Iesaki rakstu:

"MÄ“s vÄ“l neesam sapratuši, ka process sācies, un mums tajā jāatrod sava vieta zem saules,” – lasu svaigu interviju ar Latvijas KokrÅ«pniecÄ«bas federācijas izpilddirektoru Kristapu Klausu (jÅ«s to varat izlasÄ«t šeit) un mazliet brÄ«nos, ka K. Klauss šÄ·iet pārsteigts un apstulbis Eiropas SavienÄ«bas Zaļā kursa priekšÄ.

Nezinu, vai iemesls apjukumam ir "apvāršÅ†a pārskatÄ«šanas" (t.i., nākotnes izaicinājumu prognozÄ“šanas) trÅ«kums meža nozarÄ“ vai tiešÄm nozare ir pati sevi pārliecinājusi ar dogmu "mežu platÄ«bas pieaug, krāja pieaug, tātad mÄ“s visu darām labi un pareizi". Taču ir skaidrs, ka, stiprinot sevi ticÄ«bā ar intensÄ«vu darbu pie sabiedriskajām attiecÄ«bām, nozare ir palaidusi garām to, ka sabiedrÄ«bas pieprasÄ«jums no mežu apsaimniekošanas jau sen vairs nav formālas mežu platÄ«bas un kopÄ“jie koksnes kubikmetri.

Tas, ko mÅ«sdienās nozÄ«mÄ“ ilgtspÄ“jÄ«ga mežu apsaimniekošana, un tas, kādi ir galvenie klimata un dabas aizsardzÄ«bas mÄ“rÄ·i, ir zināms jau gadu desmitiem. Taču lÄ«dz šim meža nozares lÄ“mumu pieņēmÄ“ji ir izlikušies to nemanām. Ciršanas apjomu kāpuma dēļ oglekļa piesaiste mežos samazinās, bet ciršanas apjomi joprojām tiek kāpināti. Aizsargājamie biotopi jau šobrÄ«d ir nelabvÄ“lÄ«gā stāvoklÄ«, bet tie joprojām tiek izcirsti. Uz problÄ“mām Latvijas mežu apsaimniekošanā vides organizācijas ir norādÄ«jušas jau sen. "Bet tie jau tikai "zaļie"," ir bijusi meža nozares attieksme, turpinot neilgtspÄ“jÄ«gu saimniekošanu.

Bet tagad to, ka bÅ«s jāmainās, saka ne vairs tikai vides organizācijas un vietÄ“jie iedzÄ«votāji, bet arÄ« Eiropas SavienÄ«bas lÄ“mumu pieņēmÄ“ji un finanšu institÅ«cijas. Izrādās, ka klimata un dabas daudzveidÄ«bas krÄ«ze patiešÄm pastāv un bÅ«s jārisina. Tagad meža nozare, attapusies, ka CO2 emisijas tiešÄm bÅ«s jāmazina un aizsargājamie meži tiešÄm bÅ«s jāaizsargā, kasa galvu un domā: "Kur mÄ“s bijām aizvakar?"

Skaidrs, ka tad, ja jau 1998. gadā, kad tika pieņemta Latvijas meža politika (kurā faktiski visi šobrÄ«d aktuālie mÄ“rÄ·i jau ir iestrādāti), to bÅ«tu sākts arÄ« godprātÄ«gi Ä«stenot, Latvijas meža nozare šobrÄ«d ar mierÄ«gu smaidu varÄ“tu uztver ES Zaļo kursu un atgādināt saviem kolÄ“Ä£iem un konkurentiem citās valstÄ«s, ka Latvija šo kursu ietur jau sen. Ja esam attapušies tikai tagad, tad, protams, pārmaiņas bÅ«s sāpÄ«gākas. Bet neizbÄ“gamas šÄ vai tā.

Tad nu, lai K. Klausam un viņa kolÄ“Ä£iem aiztaupÄ«tu nepatÄ«kamus pārsteigumus turpmāk, te minÄ“šu vÄ“l dažas lietas, kas ir neizbÄ“gamas tāpat kā aizsargājamo mežu platÄ«bu palielināšana un ciršanas apjomu sarukums.

BÅ«s ne tikai jāaizsargā atlikušie aizsargājamie mežu biotopi, bet arÄ« jāatvÄ“l teritorijas, kur šÄdiem biotopiem atjaunoties, lai kompensÄ“tu jau nocirsto (šim mÄ“rÄ·im var palÄ«dzÄ“t aizsargājamo sugu dzÄ«votņu aizsardzÄ«ba).

Mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā bÅ«s jāpārtrauc vai kļūs tik sarežģīta, ka pārtraukt bÅ«s vienkāršÄk.

FSC sertifikācijas prasÄ«bas kļūs bÅ«tiski stingrākas, vai arÄ« šÄ« sertifikācijas sistÄ“ma zaudÄ“s atbalstu un tās vietā bÅ«s jānāk citai.

Par dominÄ“jošo kļūs bezkailciršu mežsaimniecÄ«ba, lÄ«dz ar to samazināsies iespÄ“jas un vajadzÄ«ba mežus atjaunot mākslÄ«gi. Kailciršu nosaukšana citā vārdā šeit nelÄ«dzÄ“s.

Egles nozÄ«me Latvijas mežsaimniecÄ«bā samazināsies, jo egles šeit izaudzÄ“t kļūs arvien grÅ«tāk.

Kūdras nozares dzīvotspēja nav "zem jautājuma". Kūdras nozare nav dzīvotspējīga.

Saprotu, ka šobrÄ«d, izlasot šo sarakstu, kādam varÄ“tu gribÄ“ties smieties vai dusmoties, bet tad, kad pirmās emocijas bÅ«s pārgājušas, aicinu sākt domāt par šiem kā reāliem nākotnes scenārijiem. LaicÄ«ga virzÄ«šanās uz patiešÄm ilgtspÄ“jÄ«gu mežu apsaimniekošanu tā vietā, lai turpinātu "pa vecam", kamÄ“r tas vÄ“l iespÄ“jams un atļauts, bÅ«tu arÄ« labs apliecinājums tam, ka meža nozarÄ“ nevalda Ä«stermiņa intereses.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com