, e-veselÄ«bas darbÄ«bas sÄkums uzrÄdÄ«ja, ka daudzi lietotÄji reÄli neprot strÄdÄt ar e-veselÄ«bu. Šo faktu netieši atzina paši ieviesÄ“ji, vienÄ no saviem preses paziņojumiem norÄdot, ka liels skaits kļūdu ir saistÄ«ts ar lietotÄju neprasmi darbÄ ar e-veselÄ«bas sistÄ“mu. Lai gan internetÄ ir atrodami e-veselÄ«bas apmÄcÄ«bu materiÄli un ir zinÄms, ka ir notikušas apmÄcÄ«bas, pÄ“c fakta ir redzams, ka nozÄ«mÄ«gs lietotÄju daudzums tÄ arÄ« apmierinošÄ lÄ«menÄ« neprot strÄdÄt ar e-veselÄ«bu, kam par iemeslu ir ne tikai ar pašiem lietotÄjiem saistÄ«ti iemesli, bet arÄ« apmÄcÄ«bas materiÄlu un apmÄcÄ«bu procesa kvalitÄte. SistÄ“mas ieviesÄ“ju pienÄkums bija izkontrolÄ“t, lai pirms sistÄ“mas darbÄ«bas uzsÄkšanas visi potenciÄlie lietotÄji iziet apmÄcÄ«bas (daudzi lietotÄji tÄ arÄ« netika apmÄcÄ«ti) un apgÅ«st sistÄ“mas lietošanu vismaz noteikta minimuma lÄ«menÄ«. ŠÄda kontrole acÄ«mredzami nav bijusi, kas ir vÄ“l viena nopietna e-veselÄ«bas ieviesÄ“ju neizdarÄ«ba (nolaidÄ«ba).
SeptÄ«tkÄrt, e-veselÄ«bas ieviesÄ“ji nepietiekamu uzmanÄ«bu pievÄ“rsa rezerves variantiem un apvedceļiem, kÄ rezultÄtÄ visa cita starpÄ ne farmaceiti, ne Ärsti un, pats galvenais, ne pacienti nemaz nezin kÄ rÄ«koties noteiktu problÄ“mu gadÄ«jumÄ. PiemÄ“ram, kas ir jÄdara pacientam, ja aptiekÄ viņam izrakstÄ«to e-recepti neatrod, un kas šai gadÄ«jumÄ jÄdara farmaceitam? Šo rÄ«cÄ«bas modeli vajadzÄ“ja izdomÄt un visiem pirms ieviešanas komunicÄ“t, jo no tÄ var bÅ«t atkarÄ«ga pat cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bas, bet e-veselÄ«bas ieviesÄ“ji to nevīžoja un joprojÄm nevīžo izdarÄ«t.
AstotkÄrt, e-veselÄ«bas darbÄ«ba (precÄ«zÄk sakot, nedarbÄ«ba) ievÄ“rojami noslogo Ärstus un farmaceitus, kas tiem liedz pilnvÄ“rtÄ«gi pildÄ«t savus pienÄkumus (ne tikai nestrÄdÄ sistÄ“ma, bet tiek atņemts laiks, radÄ«ta liela un lieka nervu sistÄ“mas noslodze, kurai jau tÄ ir pietiekami liela slodze), kÄ rezultÄtÄ cieš pacienti un kas pie noteiktu apstÄkļu sakritÄ«bas var izraisÄ«t arÄ« smagas sekas.
4. Dažas konkrētas e-veselības nepilnības
ZemÄk Ä«sumÄ par dažÄm nopietnÄkajÄm Autoram zinÄmajÄm e-veselÄ«bas nepilnÄ«bÄm. TÄs ir tikai farmaceitu lÄ«menÄ« redzamÄs problÄ“mas un visdrÄ«zÄk ne tuvu nav visas.
4.1. Dokumenta (receptes) neizsniegšana pacientam
ŠÄ« ir viena no nopietnÄkajÄm kļūdÄm, kuras dēļ e-veselÄ«bas darbÄ«ba ir nekavÄ“joties apturama un kura visdrÄ«zÄk ir radusies projektÄ“šanas stadijÄ. PilnÄ«gi noteikti var apgalvot, ka sistÄ“manalÄ«tiÄ·i, kuri neparedzÄ“ja šÄdu funkcionalitÄti vai arÄ« kuri pieļÄva, ka šÄ« kritiski svarÄ«gÄ funkcionalitÄte nav iekļauta ieviešamajÄ sistÄ“mÄ, ir mazkompetenti vai nekompetenti (par šo kļūdu droši atbildÄ«gos valsts iestÄdÄ“ strÄdÄjošos var atlaist, bet no apakšuzņēmÄ“jiem prasÄ«t kompensÄciju par nekvalitatÄ«vu darbu).
KÄ bija lÄ«dz šim? Ä€rsts pacientam izraksta recepti (izsniedz dokumentu), ar kuru tas vai viņa neformÄli pilnvarota persona iet uz aptieku un realizÄ“ savas tiesÄ«bas iegÅ«t attiecÄ«go medikamentu. Dokumenta – receptes esamÄ«ba pacientam uz rokas ir droša garantija, ka pacients spÄ“s realizÄ“t šÄ«s savas tiesÄ«bas. Tas, ka receptes tiek elektronizÄ“tas nav slikti, ir loÄ£iski un tas var dot labumu, bet tur ir jÄbÅ«t patiešÄm lÄ«ksmadzeņainam sistÄ“manalÄ«tiÄ·im, lai nespÄ“tu saprast tik elementÄru lietu, ka e-receptes gadÄ«jumÄ pacientam arÄ« obligÄti ir jÄizsniedz “uz rokas” recepte, ko var izdarÄ«t vai nu elektroniski, nosÅ«tot pdf vai cita populÄra formÄta dokumentu uz e-pastu vai arÄ«, kas Ärstam ir jÄizdrukÄ un jÄiedod rokÄs. TÄ ir obligÄta funkcionalitÄte pacienta tiesÄ«bu nodrošinÄšanai, kas viņam garantÄ“ tiesÄ«bas iegÄdÄties medikamentus pat gadÄ«jumos, kad e-veselÄ«bas sistÄ“ma nestrÄdÄ.
Ja šo sistÄ“manalÄ«tisko 2x2 e-veselÄ«bas “gaišÄs galvas” bÅ«tu realizÄ“jušas, tad daļa bÅ«tisku problÄ“mu atkristu pašas no sevis, jo pacienti tik lielÄ mÄ“rÄ neciestu dēļ sistÄ“mas kļūdÄm, gļukiem un nepilnÄ«bÄm. SavukÄrt tagad pat tad, kad e-recepte ir izrakstÄ«ta, pacients nevar bÅ«t drošs, ka saņems pienÄkošÄs zÄles (šÄ« problÄ“ma visdrÄ«zÄk bÅ«s aktuÄla visu e-veselÄ«bas darbÄ«bas laiku, jo, spriežot pÄ“c sistÄ“mas loÄ£ikas, to pilnÄ«bÄ nemaz nebÅ«s iespÄ“jams novÄ“rst). Tas ne tikai potenciÄli var radÄ«t nopietnas neÄ“rtÄ«bas katram Latvijas iedzÄ«votÄjam, bet tieši apdraudÄ“s daudzu Latvijas iedzÄ«votÄju, kam steidzami bÅ«s nepieciešami medikamenti, dzÄ«vÄ«bu. Ja tas vÄ“l nav noticis, pie šÄdas sistÄ“mas agri vai vÄ“lu bÅ«s pirmie upuri, kuru nÄvÄ“ bÅ«s vainojama e-veselÄ«ba un tÄs bezatbildÄ«gie ieviesÄ“ji. Nez vai e-veselÄ«bas ieviesÄ“ji un uzspiedÄ“ji ir aizdomÄjušies, ka viņi paši vai viņu radinieki arÄ« var kļūt par e-veselÄ«bas upuriem.
ŠÄdas funkcionalitÄtes un tÄda tipa pieejas obligÄtumu arÄ« pierÄda nesenais gadÄ«jums ar datorvÄ«rusu “WannaCry”, kurš visa cita starpÄ paralizÄ“ja LielbritÄnijas e-veselÄ«bas sistÄ“mu, kÄ rezultÄtÄ bija arÄ« cilvÄ“ku upuri dēļ nesniegtas medicÄ«niskÄs palÄ«dzÄ«bas. Ja britu izstrÄdÄtÄji bÅ«tu vadÄ«jušies no šÄdas pieejas, tad viņiem šÄ« dÄ«kstÄve nebÅ«tu tik sÄpÄ«ga vai arÄ« nebÅ«tu sÄpÄ«ga vispÄr.
4.2. Recepšu medikamenti “neaiziet” no izrakstÄ«tÄja lÄ«dz aptiekai
Ä€rsts izraksta pacientam e-recepti. Pacients iet uz aptieku, uzrÄda personapliecinošu dokumentu un saka, ka ir izrakstÄ«ta recepte, farmaceits e-veselÄ«bas sistÄ“mÄ meklÄ“ e-recepti, kura bÅ«tu jÄatrod un ... neatrod. Viss, pacients zÄles nesaņem. Ne pacients, ne farmaceits nezin, ko darÄ«t.
Autors nepaslinkoja un veica trÄ«s sev pieejamÄko aptieku (katra no savas “Ä·Ä“des”) darbinieku anonÄ«mu aptauju. PÄ“c tÄs datiem šÄdu problÄ“mgadÄ«jumu skaits ir attiecÄ«gi vairÄk kÄ viens dienÄ, viens dienÄ un viens divÄs dienÄs. Pieņemot, ka lÄ«dzÄ«ga situÄcija ir katrÄ aptiekÄ un zinot, ka LatvijÄ ir apmÄ“ram 800 aptiekas, var puslÄ«dz droši pieņemt, ka šÄda problÄ“ma varÄ“tu bÅ«t apmÄ“ram 400 - 1000 pacientiem dienÄ. Ja e-veselÄ«ba darbojas jau 10 dienas, tad var pieņemt, ka šÄda tipa problÄ“ma šajÄ laikÄ ir bijusi apmÄ“ram 2000 – 10000 tÅ«kstošiem cilvÄ“ku. TÄlÄk noteikti var izrÄ“Ä·inÄt cik no šiem cilvÄ“kiem medikamenti bija nepieciešami steidzami. TÄlÄk - cik no šiem cilvÄ“kiem nav citu variantu un neizdodas problÄ“mu atrisinÄt. TÄlÄk - cik no šiem cilvÄ“kiem rodas nopietnas veselÄ«bas problÄ“mas un cik gadÄ«jumos tam ir letÄls iznÄkums. TÄlÄk var pamÄ“Ä£inÄt prognozÄ“t cik daudzos letÄlos gadÄ«jumos Ärsti (vai pat policija) konstatÄ“s, ka nÄves iemesls ir saistÄ«ts ar nestrÄdÄjošo e-veselÄ«bas sistÄ“mu. IespÄ“jams pagaidÄm letÄla iznÄkuma (vai to sasaistÄ«šanas ar e-veselÄ«bu) slieksnis vÄ“l nav sasniegs, bet, ja sistÄ“ma turpinÄs strÄdÄt (nestrÄdÄt) kÄ lÄ«dz šim, tad šÄds iznÄkums agri vai vÄ“lu ir neizbÄ“gams. E-veselÄ«ba reÄli var nogalinÄt vai jau nogalina cilvÄ“kus!!!
4.3. Visu nepieciešamo vÄ“rtÄ«bu trÅ«kums izvÄ“lnes laukos
Lai noformÄ“tu e-recepti, ir jÄaizpilda receptes forma e-veselÄ«bas sistÄ“mÄ. FormÄ ir vairÄki lauki, daļa no kuriem ir izvÄ“lnes lauki, kad laukÄ var ievadÄ«t tikai tÄs vÄ“rtÄ«bas, kuras jau ir ierakstÄ«tas sistÄ“mÄ. IzvÄ“lnes laukÄ lietotÄjam dod izvÄ“lÄ“ties no sistÄ“mÄ jau esošo vÄ“rtÄ«bu saraksta, kurš var bÅ«t pat ļoti liels. ProblÄ“ma tÄda, ka sistÄ“mÄ esošo izvÄ“lnes lauku vÄ“rtÄ«bas ir nepilnÄ«gas (trÅ«kst reÄli nepieciešamo vÄ“rtÄ«bu). Ja attiecÄ«gais lauks sistÄ“mÄ ir obligÄti aizpildÄms, tad Ärsts vienkÄrši nevar izrakstÄ«t recepti, pirms attiecÄ«go vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mas administrators nav ievadÄ«jis izvÄ“lņu sarakstÄ. LÄ«dzÄ«gas problÄ“mas var bÅ«t arÄ« citos e-veselÄ«bas moduļos, kur tiek ievadÄ«ta jauna informÄcija. ŠÄ« ir klasiska SistÄ“mu problÄ“ma, kura var radÄ«t nopietnas un ilgstošas galvassÄpes, ko ievÄ“rojami pastiprina profÄniska pieeja sistÄ“mas izstrÄdÄ“ un administrÄ“šanÄ (e-veselÄ«bas gadÄ«jumÄ izskatÄs, ka tÄ ir).
4.4. NeiespÄ“jama vai apgrÅ«tinÄta e-receptes izrakstÄ«šana
No publiski pieejamÄs informÄcijas ir zinÄms, ka Ärsti dažÄdu iemeslu dēļ nespÄ“j izrakstÄ«t e-receptes. Tam var bÅ«t vairÄki iemesli. KÄ pirmo var minÄ“t neprasmi strÄdÄt ar e-veselÄ«bu (nav tikuši pienÄcÄ«gi apmÄcÄ«ti). TÄlÄk – e-veselÄ«bas sistÄ“mas bieÅ¾Ä nepieejamÄ«ba, lÄ“ndarbÄ«ba un “gļukainums”. Jau minÄ“tÄ vÄ“rtÄ«bu trÅ«kuma izvÄ“lnÄ“s problÄ“ma. IespÄ“jama ir arÄ« sistÄ“mas nesaderÄ«ba ar lokÄlajiem datoriem un interneta pieslÄ“gumiem, kÄ arÄ« iespÄ“jams atsevišÄ·iem Ärstiem un aptiekÄm vispÄr nav interneta pieslÄ“guma. JebkurÄ gadÄ«jumÄ sekas ir e-receptes neizrakstÄ«šana vai arÄ« ļoti ilgs Ärsta un pacienta laika un enerÄ£ijas patÄ“riņš šai procesÄ.
4.5. Valsts apmaksÄjamo recepšu medikamenti “neaiziet” tÄlÄk no aptiekas
AptiekÄm bÅ«tiska problÄ“ma ir valsts apmaksÄto medikamentu tÄlÄka “neaiziešana” kÄ rezultÄtÄ aptiekas var nesaņemt tÄm pienÄkošos valsts apmaksÄjuma daļu. ŠÄ« problÄ“ma nomoka aptieku vadÄ«tÄjus, kuri var bÅ«t spiesti iztrÅ«kumu kompensÄ“t no saviem personiskajiem lÄ«dzekļiem (jo medikamenti jau ir pÄrdoti, pieņemot, ka valsts apmaksÄjamÄ daļa bÅ«s).
4.6. ProblÄ“mas ar jau apstrÄdÄto zÄļu meklÄ“šanu
Farmaceiti bieži vien pÄ“c saglabÄtÄs informÄcijas nevar e-veselÄ«bÄ atrast jau apstrÄdÄtÄs receptes (tas ir nepieciešams operatÄ«vai problÄ“mgadÄ«jumu risinÄšanai). Uz citu problÄ“mu fona tas ir nosacÄ«ts sÄ«kums, bet tÄpat šÄda funkcionalitÄte ir svarÄ«ga normÄlam sistÄ“mas darbam un visdrÄ«zÄk lÄ«dzÄ«gas problÄ“mas ir arÄ« sastopamas citos e-veselÄ«bas moduļos.
4.7. ProblÄ“mas atrast recepti pÄ“c speciÄla ID numura (gadÄ«jumos, kad zÄles izņem cita persona)
E- receptei tiek uzÄ£enerÄ“ts speciÄls ID numurs, kurš ir jÄizmanto gadÄ«jumos, kad zÄles izņem cita persona. Tad, lÅ«k, pÄ“c šÄ« numura ir problÄ“mas atrast e-recepti.
4.8. ProblÄ“mas sazvanÄ«t e-veselÄ«bas LietotÄju atbalsta dienestu
Visas savas neizdarÄ«bas e-veselÄ«bas ieviesÄ“ji mÄ“Ä£ina novelt tai skaitÄ arÄ« uz e-veselÄ«bas LietotÄja atbalsta dienestu, kÄ mantru atkÄrtojot: “Zvaniet LietotÄju atbalsta dienestam!” (novelt visas problÄ“mas un neizdarÄ«bas uz “helpdesku” ir cita plaši izplatÄ«ta jaunu projektu ieviesÄ“ju pieeja). Tad, lÅ«k, šo dienestu reÄli nav iespÄ“jams sazvanÄ«t. Tie, kuri mÄ“Ä£ina, var bÅ«t spiesti tikai gaidÄ«t savienojumu ar operatoru lÄ«dz pat 10 minÅ«tÄ“m.
Bet daudzi e-veselÄ«bas lietotÄji nemaz nemÄ“Ä£ina zvanÄ«t. Ir tÄdi, kuri nemaz nezin, ka ir jÄzvana un kad ir jÄzvana, bet daudzi, uzskatot, ka nevar sazvanÄ«t, nemaz netÄ“rÄ“ savu laiku, kura dēļ e-veselÄ«bas nemaz vairs nav. Visbeidzot zvanÄ«šanas sakarÄ jÄņem vÄ“rÄ, ka ir gadÄ«jumi un situÄcijas, kad zvanÄ«t kÄdam, nezinot vai varÄ“s sazvanÄ«t un cik laika tas prasÄ«s, ir gandrÄ«z neiespÄ“jami (piemÄ“ram, gadÄ«jumÄ, ja aptiekÄ ir izveidojusies pacientu rinda).
5. Vai vispÄr ir vajadzÄ«ga e-veselÄ«ba? Jeb e-veselÄ«bas sistÄ“ma – potenciÄls totalitÄrisma un represiju instruments.
Visa augstÄkminÄ“tÄ sakarÄ bÅ«tisks ir jautÄjums: “Vai vispÄr un kÄpÄ“c ir vajadzÄ«ga e-veselÄ«ba?” Ja, ir vajadzÄ«ga, tad var teikt: “JÄ, e-veselÄ«bÄ ir ļoti nopietnas problÄ“mas, jÄ, tÄ ir ļoti nepilnÄ«ga, bet tÄ ir vajadzÄ«ga un tÄs ieviesÄ“ji, lai gan ļoti nekvalitatÄ«vi un ciniski, tomÄ“r mÄ“Ä£inÄja izdarÄ«t kaut ko lietderÄ«gu”. IlmÄrs PoikÄns savÄ rakstÄ apgalvo, ka e-veselÄ«ba esot vajadzÄ«ga. Tas ir stipri apšaubÄms apgalvojums. E-veselÄ«ba nav nekÄda panaceja, nav nekÄds brÄ«numlÄ«dzeklis, tas ir tikai un vienÄ«gi instruments, kurš var kalpot sabiedrÄ«bai tikai tad, ja ir noteiktas kvalitÄtes un ar noteiktÄm Ä«pašÄ«bÄm, bet, citu risinÄjumu gadÄ«jumÄ e-veselÄ«ba var kaitÄ“t sabiedrÄ«bai un kļūt par potenciÄlu totalitÄrisma un represiju rÄ«ku.
TÄtad vai ir vajadzÄ«ga e-veselÄ«ba? Viss atkarÄ«gs no tÄ, ko ar to ir vÄ“lme panÄkt un kam.
KÄ varÄ“tu izmantot e-veselÄ«bu? E-veselÄ«bu noteikti varÄ“tu izmantot veselÄ«bas nozares sakÄrtošanai, veselÄ«bas nozares efektivizÄ“šanai šÄ« vÄrda labÄkÄ nozÄ«mÄ“ un pacientu saņemamo pakalpojumu faktiskÄs kvalitÄtes uzlabošanai. Bet, lai to izdarÄ«tu, pirmkÄrt pašai e-veselÄ«bas sistÄ“mai ir jÄbÅ«t kvalitatÄ«vai (pašreizÄ“jÄ e-veselÄ«ba ir diletantisks brÄÄ·is) un otrkÄrt tiem augstÄkÄ lÄ«meņa ierÄ“dņiem un politiÄ·iem, kuri šÄdi vÄ“lÄ“tos izmantos e-veselÄ«bu, ir jÄbÅ«t kompetentiem labas gribas cilvÄ“kiem (pašreizÄ“jie e-veselÄ«bas ieviesÄ“ji neizskatÄs nedz kompetenti, nedz labas gribas cilvÄ“ki, pretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ tik noziedzÄ«gi neeksperimentÄ“tu ar visu sabiedrÄ«bu). RezumÄ“jot, var secinÄt, ka pašreizÄ“jÄ e-veselÄ«bas sistÄ“ma vispÄr nav nepieciešama un labÄk, lai ir “vecais bardaks”, nekÄ šÄda e-veselÄ«ba ar šÄdiem tÄs izmantotÄjiem.
KÄ diletantiska e-veselÄ«bas sistÄ“ma var kaitÄ“t sabiedrÄ«bai tÄ kÄ vajadzÄ“tu bÅ«tu skaidram – Ärstu un farmaceitu darbs bÅ«s apgrÅ«tinÄts, kÄdēļ cietÄ«s arÄ« pacienti, bet daudzi no pacientiem regulÄri nesaņems veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus un medikamentus. ĪsÄk sakot – permanents haoss ar cilvÄ“ku upuriem. TÄ ir pietiekami drausmÄ«ga perspektÄ«va, bet ir iespÄ“jami vÄ“l šausmÄ«gÄki varianti.
E-veselÄ«bas sistÄ“mu kÄ centralizÄ“tu sistÄ“mu, bez kuras nebÅ«s iespÄ“jams saņemt ÄrstniecÄ«bas pakalpojumus un medikamentus, var negodprtÄ«gi izmantot maskÄ“tÄs represijÄs pret nevÄ“lamÄm personÄm, kÄ arÄ« atklÄti atņemot medicÄ«nas pakalpojumus nevÄ“lamÄm iedzÄ«votÄju grupÄm. Tas ir, ja tagad lÄ“mumu sniegt ÄrstniecÄ«bas pakalpojumus pieņem Ärsts, pirmkÄrt vadoties no HipokrÄta zvÄ“resta (tÄ vismaz vajadzÄ“tu bÅ«t un Ärsts vispÄr nedrÄ«kst nesniegt palÄ«dzÄ«bu pacientam), tad lÄ«dz ar e-veselÄ«bas ieviešanu radÄ«sies salÄ«dzinoši vienkÄrša iespÄ“ja radÄ«t tÄdus apstÄkļus, kad Ärsti un/vai farmaceiti pat gribÄ“dami nebÅ«s spÄ“jÄ«gi pildÄ«t savus pienÄkumus pret atsevišÄ·Äm personÄm vai iedzÄ«votÄju grupÄm. Šis ir ļoti nopietns Latvijas sabiedrÄ«bu un tÄs demokrÄtisko iekÄrtu potenciÄli apdraudošs apstÄklis.
Citiem vÄrdiem sakot, pastÄv risks, ka e-veselÄ«bu nepieciešams ieviest nevis veselÄ«bas aizsardzÄ«bas sistÄ“mas uzlabošanai, bet gan, lai ar garantiju atņemtu iespÄ“ju saņemt medicÄ«nas pakalpojumus atsevišÄ·Äm personÄm un noteiktÄm iedzÄ«votÄju grupÄm. (Par vienu no šÄdÄm grupÄm politiÄ·i runÄ atklÄti – veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus vajagot liegt nodokļu nemaksÄtÄjiem.) VÄ“l citiem vÄrdiem sakot, e-veselÄ«bas sistÄ“ma pie noteiktiem nosacÄ«jumiem var kļūt par genocÄ«da pret atsevišÄ·Äm iedzÄ«votÄju grupÄm instrumentu. To, ka šÄda veida bažÄm ir nopietns pamats, apliecina tÄ cilvÄ“kus necienošÄ attieksme, ar kÄdu tiek ieviesta e-veselÄ«ba.
6. Ko darÄ«t neapmierinÄtajiem Ärstiem un pÄrÄ“jiem no e-veselÄ«bas cietušajiem?
NesamierinÄties un neklusÄ“t! Ir atklÄti un skaļi jÄrunÄ par sistÄ“mas nepilnÄ«bÄm.
Ir jÄkoncentrÄ“jas uz visu faktu fiksÄ“šanu, kad dēļ e-veselÄ«bas pacientiem netiek pienÄcÄ«gi sniegti veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi, nav pieejami medikamenti un tam ir smagas sekas. Katrs šÄds gadÄ«jums ir jÄpublisko.
NedrÄ«kst “nogulÄ“t” un vÄ“l jo vairÄk nedrÄ«kst noklusÄ“t e-veselÄ«bas upurus. Ä»oti vÄ“lams apturÄ“t e-veselÄ«bas darbÄ«bu lÄ«dz pirmajiem mirušajiem, bet, ja tas neizdodas, tad vismaz jÄcenšas fiksÄ“t pirmos upurus, lai publiskotu šo informÄciju un, izmantojot pierÄdÄmas smagÄs sekas, apturÄ“tu e-veselÄ«bas darbÄ«bu. ŠÄdu seku iestÄšanÄs gadÄ«jumÄ bÅ«tu arÄ« jÄvÄ“ršas ar iesniegumu Ä£enerÄlprokuratÅ«rÄ, lai par e-veselÄ«bas piespiedu ieviešanas faktu tiktu ierosinÄta kriminÄllieta. (NormÄli, protams, bÅ«tu, ja Ä£enerÄlprokurors izpildÄ«tu savu pienÄkumu un šÄdu kriminÄllietu ierosinÄtu pats.)
Visbeidzot Ärstiem vienkÄrši vajag ignorÄ“t negodprÄtÄ«go ierÄ“dņu rÄ«kojumus un pÄrstÄt izmantot e-veselÄ«bu, jo galu galÄ Ärsts ir Ärsts, nevis klerks, kuru var dancinÄt savas neizdarÄ«bas slÄ“pjoši diletantiski birokrÄtiņi un viņus piesedzoši politikÄņi. Ja Ärsti laicÄ«gi to nesÄks darÄ«t, tad vienÄ brÄ«dÄ« izrÄdÄ«sies, ka tieši paši Ärsti ir pie visa vainÄ«gi un kriminÄllietÄs par mirušajiem pacientiem par vainÄ«giem var tikt atzÄ«ti nevis bezatbildÄ«gie e-veselÄ«bas ieviesÄ“ji, bet paši Ärsti, kuri laicÄ«gi nepÄrtrauca lietot acÄ«mredzami nestrÄdÄjošu sistÄ“mu (tas pats attiecas arÄ« uz farmaceitiem).
SavukÄrt pacientiem ieteicams pieprasÄ«t saviem Ärstiem izrakstÄ«t receptes papÄ«ra formÄ (Ärsti joprojÄm ir tiesÄ«gi to darÄ«t), bet cietušajiem pacientiem ir skaļi jÄstÄsta par savu pieredzi un jÄraksta sÅ«dzÄ«bas un iesniegumi uz visÄm iespÄ“jamajÄm instancÄ“m. Un, ja, nedod dievs, dēļ e-veselÄ«bas problÄ“mÄm, kuru rezultÄtÄ nav iespÄ“jams saņemt medikamentus vai veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, kÄdam rodas veselÄ«bas problÄ“mas, par to ir jÄinformÄ“ masu saziņas lÄ«dzekļi, VeselÄ«bas ministrija un/vai tiesÄ«bsargÄjošÄs iestÄdes.
E-veselÄ«bas ieviešanas sekas jeb kÄ e-veselÄ«ba apdraud Latvijas sabiedrisko drošÄ«bu
PašreizÄ“jÄs e-veselÄ«bas ieviešana ir jÄaptur. Ja to neizdara, tad tas rada ilglaicÄ«gi negatÄ«vas sekas, kuras visa cita starpÄ apdraud Latvijas sabiedrÄ«bas drošÄ«bu un tÄdēļ šai jomai vajadzÄ“tu kļūt arÄ« atbildošo operatÄ«vÄs darbÄ«bas subjektu interešu objektam (vispÄr arÄ« šo iestÄžu darbinieki un viņu radinieki var kļūt par pacientiem, kuriem uz savas Ädas var nÄkties izbaudÄ«t e-veselÄ«bu).
Pirmais un acÄ«mredzamais e-veselÄ«bas apdraudÄ“jums ir pati e-veselÄ«ba un tÄs kroplÄ darbÄ«ba. Ja pašreizÄ“jo brÄÄ·i ar viltu, draudiem un piespiešanu izdosies iesmÄ“rÄ“t Ärstiem, farmaceitiem un visai sabiedrÄ«bai, tad tas atstÄs ilglaicÄ«gu negatÄ«vu ietekmi uz veselÄ«bas aizsardzÄ«bas sistÄ“mu, kÄ sekas bÅ«s tÄs haotizÄcija, no kuras vislielÄkie cietÄ“ji bÅ«s pacienti. AttiecÄ«gi e-veselÄ«ba izraisÄ«s plašu sabiedrisko neapmierinÄtÄ«bu un dos lieku iemeslu pamatotai Latvijas Republikas noniecinÄšanai. Laba dÄvana simtgadÄ“!
Otrs iemesls ir mazÄk pamanÄms, bet ar lielÄku negatÄ«vo ietekmi. E-veselÄ«bas ieviešanÄ piedalÄ«jÄs pietiekami liels skaits ierÄ“dņu un IT speciÄlistu. Katrs no viņiem visdrÄ«zÄk sevi uzskata par labu speciÄlistu un nebÅ«t neuzskata, ka ir vainojams e-veselÄ«bas nebÅ«šanÄs (pie visa, protams, galvenokÄrt ir vainÄ«gi “stulbie lietotÄji”). Tad, lÅ«k, ja e-veselÄ«ba tiks ieviesta un šis projekts formÄli tiks pasludinÄts par veiksmÄ«gu, tad visa šÄ« varza ne tikai to ar lepnumu rakstÄ«s savos CV un visiem stÄstÄ«s kÄdus kalnus viņi tur ir gÄzuši, bet arÄ« vÄ“l ar jo lielÄku sparu realizÄ“s šÄda tipa pieeju nÄkotnes projektos. Citiem vÄrdiem sakot, ja e-veselÄ«bu publiski nenolÄ«dzina lÄ«dz ar zemi un neliek visiem tajÄ iesaistÄ«tajiem kaunÄ“ties, ka ir piedalÄ«jušies tik diletantiska produkta radÄ«šanÄ, tad šÄda neprofesionÄla pieeja strauji sÄks izplatÄ«ties citos projektos (ja varÄ“ja e-veselÄ«bÄ, kas ir veiksmÄ«ga, tad šÄdu pieeju var un pat vajag atkÄrtot vÄ“lreiz, iespÄ“jams pat ar uzviju) un lÄ«dzÄ«gi tiks traumÄ“tas un paralizÄ“tas arÄ« citas sabiedriskÄs darbÄ«bas sfÄ“ras.
Šai publikai ir laicÄ«gi bez mazÄkÄs žēlastÄ«bas jÄiedod pa pirkstiem, lai turpmÄk netiktu pÄrkÄptas noteiktas IT produktu kvalitÄtes sarkanÄs lÄ«nijas. Ja šo procesu laicÄ«gi neaptur, tas var radÄ«t katastrofÄlas sekas gan Latvijas valstij, gan visai sabiedrÄ«bai.
PašreizÄ“jam e-veselÄ«bas projektam sabiedrisko interešu vÄrdÄ ir jÄkļūst par plaši zinÄmu neveiksmes stÄstu un kvalitÄtes trÅ«kuma etalonu, kura atkÄrtošana nav pieļaujama.
* vadÄ«bas zinÄ«bu speciÄlists, procesu konsultants