Menu
Pilnā versija

Par IZM reformām: pasākumi apzināti, izpilde atlikta

Jānis Rimšāns, Liepājas Universitātes rektors · 07.02.2012. · Komentāri (12)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Rektoru padomē izskanējusī informācija un publikācijas presē liecina par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) strukturālām izmaiņām un Augstākās izglītības departamenta reorganizāciju vai likvidāciju, kas varētu mazināt augstākās izglītības lomu valstī kopumā un reģionu attīstībā tai skaitā.

Latvijas reģionu augstskolu konsultatīvajai padomei bažas rada daudzu pieņemto saistību izpilde jau apstiprinātajos dokumentos Eiropas Savienības stratēģijā "Eiropa2020", kas paredz virkni pasākumu, lai stiprinātu cilvēkresursus pārejai uz zinātņietilpīgu ekonomiku. Piemēram, minētā stratēģija paredz, ka līdz 2020.gadam vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem 40% iedzīvotāju jābūt ar augstāko izglītību. Tas prasa izstrādāt izvērstu politiku, kā piesaistīt augstākās izglītības studijām cilvēkus no nepietiekami pārstāvētām grupām.

ArÄ« Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā dokumentā par augstākās izglÄ«tÄ«bas modernizāciju - EK 2011.gada 20.septembra paziņojums „Atbalsts izaugsmei un darbavietām – Eiropas augstākās izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu modernizācijas programma” - ir paredzÄ“ta virkne jaunu pasākumu, kas jāveic augstākajā izglÄ«tÄ«bā. Steidzami jāizstrādā un jāievieš Augstskolu likuma grozÄ«jumos paredzÄ“tie normatÄ«vie akti un Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas saistÄ«ti ar jaunās akreditācijas sistÄ“mas izveidi, jauni MK noteikumi par licencÄ“šanu, jauni MK noteikumi par kopÄ«go studiju programmu izstrādi, kopÄ«giem diplomiem un citi.

Ir sākta arÄ« apjomÄ«ga visu studiju programmu starptautiska izvÄ“rtÄ“šana, lai pārietu uz virzienu akreditāciju. Tā ir tikai neliela daļa no paredzÄ“tajām reformām, kuras ir tiešÄ Augstākās izglÄ«tÄ«bas departamenta pārraudzÄ«bā un kuras lÄ«dz šim brÄ«dim ir tikai iezÄ«mÄ“tas un prasa konkrÄ“tu virzÄ«bu. Rodas iespaids, ka reformu pasākumi ir apzināti, bet to izpilde tiek atlikta jaunu un jaunu reformu gaidās.

Latvijas reÄ£ionu augstskolu konsultatÄ«vā padome vÄ“rš uzmanÄ«bu uz Augstākās izglÄ«tÄ«bas departamenta pieaugošo lomu augstākās izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bā, ievÄ“rojot arÄ« reÄ£ionu vajadzÄ«bas, un nepieciešamÄ«bu tā stiprināšanai ar pieredzÄ“jušu, aktÄ«vai darbÄ«bai orientÄ“tu personālu, palielinot ierÄ“dņu ar doktora grādu Ä«patsvaru IZM. Uzskatām, ka IZM Ä«paša uzmanÄ«ba jāvÄ“rš uz izveidojušos disproporciju starp atbalsta struktÅ«ru personālu, kurš ir izteiktā vairākumā (apmÄ“ram 2/3), un nozaru departamentos strādājošo personālu (tikai 1/3). Izveidojusies personāla disproporcija neveicina paredzÄ“to reformu realizāciju un bÅ«tu jānovÄ“rš.

Augstākās izglÄ«tÄ«bas departamenta pārraudzÄ«bā un realizācijā jānodod ļoti svarÄ«ga jauna joma – augstākās izglÄ«tÄ«bas eksportspÄ“jas veicināšana. Latvijā šai jomai nav pievÄ“rsta pietiekoši liela uzmanÄ«ba, kaut gan skolu abiturientu skaita gaidāmais samazinājums rada asu nepieciešamÄ«bu aktÄ«vai darbÄ«bai šajā virzienā. Ir nepieļaujami tikai konstatÄ“t šo faktu un rekomendÄ“t augstskolu skaita samazināšanu. ReÄ£ionu augstskolu pieaugošai lomai eksportspÄ“jas veicināšanā jākļūst par nozÄ«mÄ«gu faktoru augstskolu pastāvÄ“šanā un attÄ«stÄ«bā. ŠÄ«s jomas koordinācijai un realizācijai arvien lielāka nozÄ«me un ietekme bÅ«tu jānodrošina ar Augstākās izglÄ«tÄ«bas departamenta stiprināšanu, lai tas varÄ“tu uzņemties šo politiku. ArÄ« Latvijas dalÄ«ba Boloņas procesā paredz, ka dalÄ«bvalstÄ«m ir jāizstrādā sociālā atbalsta politika un sava internacionalizācijas stratÄ“Ä£ija, kas paredz arÄ« ārpuseiropas valstu studentu piesaisti lÄ«dz 5% no studentu kopskaita.

Par strukturālo reformu sasteigto raksturu liecina tādas svarÄ«gas funkcijas neiekļaušana augstākās izglÄ«tÄ«bas redzeslokā un Augstākās izglÄ«tÄ«bas departamenta darbÄ«bā kā mūžizglÄ«tÄ«ba. Uzskatām, ka Augstākās izglÄ«tÄ«bas departamenta pārraudzÄ«bā bÅ«tu jānodod mūžizglÄ«tÄ«bas politikas izstrādes un realizācijas jautājumi.

Latvijas reÄ£ionu augstskolu konsultatÄ«vā padome (Daugavpils Universitāte, Latvijas LauksaimniecÄ«bas universitāte, Liepājas Universitāte, RÄ“zeknes Augstskola, Ventspils Augstskola, Vidzemes Augstskola) ir par augstskolu attÄ«stÄ«bu, ne tikai par konsolidācijas pasākumiem, kuri tagad izteikti dominÄ“ IZM politikā un pārraudzÄ«bā. Augstākās izglÄ«tÄ«bas departamenta  loma minÄ“to attÄ«stÄ«bas pasākumu rosināšanā, veicināšanā un koordinÄ“jošÄs lomas stiprināšana bÅ«tu nozÄ«mÄ«gs atbalsts reÄ£ionu augstskolu attÄ«stÄ«bā

Novērtē šo rakstu:

0
0