Iesaki rakstu:

LÄ«dzās visām pÄ“dÄ“jo nedēļu blēņām saistÄ«bā ar savu „draugu” Aivaru Lembergu ministrs Edmunds SprÅ«džs pateica arÄ« vienu neapšaubāmi saprātÄ«gu un praktisku lietu.

Stāstot par saviem plāniem Lembergu atstādināt no amata, pienākumiem, amata pienākumiem vai vÄ“l no sazin kā, SprÅ«džs sev netipiski reālistiski paziņoja – tas, kas Ä«sti sanāks no šÄ« atstādināšanas rÄ«kojuma, lielā mÄ“rā bÅ«s atkarÄ«gs no mediju nostājas.

Un tur viņam pilnÄ«ga taisnÄ«ba. Lai kā tas nepatiktu Lemberga nedraugiem, viņa atstādināšanas rÄ«kojums, pat bÅ«dams visnotaļ apjomÄ«gs penteris, pats par sevi nav vÄ“rts pat tā papÄ«ra, uz kura nodrukāts.

Reālistiski raugoties, tas neatņems Lembergam ne dienesta limuzÄ«nu (kāpÄ“c Latvijas bagātākais cilvÄ“ks nevar pats sev nopirkt auto, ir pāri manai saprašanai), ne kabinetu, ne faktisko vietu un varu Ventspils dzÄ«vÄ“. Jo – patÄ«k mums vai ne – tas viss ir balstÄ«ts uz lietām, kam ar papÄ«ru smÄ“rÄ“šanu maz kā kopÄ“ja.

Tas, kas vismaz SprÅ«džam ir lielā cerÄ«ba un vienlaikus lielais nezināmais, ir – kas attiecÄ«bā uz Lembergu lÄ«dz ar atstādināšanas rÄ«kojumu mainÄ«sies mediju attieksmÄ“. Jo tieši tā mazo, enerÄ£isko vÄ«reli var reāli pazudināt un padarÄ«t par iepriekšÄ“jā Lemberga žēlÄ«gu Ä“nu. Pat SprÅ«džam tas skaidrs.

Jautājums ir – vai mediji kopumā (un nevis pāris Lemberga ciešÄ ietekmÄ“ esošie mediji) joprojām turpinās viņu godāt par Ventspils mÄ“ru un ar prieku un entuziasmu atspoguļot viņa visjokainākās eskapādes, vai arÄ« ņems un nicÄ«gi novÄ“rsÄ«sies no Darvina teorijas pareizumu aizvien uzskatāmāk ilustrÄ“jošÄ vÄ«reļa.

PilnÄ«gi droši - otrais variants Lembergam patiešÄm bÅ«tu kaut kas virtuālai nāvei lÄ«dzÄ«gs. Bet gandrÄ«z tikpat droši – ne uz ko tādu nabaga SprÅ«džs (un arÄ« visi tie, kam pārpalikušais oligarhs aknās sēž jau gadiem ilgi) pārskatāmā nākotnÄ“ cerÄ“t nevar, lai kā arÄ« gribÄ“tos.

Paskaidrošu – kāpÄ“c.

Cik nu zināms, pasaulÄ“ ir ne mazums valstu un sabiedrÄ«bu, kur noteikti nodarÄ«jumi cilvÄ“ka iespÄ“jām publiskajā telpā automātiski pārvelk lielu un treknu svÄ«tru. Bez variantiem – un uz neatgriešanos.

Tas nozÄ«mÄ“ – ja tu, kundziņ, esi pieÄ·erts kādā vÄ“rā ņemamā un publiski par sliktu uzskatÄ«tā riebeklÄ«bā (vai tā bÅ«tu zagšana, kukuļošana, bÄ“rnu porno utt., utt.), tu vari bÅ«t skaists, gudrs un bagāts, taču neceri ne uz kaut vienu labvÄ“lÄ«gu skatu no mediju puses, ne uz kaut jel kādu cerÄ«bu stariņu publiskajā politikā, kur bez mediju labvÄ“lÄ«bas neiztikt.

KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka tur cilvÄ“kiem ir skaidrs, kas ir labi un kas ir slikti, un tāpÄ“c, ka tur šÄ« skaidrÄ«ba viņiem nemainās trÄ«sreiz dienā, un tāpÄ“c, ka arÄ« medijiem tur ir nevis neskaitāmi noputÄ“juši Ä“tikas, rÄ«cÄ«bas un vÄ“l visādi kodeksi, bet gan tieši tikpat skaidra sapratne par pamatvÄ“rtÄ«bām. Nu, piemÄ“ram, tāda – sodu izcietis izbijis pedofils pie mums publiski par bÄ“rnu tiesÄ«bām nerunās.

Bet mēs dzīvojam kaut kur citur.

Tas, ka blēžus, krāpniekus un puszagļus pie mums pat tad, ja viņu blÄ“dÄ«bas un meli ir bijuši acÄ«mredzami un nenoliedzami, „savÄ“jie”, pat Ä«paši neslÄ“pjoties, iekārto atkal jaunos valstiskos amatos, mums ir vispārzināma un vispārpieņemta prakse, par kādu nu jau vairs nekaunas pat dažādas Ä“lertes un čigānes.

Taču ikdienā mazāk pamanīts ir fakts, ka pie mums tas, vai konkrētais zaglis, blēdis, krāpnieks, kukuļotājs ilgāku vai īsāku laiku pēc sava publiskā kauna brīža atgriezīsies publiskajā sfērā un tur tiks laipni uzņemts, ir atkarīgs tikai un vienīgi no viņa personiskās enerģijas un primitīvas nekaunības. Un ne no kā cita.

Kā zināms, Lembergam netrÅ«kst ne viena, ne otra – turklāt viņš, šÄ·iet, vÄ“l labu brÄ«di varÄ“s skandÄ“t, ka patiesÄ«bā ir balts un pÅ«kains, ka nav taču vÄ“l notiesāts, ka visas izvirzÄ«tās apsÅ«dzÄ«bas ir tikai ļaundaru un politisko pretinieku insinuācijas, ka nav nekādu pierādÄ«jumu, utt., utt.

Tad ko nu šÄdam te Lembergam uztraukties par iespÄ“jamu pašmāju mediju atsalšanu pret viņa nozÄ«mÄ«go figÅ«ru, ja pie mums ne tikai visādi štokenbergi, zaÄ·i, kampari un lÄ«dzÄ«gi kvaziblēži, bet pat ļaudis, kas ir saņēmuši pilnÄ«gi reālu sodu par tiesā pierādÄ«tu kukuļošanas gadÄ«jumu, tiek pie iespÄ“jas uzstāties kā principiāli korupcijas pretinieki.

VÄ“l vairāk – šÄdus te ļaudis, ne ar vārdu pat nepieminot viņu kriminālo pagātni, pie mums uz mÅ«su visu nodokļu apmaksāta sabiedriskā medija tiešraidi uzaicina šÄ« te medija pārstāvis, kas tiek uzskatÄ«ts par izcilu savas jomas profesionāli. Tad ko nu baidÄ«ties Lembergam – un uz ko cerÄ“t SprÅ«džam?...

JÅ«s teiksiet – šis nu gan ir izdomāts gadÄ«jums? JÅ«s teiksiet – tā nu nevar notikt pat pie mums? Nekā nebija.

ŠÄ gada 2. oktobris. Latvijas Radio diskusiju raidÄ«jums Aktuālais temats. Kārlis Streips uzaicinājis divus RÄ«gas domes opozÄ«cijas pārstāvjus izpausties, un viņi tad arÄ« izmanto iespÄ“ju, atmaskojot pa labi un pa kreisi. Viens no viņiem - Jānis Mārtiņš Skuja. Un par profesionāli saukto Streipu ne par matu nemulsina, ka domes korumpantus atmasko cilvÄ“ks, kurš pats notiesāts par starpniecÄ«bu kukuļošanā.

VÄ“l vairāk – kā izrādās, tas, ka mÄ“s visi par saviem nodokļiem apmaksājam iespÄ“ju vienam notiesātam kukuļotājam (Pietiek šonedēļ publicÄ“ja pilnu spriedumu šÄ« te Skujas un kompanjonu lietā) uzstāties kā korupcijas atmaskotājam, nemulsina arÄ« pašu sabiedrisko mediju.

Latvijas Radio tā arÄ« nespÄ“j atbildÄ“t pat uz vienkāršu jautājumu – vai sabiedriskais medijs turpmāk regulāri kā ekspertus uzaicinās personas, kas tiesātas par smagiem noziegumiem, un vai šai saistÄ«bā Latvijas radio ir izstrādātas kaut jel kādas skaidras vadlÄ«nijas.

„Šis ir plaši diskutÄ“jams žurnālistikas profesionalitātes jautājums,” – tā ir visa Latvijas Radio vadÄ«bas atbilde, ko beigu beigās spÄ“j izdvest sabiedriskā medija preses sekretāre, uz tālākiem jautājumiem atbildÄ“t vienkārši atsakoties.

ŠÄ« sabiedriskā medija atbilde skaidri apliecina – mÄ“s dzÄ«vojam un laikam jau vÄ“l ilgi dzÄ«vosim tajā pasaules daļā, kur faktiski jebkuru nodarÄ«jumu par nebijušu padara šÄ« nodarÄ«juma veicÄ“ja personiskās nekaunÄ«bas lÄ«menis komplektā ar konkrÄ“tu mediju pārstāvju bezprincipialitāti, nekompetenci, personiskajām simpātijām un atmiņas trÅ«kumu.

Par ko gan šeit uztraukties Lembergam? Uz ko gan šeit cerÄ“t SprÅ«džam?

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicÄ“ts portālā DELFI. PublicÄ“jam to arÄ« šeit.