Iesaki rakstu:

Sākumā Ä«sumā jāpiemin Eiropas garÄ«gais tÄ“vs. ES politiÄ·i ļoti godā Paneiropas savienÄ«bas dibinātāju un apvienotās Eiropas ideologu Rihardu Kudenhovu – Kalergi (1894-1972;  Austroungārijas aristokrāta un diplomāta dÄ“ls, māte – Aojama Micuko, viena no pirmajām jāpānietÄ“m, kura emigrÄ“ja uz Eiropu), kuru viņi sauc par Eiropas SavienÄ«bas garÄ«go tÄ“vu. Viņa 20.gadsimtā sarakstÄ«tie darbi “Paneiropa” un “Cīņa par Paneiropu” ir labi zināmi un tiek uzskatÄ«ti par Eiropas bÅ«vniecÄ«bas manifestu. Šajos darbos ir izklāstÄ«ti ES radÄ«šanas mÄ“rÄ·i un uzdevumi, kuri lÄ«dz pat šai dienai paliek nemainÄ«gi. 

Viens no šÄdiem mÄ“rÄ·iem ir vienotas “eiropiešu nācijas” radÄ«šana. Uzskatot, ka nācijas radÄ«šana, balstoties uz asinsradniecÄ«bu, ir dziļi nepareiza pieeja, Kudenhovs – Kalergi tai pretstatÄ«ja gara radniecÄ«bu, definÄ“jot vienoto “eiropiešu nāciju” kā garÄ«gu kopÄ«bu, kurai ir kopÄ“ji garÄ«gie skolotāji (1).

Lai atrisinātu nacionālo jautājumu, viņš piedāvāja atdalÄ«t nāciju no valsts, lai nacionalitāte kļūtu par katra personÄ«go lietu. Un tā kā šai gadÄ«jumā pilsonÄ«bas jautājums kļūs otršÄ·irÄ«gs, tas pilnÄ«bā atrisinās valstu robežu jautājumu: “Ir tikai viens radikāls paņēmiens, kā taisnÄ«gi un uz ilgu laiku atrisināt Eiropas robežu problÄ“mas. Tas ir nevis robežu pārnešanas ceļš, bet gan robežu likvidācija” (2).

TomÄ“r tas ir tikai paneiropiešu sabiedriskā projekta virsslānis [domāts mazzinošajām masām]. Savu Eiropas galÄ“jās pārbÅ«ves sapratni Kudenhovs – Kalergi izklāstÄ«ja 1925.gadā mazā tirāžā iznākušÄ grāmatā “Praktiskais ideālisms” (3), kurā viņš aprakstÄ«ja Eiropas nākotni un parādÄ«ja, kā izskatÄ«sies “eiropiešu nācija.”

Galvenā Kudenhova – Kalergi ideja bija jÅ«daisma garÄ«gās lÄ«derÄ«bas Eiropas civilizācijā pamatojums un nepieciešamÄ«ba pārvÄ“rst ebrejus par “garÄ«gi vadošo Eiropas rasi”. No visas eiropiešu masas, ko Kudenhovs – Kalergi sauc par “kvantitātes cilvÄ“kiem”, viņš izdala divas “kvalitātes cilvÄ“ku” rases – dižciltÄ«go dzimtas un ebrejus, kam pÄ“c viņa domām kopā ir jāveido nākamo eiropiešu aristokrātiju. Bet par Eiropas kodola kodolu viņš uzskatÄ«ja ebrejus gan dēļ to “Ä«pašÄs etniskās attieksmes pret pasauli”, gan arÄ« dēļ to prāta spÄ“ju pārākuma. Ebreji pÄ“c viņa domām bija prāta dižciltÄ«gie jeb garÄ«gā aristokrātija, kas ieņem lÄ«derpozÄ«cijas cīņā par cilvÄ“ces vadÄ«bu. Par tipiskiem šÄ«s “garÄ«gās aristokrātijas” pārstāvjiem Kudenhovs – Kalergi uzskatÄ«ja Ferdinandu Lasalu, Ä»evu Trocki – Bronšteinu, Albertu Einšteinu, AnrÄ« Bergsonu un citus.

Kas attiecas uz pārÄ“jiem – “kvantitātes cilvÄ“kiem”, tad par viņiem Kudenhovs – Kalergi rakstÄ«ja: “Tālākas nākotnes cilvÄ“ks bÅ«s jauktu asiņu. Rases un šÄ·iras izzudÄ«s dēļ telpas, laika un aizspriedumu pārvarÄ“šanas. Nākamā eirāziešu – negroÄ«du rase, kura ārÄ“ji bÅ«s lÄ«dzÄ«ga seniem Ä“Ä£iptiešiem, aizstās tautu un personÄ«bu dažādÄ«bu.” Eiropas nākotni Kudenhovs – Kalergi redzÄ“ja tajā, ka eiropieši sajaucas ar citām rasÄ“m un tautām un izzÅ«d kā nacionālas individualitātes, bet šo tautu elites nomainÄ«s ebreju garÄ«gā vadoņu kasta.

Tas, kas pašreiz notiek Eiropas SavienÄ«bā pilnÄ«bā iekļaujas tajos projektu aprakstos, ko izklāstÄ«ja ES garÄ«gais tÄ“vs. Un ir acÄ«mredzams, ka šie projekti nav savietojami ne ar nacionālu valstu, nacionālo robežu un pašu nāciju saglabāšanu. Tā ka Eiropas SavienÄ«bas politiÄ·i, realizÄ“jot ārprātÄ«gu migrācijas politiku, pilnÄ«bā apzinās, ko dara.

Eiropas saimnieki

Pašreiz mÅ«su acu priekšÄ notiekošais labi izplānotais un vadāmais “migrācijas haoss” Eiropā nav nejauši uzplÅ«di, bet gan ir svarÄ«ga taktiska operācija ceļā uz fundamentālu Eiropas pārbÅ«vi, ir daļa no nacionālo valstu demontāžas plāna, kā arÄ« veids kā nostiprināt Eiropas SavienÄ«bu, kuras vadÄ«ba pārstāv nevis pilsoņu intereses, bet gan lielā Eiropas transnacionālā biznesa intereses, kurš ir daļa no globālām pārnacionālām struktÅ«rām.

SvarÄ«ga loma te ir 1983.gadā izveidotajam Eiropas rÅ«pnieku apaļajam galdam jeb Eiropas apaļajam galdam (EAG), kurš apvieno 45 lielākās Eiropas korporācijas, starp kurām visietekmÄ«gākās ir Bayer, Shell, BP, Daimler Chrysler, Ericsson, Nestlé, Nokia, Petrofina, Renault, Siemens, Solvay, Total un Unilever, kuru vadÄ«tāji regulāri piedalās Bilderbergas kluba sanāksmÄ“s. Pašreiz EAG vada zviedru kompānijas Ericsson direktoru padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Leifs Johansons.

EAG ir galvenā spiedienu izdarošÄ grupa, kurai ir izšÄ·iroša ietekme uz augsti stāvošiem Eiropas politiÄ·iem un kura nodrošina stratÄ“Ä£isko aliansi starp lielo biznesu un Eiropas Komisiju. Galvenais EAG uzdevums ir mainÄ«t Eiropas pārvaldÄ«bas mehānismus lielā biznesa interesÄ“s un viena lÄ“mumu pieņemšanas centra izveide.

Augstākā lÄ«meņa menedžeru “apstrāde” un kadru atlase ir novedusi lÄ«dz tam, ka, ja 1980. gados EAG iekšienÄ“ vÄ“l bija vÄ“rojamas protekcionistu un globālistu grupas, tad uz 1990. gadu sākumu tika panākta pilnÄ«ga vienprātÄ«ba tirgu un robežu atvÄ“rtÄ«bas ziņā un atlantisma ideju atbalstā (4).

SvarÄ«gākais EAG šodienas jautājums ir Transatlantijas tirdzniecÄ«bas un investÄ«ciju partnerÄ«bas (TTIP) parakstÄ«šana, ko Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons nosauca par “pašu galveno divpusÄ“jo tirdzniecÄ«bas lÄ«gumu vÄ“sturÄ“” (5). TTIP, kāds tas bija iecerÄ“ts, ir jānodrošina korporāciju pilnÄ«ga kontrole pār ekonomiku un sociālo sfÄ“ru, maksimāli minimizÄ“jot valstu regulÄ“jumus. TāpÄ“c pārrunas par šo projektu notika aiz slÄ“gtām durvÄ«m, un tas tiek turÄ“ts slepenÄ«bā no Eiropas sabiedrÄ«bas.

TTIP sagatavošanas hronoloÄ£ija ir sekojoša: 1990.gadā tiek pieņemta “Transatlantiskā deklarācija”, 1995.gadā no biznesa pārstāvjiem tiek izveidota “Transatlantiskais biznesa dialogs”, 1998.gadā tiek izveidota konsultatÄ«vā komiteja “Transatlantiskā ekonomiskā partnerÄ«ba”, 2007.gadā tiek izveidota “Transatlantiskā ekonomiskā padome”, kura sastāv no vadošajām Rietumvalstu firmām. Visbeidzot 2011.gadā tika izveidota ekspertu grupa, kura 2013.gadā ieteica uzsākt pārrunas par lÄ«guma noslÄ“gšanu.

Ar TTIP saistÄ«tos dokumentus gatavo Transatlantiskais politiskais tÄ«kls (TPT) – ietekmÄ«gs institÅ«ts, kurš strādā ne tikai uz transatlantiskā tirgus izveidi 2020.gadā, bet arÄ« uz Eiroamerikāņu militāri – politiskā bloka izveidi. TPT tika izveidots 1992.gadā un tas apvieno Eiropas parlamentāriešus, ASV kongresmeņus un lielā biznesa pārstāvjus. FinansÄ“ šo struktÅ«ru lielākās korporācijas un bankas (Boeing, Ford, IBM, Microsoft, Siemens, BASF, Deutsche Bank, Bertelsmann) un tā balsts ir vadošie Rietumvalstu smadzeņu centri (Starptautisko attiecÄ«bu karaliskais institÅ«ts (Chatham House), Aspena institÅ«ts, Eiropas – Amerikas biznesa padome, Starptautisko attiecÄ«bu padome, Brukingsa institÅ«ts u.c.) (6).

EAG galvenās lomas TTIP projektā rādÄ«tājs ir 2013.gada martā (pÄ“c A.Merkeles un F.Olanda tikšanās ar EAG vadÄ«bu) izveidotā franču – vācu darba grupa par vienotas starptautiskas tirdzniecÄ«bas stratÄ“Ä£ijas radÄ«šanu , kas kalpotu Eiropas lielāko kompāniju interesÄ“m, kuru pārstāvji arÄ« kļuva par darba grupas dalÄ«bniekiem. Kā izteicās viens apskatnieks, “EAG prasÄ«ba ir likt Eiropas SavienÄ«bai kalpot saviem uzņēmumiem un nekas vairāk” (7). ŠÄ« darba grupa izvirzÄ«ja 32 ultraliberāla un antisociāla tipa priekšlikumus, kas arÄ« bija pamats ES – ASV pārrunām par TTIP. Galvenais te ir tirgu atvÄ“rtÄ«ba, investÄ«ciju aizsardzÄ«ba un darba tirgus reformas “konkurÄ“tspÄ“jas paaugstināšanai”.

2015.gada jÅ«lijā Eiroparlaments, izmantojot tādu ietekmÄ“šanas lÄ«dzekli kā “krievu draudi” un eiroatlantiskās solidaritātes nepieciešamÄ«ba, pieņēma TTIP atbalstošu rezolÅ«ciju (436 eirodeputāti bija par, 241 pret). Lai gan šai rezolÅ«cijai nav obligāts raksturs, tā parāda spÄ“ku samÄ“ru Eiroparlamentā, kuram bÅ«s jaratificÄ“ TTIP. Īpaši jāuzsver, ka arÄ« šajā etapā ES varasiestādes nepieļāva sabiedrisko apspriešanu, jo lielākā daļa eiropiešu neatbalsta TTIP, kas padarÄ«s korporācijas par visspÄ“cÄ«gām un uz visiem laikiem iznÄ«cinās vÄ“l pāri palikušÄs Eiropas cilvÄ“ku vÄ“rtÄ«bas (8).

Diemžēl nekādu nopietnu pretestÄ«bu TTIP nesastop dēļ Eiropas sabiedrÄ«bas dziļās dezintegrācijas, kas ir jau 20 gadus notiekošÄs demogrāfiskās revolÅ«cijas sekas, kas savukārt ir viens no galvenajiem korporāciju varu nostiprinošajiem faktoriem.

Eiropas valstu nāciju aizstāšana

Šo revolÅ«ciju daudzi pÄ“tnieki sauc par demogrāfisko, jo Eiropa ir pārstājusi atražot savus iedzÄ«votājus. Uz 2050.gadu, neskaitot imigrantus, pašreizÄ“jo 728 miljonu eiropiešu vietā bÅ«s 600 miljoni. Eiropas iedzÄ«votāju zudums lÄ«dzinās pašreizÄ“jās Vācijas, Polijas, Dānijas, NorvÄ“Ä£ijas, Zviedrijas un Somijas iedzÄ«votāju kopsummai. PÄ“dÄ“jo reizi tik ievÄ“rojama Eiropas iedzÄ«votāju skaita samazināšanās notika mÄ“ra epidÄ“mijas laikā 1347. – 1352. gadā (9).

Īpaši bÄ“dÄ«ga situācija ir Vācijā (uz 250.gadu tās iedzÄ«votāju skaits var samazināties no 82 uz 59 miljoniem cilvÄ“ku), Latvijā, Ungārijā un PortugālÄ“. Tajās valstÄ«s, kurās dzimstÄ«ba ir salÄ«dzinoši augstā lÄ«menÄ« (Lielbritānijā, Francijā, Zviedrijā), tas tiek panākts pārsvarā uz musulmaņu imigrantu rÄ“Ä·ina. Kā atklāti reiz atzinās Vācijas ārpolitikas padomes Krievijas un NVS nodaļas direktors A.Rars, “mÄ“s esam krustcelÄ“s, un ir grÅ«ti pateikt, kur tās mÅ«s novedÄ«s … Jā, var teikt, ka “baltā rase” izmirst … Atklāti par to runāt pagaidām ir grÅ«ti, jo ir elektorāts".

Politiskā bezspÄ“cÄ«ba šai jautājumā padara Eiropas SavienÄ«bu par nespÄ“jÄ«gu saglabāt sociālo lÄ«dzsvaru: darbarokas drÄ«zumā katastrofāli sāks pietrÅ«kt, kas aktualizÄ“s jautājumu par esošÄs sociālās nodrošināšanas sistÄ“mas saglabāšanu. Pagaidām Eiropā vÄ“l strādā tās paaudzes, kuras piedzima demogrāfiskā buma laikā pÄ“c Otrā pasaules kara, bet ar viņu aiziešanu pensijā situācija dramatiski mainÄ«sies. TāpÄ“c Eiropas politiÄ·u drudžainās darbÄ«bas, paaugstinot pensijas vecumu, pārskatot invalÄ«du atbalsta shÄ“mas, ir saistÄ«tas ar mÄ“Ä£inājumu maksimāli attālināt dzÄ«ves lÄ«meņa, sociālo standartu un patÄ“riņa krituma mirkli.

NovÄ“rst to var imigrantu plÅ«smas palielināšanās. Kā ir norādÄ«ts vienā no slepeniem Francijas valdÄ«bas ziņojumiem vÄ“l 2000. gados, Eiropas SavienÄ«bai nav citas alternatÄ«vas kā ievest 75 miljonus migrantu (10). Tāda ir ES saglabāšanas cena. Franču eksperti šai ziņojumā vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka tas nākotnÄ“ radÄ«s daudz problÄ“mu.

TomÄ“r pašreizÄ“jā Eiropas politiÄ·u Ä£enerācija savu kursu nemainÄ«s: jā viņi skaļi paziņos par multikulturālisma politikas izgāšanos, veiks ārišÄ·Ä«gas uz publiku vÄ“rstas antimigrantu akcijas, tomÄ“r kopÄ“jais uzsvars uz ieceļotājiem paliks nemainÄ«gs – tā ir transatlantiskās šÄ·iras stratÄ“Ä£iskā lÄ«nija, kas atbilst viņu interesÄ“m.

Uz 2000. gadu sākumu pÄ“c oficiāliem datiem Eiropas kontinentā katru gadu meklÄ“ja patvÄ“rumu apmÄ“ram 400 tÅ«kstoši cilvÄ“ku, bet caur visdažādākajiem nelegālajiem kanāliem uz Eiropu ik gadu izbrauca vairāk kā pusmiljons cilvÄ“ku. Pašreiz kopÄ“jais nelegālo imigrantu skaits Eiropā ir apmÄ“ram 5 – 7 miljoni cilvÄ“ku (skaitlis ir ļoti aptuvens, jo oficiālā ES statistika šai ziņā nedod nekādus ciparus). Visvairāk nelegāļu ir sakoncentrÄ“jušies Francijā, Vācijā, Itālijā un Spānijā – katrā no tām apmÄ“ram 1 – 1,15 miljons un katru gadu to skaits pieaug par 100 tÅ«kstošiem. Galvenās imigrantu plÅ«smas gāja un iet no Ziemeļāfrikas uz Spāniju un no Turcijas caur GrieÄ·iju un Albāniju uz Itāliju. 2011.gads (amerikāņu izraisÄ«tā “arābu pavasara” gads) Eiropai šai ziņā kļuva par robežu, kad tikai pirmo desmit mÄ“nešu laikā tika fiksÄ“ti 113 tÅ«kstoši robežu šÄ·Ä“rsošanas gadÄ«jumi (11). Jau 2014.gadā bÄ“gļu skaits, kuri nokļuva Eiropā šÄ·Ä“rsojot VidusjÅ«ru, bija 626 tÅ«kstoši cilvÄ“ku (12). 2015.gadā šis rādÄ«tājs bÅ«s ievÄ“rojami lielāks.

Šogad pÄ“c Starptautiskās darba organizācijas (ILO) datiem no 175 miljoniem pasaules migrantu 56 miljoni dzÄ«vo Eiropā, no kuriem 27,5 miljoni veic tur ekonomisko darbÄ«bu. Dažās Eiropas valstÄ«s, piemÄ“ram, Luksemburgā un ŠveicÄ“, nodarbināto migrantu Ä«patsvars sasniedz 25% no visiem nodarbinātajiem (13). Pārsvarā viņi strādā darbavietās, kas vietÄ“jiem iedzÄ«votājiem nešÄ·iet pievilcÄ«gas: netÄ«rs, smags darbs, kuram nav nepieciešama kvalifikācija, zemas un vidÄ“jas kvalifikācijas darbs apkalpojošÄ sfÄ“rā, kopšanas un sakopšanas darbs privātajā sfÄ“rā, saimniecÄ«bas un tÅ«risma sfÄ“ras sezonālie darbi.

DaudzskaitlÄ«gs un praktiski nekontrolÄ“jams pasaules darba tirgus segments ir nelegālie imigranti, kuru daudzums pÄ“c ILO datiem ir 1/3 no visiem starptautiskajiem migrantiem. Nodarbināti viņi pārsvarā ir mazā biznesa vai Ä“nu ekonomikas sektorā, kuras apjoms visā pasaulÄ“ pastāvÄ«gi pieaug. PÄ“c Eirokomisijas datiem atsevišÄ·Äs Eiropas valstÄ«s Ä“nu ekonomika nodrošina no 8% lÄ«dz 30% no IKP, vidÄ“ji Eiropā Ä“nu ekonomika nodrošina 20% no IKP.

Neskaitot Austrumeiropu, valstis ar vislielāko Ä“nu ekonomiku ir GrieÄ·ija (30-35% no IKP), Itālija (27,8%) un Beļģija (23,4%). VidÄ“ji rādÄ«tāji ir Īrijai, Francijai un Vācijai – no 14,9% lÄ«dz 16,3% (14). Īpaši strauji Ä“nu ekonomika sāka augt pÄ“c 2008.gada globālās ekonomiskās krÄ«zes. NozÄ«mÄ«gākais tās elements ir narkotiku tirdzniecÄ«ba, par kuras bāzi Eiropā kalpo Kosova. Narkotiku tirdzniecÄ«ba ir plaši sazarota, tajā ir iesaistÄ«ti Kosovas albāņi, bulgāru un turku mafija, čehu kurjeri, angļu dÄ«leri un itāļu Cosa Nostra (15). Un tas viss ir tikai zemākais lÄ«menis sistÄ“mai, kurā ir iesaistÄ«tas ietekmÄ«gas Viseiropas starptautiskas struktÅ«ras ar ļoti stingru atbalstu specdienestos. Narkomafija Eiropas valstu valdÄ«bās spÄ“lÄ“ “neredzamā menedžera” lomu. Nelegālie imigranti narkomafijai ir neaizstājams resurss, no kura narkobiznesa sistÄ“mā tiek uzņemti arvien jauni cilvÄ“ki, kurus Eiropas sabiedrÄ«ba ir atstājusi bezizejas situācijā.

Eiropa ir kļuvusi par vietu, kur notiek dziļa cilvÄ“ku etnokultÅ«ras pārveidošana, kas drÄ«zumā var pārvÄ“rsties par sava veida “kausÄ“šanas krāsni”. Eiropieši sajaukti ar citiem etnosiem, kuri jau ir sajaukušies savā starpā, tik tiešÄm nākotnÄ“ izveidos jaunu klejotāju nāciju.

Dāvana biznesam

PašreizÄ“jais imigrācijas vilnis ir bezprecedenta. Uz Eiropu virzās ļoti labi organizÄ“ta bÄ“gļu plÅ«sma, ko galvenokārt ir radÄ«jusi situācija SÄ«rijā, no kuras uz blakusvalstÄ«m jau ir izbraukuši apmÄ“ram 4 miljoni cilvÄ“ku. PÄ“c ANO bÄ“gļu aÄ£entÅ«ras datiem šÄ« ir visnopietnākā bÄ“gļu krÄ«ze pÄ“dÄ“jo 25 gadu laikā (16). Eiropā kopš gada sākuma ir ieradušies 500 tÅ«kstoši cilvÄ“ku, bet vienā pašÄ augusta mÄ“nesÄ« tika reÄ£istrÄ“ti 156 tÅ«kstoši bÄ“gļu. Tiek prognozÄ“ts, ka šÄ« gada laikā uz VidusjÅ«ras piekrasti varÄ“tu pārcelties apmÄ“ram 1 miljons bÄ“gļu (17).

Interesanti, ka aprakstot bÄ“gļu grÅ«tÄ«bas, masu mÄ“diji noklusÄ“ jautājumu par to, kurš finansÄ“ un organizÄ“ šÄ«s bÄ“gļu plÅ«smas, un kāpÄ“c liela daļa bÄ“gļu ir veselÄ«gi jauni vÄ«rieši, kuri meistarÄ«gi pārvar uz robežām izvietotās barjeras. Tiesa gan pÄ“dÄ“jā laikā tomÄ“r sāka parādÄ«ties informācija par pārceļošanas sponsoriem, kas ļauj secināt, ka pašreizÄ“jā bÄ“gļu krÄ«ze ir mākslÄ«gi radÄ«ta.

Austrijas žurnālists, atsaucoties uz avotu specdienestos, ziņo, ka ar bÄ“gļu plÅ«smas organizÄ“šanu ir saistÄ«tas amerikāņu organizācijas un fondi, kuri apmaksā bÄ“gļu “gidu” pakalpojumus, kuri arÄ« pārvieto imigrantus uz Eiropu. Citi žurnālisti min “cilvÄ“ktiesÄ«bu aizsardzÄ«bas organizācijas”, kuras finansÄ“ Rotšildu klans. Bet serbu izdevums “Resat”, pÄ“c rÅ«pÄ«gas, labi organizÄ“tās Kosovas albāņu izbraukšanas mÄ“neša garumā izpÄ“tes, nāca klajā ar versiju, ka aiz tā stāv “Islāma valsts”, kura ir uzstādÄ«jusi sev uzdevumu nosÅ«tÄ«t uz Rietumeiropu 4000 kaujinieku (2000 it kā jau esot ieradušies uz vietas) (18).

RaksturÄ«gi, ka strauji ir izmainÄ«jusies arÄ« mÄ“diju intonācija, runājot par bÄ“gļiem. ArÄ« agrāk imigrantu liktenis bija traÄ£isks. Nelegālā imigrācija ir bijusi visu laiku jau kopš paša SÄ«rijas konflikta sākuma, bet neviens neizrādÄ«ja par bÄ“gļiem tādas rÅ«pes. Un te pÄ“kšÅ†i situācija strauji mainās. Kā raksta SÄ«rijas žurnālists un rakstnieks Mustafa al Mikdads, “tagad, kad viņu teroristiskais karš ir izlietojis ievÄ“rojamus mÅ«su resursus, mÅ«su jaunatnes imigrācijas organizÄ“šana ir pieņēmusi ievÄ“rojamus vÄ“rienus, kas liek domāt, ka ir sagatavots jauns plāns kā atņemt SÄ«rijai cilvÄ“cisko un zinātnisko potenciālu. Pie tam tas tiek darÄ«ts spiežot uz Rietumvalstu sabiedriskās domas jÅ«tām par “neizturamajām migrantu ciešanām”. … VarbÅ«t viņi pat pieņems speciālus noteikumus, kas bÅ«s attiecināmi tikai uz migrantiem no SÄ«rijas.  … IespÄ“jams tas ir pÄ“dÄ“jais solis, kurš patiešÄm var atņemt SÄ«rijai to vecuma kategoriju, kura var uzvarÄ“t terorismu un atjaunot valsti, kas nozÄ«mÄ“, ka tas ir tikai Rietumvalstu karojošÄs politikas turpinājums, tikai ar citām metodÄ“m…” (19).

Sāk izkristalizÄ“ties notikumu kopÄ“jā aina un kļūst redzama Eiropas valdošo slāņu dubultā stratÄ“Ä£ija “migrantu krÄ«zes” sakarā: sakoncentrÄ“t Eiropas centrā ekonomiski lietderÄ«gi izmantojamus migrantus un pārsÅ«tÄ«t radikālos elementus (“Islāma valsts” tā saucamos “guļošos aÄ£entus”) uz Austrumeiropu.

Lai gan prese runā par Briseles birokrātijas vājumu un tās bailÄ“m gaidāmā bÄ“gļu pieplÅ«duma priekšÄ, Eiropas lielajam biznesam šÄ« situācija ir visÄ«stākā dāvana un “brÄ«numains pārsteigums”, kas ļauj iegÅ«t lÄ“tu darbaspÄ“ku pirms TTIP spÄ“kā stāšanās. Kā rakstÄ«ja A.Rars, “tagad bÄ“gļus nÄ“sās uz rokām".

Vācijas uzņēmÄ“ju aprindas vienbalsÄ«gi atbalstÄ«ja migrantu uzņemšanu. Tā Vācijas federālās rÅ«pnieku apvienÄ«bas (BDI) prezidents un Bildenbergas kluba biedrs Ulrihs Grillo vÄ“l 2014.gada beigās paziņoja, ka Vācija jau sen ir migrantu zeme un ka tai tādai arÄ« ir jāpaliek (20). Viņam piebalso Vācijas ekonomikas ministrs un vicekanclers Zigmārs GabriÄ“ls, kurš paziņoja, ka migrantu uzplÅ«di palÄ«dzÄ“s Vācijai tikt galā ar iedzÄ«votāju novecošanos un kadru trÅ«kumu atsevišÄ·Äs jomās. “Ja mums izdosies ātri apmācÄ«t pie mums atbraukušos un iesaistÄ«t darbā, tad mÄ“s atrisināsim vienu no galvenajām mÅ«su ekonomikas nākotnes problÄ“mām – kvalificÄ“ta darbaspÄ“ka trÅ«kumu” (22). Intervijā Vācijas sabiedriskajai televÄ«zijai ZDF viņš norādÄ«ja, ka tuvāko gadu laikā Vācija spÄ“s katru gadu uzņemt vismaz 500 tÅ«kstošus bÄ“gļu (“Es par to nešaubos. IespÄ“jams mÄ“s pat spÄ“sim uzņemt vairāk bÄ“gļu”). Un patiešÄm, 2015.gadā Vācija, kā tiek plānots, pieņems no 800 tÅ«kstošiem lÄ«dz 1 miljonam  bÄ“gļu, kas ir četras reizes vairāk kā 2014.gadā (23).

ZÄ«mÄ«gi, ka Angela Merkele, nosaucot migrantu pieplÅ«dumu Eiropā par graujošu un norādot, ka šis process izmainÄ«s Vāciju, tai pat laikā apsolÄ«ja paātrināt patvÄ“ruma piešÄ·iršanas procedÅ«ru un izdalÄ«t papildus lÄ«dzekļus palÄ«dzÄ«bas sniegšanai bÄ“gļiem, ko viņa aicināja darÄ«t arÄ« citas valstis (24).

PÄ“c vācu analÄ«tiÄ·u atzinuma, 2030.gadā Vācijai bÅ«s nepieciešamas 6 miljoni darbavietu tādās sfÄ“rās kā viesnÄ«cu bizness, loÄ£istika, veselÄ«bas aizsardzÄ«ba un sociālā aprÅ«pe. BDI savukārt norāda, ka pie 6,4% bezdarba lÄ«meņa, valstij trÅ«kst 140 tÅ«kstoši inženieru, programmÄ“tāju un tehniÄ·u. Profesionāli – tehniskā apmācÄ«bu sistÄ“mā, kurā ir iesaistÄ«ta lielākā daļa valsts uzņēmumu, nav aizpildÄ«tas 40 tÅ«kstoši vietu. Bet analÄ«tiskais centrs Prognos norāda, ka gadÄ«jumā, ja nekas nemainÄ«sies, darbinieku deficÄ«ts palielināsies lÄ«dz 1,8 miljoniem uz 2020.gadu un lÄ«dz 3,9 miljoniem uz 2040.gadu (25). Ir arÄ« tādas prognozes, kuras apgalvo, ka uz 2030.gadu Vācijas ekonomikai trÅ«ks 10 miljoni strādājošo.

ŠÄdos apstākļos tie 10 miljardi eiro, ko Vācija grasās iztÄ“rÄ“t bÄ“gļu uzņemšanai 2016.gadā (uz budžeta pārpalikuma 21 miljardu eiro apmÄ“rā rÄ“Ä·ina), nav nemaz tik liela summa (26). Kas attiecas uz imigrantu integrÄ“šanu darba tirgÅ«, tad tiek plānots paplašināt 2013.gada programmu The Job of my Life ar valodas apmācÄ«bām un aroda apguvi, kas tika izstrādāta darba meklÄ“tājiem no citām ES valstÄ«m. Jau tagad, kā norāda Grillo, vietÄ“jā lÄ«menÄ« arvien vairāk kompāniju atver durvis iebraucÄ“jiem. Bizness ir sagatavojis priekšlikumu sarakstu, lai paātrinātu profesionālās kvalifikācijas un izglÄ«tÄ«bas atzÄ«šanas procedÅ«ru un piedāvā finansÄ“t valodas apmācÄ«bas.

Morāli imigrantu pieplÅ«dumam ir sagatavoti arÄ« paši vācieši. Saskaņā ar ZDF aptauju, ja jÅ«lijā bÄ“gļu uzņemšanu atbalstÄ«ja 54% vāciešu, tad augustā jau 60%. Bet pÄ“c žurnāla “Spiegel” datiem, augusta beigās puse vāciešu gribÄ“ja, lai Vācija uzņem vÄ“l vairāk bÄ“gļu.

Vācu kārtība

BÄ“gļu pieplÅ«duma gaitā Eiropas mÄ“diji aktÄ«vi apstrādāja eiropiešus iecietÄ«bas un viesmÄ«lÄ«bas garā, pat nekautrÄ“joties veikt falsifikācijas kā tas bija ar Turcijas krastā izskaloto sÄ«riešu bÄ“rnu (27). Eirokomisija nepārtraukti atkārto par morālo pienākumu, ŽenÄ“vas konvenciju un ES pamattiesÄ«bu hartu. Ar Ä«pašu daiļrunÄ«bu izceļas Ž.K.Junkers, kurš Eiropas Parlamentā teica sirdi plosošu runu par Eiropu kā “stabilu ostu un cerÄ«bas vietu”. Parlaments aplaudÄ“ja. Gala rezultātā Eiroparlaments aicināja likt SavienÄ«bas politikas centrā solidaritāti un radÄ«t “harmonisku un efektÄ«vu patvÄ“ruma sistÄ“mu ES mÄ“rogos ar mÄ“rÄ·i taisnÄ«gi sadalÄ«t patvÄ“ruma meklÄ“tājus".

Bet tālāk sekoja proza. Paziņojot par visu 28 valstu morālo pienākumu uzņemt bÄ“gļus, A.Merkele un Zviedrijas premjerministrs pieprasÄ«ja sadalÄ«t atbildÄ«bas (28). Ar tādu plānu nāca klajā BerlÄ«ne un ParÄ«ze, ko publiskoja Ž.K.Junkers un apstiprināja Eiroparlaments. Tas paredzÄ“ja 160 tÅ«kstošu bÄ“gļu (120 tÅ«kstošus no Itālijas, GrieÄ·ijas un Ungārijas un 40 tÅ«kstošus bÄ“gļu, kuri jau ir Eiropā) sadalÄ«šanu starp 22 valstÄ«m – 26% Vācijai, 20% Francijai, 12% Spānijai. Pie tam kvotu sistÄ“ma ir obligāta izpildei (“mums nav nepieciešama poÄ“zija”, paziņoja Junkers) un pret valstÄ«m, kuras atteiksies uzņemt bÄ“gļus, var tikt pielietotas finanšu sankcijas. Šis plāns tika pozicionÄ“ts kā steidzams pasākums, pÄ“c kā tiks izstrādāts “pastāvÄ«gs mehānisms”. Tāpat ir paziņots par speciāla fonda izveidošanu nākamajām iespÄ“jamajām krÄ«zÄ“m 1,8 miljardu eiro apmÄ“rā (29).

TomÄ“r pieņemot šo plānu, Vācija mÄ“Ä£ina aizsargāt sevi no radikāliem elementiem. “Migrācijas haosa” laikā enerģētikas eirokomisārs Ginters Etingers paziņoja, ka Vācijas konstitÅ«cijā ir jāievieš izmaiņas, kas ļaus paātrināt lÄ“muma pieņemšanu gan par bÄ“gļa statusa piešÄ·iršanu, gan par atteikumu piešÄ·irt bÄ“gļa statusu. Pie tam otrs variants attieksies uz migrantiem no t.s. drošÄm valstÄ«m, kurās nenotiek karadarbÄ«ba. Pie šÄdām valstÄ«m tiek pieskaitÄ«tas visas ES dalÄ«bvalstis, Gana, Senegāla, Serbija, MaÄ·edonija, Bosnija – Hercegovina, Melnkalne, Albānija un Kosova. Pie tam no Balkānu valstÄ«m lÄ«dz šim nāca lÄ«dz pat 40% bÄ“gļu, attiecÄ«gi viņiem vai nu atteiks statusa piešÄ·iršanu, vai aizsÅ«tÄ«s atpakaļ uz mājām (30).

Kvotu jautājums saliedÄ“ja Vāciju un Franciju, bet radÄ«ja opozÄ«ciju no t.s. Višegradas grupas valstÄ«m (Polija, Ungārija, ÄŒehija un Slovākija), kurām nav pieredzes bÄ“gļu izvietošanā un kuras negrib uzņemt pie sevis pavÄ“lÄ“to daudzumu. TomÄ“r vāciešiem ir pietiekami daudz paņēmienu kā izdarÄ«t spiedienu uz kaimiņiem. 2015.gada 13.septembrÄ« Vācija ieviesa pasu kontroli uz Austrijas robežas un apstādināja savu dalÄ«bu Šengenas lÄ«gumā. Tas atstāja iespaidu, vÄ“l jo vairāk tādēļ, ka Vācijas iekšlietu ministrs paziņoja, ka šÄ« darbÄ«ba tiks realizÄ“ta uz visām Vācijas robežām. Gala rezultātā jautājumu par kvotām pārcÄ“la uz ārkārtas iekšlietu ministru sanāksmi 14.septembrÄ«, bet arÄ« tur ne par ko nevienojās.

Tai pat laikā 12.septembrÄ« slavenais globālisma ideologs, Brain Bri biedrs un Francijas ebreju organizāciju (CRIF) prezidents Žaks AtalÄ« deva interviju beļģu avÄ«zei Lesoir, kurā viņš apsveica sagaidāmo tautÄ«bu un rasu sajaukšanos: “No tā brīža, kad mÄ“s atzÄ«stam, ka brÄ«vÄ«bām ir fundamentāls raksturs, pirmā no tām ir pārvietošanās brÄ«vÄ«ba. … Šie cilvÄ“ki pārvÄ“rtÄ«s Eiropu par pirmo pasaules lielvalsti. … Ar migrantiem notiekošais novedÄ«s pie daudz saliedÄ“tākas un varenākas Eiropas bÅ«vniecÄ«bas. … Viņu atbraukšana ir neiedomājama izdevÄ«ba, jo viņi izmainÄ«s Eiropas demogrāfiju…” (31).

Atsauces:

(1) (2) Куденхове-Калерги Р. «ÐŸÐ°Ð½-Европа» // http://www.paneuropa.ru/home.php?id=4&id2=0&id3=6&lang=

(3) См.: Coudenhove KalergiR. Praktischer idealismus. Adel – Technik – Pazifismus. Wien-Leipzig. 1925 // http://www.mediafire.com/?wwyl5p4stattbqm

(4) Balanya B., Doherty A., Hoedeman O. Ma’anit A. & Wesselius E. Europe Inc. Comment les multinationals construisent l’Europe et l’economie mondiale. Marseille cedex 20, 2005, Ñ€. 58.

(5) http://ec.europa.eu/trade/policy/in-focus/ttip/index_fr.htm

(6)http://www.agoravox.fr/actualites/international/article/bloc-euro-atlantique-unifie-en-55452

(7) http://www.politis.fr/Ces-industriels-qui-conseillent,22807.html

(8) http://inosmi.ru/op_ed/20150713/229060533.html

(9) http://crisis-blog.ru/documents/1287.html

(10) Уткин А. Полюс богатства против полюса населения // НГ – 2003 г. 26 марта. – â„– 59 (2896).

(11) http://www.centrasia.ru/newsA.php?st=1321686240

(12) http://www.voltairenet.org/article188621.html

(13) http://sr.fondedin.ru/new/fullnews_arch_to.php?subaction=showfull&id=1290498889&archive=1290499075&start_from=&ucat=14&

(14) http://polbu.ru/shadow_economy/ch02_all.html

(15) http://www.contrtv.ru/common/2651/

(16) http://www.unhcr.fr/559e2ca6c.html

(17) http://www.alterinfo.net/LE-CHAOS-MIGRATOIRE-COMME-FORME-SUPERIEURE-DE-LA-CRISE-DU-SPECTACLE-MARCHAND-_a117105.html

(18) http://www.mondialisation.ca/les-albanais-font-ils-le-trafic-des-islamistes/5469310

(19) http://www.lelibrepenseur.org/syrie-lhypocrisie-occidentale-des-lumieres/

(20) http://www.businessinsider.com/afp-german-industries-make-economic-case-to-welcome-refugees-2015-9

(21) http://gordonua.com/news/politics/Die-Welt-Glava-soyuza-nemeckih-promyshlennikov-raskritikoval-biznes-Germanii-za-simpatii-k-Putinu-74605.html

(22) http://lenta.ru/news/2015/09/10/germany_changing/

(23) http://www.interfax.ru/world/465544

(24) Bēgļa statuss ļauj palikt valstī 3 gadu laikā, pēc kā cilvēks var iesniegt iesniegumu, lai saņemtu patstāvīgas dzīvesvietas atļauju.

(25) http://lenta.ru/news/2015/09/10/germany_changing/

(26) http://tengrinews.kz/europe/10-milliardov-evro-pridetsya-potratit-germanii-bejentsev-280368/

(27) http://www.voltairenet.org/article188621.html

(28)http://www.bbc.com/russian/international/2015/09/150909_refugees_quotas_merkel

(29) http://www.bbc.com/russian/international/2015/09/150909_refugees_europe

(30)http://www.bbc.com/russian/international/2015/09/150908_germany_migrants_refugees_numbers

(31) http://www.lesoir.be/988143/article/debats/2015-09-13/attali-refugies-vont-faire-l-europe-premiere-puissance-du-monde

Avots:

http://www.fondsk.ru/news/2015/09/17/migracionnyj-krizis-v-evrope-i-ego-zakazchiki-i-35451.html

http://www.fondsk.ru/news/2015/09/17/migracionnyj-krizis-v-evrope-i-ego-zakazchiki-ii-35458.html

* Pārpublicēts no politologija2.wordpress.com