Iesaki rakstu:

ŠÄ« ir vÄ“stule Latvijas Republikas tieslietu ministram Dz.Rasnača kungam, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājam I.Bičkoviča kungam, Latvijas Republikas Ä£enerālprokuroram Ä’.Kalnmeiera kungam, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja priekšniekam J.Streļčenoka kungam, Latvijas Republikas Saeimas AizsardzÄ«bas, iekšlietu un korupcijas novÄ“ršanas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājam A.Latkovska kungam, Latvijas Republikas iekšlietu ministram R.Kozlovska kungam, Valsts policijas priekšniekam I.Ķuža kungam, Latvijas Republikas finanšu ministram J.Reira kungam, RÄ«gas domes priekšsÄ“dÄ“tājam N.Ušakova kungam, Latvijas Republikas tiesÄ«bsargam J. Jansona kungam.

Augsti godātie kungi! MÄ“s, dzÄ«vojamās mājas MÄ“ness ielā 15/17, RÄ«gā, iedzÄ«votāji esam spiesti griezties pie Jums, lÅ«dzot JÅ«su lÄ«dzdalÄ«bu sarežģīta un mÅ«su dzÄ«vei akÅ«ti svarÄ«ga jautājuma risināšanā. Mums ir pamats aizdomām, ka, iespÄ“jams, ar valsts amatpersonu atbalstu ir notikusi iespÄ“jami nelikumÄ«ga nekustamā Ä«pašuma MÄ“ness ielā 15/17 nonākšana tādu personu rokās, kurām nav tiesÄ«bu uz šo nekustamo Ä«pašumu pretendÄ“t.

No mÅ«su rÄ«cÄ«bā esošiem dokumentiem secināms, ka šis nekustamais Ä«pašums piekrÄ«t valstij kā bezmantinieka manta, tomÄ“r neskatoties uz mÅ«su pÅ«lÄ“m panākt šÄ« jautājuma likumÄ«gu risinājumu, dzirdÄ«gas ausis neesam atraduši, bet gan gluži pretÄ“ji - mÅ«su sarÅ«pÄ“tie pierādÄ«jumi par to, ka nekustamais Ä«pašums RÄ«gas pilsÄ“tas centrā bÅ«tu nododams Valsts Ä«pašumā, tiek atstāti bez ievÄ“rÄ«bas.

Lai palÄ«dzÄ“tu Jums izprast notikumu gaitu, esam spiesti JÅ«s apgrÅ«tināt ar ieskatu mÅ«su mājas vÄ“sturÄ“, no kuras secināms, ka jau kopš 1994.gada ap mÅ«su māju noris savādi notikumi, kuri ir noveduši pie iespÄ“jami nelikumÄ«gas nekustamā Ä«pašuma nonākšanas personu rokās, kuri uzdodas par bijušo Ä«pašnieku mantiniekiem un kuri tomÄ“r nav tiesÄ«gi Ä«pašumu saņemt, liedzot Ä«pašumam nonākt vienÄ«gā tiesiskā Ä«pašnieka - valsts - rokās.

Nekustamais Ä«pašums MÄ“ness ielā 15/17 tika denacionalizÄ“ts 1994.gada 25.septembri (denacionalizācijas apliecÄ«ba Nr. 0446), denacionalizācijas rezultātā Ä«pašuma tiesÄ«bas atguva Zviedrijā dzÄ«vojošais Edgars Staks. Jau pats Ä«pašuma denacionalizācijas process mÅ«su ieskatā bija "necaurspÄ«dÄ«gs", nebija izprotams, kuras personas uz Ä«pašumu pretendÄ“, arÄ« pilnvarojumi bija apšaubāmi (par ko informÄ“jām tiesÄ«bsargājošÄs iestādes, tomÄ“r tās šo jautājumu atstāja bez pienācÄ«ga risinājuma).

Jau pÄ“c Ä«pašuma denacionalizācijas pie mums - mājas iedzÄ«votājiem griezās dažādas personas, kuras uzdevās par Ä«pašnieka pilnvarotajiem, lÄ«dz mums kļuva zināms, ka Edgars Staks 1995.gada 17.martā Zviedrijā mira. Saskaņā ar Civillikuma 16.pantu mantojuma tiesÄ«bas uz mantojumu, kas atrodas Latvijā, apspriežamas pÄ“c Latvijas likuma. Tātad Edgara Staks mantiniekiem (ja tādi bija) ar attiecÄ«gu pieteikumu bija jāvÄ“ršas tiesā saskaņā ar tiesÄ«bu normām, kuras bija spÄ“kā Edgara Staks nāves brÄ«dÄ« - Latvijas Civilkodeksa TrÄ«sdesmit trešÄs D nodaļas noteikumiem. Mums nav zināms, ka jebkad jebkāda persona Latvijas Republikas tiesā bÅ«tu atzÄ«ta par Edgara Staks mantinieku, mÅ«su rÄ«cÄ«bā ir gluži pretÄ“ja informācija.

1961.gada 27.augustā Zviedrijas KaralistÄ“ Edgars Staks reÄ£istrÄ“ja laulÄ«bu ar Luciju Staks, par kuras mantošanas tiesÄ«bām vÄ“lāk izvÄ“rtās plašs strÄ«ds, tomÄ“r mÅ«su rÄ«cÄ«bā esošie dokumenti ļauj izdarÄ«t ticamu pieņēmumu, ka šis strÄ«ds nesaprotamu iemeslu dēļ ir atrisināts nepareizi, neskatoties uz to, ka tiesas rÄ«cÄ«bā bija nodots ievÄ“rojams pierādÄ«jumu apjoms, kas apliecināja, ka nekustamais Ä«pašums piekrÄ«t Latvijas Republikai.

Par nekustamo Ä«pašumu noritÄ“ja vairākas tiesvedÄ«bas (RÄ«gas apgabaltiesas tiesvedÄ«bā atradās Latvijas Republikas Ä¢enerālprokuratÅ«ras celtā prasÄ«ba Latvijas valsts interesÄ“s, kurā tiek lÅ«gts atzÄ«t nekustamo Ä«pašumu par bezmantinieka mantu). Mums nesaprotamu iemeslu dēļ lietas iztiesāšanas laikā Ä¢enerālprokuratÅ«ras nostāja ir mainÄ«jusies un prokuratÅ«ra no lietas ir izstājusies (2014.gada 7.oktobra tiesas sÄ“dÄ“ prokurors G.BÄ“rziņš atsauca prasÄ«bu), pārtraucot cÄ«nÄ«ties par valsts mantu. Kā vienÄ«gais prasÄ«tājs lietā palika Finanšu ministrija, kura arÄ« savu prasÄ«bu ir atsaukusi, t.i. neviena valsts institÅ«cija lÄ«dz galam necÄ«nÄ«jās par valstij piekrÄ«tošu bezmantinieka mantu.

MÅ«su pārliecÄ«ba balstās uz šÄdiem pierādÄ«jumiem un faktiem - 1990.gada 15.maijā Laulātie Edgars Staks un LÅ«cija Staks sastādÄ«ja savstarpÄ“ju testamentu, neilgi pÄ“c tam LÅ«cija Staks garÄ«gas saslimšanas dēļ tika ievietota un atradās Stuerbijas pansionātā (kur viņa nepārtraukti atradās lÄ«dz pat savai nāves dienai 2001.gada 9.janvāri). 1995.gada 10.maijā, t.i. Pirms Edgara Staks nāves LÅ«cijai Staks kā personai, kura slimo ar garÄ«gu saslimšanu, tika iecelti aizbildņi (pilnvarotās personas) Rihards Jansons un Ivars Blums. Tikai šÄ«m personām bija tiesÄ«bas pārvaldÄ«t LÅ«cijas Staks Ä«pašumu un uzraudzÄ«t viņas tiesÄ«bas pÄ“c laulātā nāves. Sekojoši - tikai šÄ«s personas bija tiesÄ«gas Latvijas Republikas tiesā LÅ«cijas Staks vārdā iesniegt pieteikumu par viņas apstiprināšanu mantošanas tiesÄ«bās uz Edgara Staks atstāto mantojumu.

MÄ“s esam komunicÄ“juši ar personām, kuras bija personÄ«gi pazÄ«stamas gan ar Luciju Staks, gan ar viņas aizbildņiem, un esam guvuši viennozÄ«mÄ«gu atbildi - ar Stokholmas apgabala tiesas nolÄ“mumu ieceltās personas nekad nav Latvijas Republikas tiesā iesniegušas šÄda veida pieteikumus, kā arÄ« nav nevienai personai izsniegušas pilnvarojumu šÄdu pieteikumu iesniegt vai jebkādā citādā tiesiskā veidā pieteikt LÅ«cijas Staks tiesÄ«bas uz Latvijā esošo mantojumu. Kā jau esam norādÄ«juši iepriekš, mÅ«su rÄ«cÄ«bā nav (un ari civillietu materiālos nav atrodamas) ziņas par to, ka bÅ«tu spÄ“kā stājies Latvijas Republikas tiesas nolÄ“mums par LÅ«cijas Staks apstiprināšanos mantošanas tiesÄ«bas uz Edgara Staks atstāto mantojumu Latvijā.

ŠÄdā situācijā mÄ“s nevaram izslÄ“gt iespÄ“ju, ka kāda ieinteresÄ“ta persona vai nu ir iesniegusi nepatiesus (viltotus) dokumentus, vai arÄ«, iespÄ“jams, ieinteresÄ“tās personas ir rÄ«kojušÄs kopÄ«gi ar valsts amatpersonām, kuras, iespÄ“jams, ir "tikušas motivÄ“tas" rÄ«koties ieinteresÄ“to personu labā.

Jau vairākkārt par notikumiem ap mÅ«su māju esam informÄ“juši gan tiesu, gan tiesÄ«bsargājošÄs institÅ«cijas, tomÄ“r vienmÄ“r esam saskārušies ar valsts amatpersonu neieinteresÄ“tÄ«bu šÄ« jautājuma risināšanā - jau 2003.gadā ar iesniegumiem vÄ“rsāmies Valsts policijas Ekonomisko noziegumu izmeklÄ“šanas nodaļā (2003.gada 6.oktobri atteikts uzsākt kriminālprocesu), Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklÄ“šanas prokuratÅ«rā (2003.gada 21.oktobrÄ« policijas lÄ“mums atstāts negrozÄ«ts), Latvijas Republikas Ä¢enerālprokuratÅ«ras Personu un valsts tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas departamentā (2003.gada 23.oktobra atbilde Nr. 5-72- 03), t.i. uzskatām, ka mÅ«su iesniegumos norādÄ«tais jau 2003.gadā bija atstāts bez pietiekamas ievÄ“rÄ«bas, kas tagad ir novedis pie valsts tiesÄ«bu uz Ä«pašumu aizskārumu, kā ari mÅ«su kā namÄ«pašuma iedzÄ«votāju tiesÄ«bu aizskārumu.

Valsts amatpersonu iespÄ“jamās bezdarbÄ«bas (vai ari ieinteresÄ“tÄ«bas) dēļ pilnÄ«gi bez ievÄ“rÄ«bas ir atstāti iepriekš norādÄ«tie un tiesas rÄ«cÄ«bā nodotie pierādÄ«jumi par LÅ«cijas Staks nespÄ“ju pieņemt mantojumu Latvijā un sekojoši - par to, ka LÅ«cijas Staks atstātā mantojuma masā neietilpst nekustamais Ä«pašums MÄ“ness ielā 15/17, RÄ«gā.

2012.gada 18.septembrÄ« Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta (tiesneši A.ÄŒerņavska. D.Jansone. I.Bisters) civillietā Nr. C04342704 pretÄ“ji lietā iegÅ«tajiem pierādÄ«jumiem par LÅ«cijas Staks rÄ«cÄ«bspÄ“ju nosprieda:

1) konstatÄ“t juridisku faktu, ka pÄ“c Edgara Staks nāves 1995.gada 15.martā viņa mantojumu pieņēma laulātā LÅ«cija Staks (kas ir neiespÄ“jami jau iepriekš norādÄ«to iemeslu dēļ - LÅ«cija Staks saslimšanas dēļ nebija spÄ“jÄ«ga paust savu gribu mantot), 2) konstatÄ“t juridisku faktu, ka Gunārs. Sukuts ir pieņēmis mantojumu, kas atklājās pÄ“c LÅ«cijas Staks nāves 2001.gada 9.janvāri, 3) apstiprināt Gunāru Sukutu mantošanas tiesÄ«bās uz LÅ«cijas Staks 2001.gada 9.janvārÄ« atklājušos mantojumu.

NepiekrÄ«tot šÄdam tiesas nolÄ“mumam, mÄ“s kā trešÄs personas iesniedzām kasācijas sÅ«dzÄ«bu, kura netika pieņemta, un tika atteikts ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu.

Jau pÄ“c tam, kad tika atteikts ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu šajā lietā, mÄ“s, mājas MÄ“ness ielā 15/17 iedzÄ«votāji, ieguvām papildu pierādÄ«jumus par LÅ«cijas Staks rÄ«cÄ«bspÄ“ju un sekojoši - spÄ“ju pieņemt mantojumu, ja tāds ir atklājies Latvijas Republikā. JauniegÅ«tos pierādÄ«jumus kopā ar pieteikumu par lietas atkārtotu izskatÄ«šanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem 2014.gada 3.novembri iesniedzām Latvijas Republikas Augstākas tiesas Civillietu departamentam, sakarā ar ko tika ierosināta lieta Nr.SJC-1/2015.

2015.gada 27.februārÄ« lietā Nr. SJC-1/2015 taisÄ«ts lÄ“mums (tiesneši MZāģere, I .Garda, I.Senkāne), ar kuru trešo personu - mājas MÄ“ness ielā 15/17 RÄ«gā, iedzÄ«votāju - pieteikums noraidÄ«ts. Neraugoties uz to, ka Civillietu departamentā tika iesniegti jauniegÅ«ti pierādÄ«jumi no Stokholmas apgabala tiesas, no kuriem viennozÄ«mÄ«gi izriet, ka Edgara Staks nāves brÄ«dÄ« LÅ«cija Staks garÄ«gas saslimšanas dēļ nebija spÄ“jÄ«ga paust savu viedokli par mantojuma pieņemšanu/nepieņemšanu, tomÄ“r šo apstākļus mums nesaprotamu iemeslu dēļ Civillietu departamenta tiesneši nav izvÄ“rtÄ“juši, aprobežojoties vien ar formālu apgalvojumu, ka ziņas par šiem faktiem bija iespÄ“jams iegÅ«t jau iepriekš un tādēļ lietas atkārtotai izskatÄ«šanai neesot pamata. ŠÄda tiesnešu pieeja jautājuma risināšanai ir ne tikai netaisnÄ«ga, bet arÄ« nav valstiska un faktiski atbalsta iespÄ“jami prettiesisku rÄ«cÄ«bu.

MÅ«su ieskatā tiesa nav rÄ«kojusies atbilstoši likumam un lietā esošiem pierādÄ«jumiem, kas, mÅ«suprāt apstiprinās ar sekojošiem pierādÄ«jumiem, kuri atrodas civillietas materiālos.

Personas, kuras pieteicās kā mirušÄs LÅ«cijas Staks mantinieki, tiesā ir apgalvojuši (skat. Gunāra Sukuta pretprasÄ«bas pieteikums, iesniegts RÄ«gas apgabaltiesā 2006.gada 10.martā), ka pÄ“c LÅ«cijas Staks nāves esot pārņēmuši mantojumu, pārvaldÄ«juši to un ka tas esot pierādÄ«ts ar dažādiem noslÄ“gtajiem lÄ«gumiem. Tiesa ir paļāvusies uz šiem apgalvojumiem un nav rÅ«pÄ«gi izanalizÄ“jusi lietas materiālus, piedodot absolÅ«tu ticamÄ«bu Gunāra Sukuta apgalvotajam, pilnÄ«gi bez ievÄ“rÄ«bas atstājot lietas materiālos esošÄs ziņas par to, ka LÅ«cija Staks garÄ«gas saslimšanas dēļ nevarÄ“ja ne izteikt gribu mantot, ne ari Ä«pašumu pārvaldÄ«t (kā to nepareizi ir secinājusi Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta). TomÄ“r lietas materiālos atrodas pretÄ“jas ziņas - lietas materiālos - I .sÄ“j.. 1.1.94 atrodas lÄ«gumu, kuru 2001.gada 15.februārÄ« noslÄ“dzis Igors Šepetis (persona, kura notiesāta par sevišÄ·i smaga noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanu un pÄ“c mÅ«su rÄ«cÄ«bā esošÄm ziņām, atrodas starptautiskā meklÄ“šanā) kā Ingridas Strupes pilnvarotais pārstāvis, 1.sÄ“j.1.1. atrodas 2001.gada 19. februāri noslÄ“gts lÄ«gums, kuru arÄ« Igors Šepetis noslÄ“dzis kā Ingridas Strupes pilnvarotais pārstāvis.

Uz faktu, ka nepieciešams konstatÄ“t mantojuma pieņemšanu šajā lietā 2007.gada 15.augustā norādÄ«jis ari Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts, apmierinot Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsÄ“dÄ“tāja 2007.gada 15.maija protestu par RÄ«gas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolÄ“Ä£ijas 2006.gada 31.jÅ«lija spriedumu civillietā Nr.C04342704. PÄ“c pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanas tiesvedÄ«ba lietā turpinājās, lÄ«dz beidzās ar mÅ«su pieteikuma par jaunatklātiem apstākļiem, noraidÄ«šanu. MÅ«su ieskatā ari pÄ“dÄ“jais - Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolÄ“mums šajā lietā, ir mazākā mÄ“rā savāds un neatbilstošs lietas materiāliem.

SalÄ«dzinot nolÄ“muma tekstu ar to paskaidrojumu tekstu, kuru atbildÄ“tāji iesnieguši Ä«si pirms jautājuma izlemšanas (papildus paskaidrojumi), itin viegli var secināt, ka lielā mÄ“rā šie teksti sakrÄ«t t.i. faktiski kaut kādā paskaidrojumu daļā tie ir pārrakstÄ«ti bez attiecÄ«gas motivācijas un pamatojuma un iekļauti tiesas nolÄ“muma motivācijas daļā, neraugoties uz to, ka paskaidrojumos (un secÄ«gi - arÄ« tiesas nolÄ“muma motÄ«vu daļā) noradÄ«tais neatbilst lietas materiāliem. Tā, piemÄ“ram, lietas materiālos atrodas Stokholmas apgabaltiesas 2001.gada 8.jÅ«nijā apstiprināts LÅ«cijas Staks Ä«pašuma apraksts - no šÄ« apraksta redzams, ka nekustamais Ä«pašuma MÄ“ness ielā 15/17 RÄ«gā, mantojuma masā neietilpst, no kā savukārt izriet secinājums, ka LÅ«cija Staks savas garÄ«gās saslimšanas dēļ nav izteikusi gribu mantot no sava nelaiÄ·a vÄ«ra Edgara Staks. JāatzÄ«mÄ“, ka iepriekš pieminÄ“to Ä«pašuma aprakstu ir sastādÄ«jis Rihards Jansons - persona, kura bija norÄ«kota rÅ«pÄ“ties par LÅ«cijas Staks Ä«pašumiem laikā, kamÄ“r viņa pati to nespÄ“ja garÄ«gas saslimšanas dēļ.

PilnÄ«gi nesaprotami un pretÄ“ji civillietas materiālos esošiem pierādÄ«jumiem tiesa ir vÄ“rtÄ“jusi LÅ«cijas Staks mantojuma aizbildņa nabu - pretÄ“ji lietā esošiem pierādÄ«jumiem, tiesa ir secinājusi, ka aizbildnis R Jansona kungs esot papildinājis Edgara un LÅ«cijas Staks savstarpÄ“jo testamentu un pÄ“c tam testamenta papildinājumus atsaucis. ŠÄds secinājums neatbilst dokumentiem un tiesiskai situācijai. Ja tiesa bÅ«tu rÅ«pÄ«gi izlasÄ«jusi lietā esošos pierādÄ«jumus, tad itin viegli varÄ“ja secināt, ka dokumentos tiek runāts nevis par testamenta papildinājumiem, bet gan par mantojuma masas papildinājumu un vÄ“lāk - atsaukumu. MÅ«su ieskatā šai tiesas kļūdai ir bÅ«tiska nozÄ«me, jo tā ir novedusi pie nepamatota nolÄ“muma taisÄ«šanas lietā.

BÅ«tiski ir arÄ« tas, ka tiesas rÄ«cÄ«bā bija pietiekams pierādÄ«jumu klāsts faktam, ka LÅ«cija Staks sava garÄ«gā veselÄ«bas stāvokļa dēļ nebija spÄ“jÄ«ga pieņemt Edgara Staks atstāto mantojumu, savukārt tās personas, kuras bija tiesÄ«gas viņas vietā gribu pieņemt mantoju paust, to nekad nav darÄ«jušas.

MÅ«suprāt šÄdā situācijā nepieciešams pārbaudÄ«t vai tiesneši, izskatot mÅ«su pieteikumu sakara ar jaunatklātiem apstākļiem un pieļaujot acÄ«mredzami prettiesisku notikumu virzÄ«bu (atzÄ«stot Ä«pašuma tiesÄ«bas uz nekustamu Ä«pašumu fiziskai personai, neskatoties uz to, ka lietā iegÅ«ti pierādÄ«jumi, kas dod pamata Ä«pašumu atzÄ«t par bezmantinieka mantu un sekojoši - iegÅ«t to valsts Ä«pašumā) ir rÄ«kojušies atbilstoši likumam, kā ari vai tiesneši nav pieļāvuši rupju nolaidÄ«bu un taisÄ«juši lietā apzināti nepamatotu nolÄ“mumu, kurš ir pretÄ“js valstiskām interesÄ“m un pamatojoties uz kuru ieinteresÄ“tas personas iespÄ“jami prettiesiski iegÅ«st mantu lielos apmÄ“ros.

Domājams, nepieciešams pārbaudÄ«t ari namÄ«pašuma denacionalizācijā iesaistÄ«to valsts amatpersonu darbÄ«bu (bezdarbÄ«bas) pamatotÄ«bu un atbilstÄ«bu likumam, kā arÄ« to amatpersonu atbildÄ«bas pakāpi, kuras ar pienācÄ«gu rÅ«pÄ«bu negādāja par nekustamā Ä«pašuma MÄ“ness ielā 15/17 RÄ«gā, nonākšanu Ä«stā saimnieka - Valsts Ä«pašumā, kuri nepārliecinājās par valsts (pašvaldÄ«bas) rÄ«cÄ«bā nodoto dokumentu autentiskumu un dokumentu parakstÄ«jušo personu tiesÄ«bspÄ“ju un pilnvarojuma apjomu.

Papildus vÄ“lamies norādÄ«t ari, ka Antons Sepetis, rÄ«kojoties zemesgrāmatās ierakstÄ«to Ä«pašnieku vārdā, ir uzsācis cinisku izrÄ“Ä·ināšanos ar mājas iedzÄ«votājiem, par ko jau vairākkārt esam informÄ“juši Valsts policijas Brasas iecirkni, Vidzemes priekšpilsÄ“tas prokuratÅ«ru un RÄ«gas domes Ä«res valdi. Mums nesaprotamu iemeslu dēļ Valsts policijas Brasas iecirknÄ« Antons Sepetis „bauda ievÄ“rojamu labvÄ“lÄ«bu".

Lūdzam izvērtēt mūsu iesniegumā noradīto, uzsākt pārbaudi par iespējami prettiesiskām valsts amatpersonu darbībām, kā ari iespējami nelikumīgām iesaistīto privātpersonu darbībām un vainīgās personas saukt pie atbildības likumā noteiktā kārtībā, iespējams, uzsākot kriminālprocesu.

Esam gatavi iesniegt Jums visus dokumentus, kas nepieciešami jautājuma pareizai risināšanai, tai skaitā dokumentus, kuri saņemti no Zviedrijas arhÄ«viem, kā arÄ« dokumentus, kuri izkopÄ“ti no civillietas materiāliem.