Iesaki rakstu:

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretÄ«ga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sÅ«tÄ«ja uz Ä«paši derdzÄ«giem darbiņiem, kas pašiem nebija pa prātam.

SÅ«tÄ«t varÄ“ja droši, - šucmaņi bija vÄ“l gatavāki skriet pa priekšu lokomotÄ«vei nekā mÅ«sdienu Latvijas ierÄ“dņi. Viņi lieliski zināja, ko un kā dara jaunā okupācijas vara, taču bija entuziasma un enerÄ£ijas pārpilni palÄ«dzÄ“t tai pilnÄ«gi visā, lai tik viņu nopelnus pamanÄ«tu un atzÄ«mÄ“tu.

Varas mainÄ«jās, bet šucmanisms palika. Tautas partijas varas laikos iesauku „šucmaniete” izpelnÄ«jās tās pārstāve Vineta Muižniece, - viņa savu fÄ«reru dēļ tik ļoti bija gatava uz pilnÄ«gi visu, ka jau kā Satversmes tiesnese stājās tiesas priekšÄ par dokumentu viltošanu un no augstā amata izlidoja kā Gobzems no partijas.

Nekā citādi kā par šucmaņiem un šucmanietÄ“m es nevaru nosaukt tos spalgos indivÄ«dus, kuri otrdienas pÄ“cpusdienā piebrÄ“ca interneta telpu ar savu sašutumu par to, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs, lÅ«k, ieradies valdÄ«bas Ä“kā un atļaujas izteikt savu viedokli nodokļu jautājumos.

„Šis cilvÄ“ks sēž nepareizā vietā un degradÄ“ Latvijas tiesiskumu! Viņam ir jāsēž vai nu tiesā uz apsÅ«dzÄ“to sola, vai mājās, bet ne Ministru kabinetā!” savu gluži vai strÄ«Ä·isko pārliecÄ«bu izkliedza viena šucmaniete.

„Premjers Kariņš klausās, kā kukuļņemšanā apsÅ«dzÄ“tais RimšÄ“vičs kritizÄ“ valdÄ«bas darbu! Varas impotence visā nožēlojamÄ«bā! Neesam pietiekami lepni un nobrieduši, lai premjers pateiktu: nÄ“, RimšÄ“viča kungs, jÅ«s esat apsÅ«dzÄ“ts korupcijā, mÄ“s neklausÄ«simies jÅ«su lekciju, sÄ“dieties!” sprediÄ·oja otra. Un tā tālāk, un tā tālāk.

Visiem tiem, kuri šajā mirklÄ« sadomās ierunāties par šo rindu autoru, kuru plaši pazÄ«stamais kukuļņēmÄ“js RimšÄ“vičs noteikti tādā vai citādā veidā ir uzpircis, es atgādināšu viegli pārbaudāmo.

Tai laikā, kad tagadÄ“jās šucmanietes dziedāja RimšÄ“vičam slavas dziesmas un viņu kolÄ“Ä£i – tādi kā Pauls Raudseps – barojās no viņa rokas, es viņu sÅ«dzÄ“ju tiesā par Latvijas Bankas trekno algu slÄ“pšanu un šajās tiesas prāvās uzvarÄ“ju.

Ar vārdu sakot, Ilmārs RimšÄ“vičs manās acÄ«s jau pirms daudziem gadiem bija nekam nederÄ«gs un iedomÄ«gs parazÄ«ts, kurš savus 100 un vairāk tÅ«kstošus gadā no valsts kabatas izgrāba par bikšu deldÄ“šanu un tukšu gaisa tricināšanu, un šo viedokli es vienmÄ“r esmu skaidri paudis.

Savukārt, kas attiecas uz ietekmes tirgošanu, kukuļu izspiešanu un tamlÄ«dzÄ«gām lietām, kurās, cik var noprasts, pašlaik tiek turÄ“ts aizdomās (un ne vairāk – krimināllieta vÄ“l nav nonākusi pat tiesā, un kas to var pateikt, kad Ä«sti nonāks) augsto amatu ieņemošais parazÄ«ts, neko nevaru teikt.

Ir acÄ«mredzams, ka lÄ«dz šim atklātÄ«bā nonākusÄ« informācija RimšÄ“viča lietā ir bijusi fragmentāra un truli manipulatÄ«va.

VarbÅ«t mums jāgaida tiesas prāvas sākums, varbÅ«t kriminālprocesa materiālu noplÅ«de, bet varbÅ«t IndriÄ·a Latvieša jaunā grāmata, - kā var spriest no mājieniem sociālajos tÄ«klos, tajā varÄ“tu tikt publicÄ“tas „viscaur izdomātas” viesu namā „Spāres” notikušas sarunas.

Kad kaut kas no tā – vai, cerams, viss – nāks dienas gaismā, tad arÄ« varÄ“s izdarÄ«t secinājumus par to, kāds tieši kukuļņēmÄ“js, korumpants, ietekmes tirgotājs un vÄ“l viss kas ir šis Ilmārs RimšÄ“vičs. Bet pagaidām – pagaidām nekā no tā nav. Nav – un viss. Ir profesionālu manipulatoru pamestas informācijas driskas.

Tas, kas ir neapstrÄ«dami, - ir cilvÄ“ks, kurš ir spÄ“jis starptautiskajā tiesā izmantot savas tiesÄ«bas un godÄ«gā lietas izskatÄ«šanā uzvarÄ“t Latvijas valsts „tiesÄ«bsargāšanas” iestāžu kalnmeierveidÄ«gos grÅ«tgalvjus.

ŠÄ«s uzvaras rezultātā viņš ieņem Latvijas Bankas prezidenta amatu ar visām tā pilnvarām, pa pakaļu dabÅ«jušie „tiesÄ«bsargi” nekādus jaunus ierobežojumus viņam nav pat mÄ“Ä£inājuši noteikt, un arÄ«, lai kā gribÄ“tos šucmanietÄ“m, nekādās kukuļnemšanās un korupcijās oficiāli apsÅ«dzÄ“ts viņš nav.

LÄ«dz ar to aicinājumi aizbāzt muti amatā esošam Latvijas Bankas prezidentam un izmest viņu no valdÄ«bas Ä“kas, kad šÄ« Saeimas amatā apstiprinātā un neviena neatceltā amatpersona vÄ“las izteikties savu pilnvaru ietvaros, ir vienkārši piedauzÄ«gi. No jebkāda tiesiskuma tajos nav ne smakas.

Otrā pasaules kara laikā šucmaņi centās bÅ«t Ä«stāki nacisti par pašiem nacistiem. Kā redzams, arÄ« modernajām šucmanietÄ“m nav vajadzÄ«gi nekādi pierādÄ«jumi, nekāda skaidrÄ«ba, nekādi fakti, - viņām jau viss ir skaidrs.

Tas, ka ikdienā šÄ«s šucmanietes mÄ“Ä£ina uzdoties par pÄ“tnieciskām, analÄ«tiskām, objektÄ«vām un vÄ“l visādām žurnālistÄ“m, kontrastu starp šo fasādi un bļāvieniem „metiet draņķa korumpantu RimšÄ“viču ārā no valdÄ«bas Ä“kas!” padara tikai uzskatāmāku.

Un vai tā varÄ“tu bÅ«t tikai sagadÄ«šanās, ka pirms dažiem gadiem tieši viena no šÄ«m šucmanietÄ“m aizrautÄ«gi liecināja DrošÄ«bas policijai pret mani safabricÄ“tā kriminālprocesā, kuru tai pÄ“c gadu ilgām pÅ«lÄ“m nācās izbeigt, neraugoties uz šucmanietes izpalÄ«dzÄ«gumu? Nedomāju. Šucmaņi un šucmanietes – tieši tādi viņi arÄ« ir.