Iesaki rakstu:

2015.gada 17.jÅ«lijā Ministru kabineta ārkārtas sÄ“des slÄ“gtajā daļā tika lemts par RÄ«kojuma projektu „Par Ministru kabineta piekrišanu balsojumam Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes sÄ“dÄ“” saistÄ«bā ar Latvijas dalÄ«bu sarunu procesā par GrieÄ·ijas trešÄs glābšanas paketes ieviešanu un Latvijas Republikas nacionālo pozÄ«ciju "Par Eiropas Komisijas 2015.gada 14.jÅ«lija priekšlikumiem Nr.2015/0157 (NLE) un Nr.2015/0158 (NLE) Padomes ieviešanas lÄ“mumam".

Saskaņā ar MK 17.07.2015.protokolu valdība ir nolēmusi:

1. Pieņemt iesniegto rīkojuma projektu (ziņotājs J.Reirs).

Valsts kancelejai noņemt rÄ«kojuma projektam ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statusu un sagatavot rÄ«kojuma projektu parakstÄ«šanai.

2. Finanšu ministram regulāri informÄ“t Ministru kabinetu par Eiropas Komisijas un GrieÄ·ijas Republikas sarunu gaitu par finansiālās palÄ«dzÄ«bas instrumenta nolÄ«gumu.

3. Apstiprināt iesniegto Latvijas Republikas nacionālo pozÄ«ciju "Par Eiropas Komisijas 2015.gada 14.jÅ«lija priekšlikumiem Nr.2015/0157 (NLE) un Nr.2015/0158 (NLE) Padomes ieviešanas lÄ“mumam".

4. Finanšu ministrijai papildināt Latvijas Republikas nacionālo pozÄ«ciju ar norādi, ka aizdevums no Eiropas Finansiālās stabilitātes mehānisma (EFSM) nerada ilgtermiņa ietekmi uz Latvijas valsts budžetu, un iesniegt precizÄ“to pozÄ«ciju Valsts kancelejā.

Vairākās Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s nepieciešams parlamenta balsojums saistÄ«bā ar jauno aizdevuma programmu GrieÄ·ijas Republikai, taču Latvijas Republikā tas ir kārtÄ“jais no sabiedrÄ«bas noslepenotais valdÄ«bas lÄ“mums.

Turklāt Latvijas Republikas nacionālo pozÄ«ciju apstiprina Saeimas Eiropas lietu komisija, kas dod šai pozÄ«cijai Nacionālās pozÄ«cijas statusu, kura tālāk tad jau ir jāaizstāv valdÄ«bas amatpersonām un ierÄ“dņiem sarunās un diskusijās visos jautājumos, kas saistÄ«ti ar šo pozÄ«ciju. InformÄ“ju JÅ«s, ka pozÄ«cija šajā jautājumā nav bijusi pat skatÄ«ta Saeimas Eiropas lietu komisijā, vÄ“l jo vairāk – apstiprināta kā Latvijas nacionālā pozÄ«cija!

Tas viss rada pamatotas bažas, ka valdÄ«ba kārtÄ“jo reizi mÄ“Ä£ina pieņemt kārtÄ“jo nekompetento un sasteigto lÄ“mumu, cenšoties to noslÄ“pt no sabiedrÄ«bas,  maskÄ“jot to zem publiskiem apgalvojumiem par kārtÄ“jo apņemšanos, kuru tai vispār nav skaidrÄ«bas kā izpildÄ«t (tas ir, Latvijas valdÄ«bas gatavÄ«bu izmantot veto tiesÄ«bas palÄ«dzÄ«bas sniegšanai GrieÄ·ijai, ja tas radÄ«s nelabvÄ“lÄ«gu ietekmi uz Latvijas budžetu), lÄ«dzÄ«gi kā tas tika izdarÄ«ts  lemjot par “bÄ“gļu jautājumu”.

Lai kliedÄ“tu šÄ«s bažas, lÅ«dzu JÅ«s sniegt atbildes uz šÄdiem jautājumiem:

1. Vai un kad rÄ«kojuma projektam „Par Ministru kabineta piekrišanu balsojumam Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes sÄ“dÄ“” ir noņemts ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statuss? LÅ«dzu iesniegt šÄ« rÄ«kojuma projekta pilnu tekstu.

2. Kā ir paredzÄ“ts vÄ“rtÄ“t Eiropas Komisijas un GrieÄ·ijas Republikas sarunu gaitu par finansiālās palÄ«dzÄ«bas sniegšanu? Kas, kādi eksperti veiks šo izvÄ“rtÄ“šanu – tā atbilstÄ«bu Latvijas nacionālajai pozÄ«cijai, un kurš bÅ«s atbildÄ«gs par šÄ« vÄ“rtÄ“juma pilnsakarÄ«bu un kompetenci?

Vai un kā par to tiks informēta Latvijas sabiedrība, Saeima un Ministru kabinets?

3. Kāda ir ES paredzÄ“tā procedÅ«ra sarunu gaitai par šÄdas finansiālās palÄ«dzÄ«bas sniegšanu dalÄ«bvalstÄ«m, tajā skaitā, GrieÄ·ijas Republikai? Kā ir paredzÄ“ts nodrošināties ar nepieciešamās informācijas savlaicÄ«gu iegÅ«šanu par šo sarunu gaitu un rezultātiem, lai varÄ“tu to kompetenti un atbildÄ«gi izvÄ“rtÄ“t un pieņemt savlaicÄ«gus, kompetentus lÄ“mumus par Latvijas pozÄ«ciju tajā?

4. Pēc kādiem kritērijiem ir paredzēts vērtēt, vai paredzamā palīdzības programma Grieķijai neatstās ietekmi uz Latvijas budžetu ilgtermiņā? Kādi finansiālie un ekonomiskie rādītāji tiks vērtēti, kādā laika periodā?

5. Vai, vÄ“rtÄ“jot iespÄ“jamo šÄ«s palÄ«dzÄ«bas programmas ietekmi uz Latvijas budžetu, šie termiņi un vÄ“rtÄ“jamie kritÄ“riji tiks salāgoti ar palÄ«dzÄ«bas programmā paredzamajiem termiņiem un nosacÄ«jumiem, lai varÄ“tu izvÄ“rtÄ“t reālo šÄ«s programmas ietekmi uz Latvijas budžetu pilnÄ«bā, jo visnozÄ«mÄ«gākā ietekme uz Latvijas budžetu un ar to saistÄ«tie riski radÄ«sies tikai tajā brÄ«dÄ«, kad GrieÄ·ijas pusei bÅ«s jāsāk pildÄ«t savas finansiālās saistÄ«bas, kuras, ņemot vÄ“rā to nesamÄ“rÄ«gi milzÄ«go apjomu, tā nebÅ«s spÄ“jÄ«ga izpildÄ«t, un tāpÄ“c visdrÄ«zāk palÄ«dzÄ«bas programmā tiks paredzÄ“ti ļoti gari termiņi to izpildei, paredzot atlikt saistÄ«bu izpildi uz nozÄ«mÄ«gu laika periodu, tādejādi it kā neradot nekādus riskus un izdevumus Latvijas budžetam tuvākajos gados.

6. Lai viestu pārliecÄ«bu, ka Latvijas Republikas “nacionālā pozÄ«cija” ir tiešÄm veidota atbilstoši publiski paustajam „lai aizdevums no Eiropas Finansiālās stabilitātes mehānisma (EFSM) nerada ilgtermiņā ietekmi uz Latvijas valsts budžetu”,  lÅ«dzu iesniegt valdÄ«bas apstiprinātās “nacionālās pozÄ«cijas“ pilnu tekstu.

        7. Kādi valdÄ«bas pasākumi ir un tiks veikti, lai gÅ«tu pārliecÄ«bu, ka GrieÄ·ijas Republika spÄ“s Ä«stenot aizdevÄ“ju pieprasÄ«tās reformas, lai veicinātu GrieÄ·ijas valsts tautsaimniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu un spÄ“ju atmaksāt aizdevumu, tādejādi nodrošinot, ka Latvijas sabiedrÄ«ba un nodokļu maksātāji atkal neciestu no valdÄ«bas pieņemtā lÄ“muma?

8. Å…emot vÄ“rā to, ka Latvijas valdÄ«ba ir veikusi aizņēmumus uz nosacÄ«jumiem, kas ir nesamÄ“rÄ«gi dārgi salÄ«dzinot ar esošo situāciju finanšu tirgos (piemÄ“ram: Eiropas komisijas aizdevuma likme Latvijai ir 3,375%, bet savukārt finanšu tirgos šobrÄ«d kotÄ“tais likmju lÄ«menis attiecÄ«gajam aizdevumu termiņam bÅ«tu aptuveni 0.4%. – tas ir apmÄ“ram 10 reizes lÄ“tāks!), lÅ«dzu JÅ«s informÄ“t, ko ir darÄ«jusi valdÄ«ba, lai varÄ“tu Ä«stenot aizņēmuma pārfinansÄ“šanu uz krietni izdevÄ«gākiem nosacÄ«jumiem, vismaz attiecÄ«bā uz pašas Eiropas komisijas izsniegto aizdevumu, lai tā aizdevuma likme bÅ«tu vismaz lÄ«dzvÄ“rtÄ«ga GrieÄ·ijai paredzÄ“tajai?

Panākot iespÄ“ju pārfinansÄ“t Latvijas ārÄ“jo parādu, tas radÄ«tu papildu fiskālo telpu Latvijas valsts budžetam vairāku desmitu miljonu apmÄ“rā, tādejādi radot iespÄ“ju risināt samilzušÄs problÄ“mas veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā, un citās jomas, kur pašlaik nekas netiek darÄ«ts, jo valdÄ«bai tam neesot iespÄ“jams atrast finansÄ“jumu.

Tas bÅ«tu tikai taisnÄ«gi un solidāri ( ja jau šie paši principi tiek izmantoti, lai pamatotu citus lÄ“mumus), ka Latvijai, kura paklausÄ«gi un kārtÄ«gi ir izpildÄ«jusi visas aizdevÄ“ju prasÄ«bas, vismaz Eiropas Komisija nodrošinātu ne augstāku aizdevuma likmi, kāda tā bÅ«s GrieÄ·ijai, kura turklāt šo aizdoto naudu visdrÄ«zāk nemaz nespÄ“s atdot, un šÄ« “3.palÄ«dzÄ«bas programma” tiek Ä«stenota, lai glābtu iepriekš GrieÄ·ijai sniegto “palÄ«dzÄ«bu”, kurā Latvija nav piedalÄ«jusies, bet tagad, iesaistot arÄ« Latviju un solidāri pārliekot šo nastu  uz visu esošo EMS dalÄ«bnieku, arÄ« Latvijas pleciem.

Lai novÄ“rstu bažas, par valdÄ«bas nekompetenci un mazspÄ“ju rÄ«koties un rÅ«pÄ“ties par Latvijas valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“m,  pieņemot kārtÄ“jo nepārdomāto lÄ“mumu, lÅ«dzu JÅ«s atbildÄ“t izsmeļoši un savlaicÄ«gi.