Iesaki rakstu:

2018. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanas no iepriekšÄ“jām atšÄ·iras ar to, ka ļoti daudz vÄ“lÄ“tāju ir nonākuši pie secinājuma, ka nav, par ko balsot. Tad par ko balsot situācijā, kad nav, par ko balsot?

Lai saprastu, ko darÄ«t ar balsošanu, lietderÄ«gs ir neliels atskats vÄ“sturÄ“.

Man un, domāju, daudziem citiem liekas, ka Latvija šobrÄ«d nav izdevusies valsts. KāpÄ“c tā?

TāpÄ“c, ka mÄ“s savā naivumā iedomājāmies, ka tā atsāksies no tās vietas, kur tā beidzās – tas ir, no Ulmaņlaiku Latvijas, ar ekonomisko uzplaukumu un nepārtrauktu progresu. Pat atsākām ar Ulmani kā prezidentu (no kura gan nebija vairāk jÄ“gas kā no laimes lāča vadāšanas pa valsti).

TomÄ“r tas, ko mÄ“s šodien redzam Latvijā, ļoti atšÄ·iras no tā, ko gaidÄ«jām - ir tapis nevis Ulmaņlaiku Latvijas, bet gan Latvijas PSR turpinājums ar savdabÄ«gu valsts iekārtu – nomenklatÅ«ras feodālismu. TāpÄ“c, ka mÄ“s katru reizi vÄ“lÄ“šanās konstanti ievÄ“lam vienus un tos pašus, savu izvÄ“li izdarot pÄ“c vieniem un tiem pašiem principiem. VarbÅ«t mainās personālijas, bet ļaunums paliek.

Tas, ka šodien Saeimas vÄ“lÄ“šanu priekšvakarā ir tik daudz neizlÄ“mušo, jo neredz sev vÄ“lamu/pieņemamu partiju, ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi radÄ«tas noslÄ“gtas sistÄ“mas funkcionÄ“šanas rezultāts, kad visus politiskos un ekonomiskos procesus valstÄ« ietekmÄ“ un nosaka ierobežota cilvÄ“ku grupa.

Bet nu par vÄ“lÄ“šanām.

Pirmais fundamentālais jautājums ir – vai man jāiet uz Saeimas vÄ“lÄ“šanām? Pastāvošo sistÄ“mu valstÄ« iespÄ“jams mainÄ«t 2 veidos – vai nu veicot valsts apvÄ“rsumu, vai ievÄ“lot Saeimu, kas nesastāv pārsvarā no esošÄs nomenklatÅ«ras, ja vien, protams, atmetam mazticamo versiju par ārÄ“jās pārvaldes ieviešanu.

Valsts apvÄ“rsumu šajā laikmetā un ar esošo iedzÄ«votāju skaitu arÄ« varam atmest kā praktiski neiespÄ“jamu – lÄ«dz ar to atliek tikai viena iespÄ“ja – iet uz Saeimas vÄ“lÄ“šanām un ar savu balsi mÄ“Ä£ināt panākt izmaiņas.

Tie, kas uzskata un aÄ£itÄ“ par vÄ“lÄ“šanu boikotu – ja tik maza ir vÄ“lÄ“tāju atsaucÄ«ba, tad pie varas esošie sapratÄ«s un padomās – nu tas ir, politkorekti izsakoties, naivi. Esošai nomenklatÅ«rai vienmÄ“r ir savi vÄ“lÄ“tāji, un tas, ka pārÄ“jie boikotÄ“s Saeimas vÄ“lÄ“šanas, neko nemainÄ«s, jo nav noteikts minimālais vÄ“lÄ“tāju daudzums, kas ļauj vai neļauj uzskatÄ«t notikušÄs Saeimas vÄ“lÄ“šanas par leÄ£itÄ«mām.

Par ko balsot?

Uz to vieglāk atbildÄ“t, izejot no pozÄ«cijas – par ko nebalsot? Neiedziļinoties sÄ«kumos, atbilde ir gaužam vienkārša – nebalsot par partijām, kas šobrÄ«d ir pirmās septiņas visur publicÄ“jamos reitingos un redzamas uz reklāmas plakātiem un FeisbÅ«kā, dzirdamas radio un TV. Ja pavÄ“rosiet, kas notiek masu medijos (interneta portālos, radio, sabiedriskajā un citās TV), konstatÄ“siet, ka nospiedošÄ pārsvarā figurÄ“ šÄ«s 7 partijas – dažādās kombinācijās un dažādos kontekstos, bet publiski izteikties un izrādÄ«ties pārsvarā tiek aicinātas tikai šÄ«s 7, radot vÄ«ziju, ka citas partijas un iespÄ“jas nemaz neeksistÄ“, tādÄ“jādi zombÄ“jot vÄ“lÄ“tājus.

Un tā mÄ“s reizi no reizes izvÄ“lamies no šÄ«m septiņām (vai 6, vai 5 – mazākā ļaunuma), kas bÅ«tÄ«bā ir viens un tas pats – esošÄs nomenklatÅ«ras varas realizācijas sviras – un brÄ«nāmies, kā no reizes uz reizi nekas nemainās. Tādēļ arÄ« tiek uzturÄ“ts mÄ«ts, ka nav jÄ“gas balsot par mazajām partijām, jo tās tikpat nesavāks 5%, lÄ«dz ar to jÅ«su balsi atdos šÄ«m septiņām.

Bet nu sÄ«kāk par pirmajām septiņām (no pašÄm draņķīgākajām uz mazāk draņķīgām, bet tās ir tikai manas personÄ«gās pārdomas).

Manā sarakstā pirmo vietu kā lielākie draņķi dala Saskaņa un ZZS. Reti riebīgi mēsli.

Saskaņa – absolÅ«ti bezprincipu partija, kas gatava pārdot savu māti. Vai iemainÄ«t. Zagšanā pārspÄ“j latviskās partijas (kā redzam RÄ«gā). Ne tāpÄ“c, ka krievi – vienkārši ilgu laiku bija jāciešas, iztiekot ar pabirām. KāpÄ“c Ušakovs ir plakātos, bet nav sarakstos? TāpÄ“c, ka puika ir sadomājies pārvākties uz Briseli (Eiropas parlamenta vÄ“lÄ“šanas tuvojas), jo izskatās, ka trešajā reizÄ“ no RÄ«gas izlidos.

ZZS. Man pārsteigums, jo, lÄ«dz nebija nonākuši valdÄ«bā, ļoti piedomāja pie sava imidža, imitÄ“ja atbalstu pensionāriem (kā lielākai elektorāta daļai. Tas, starp citu, vieno ar Saskaņu). TiklÄ«dz parādÄ«jās iespÄ“ja – kā cÅ«kas, skaļi rukšÄ·ot, metās silÄ“ ar visām četrām, iegÅ«lās, izvārtÄ«jās. Bet vismaz humora izjÅ«ta ir – labo darbu čempioni (nu akurāt kā Orvelam) – piekrastes zvejniecÄ«bu iznÄ«dÄ“ja, cukurbiešu nozari un cukurfabrikas Latvijā likvidÄ“ja, mazos zemniekus (kas lielā mÄ“rā veidoja Latvijas lauku iedzÄ«votājus) izputināja un atlikušos lauku iedzÄ«votājus aizdzina trimdā uz Īriju. No pÄ“dÄ“jiem sasniegumiem jāpiemin banku biznesa iznÄ«cināšana un gandrÄ«z nobeigtā veselÄ«bas aizsardzÄ«ba Latvijā. Toties ir veiksmÄ«gi izdevies klonÄ“t ZemkopÄ«bas ministrijas barotni pietuvinātām personām uz Satiksmes ministriju, AizsardzÄ«bas ministriju, VeselÄ«bas ministriju un Finanšu ministriju.

Dalīta otrā vieta - Vienotība/VL-TB/LNNK.

Par VienotÄ«bu neredzu nepieciešamÄ«bu komentÄ“t – katram, kurš nav akls un prot lasÄ«t, lietot datoru un turklāt ir kaut kripatiņa smadzeņu, viss tā pat ir skaidrs. Ja tomÄ“r ir piemirsies – Krājbanka, HipotÄ“ku un zemes banka, Parex un Citadele, Liepājas metalurgs – ir, ar ko lepoties. Par VL-TB/LNNK – nezinu nevienu, kurš Latvijā bÅ«tu izdarÄ«jis tik daudz, lai diskreditÄ“tu nacionālo ideju un ideālus. TomÄ“r likt pirmajā vietā kopā ar iepriekšÄ“jiem neļauj VL flangs, kas gan pamazām ir degradÄ“jies lÄ«dz TB/LNNK lÄ«menim. VarbÅ«t atmodÄ«sies? Kā bijušais VL-TB/LNNK vÄ“lÄ“tājs saku – es nebalsošu par partiju, kuras sastāvā ir visādi rasnači, gerhardi, brokas, zÄ«les un citi tamlÄ«dzÄ«gi parazÄ«ti.

Un tad atlikušie – KPV LV/JKP/ApvienÄ«ba AttÄ«stÄ«bai/Par (kas eksistÄ“, lai radÄ«tu vÄ“lÄ“tājam maldÄ«gu ilÅ«ziju, ka viņam ir izvÄ“les alternatÄ«va)

KPV LV – domāju, ka partija sākotnÄ“ji bija Kaimiņa avantÅ«ra/biznesa projekts. Latvijā Saeimā ievÄ“lÄ“tās partijas var iedalÄ«t 2 nosacÄ«tās kategorijās – tādās, kas dibinātas un uzturÄ“tas konkrÄ“tu personu/grupÄ“jumu interešu Ä«stenošanai, un tādās, kas ir atsevišÄ·u indivÄ«du vai to grupas avantÅ«ras tikšanai Saeimā, un vÄ“lākas savas ietekmes pārdošanai kādam no interesentiem. Å…emot vÄ“rā visus pÄ“dÄ“jā laikā izskanÄ“jušos faktus un partijā iesaistÄ«tos personāžus, varam droši uzskatÄ«t, ka KPV LV ir pārvÄ“rties no otrā tipa partijas pirmajā – par to liecina kaut vai redzamais reklāmas apjoms (piesaistÄ«tā nauda).

JKP – drošÄ«bas iestāžu bijušo darbinieku un veca nomenklatÅ«ras darbinieka projekts (tas par fasādi). Bet es netaisos balsot par partiju, kur galvenās darbojošÄs personas ir ar neskaidru identitāti un, darbojoties savā nozarÄ“, ir pierādÄ«jušas sevi kā pilnÄ«gus nespÄ“jniekus un politiskā jumta kā pasÅ«tÄ«tāja interešu Ä«stenotājus (cik tad no KNAB skaļajām lietām ir nonākušas lÄ«dz tiesai un cik no skaļajiem apgalvojumiem ir pierādÄ«jušies kā patiesi?  Mazliet zinot atsevišÄ·as lietas, jābrÄ«nās, kā tiesa tās vispār ir ņēmusi skatÄ«šanai).

Apvienībai Attīstībai/Par.

Nevar saprātÄ«gs normāls cilvÄ“ks, kurš mazliet domā par nākotni un savu bÄ“rnu, balsot par liberastu partiju, no kuras ož pÄ“c čigānÄ“m (nav domātas romu tautÄ«bas sieviešu dzimtes pārstāves) un viņķelÄ“m. Par pārÄ“jiem vien atgādināšu, ka deputāta kandidāta PÅ«ces sievas dibinātai biedrÄ«bai ziedoja daži lieli valsts iepirkumos uzvarÄ“juši un vÄ“l arvien uzvaroši bÅ«vuzņēmumi, kā arÄ« daža laba tagad likvidÄ“jama banka un nebanku kreditÄ“tāji. KamÄ“r ministrÄ“ja, Pavļuts par OIKu arÄ« pārāk skaļi neizpaudās, bet Bondaram ir pirmās instances notiesājošs spriedums par darbÄ«bu/bezdarbÄ«bu Krājbankā. Ar to saprātÄ«gi domājošam cilvÄ“kam vajadzÄ“tu pietikt, lai saprastu, kas lācÄ«tim vÄ“derā.

Tad nu, ņemot vÄ“rā izklāstÄ«tās pārdomas, balsošu par kādu no atlikušajām partijām, kas NAV kāda no šÄ«m septiņām, un arÄ« jums silti iesaku izdarÄ«t izvÄ“li, nebalsojot ne par avienu no šÄ«m iepriekš minÄ“tajām, kas faktiski ir viena pÅ«Ä·a dažādās galvas.