Iesaki rakstu:

Te manas pārdomas, kuras rakstÄ«ju reiz, kad pÄ“c kārtÄ“jās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctÄ«klos tika „apd...ts” Ä’riks Stendzenieks.

Neliela liriska un filosofiska piebilde tiem, kuriem Ērika Stendzenieka teikto uztvert, apdomāt, "aiz auss likt" un dzīvē kaut ko no tā piemērot, īstenot pilnībā vai daļēji traucē Ērika Stendzenieka pagātnes, tagadnes un nākotnes kļūdas, grēki u.t.t.

Tie, kuri mani pazÄ«st, zina, ka es neesmu no tiem, kuri mÄ«l savas "intÄ«mās" un "sensitÄ«vās" domas, sajÅ«tas un pārliecÄ«bas publiski klāstÄ«t. Taču mani pašu dažkārt spÄ“j izšÄ·irÄ«gi ietekmÄ“t citu no sirds teiktais, tamdēļ arÄ« es dažkārt neklusÄ“ju, cerot, ka arÄ« manis teiktais varbÅ«t kādam tā vai citādi viņa dzÄ«ves "saimniecÄ«bā" noderÄ“s.

Es ļoti labi saprotu, par ko ir runa, un ļoti labi zinu šÄdas sajÅ«tas. Bet ir kaut kas, kam esmu "pietuvinājies" (nevis - "ko sasniedzis" vai "kur nonācis") savā smagā, grÅ«tā, nemitÄ«gā sevis pilnveidošanas darbā...

CilvÄ“ks nav radÄ«bas kronis. Es pat teiktu, ka cilvÄ“ks krietni atpaliek no visām vai vismaz daudzām Dieva radÄ«bām, par kurām viņš pats sevi uzskata daudz vai nesalÄ«dzināmi pārāku esam. Katrā cilvÄ“kā sadzÄ«vo gan dievišÄ·ais, gan sātaniskais.

Laiku pa laikam, bet proporcionāli ļoti retos gadÄ«jumos gan nelielai cilvÄ“ku grupiņai, gan tautai, gan cilvÄ“cei kopumā paveicas - piedzimst vai arÄ« kaut kad vÄ“lākā dzÄ«ves posmā nobriest cilvÄ“ki, kuros pretpoli nevis sadzÄ«vo, bet savā starpā nemitÄ«gi cÄ«nās. Ir nepieciešama ļoti stipra griba, pašdisciplÄ«na, cilvÄ“ka apzināts "darbs ar sevi", lai labais, gaišais viņā pastāvÄ«gi vai vismaz pārsvarā gÅ«tu ievÄ“rojamu pārsvaru pār to otru.

Tad nu cenšos, cik spÄ“ju, ne tikai sevi padarÄ«t pÄ“c iespÄ“jas labāku, bet arÄ« otrā cilvÄ“kā (citos cilvÄ“kos) saskatÄ«t to labāko viņa personÄ«bas pusi un kaut vai ar vienkāršiem "paldies!" to veicināt, spÄ“cināt.

NosodÄ«t, izsmiet, apzÄ«mogot ar neizdzÄ“šamu zÄ«mogu, nomÄ“tāt ar akmeņiem (tiešÄ un pārnestā nozÄ«mÄ“), "norakstÄ«t", "izmest mÄ“slainÄ“" - tā ir 100% negatÄ«va, destruktÄ«va pieeja, enerÄ£ija. Un - lai arÄ« cik dÄ«vaini tas varÄ“tu likties - visupirms tā vÄ“ršas un grauj pašu šo darbÄ«bu veicÄ“ju.

Ir svarÄ«gi ik dienas saprast un apzināties, ka viss, kas notiek ar mani, ir manis paša rÄ«cÄ«bas vai pat "tikai" manu domu un enerÄ£ijas sekas. Jāapzinās, ka "šÄ« diena ir vakardienas sekas un rÄ«tdienas cÄ“lonis". Es neesmu reliÄ£iozs cilvÄ“ks un neņemos spriest, vai katru ļaundari, katru, kurš kļūdÄ«jies, sagaida sods vÄ“l viņa dzÄ«ves laikā vai arÄ« "pastarā tiesa" pÄ“c nāves.

Zinu un saprotu tikai to, ka par manis paša kļūdām, aplamām izvÄ“lÄ“m u.t.t. es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt attiecÄ«gu cenu...

Pārpublicēts no facebook.com/Aldis.Alliks