Iesaki rakstu:

KāpÄ“c aug un vairojas nejÄ“dzÄ«bas? TāpÄ“c, ka nejÄ“dzÄ«bas tiek kultivÄ“tas. Jā, jā, katru nejÄ“dzÄ«bu var pielÄ«dzināt savdabÄ«gam kultÅ«raugam, kurš ir jāsaudzÄ“ un jālolo, jo tikai tā tas var augt, attÄ«stÄ«ties un radÄ«t jaunas nejÄ“dzÄ«bas.

DabÄ«gā vidÄ“, kur valda reāla atbildÄ«ba un mÄ“rÄ·tiecÄ«gs saimnieciskums, nejÄ“dzÄ«bas ātri iet mazumā un iznÄ«kst. NejÄ“dzÄ«bām ir vajadzÄ«ga piemÄ“rota augsne, kas šÄ«s nejÄ“dzÄ«bas baro un uztur. Jo lielāka nejÄ“dzÄ«ba, jo lielāka augsne ir jāpiesaista šÄ«s nejÄ“dzÄ«bas uzturÄ“šanā un lološanā. Valstiska mÄ“roga nejÄ“dzÄ«bu uzturÄ“šanā un lološanā kā augsne tiek piesaistÄ«ta visa valsts. Eiropas savienÄ«bas mÄ“roga nejÄ“dzÄ«bu uzturÄ“šanā kā augsne tiek iesaistÄ«ta visa Eiropas savienÄ«ba.

Pašu nejÄ“dzÄ«bu audzÄ“šanu var iedalÄ«t trijos posmos vai periodos. Pirmais posms ir augsnes sagatavošana. Otrais posms - nejÄ“dzÄ«bas iedÄ“stÄ«šana. Trešais posms – nejÄ“dzÄ«bas lološana.

Pirmajā posmā tiek sagatavota nejÄ“dzÄ«bai vajadzÄ«gā augsne. Tas nozÄ«mÄ“, ka nejÄ“dzÄ«bas pieņemšanai attiecÄ«gi tiek sagatavota konkrÄ“tās teritorijas iedzÄ«votāju sabiedriskā doma un nejÄ“dzÄ«bas vajadzÄ«bām pieskaņota šajā teritorijā valdošÄ likumdošana. Protams, ka, lai to visu varÄ“tu izdarÄ«t, ir jāizveido arÄ« nejÄ“dzÄ«bu kultivÄ“šanai piemÄ“rots šÄ«s teritorijas pārvaldes aparāts.

Pārvaldes aparātam ir jābÅ«t tādam, lai tur strādājošo birokrātu personÄ«gā materiālā labklājÄ«ba nebÅ«tu atkarÄ«ga no viņu darba rezultāta pārvaldāmās teritorijas labā. Birokrātu hierarhija jāveido tā, lai zemākos amatus ieņēmušie birokrāti pilnÄ«bā bÅ«tu atkarÄ«gi no augstākstāvošo birokrātu labvÄ“lÄ«bas un tāpÄ“c nebÅ«tu ieinteresÄ“ti augstākstāvošos kritizÄ“t, izteikt pārmetumus par viņu rÄ«cÄ«bu vai atmaskot un atklātÄ«bai nodot viņu pastrādātās nejÄ“dzÄ«bas.

Kad šÄds pārvaldes aparāts ir izveidots, tālāka augsnes sagatavošana tiek veikta ļoti delikāti, ar saudzÄ“jošiem paņēmieniem, bez norādes uz nejÄ“dzÄ«bu, kas šai augsnei nākotnÄ“ bÅ«s jāpieņem. Viss tiek veidots tā, lai pati sabiedrÄ«ba kā augsne turpmākajām nejÄ“dzÄ«bām izjustu zināmu ieinteresÄ“tÄ«bu vajadzÄ«gajās pārmaiņās vai vismaz tām nepretotos.

Sabiedriskās domas ietekmÄ“šanai ļoti noderÄ«gas ir attiecÄ«gi koriģētas idejas par solidaritāti, vienlÄ«dzÄ«bu, cilvÄ“ktiesÄ«bām, humānismu, uzskatu un vārda brÄ«vÄ«bu, demokrātiju u.t.t., kuras visdažādākajos locÄ«jumos skandinot, tiek iedÄ“stÄ«tas cilvÄ“ku apziņā. Saprotama lieta, ka ar Ä«stajām vÄ“rtÄ«bām, šÄ«m sludinātajām idejām ir tikai attāla lÄ«dzÄ«ba. PiemÄ“ram, demokrātija, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir sabiedrÄ«bas vairākuma interešu pārstāvÄ“tāja un aizstāvÄ“tāja tiek pasniegta kā pamatojums dažādu sabiedrÄ«bas mazākuma aprindu vai grupu interešu un vajadzÄ«bu lobÄ“šanai, bet vārda brÄ«vÄ«ba un cilvÄ“ktiesÄ«bas kļūst par Ä“rtu attaisnojumu amorālu un sabiedrÄ«bu degradÄ“jošu parādÄ«bu izplatÄ«bai.

Savukārt vajadzÄ«gās izmaiņas likumdošanā tiek veiktas ar lozungu „Viss sabiedrÄ«bas labā, viss sabiedrÄ«bas interesÄ“s”. SabiedrÄ«bas labuma un interešu pamatojums gan saprotamu iemeslu dēļ tiek aizstāts ar skaļiem, autoritatÄ«viem apgalvojumiem un paziņojumiem, kas, daudzas reizes atkārtoti un papildināti, pamazām iegÅ«st patiesÄ«bas oreolu cilvÄ“ku apziņā. Vispirms parasti ar cÄ“lu mÄ“rÄ·i tiek sastādÄ«ti likumprojekti, kuri tad tālākajā „apspriešanas” gaitā klusām un nemanāmi tiek pārveidoti vajadzÄ«gajā virzienā.

 Ne mazāk svarÄ«ga šajā augsnes sagatavošanas posmā ir arÄ« tādu augsnÄ“ esošo elementu apkarošana un neitralizÄ“šana, kas nākotnÄ“ iedÄ“stāmajai nejÄ“dzÄ«bai varÄ“tu kaitÄ“t, to iznÄ«cināt, vai pat neļaut nemaz uzdÄ«gt. VisbÄ«stamākie jebkurai nejÄ“dzÄ«bai ir nacionāli noskaņoti cilvÄ“ki, jo viņi ļoti labi spÄ“j saskatÄ«t un visai asi vÄ“rsties pret jebkuru nejÄ“dzÄ«bu, kas apdraud viņu tautu un valsti. Tādēļ nacionālisms cilvÄ“ku prātos ir jāapkaro un jādiskreditÄ“ ar visiem iespÄ“jamiem lÄ«dzekļiem.

CilvÄ“ki ar nacionālistiskiem uzskatiem ir jāizsmej kā kaut kādi senās pagātnes ilÅ«zijās iegrimuši truli radÄ«jumi, kas neko nesaprot no progresa, vai arÄ« jāattÄ“lo kā cilvÄ“knÄ«dÄ“ji monstri, kas gatavi uzkundzÄ“ties un paverdzināt jebkuru cittautieti, kurš nejaušas sagadÄ«šanās dēļ ir uzradies viņam ceļā. Kopumā sabiedrÄ«bai ir jārada priekšstats par nacionālismu kā par kaut ko ļoti muļķīgu un apkaunojošu.

Kad augsne sagatavota, var sākties otrais posms – nejÄ“dzÄ«bas iedÄ“stÄ«šana. Tas ir brÄ«dis, kad nejÄ“dzÄ«ba pirmo reizi nonāk sabiedrÄ«bas vidÄ“ vai sev sagatavotajā augsnÄ“. SvarÄ«gi, lai sabiedrÄ«ba to pamanÄ«tu jau kā notikušu faktu, nevis kā iespÄ“jamÄ«bu, par ko var diskutÄ“t vai pret ko var rezultatÄ«vi protestÄ“t. TāpÄ“c nejÄ“dzÄ«bas dÄ“stÄ«tāji cenšas pÄ“c iespÄ“jas ilgāku laiku nejÄ“dzÄ«bas pastāvÄ“šanu no sabiedrÄ«bas noslÄ“pt. Masu saziņas lÄ«dzekļiem no pārvaldes aparāta puses tiek dots ļoti iedarbÄ«gs un pārliecinošs mājiens par notikušo nejÄ“dzÄ«bu klusÄ“t. ReizÄ“m šÄ« klusÄ“šana tiek aizpildÄ«ta ar kādu citu notikumu pārspÄ«lÄ“tu apspriešanu un izcelšanu masu saziņas lÄ«dzekļos.

Kad nu nejÄ“dzÄ«ba kļūst tik acÄ«m redzama, ka to vairs nav iespÄ“jams noslÄ“pt, tiek uzsākta nejÄ“dzÄ«bas attaisnošana. Šeit ir plašas iespÄ“jas pielietot visdažādākos paņēmienus atkarÄ«bā no konkrÄ“tajiem apstākļiem un konkrÄ“tās nejÄ“dzÄ«bas veida. Var, piemÄ“ram, izmantot atsauces uz jau agrāk it kā sabiedrÄ«bas interesÄ“s izmainÄ«tajām likuma normām, var runāt par ilgtermiņa labumiem, kurus it kā iedÄ“stÄ«tā nejÄ“dzÄ«ba varÄ“tu radÄ«t, var nejÄ“dzÄ«bas pastāvÄ“šanu pamatot ar kaut kādām ārÄ“jām saistÄ«bām, ārÄ“jiem apstākļiem vai pat speciāli atlasÄ«tiem „zinātniskiem” argumentiem u.t.t.

Visbiežāk nejÄ“dzÄ«ba tiek attÄ“lota kā mazākais iespÄ“jamais ļaunums. Ä»oti reti, tikai galÄ“jas nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā nejÄ“dzÄ«ba tiek nosaukta par kļūdÄ«šanos, kuru „diemžēl” vairs nav iespÄ“jams labot. NejÄ“dzÄ«bas iedÄ“stÄ«šanas periodā ļoti svarÄ«gi ir panākt, lai sabiedrÄ«ba nespÄ“tu personificÄ“t konkrÄ“tus nejÄ“dzÄ«bas iedÄ“stÄ«tājus un pieprasÄ«t no viņiem atbildÄ«bu. Lai to novÄ“rstu, tiek runāts par „mÅ«su visu kopÄ“jo vainu”, izteikti priekšlikumi „sākt vainas meklÄ“šanu vispirms katram pašam ar sevi” vai arÄ« apspriesti kaut kādi ārÄ“ji apstākļi, kas šÄ«s nejÄ“dzÄ«bas rašanos ir padarÄ«juši nenovÄ“ršamu. SevišÄ·i neatlaidÄ«giem notikušÄ vaininieku meklÄ“tājiem reizÄ“m tiek izteikts tÄ“višÄ·Ä«gs aizrādÄ«jums, ka viņu kritika nav konstruktÄ«va un nevajag tagad rÄ«kot „raganu medÄ«bas”, bet gan visiem kopÄ«gi dzÄ«vot tālāk un domāt, kā uzlabot radušos situāciju.

Kad sabiedrÄ«ba nejÄ“dzÄ«bu ir pieņēmusi kā notikušu faktu, kuru vairs nav iespÄ“jams novÄ“rst, nejÄ“dzÄ«bas dÄ“stÄ«šanas periods ir beidzies, un sākas nejÄ“dzÄ«bas lološanas periods. ĪstenÄ«bā jau šie divi periodi nemaz nav tik krasi nodalÄ«ti viens no otra, bet gan viens periods tā lÄ«gani un nemanāmi pāriet nākošajā. NejÄ“dzÄ«bas lološanas periodā turpinās šÄ«s nejÄ“dzÄ«bas attaisnošana visdažādākajos veidos. Ja paveicas, var pat pāriet uz notikušÄs nejÄ“dzÄ«bas slavÄ“šanu un pārdÄ“vÄ“šanu par veiksmes stāstu.

Katrā ziņā šajā periodā tiek izmantoti visi iespÄ“jamie paņēmieni, lai sabiedrÄ«bas apziņā mÄ«kstinātu nejÄ“dzÄ«bas radÄ«tās sekas un mazinātu pašas nejÄ“dzÄ«bas negatÄ«vo nozÄ«mÄ«gumu sabiedrÄ«bas acÄ«s. Procesā tiek iesaistÄ«ti visi valdošÄ režīma rÄ«cÄ«bā esošie masu saziņas lÄ«dzekļi, žurnālisti, politologi, ekonomisti un citi propagandas jomā strādājošie vai šai jomai piesaistÄ«ti speciālisti. Galvenais princips, kas viņiem jāievÄ“ro, ir nesaukt lietas Ä«stajos vārdos, bet gan piemeklÄ“t nejÄ“dzÄ«bai un tās radÄ«tajām sekām tādus maigus, tolerantus, emocionāli neitrālus, „politkorektus” apzÄ«mÄ“jumus.

SvarÄ«gi, lai nejÄ“dzÄ«bas lološanā tiktu iesaistÄ«tas iespÄ“jami plašÄkas sabiedrÄ«bas masas. Ja ne ar tiešu lÄ«dzdalÄ«bu, tad vismaz ar vienaldzÄ«bu un notiekošÄ pasÄ«vu vÄ“rošanu. Nav nekāds noslÄ“pums, ka šajā periodā dažkārt aktivizÄ“jas arÄ« iedÄ“stÄ«tās nejÄ“dzÄ«bas pretinieki. Tādā gadÄ«jumā jāpanāk, lai viņu izteiktās domas, kritika un protesti iespÄ“jami mazāk nonāktu publiskajā telpā. VajadzÄ«bas gadÄ«jumā šeit var iesaistÄ«t arÄ« attiecÄ«gās teritorijas pārvaldei pakļautos represÄ«vos orgānus, bet tas gan jāizmanto tikai galÄ“jas nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumos, jo parasti pietiek ar pašcenzÅ«ru teritorijas pārvaldei pakļautajos masu saziņas lÄ«dzekļos.

VÄ“l ļoti svarÄ«gi nejÄ“dzÄ«bas lološanas periodā ir nodrošināt pašu nejÄ“dzÄ«bas dÄ“stÄ«tāju nesodāmÄ«bu un radÄ«t netraucÄ“tas iespÄ“jas baudÄ«t tos personÄ«gos labumus, ko viņi, iespÄ“jams, ir ieguvuši no pastrādātās nejÄ“dzÄ«bas. NejÄ“dzÄ«ba nekādā gadÄ«jumā nedrÄ«kst kļūt par iemeslu pret nejÄ“dzÄ«bas pastrādātājiem vÄ“rstām represijām. Viņus ieteicams apbalvot, pārcelt labāk atalgotos amatos, bet sliktākajā gadÄ«jumā, „nespÄ“jot saskatÄ«t nozieguma sastāvu”, atteikties ierosināt krimināllietas vai arÄ« izbeigt pret viņiem ierosinātās krimināllietas pierādÄ«juma trÅ«kuma un kādu citu iemeslu dēļ. Tas rada bÅ«tisku stimulu un iedvesmu jaunu nejÄ“dzÄ«bu radÄ«šanā. Un tad visi nejÄ“dzÄ«bu audzÄ“šanas posmi var sākties atkal no gala.