Iesaki rakstu:

Menedžmenta prakse valsts sabiedrÄ«bā ar ierobežotu atbildÄ«bu „BÄ“rnu klÄ«niskā universitātes slimnÄ«ca” varÄ“tu šÄ·ist viena no labākās prakses piemÄ“riem valstÄ« – kā nekā balvas par augstu kvalitāti un labu reputāciju, tomÄ“r tā atgādina mākonÄ«ti ar zelta maliņu. Zelta maliņa ir tā maliņa, kuru redzam mÄ“s – skatÄ«tāji no malas, taču pats mākonÄ«tis bÅ«tÄ«bā sastāv tikai un vienÄ«gi no dažādiem meliem, kuri nu jau sāk nelabi ost. Pietiek jau dažus no meliem pamanÄ«jis uzÄ·ert, taču to gÅ«zma ir ievÄ“rojami lielāka nekā varÄ“tu šÄ·ist paviršam vÄ“rotājam.

Sākšu ar to, ka norādÄ«šu uz BÄ“rnu slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tājas Andas ÄŒakšas (attÄ“lā) un citu valdes locekļu nelikumÄ«gu un bezjÄ“dzÄ«gu rÄ«cÄ«bu vairāku gadu garumā, realizÄ“jot daudzas pilnÄ«gi bezjÄ“dzÄ«gas reorganizācijas, kuru vienÄ«gais nolÅ«ks ir nevÄ“lamo darbinieku atlaišana. “Pārmaiņu vadÄ«ba” – tā saucas šÄ« sliktā teātra izrāde, no kuras nevienam bÄ“rnam gan labāk nepaliek.

PÄ“dÄ“jā reorganizācija bija saistÄ«ta ar vÄ“lmi atbrÄ«voties no labi zināmās BÄ“rnu slimnÄ«cas “sejas” RomÄ“nas Namnieces, taču lÄ«dzÄ«gas reorganizācijas tika realizÄ“tas, lai atbrÄ«votos no iepriekšÄ“jā vadÄ«tāja p.i. Anda Lāča un Dzintara Mozga, kurš pÄ“c krišanas no valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amata bija “aizÄ·Ä“ries” administrācijā, Zigmāra Legzdiņa, Ievas BeÄ·eres, Agneses Kondrātes un vairākiem citiem darbiniekiem. PÄ“dÄ“jā laikā lÄ«dzÄ«gs liktenis Ä·Ä“ris arÄ« Juri ZvÄ«guli.

Amatos uz ÄŒakšas kundzes lÄ“muma pamata tiek ieceltas viņas izvÄ“lÄ“tas personas, turklāt amati pÄ“c laika nereti tiek reorganizÄ“ti atpakaļ. Valdes rÄ«cÄ«ba bieži ir pretÄ“ja saprātÄ«gai menedžmenta praksei. BÅ«tÄ«bā BÄ“rnu slimnÄ«cai tiek nodarÄ«ts zaudÄ“jums, turklāt pastāv tiešs cÄ“loņsakars starp šo amatpersonu rÄ«cÄ«bu un nodarÄ«tajiem zaudÄ“jumiem. Šajā situācijā apstāklim, ka valdes locekļu rÄ«cÄ«ba nesatur ļaunprātÄ«gu tiesÄ«bu aizskārumu, nav tiesiskas nozÄ«mes, jo viņi ir atbildÄ«gi par katru, tostarp vieglu neuzmanÄ«bu. Valde kopumā nerÄ«kojas kā krietns un rÅ«pÄ«gs saimnieks, bet gan tās nemākulÄ«gas un neuzmanÄ«gas rÄ«cÄ«bas dēļ tiek radÄ«ti zaudÄ“jumi BÄ“rnu slimnÄ«cai, turklāt pārkāpj gan individuālās valdes locekļu pilnvaras un valsts amatpersonu Ä“tiku.

Citi valdes locekļi pieļauj pārāk lielas pilnvaras valdes priekšsÄ“dÄ“tājai Andai ÄŒakšai, kura pÄ“c bÅ«tÄ«bas vienpersoniski pieņem spontānus un iepriekš nediskutÄ“tus lÄ“mumus, graujot slimnÄ«cas kultÅ«ru, radot tajā nepieņemamu mikroklimatu, kurš pasliktina pakalpojumu kvalitāti un pacientu drošÄ«bu. JāatzÄ«mÄ“, ka viņa, apguvusi psihoterapeita specialitāti, ikdienas darbā savas zināšanas un prasmes veikli izmanto kā bosingu, te histÄ“riski kliedzot uz neÄ“rtajiem darbiniekiem, te gluži pretÄ“ji – viņus ignorÄ“jot. Vadošajos amatos pakāpeniski tiek iecelti grupas biedri, personÄ«gie draugi vai paziņas, paklausÄ«gi pielÄ«dÄ“ji un ziņu pienesÄ“ji. Tie, kuri ziņas nepienes un nav gatavi iztapÄ«gi glaimot, riskÄ“ zaudÄ“t darbu, tiek apmeloti korupcijā, zagšanā vai citos grÄ“kos.

Andas ÄŒakšas iecelšana BÄ“rnu slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tājas amatā neapšaubāmi bija Ä£imenes drauga un tolaik veselÄ«bas ministra Jura Bārzdiņa nopelns, kurš nekautrÄ“jās organizÄ“t iepirkuma procedÅ«ras personāla atlases firmām tik ilgi, kamÄ“r uzvarÄ“ja “vajadzÄ«gā” kompānija. Tā tad arÄ« pieņēma “pareizo” lÄ“mumu.

Taču Andas ÄŒakšas iecelšana arÄ« VSIA „P.Stradiņa klÄ«niskā universitātes slimnÄ«ca” valdÄ“ bÅ«tÄ«bā ir pilnÄ«gi neloÄ£iska, pat ja eksistÄ“ja klusa vienošanās apvienot BÄ“rnu slimnÄ«cu ar P.Stradiņa slimnÄ«cu. Skaidrs, ka šÄda rÄ«cÄ«ba taču agri vai vÄ“lu nāks gaismā! Domājams, ka tā izgaismo kādu citu sakarÄ«bu – VeselÄ«bas ministrijas bijušÄ valsts sekretāra Rinalda Muciņa personisku saistÄ«bu ar farmācijas produktu ražotāju un tirgotāju finanšu interesÄ“m.

RÄ«gas Stradiņa universitātes rektors citu starpā iecÄ“la gan Dinu Šmitu, gan Andu ÄŒakšu arÄ« par RSU konventa locekļiem, tā vÄ“lÄ«gi signalizÄ“jot par atvÄ“rtÄ«bu piedalÄ«ties vÄ“rienÄ«gi finansÄ“tos farmācijas rÅ«pniecÄ«bas pÄ“tniecÄ«bas, Stradiņa slimnÄ«cas bÅ«vniecÄ«bas un citos ar to netieši saistÄ«tajos projektos, kuros vÄ“rÄ«gs vÄ“rotājs varÄ“tu samanÄ«t arÄ« personiska labuma meklÄ“šanu.

Koncepcija, ka varÄ“tu tikt apvienotas valsts sabiedrÄ«bas ar ierobežotu atbildÄ«bu, bÅ«tÄ«bā nemaz neeksistÄ“, jo ne savulaik Šmits, ne ÄŒakša šÄdu dokumentu paši nespÄ“ja izstrādāt, bet viņu rÄ«cÄ«bā nebija tādu profesionāļu, kuri to varÄ“tu izdarÄ«t. IepriekšÄ“jā veselÄ«bas ministre Circenes kundze acÄ«mredzami bÅ«s pakļāvusies ÄŒakšas kundzes varonÄ«gajam solÄ«jumam – “es apvienošu tās slimnÄ«cas pavisam nemanāmi un bez trokšÅ†a, vai arÄ« jÅ«s varÄ“siet mani vainot par neizdarÄ«bu”. Circenes kundze nebÅ«s zinājusi, ka ÄŒakšas kundze mÄ“dz melot, dara to pārliecinoši, turklāt savu viedokli Ä«sā brÄ«dÄ« ir gatava mainÄ«t uz otru pusi.

Tieši pašlaik viņa savu vaigu novÄ“rsusi no RSU, bet pavÄ“rsusi uz Latvijas Universitātes pusi, jo konjunktÅ«ra prasa, lai viņa iegÅ«tu profesoru Ä’rgļa, Krieviņa un PÄ«rāga labvÄ“lÄ«bu kārotajā virzÄ«bā uz Stradiņa slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja amatu. BÄ“rnu slimnÄ«cai tiek veltÄ«ta vairs tikai pelnrušÄ·Ä«tes lÄ«meņa uzmanÄ«ba, kurā ÄŒakšas kundze savā diženumā uzkavÄ“jas vien dažus mirkļus, lai izstāstÄ«tu kādu pasaku un apgaismotu pastulbos, viltÄ«gos, ļaunos, blÄ“dÄ«gos un visādi citādi nepatÄ«kamos “dzimtcilvÄ“kus” par virzÄ«bu pretÄ« jaunām darba uzvarām.

JāvÄ“rš uzmanÄ«ba arÄ« uz nesamÄ“rÄ«gumu valdes locekļu skaita ziņā BÄ“rnu slimnÄ«cā, kas ir pretrunā ar 2010. gada 30. marta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 311 „Noteikumi par valsts vai pašvaldÄ«bu kapitālsabiedrÄ«bu valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa, pašvaldÄ«bas kapitāla daļu turÄ“tāja pārstāvja un atbildÄ«gā darbinieka atlÄ«dzÄ«bu”. Tā bija tieša valsts sekretāra Rinalda Muciņa atbildÄ«ba, jo viņš skaidri apzinājās, ka dati par komercsabiedrÄ«bu tiek falsificÄ“ti tā, lai atbilstu veselÄ«bas ministres IngrÄ«das Circenes negribÄ«gi izteiktajam mutvārdu lÅ«gumam par Aigara PÄ“tersona kā ceturtā locekļa iecelšanu valdÄ“ 2012. gada beigās. KāpÄ“c negribÄ«gi izteiktajam? VeselÄ«bas ministrei bija ļoti grÅ«ti ko iebilst pret tolaik Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājas Solvitas Ä€boltiņas uzmācÄ«go lÅ«gumu.

BÄ“rnu slimnÄ«cas valdes locekļa, politiÄ·a, partijas „VienotÄ«ba” biedra, RÄ«gas Domes deputāta un attiecÄ«gi arÄ« valsts amatpersonas Aigara PÄ“tersona darbÄ«bā ir novÄ“rojami Ä«paši daudzi un dažādi interešu konflikti, kas nav savienojami ne ar valsts amatpersonas Ä“tiku, ne viņa darbÄ«bu BÄ“rnu slimnÄ«cas interesÄ“s, jo nenovÄ“rš jebkuru viņa kā valsts amatpersonas, viņa radinieku un darÄ«jumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresÄ“tÄ«bas ietekmi uz viņa kā valsts amatpersonas darbÄ«bu, neveicina viņa kā valsts amatpersonas darbÄ«bas atklātumu un atbildÄ«bu sabiedrÄ«bas priekšÄ, kā arÄ« sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos valsts amatpersonu darbÄ«bai.

Viņa nopelnus bÄ“rnu Ä·irurÄ£ijā viņa kolÄ“Ä£i nenoliedz un pat stāsta, ka pÄ“dÄ“jā laikā viņš sākot saprast nepatikšanas, kurās ieknābis, taču tas neatsver viņa pārāk vaļīgo valsts amatpersonas pienākumu interpretāciju daudzu gadu garumā un neatbrÄ«vo no atbildÄ«bas.

Savulaik Solvitas Ä€boltiņas lobÄ“ts, domājams, par personiski nokārtotajiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem, Aigars PÄ“tersons tika iecelts jau minÄ“tās valdes locekļa amatā, lai „veicinātu sadarbÄ«bu ar medicÄ«nas augstskolām, uzlabojot apmācÄ«bas kvalitāti”, kas, raugoties no nodokļu maksātāju viedokļa, ir nelietderÄ«ga finanšu lÄ«dzekļu tÄ“rÄ“šana, jo ceturtais valdes loceklis BÄ“rnu slimnÄ«cai saskaņā ar tiesisko regulÄ“jumu nav nepieciešams, nekādu „sadarbÄ«bu vai apmācÄ«bas kvalitāti” viņš nav uzlabojis, no valdes darba viņš maz ko saprot, taču viņa rÄ«cÄ«bā vÄ“rojams tipisks klientelisms un nepotisms – BÄ“rnu Ä·irurÄ£ijas klÄ«nika tika organizÄ“ta pÄ“c Ä£imenes uzņēmuma parauga, jo vadÄ«ba gan RÄ«gas Stradiņa universitātes BÄ“rnu Ä·irurÄ£ijas katedrā, gan sabiedrÄ«bas klÄ«nikā, gan pat „Latvijas bÄ“rnu Ä·irurgu asociācijā” ir koncentrÄ“ta vienas Ä£imenes rokās.

Fakts, ka šÄdu ar valsts amatpersonas Ä“tiku nesaderÄ«gu rÄ«cÄ«bu gadiem ilgi klusÄ“joši atbalsta gan RSU rektors, gan slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja un citi valdes locekļi, liecina par nepietiekošu izpratni par valsts amatpersonas galveno pienākumu – izmantot tai uzticÄ“to varu tikai sabiedrÄ«bas interesÄ“s.

Turklāt labas attiecÄ«bas ar raidÄ«juma „Nekā personÄ«ga” vadÄ«tāju Ilzi Jaunalksni, kuras arÄ« veidojušÄs personiskas pazÄ«šanās rezultātā, iedrošina šÄdu rÄ«cÄ«bu, jo par zināmiem nopelniem korupcijas atklāšanas skandālā bÄ“rnu slimnÄ«cā viņa „mazā korupcija” netiks samanÄ«ta.

Parasti šÄdi interešu konflikti ar laiku beidzas ar krahu, jo samezglojumi personisko attiecÄ«bu frontÄ“ neizbÄ“gami negatÄ«vi ietekmÄ“ darbu – bÄ“rnu ārstÄ“šanu bÄ“rnu Ä·irurÄ£ijas klÄ«nikā. Tieši pÄ“dÄ“jā laikā profesors PÄ“tersons izrāda apbrÄ«nojamu varonÄ«bu cīņā pret citu klÄ«niku interesÄ“m, slimnÄ«cas virsārstu un pat pašas ÄŒakšas kundzes iecerÄ“m. Domājams, ka šÄda, iepriekš nemanÄ«ta, aktivitāte bÅ«s izskaidrojama ar sacensÄ«bu par to, kurš bÅ«s nākamais BÄ“rnu slimnÄ«cas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs – PÄ“tersons vai BluÄ·e.

LÄ«dzÄ«gi arÄ« Ināra BluÄ·es kundze labprāt redzÄ“tu sevi valdes priekšsÄ“dÄ“tājas amatā, jo, viņasprāt, veselÄ«bas aprÅ«pÄ“ vienÄ«gais motÄ«vs ir nauda. Tieši viņa ir atbildÄ«ga par daudzu deformāciju iedibināšanu veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanā valstÄ«, kuru dēļ tika padzÄ«ta no galvenā veselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“tāja vadÄ«bas. Viņas tur sen vairs nav, taču deformācijas joprojām ir, turklāt nu beidzot viņa pati arÄ« tās ir samanÄ«jusi, tikai mainÄ«t neko vairs nevar.

Ar bijušÄ valsts sekretāra Muciņa kunga svÄ“tÄ«bu un fiktÄ«va konkursa palÄ«dzÄ«bu nonākusi valdes locekļa amatā, viņa savu izpratni par lietu kārtÄ«bu realizÄ“ BÄ“rnu slimnÄ«cā. BluÄ·es kundzes izstrādātajā darba samaksas sistÄ“mā ir pamanāmi darba tiesiskās attiecÄ«bas regulÄ“jošo likumu un citu normatÄ«vo aktu pārkāpumi, kas sabiedrÄ«bā strādājošajiem nenodrošina vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas uz darbu un taisnÄ«gu darba samaksu. SlimnÄ«cas finanšu rÄ«cÄ«ba ik gadus tiek plānota, cerot uz papildu lÄ«dzekļiem gada nogalÄ“ – pÄ“c bÅ«tÄ«bas zināmā mÄ“rā „reketÄ“jot” valsti, kas no valsts pārvaldes viedokļa ir nepieļaujama rÄ«cÄ«ba.

Valdes locekle Zane Straume, kuras pārziņā it kā nodoti medicÄ«nas jautājumi, lÄ«dz pÄ“dÄ“jam pusgadam gandrÄ«z nevienu jautājumu faktiski nerisināja, jo tos visus izlÄ“ma valdes priekšsÄ“dÄ“tāja. Tagad, kad ÄŒakšas kundze BÄ“rnu slimnÄ«cai vairs velta tikai nelielu daļu sava diženuma un laika, arÄ« Straumes kundze ir sasparojusies un cenšas kaut ko risināt. Parasti gan sanāk kā parasti, bet gribÄ“ja taču kā labāk! TomÄ“r tas viņai neliedz baudÄ«t dažas privilÄ“Ä£ijas, piemÄ“ram, saņemt lielu algu, izmantot nepamatoti dārgu mobilo telefonu vai iepirkt Ä«paši dārgas medicÄ«nas ierÄ«ces vienai konkrÄ“tai pacientu grupai, kurai viņa kā ārste nodrošina narkozi, kamÄ“r citi pacienti vistiešÄkajā veidā tiek diskriminÄ“ti. ŠÄda rÄ«cÄ«ba ir pretrunā ne tikai ar valsts amatpersonas, bet arÄ« ar ārsta Ä“tiku.

Kopsavilkumā - nav pieļaujama tādas rÄ«cÄ«bas turpināšana, ka valsts kapitālsabiedrÄ«bas valdÄ“ strādā cilvÄ“ki, kuri rupji pārkāpj valsts amatpersonas Ä“tikas principus, šÄdi turpinot degradÄ“t publiskās pārvaldes Ä“tiskumu un sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos valsts institÅ«cijām. Politiski atbildÄ«gi bÅ«tu atsaukt šos solidāri atbildÄ«gos slimnÄ«cas valdes locekļus pilnvaru pārkāpšanas un pienākumu nepienācÄ«gas izpildes dēļ, neizmaksājot atlaišanas pabalstus, organizÄ“t godÄ«gu konkursu, uzaicinot kandidātu izvÄ“rtÄ“šanā un lÄ“muma pieņemšanā piedalÄ«ties nevalstisko profesionālo organizāciju pārstāvjiem.

VeselÄ«bas nozarÄ“ var atrast profesionālus, iniciatÄ«vas bagātus un godÄ«gus potenciālos vadÄ«tājus, kuri bÅ«s gatavi kā rÅ«pÄ«gi saimnieki vadÄ«t BÄ“rnu un Stradiņa slimnÄ«cas. ÄŒakšas kundzes mobinga un bosinga talantus savukārt varÄ“tu labi izmantot, ieceļot viņu kādā vadošÄ amatā VeselÄ«bas ministrijā vai VeselÄ«bas inspekcijā, kas rÅ«pÄ“tos par kapitālsabiedrÄ«bu pārvaldÄ«bas uzraudzÄ«bu. PierādÄ«jumi liecina, ka secÄ«ga rotācija publiskajā pārvaldÄ“ mazina korupcijas riskus un tikai veicina pārvaldÄ«bu.