Iesaki rakstu:

Atklātā vÄ“stule Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājam Aigaram Strupišam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un latviešiem.

RÅ«dolfa Blaumaņa noveles “Nāves Ä“nā” vienā no zÄ«mÄ«gākajiem un emocionāli piesātinātākajiem mirkļiem “GrÄ«ntāls apgāza cepuri un izkratÄ«ja abas pārpalikušÄs lozes uz ledus. “Mums, KārlÄ“n, nav ko vilkt,” viņš nosacÄ«ja. “Nu, tad ejiet!”” Šie vārdi vienlÄ«dz lielā mÄ“rā var tikt attiecināti uz mÅ«sdienu Latvijas tiesu sistÄ“mu, tās darbÄ«bu regulÄ“jošajiem normatÄ«vajiem aktiem un normu piemÄ“rošanas praksi, bet par visu pÄ“c kārtas.

Ir mums tāds Civilprocesa likums (CPL), kurā noteikta procesuālā kārtÄ«ba civillietu izskatÄ«šanai Latvijā. Protams, skumji, ka CPL bÅ«tÄ«bā ir pārrakstÄ«ts un vairāk vai mazāk mÅ«sdienām pielāgots PSRS Civilprocesa kodekss, taču tā vÄ“l bÅ«tu tikai puse bÄ“das.

Kopš CPL spÄ“kā stāšanās 1999. gada 1. martā likumdevÄ“js ciešÄ sadarbÄ«bā ar Tieslietu ministriju un tās paspārnÄ“ nesaprotamu darbu darošo pastāvÄ«go darba grupu CPL grozÄ«jumu izstrādei tā vietā, lai novÄ“rstu acÄ«mredzamas kļūdas šajā likumā, ir ieviesis grozÄ«jumus pÄ“c grozÄ«jumiem ar vienu vienÄ«gu sauso atlikumu: tiesas pieejamÄ«bas mazināšana un tiesu varas Ä“rtÄ«bas uzlabošana. Protams, tas ir noticis tiesvedÄ«bas termiņu samazināšanas, tiesu efektivitātes un šÄ·ietamo cilvÄ“ktiesÄ«bu aizsardzÄ«bas skaļo lozungu aizsegā. Cik šie lozungi ir piepildÄ«jušies, to noteikti katrs pats jÅ«t.

CPL 4. pantā melns uz balta ierakstÄ«tas trÄ«s tiesu instances. ArÄ« likumā “Par tiesu varu” nostiprināta trÄ«spakāpju tiesu sistÄ“ma, lai gan nav skaidrs, kādēļ administratÄ«vās lietas apelācijas instancÄ“ skata tikai viena vienÄ«ga apgabaltiesa, kas atrodas vienā Ä“kā ar rajona tiesu RÄ«gā. It kā jau Latviju veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale (Satversmes 3. pants) un nav nedz rajonu vairs, nedz apgabalu.

Tātad par trÄ«spakāpju tiesu sistÄ“mu civillietu kontekstā. Formāli ikvienam, ja CPL to paredz, ir iespÄ“ja vÄ“rsties Augstākajā tiesā ar kasācijas sÅ«dzÄ«bu vai blakus sÅ«dzÄ«bu, taču gadu gaitā likuma grozÄ«jumi šÄdas iespÄ“jas ir padarÄ«juši par faktiski iluzorām. Pašlaik CPL 57. nodaļa pieļauj iespÄ“jas atteikt kasācijas sÅ«dzÄ«bas iesniegšanu, piemÄ“ram, pat gadÄ«jumos, ja pārsÅ«dzÄ“tajā  spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, taču trÄ«s rÄ«cÄ«bas sÄ“des senatori uzskata, ka izskatāmajai lietai nav bÅ«tiskas nozÄ«mes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesÄ«bu tālākveidošanā, vai arÄ« pārsÅ«dzÄ“tais spriedums atbilst Augstākās tiesas judikatÅ«rai.

Tiesiskai un mÅ«sdienÄ«gai valstij atbilstošs risinājums - ar pārsÅ«dzÄ“to tiesas spriedumu lietai ir nepareizs iznākums, bet kasācijas sÅ«dzÄ«bu nepieņemsim. VÄ“l traÄ£ikomiskāku situāciju padara fakts, ka  šÄdu lÄ“mumu cienÄ«jamie senatori var arÄ« nemotivÄ“t. Mirāža tuksnesÄ«, bet ne trÄ«s tiesu instanču sistÄ“ma. ArÄ« par iedrošinošu vai pārliecinošu nevar uzskatÄ«t pašu senatoru publiski pausto.

Tā pats A. Strupišs ir skaidrojis Ä«sto lietu kārtÄ«bu tiesā: "Atteikumu gadÄ«jumos deviņi no desmit ir Ä«sie pamatojumi. Izņēmumu gadÄ«jumi ir tad, ja senators uzskata, ka vajag uzrakstÄ«t kādu Ä«su pamatojumu dažos teikumos. Tas pamatā ir tādās jÅ«tÄ«gākās sfÄ“rās kā darba lietas, bÄ“rnu lietas, vājākā tiesisko attiecÄ«bu dalÄ«bnieka aizsardzÄ«ba – lai cilvÄ“ki saprot, kāpÄ“c ir atteikts. Taču šÄda rÄ«cÄ«ba ir referÄ“jošÄ tiesneša ziņā: viņš izlemj, vai un cik detalizÄ“ti pamatot atteikumu rosināt lietu.” (Augstākā tiesa strÄ«du pÄ“c bÅ«tÄ«bas neskata 25.07.2019.https://lvportals.lvltiesas/306451-auqstaka-tiesa-stridu-pec-butibas-neskata-2019).

Kur tad paliek dedzÄ«gās runas par to, ka trÄ«s senatori, galvas kopā salikuši, cÄ«tÄ«gi vÄ“rtÄ“ visus apsvÄ“rumus par kasācijas tiesvedÄ«bas ierosināšanu un motÄ«viem? Vai nevar bÅ«t tā, ka praksÄ“ tas senators, kuram nav palaimÄ“jies ar “jaunu lietu”, pÄ“c vÄ“ja virziena noteic tās likteni, bet kolÄ“Ä£i, bÅ«dami koleÄ£iāli un atbalstoši, tik vien kā pamāj ar galvu?  

ŠÄds regulÄ“jums un prakse tiek attaisnota kā runās, tā arÄ« darbos pat apstākļos, kuros A. Strupišs (vÄ“l bÅ«dams Civillietu departamenta priekšsÄ“dÄ“tājs) kā problÄ“mu norādÄ«jis nekvalitatÄ«vus zemāko tiesu instanču tiesu nolÄ“mumus (http://www.at.gov.lv/lv/jaunumi/par-notikumiem/senata-departamentu-priekssedetaji-norada-uz-zemaku-instancu-tiesu-nolemumu-un-kasacijas-sudzibu-slikto-kvalitati-9474).

Ja cilvÄ“ks nokļuvis situācijā, kurā ir nepieciešams iesniegt kasācijas sÅ«dzÄ«bu, protams, nekas neatliek ,un, kā moderni dažādos forumos izsakās Ä«sti un nereti arÄ« iedomāti procesa zinātāji jeb takuziņi, jācenšas pārvarÄ“t “filtrus” uz kasācijas tiesvedÄ«bas ierosināšanu. Tikai nevajag aizmirst, ka pašlaik jāiemaksā arÄ« drošÄ«bas nauda 300 eiro apmÄ“rā (CPL 458.p.1.d.), kas likuma spÄ“jā stāšanās dienā bija 50 latu (CPL 1999.gada 1.marta redakcija, skat. 458.p.), kas, pārvÄ“rsta mÅ«sdienu naudā, bÅ«tu 74, 14 eur. To, ja senatoriem labpatiks, nāksies zaudÄ“t tādēļ, ka, piemÄ“ram, nepareizais lietas iznākums nešÄ·iet pietiekami nozÄ«mÄ«gs judikatÅ«ras vai tiesÄ«bu tālākveidošanas kontekstā. Sak’, mÄ“s ar “sÄ«kumiem” nenodarbojamies. Interesanti – kur tad ir tie lielie darbi trešajai tiesu instancei?

VÄ“l daudz pamācÄ«bu priekšÄ, liekam jaunu bildi iekšÄ. Kopš eiro ieviešanas Latvijā ir jau pagājis zināms laiks, taču toreiz matemātiski pārvÄ“rstie skaitļi, izņemot drošÄ«bas naudas apmÄ“ru par kasācijas sÅ«dzÄ«bas iesniegšanu, kas sākotnÄ“ji bija pārvÄ“rsta uz 284,57 eiro un nu “noapaļota” uz 300 eiro, tā arÄ« palikuši “Ä“rti piemÄ“rojami”. PiemÄ“ram, valsts nodeva par prasÄ«bu, kas novÄ“rtÄ“jama naudas summā, aprÄ“Ä·ināma šÄdi. Ja prasÄ«bas summa ir no 2135 eiro lÄ«dz 7114 eiro, tad jāmaksā 320 eiro plus 4 procenti no summas, kas pārsniedz 2134 eiro. LÄ“ti un Ä“rti?

Par kļūdām likumā, ko tādi vai citādi lietpratÄ“ji ir uzgājuši laika gaitā, varÄ“tu runāt gari un plaši, taču likumdevÄ“js tā arÄ« nav radis laiku kaut ko tajā visā mainÄ«t. PiemÄ“ram, CPL paredz spriedumu izskaidrošanu (202. p.), bet neparedz tiesas lÄ“mumu izskaidrošanu. Tad nu nākas gadiem ilgi izlÄ«dzÄ“ties ar analoÄ£iju un runām par likuma robiem.

Tieslietu ministrs tika no tautas izvēlēts SAEIMĀ, jo iestājās par bezkompromisa tiesiskumu jeb faktiski tiesisku valsti. Kāpēc gan klerki viņa ministrijā neseko viņa deklarētiem nodomiem, bet rīkojas gluži pretēji?

Aicinu beidzot sākt darīt savu darbu un civilajai tiesvedībai radīt jaunu likumu!

Turpinājumam te noteikti noderÄ“tu stāstÄ«jums par vienu blÄ“dÄ«gu zviedru banku, mÅ«su tautiešiem panāksniekiem bankā, kuri ir gatavi pakalpot blÄ“dÄ«bās un tiesnešiem, iespÄ“jami visās instancÄ“s, kuri labprāt bagātinās banku paspārnÄ“, tā ka rezultātā pilsonis vienkāršais pÄ“kšÅ†i atgÅ«stas bezdibeņa malā. Par to ir gana bagātÄ«gs materiāls un, domājams, ne tikai man.

Quo vadis Latvija?

PIETIEK PIESMIET!