Iesaki rakstu:

Šo pagaro vÄ“stÄ«jumu mani pamudināja uzrakstÄ«t vairāki vecāka gadagājuma paziņas, kuri šopavasar nez kāpÄ“c bija neparasti “jauneklÄ«gi uzbudināti” un skaļāk bubināja, saņemot ikgadÄ“jās lapeles ar nekustamā Ä«pašuma nodokļa (NĪN) paziņojumiem.

Ievads

NĪN lieluma pamats – “kadastrālā vÄ“rtÄ«ba”[i] gan zemei, gan Ä“kām ir “instruments”, kura “likumnoteiktais” “potenciāls” ne tuvu nav izsmelts

ŠÄ«gada sākumā izskanÄ“jušais Valsts zemes dienesta (VZD) “pretplāns” kadastra vÄ“rtÄ«bu sacelšanai “tuvu tirgus cenām” ātri tika apklusināts. Lai kas arÄ« nebÅ«tu iemesls, VZD pÄ“c tieslietu ministra Dz. Rasnača ierosmes savus draiskos pārrÄ“Ä·inus pÄ“kšÅ†i pārtrauca.

Nav zināms - uz cik ilgu laiku, tāpÄ“c, nomaksājuši nekustamā Ä«pašuma nodokli par pirmo ceturksni, šajā esejā papÄ“tÄ«sim šo tÄ“mu tuvāk.

Dažas nianses NĪN prettiesiskajā “dabā”

Prettiesiska ir tāda norma, kura ir pretrunā vispārējiem tiesību principiem un/vai citiem normatīviem aktiem (normām), kuriem tā ir pakārtota.

IespÄ“jams, vÄ“sturiskās pieredzes un tiesiskās neaudzinātÄ«bas dēļ latvietis ir pieradis uzskatÄ«t, ka viss, kas ir “likumÄ«gs”, ir arÄ« “tiesisks”, tādēļ klusÄ“jot “nes savu nastu”.

MÄ“Ä£ināšu ļoti virspusÄ“ji izklāstÄ«t problÄ“mas bÅ«tÄ«bu, balstoties uz “Ä«pašuma tiesÄ«bu dzÄ«ves cikla” pamatu, - sākot no Ä«pašuma iegādes, beidzot ar atsavināšanu (pārdošanu).

Reģistrācijas nodeva, kas patiesībā ir vienreizēji (pirmoreiz) nomaksāts nodoklis

Valsts ir noteikusi, ka nekustamo Ä«pašumu ierakstÄ«šana un lietu tiesÄ«bu nostiprināšana ir obligāta[ii], jeb tas ir tipisks valsts uzspiests “administratÄ«vais slogs”[iii]

Nodevu lieluma aprÄ“Ä·inu “AdministratÄ«vajam slogam” regulÄ“ gan ES noteiktās prasÄ«bas[iv], gan Latvijā absolÅ«tajā vairumā tiesiski strādājošÄs iestādÄ“s jau adaptÄ“ti principi, kuru “aprÄ“Ä·ina formula” ir ļoti vienkārša:

N=t x A

Nodevai jābūt vienādai ar ierēdņa darba samaksu par patērēto laiku

Ja valsts uzspiež personai administratÄ«vo slogu “reÄ£istrÄ“t”, tad reÄ£istrācijas nodeva nedrÄ«kst pārsniegt izmaksas, kuras rodas iestādes darbiniekam, izdarot ierakstu reÄ£istrācijas žurnālā (datu bāzÄ“).

Par tiesÄ«bu analoÄ£ijas (lÄ«dzÄ«bas) principu (lÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas – jābÅ«t lÄ«dzÄ«gam regulÄ“jumam)

Vairumā Tieslietu ministrijas iestādÄ“s, piemÄ“ram, Uzņēmumu reÄ£istrā (UR), kas no tiesÄ«bu reÄ£istrācijas viedokļa veic analoÄ£iskas darbÄ«bas, kā Zemesgrāmata, “nodevas” nosaka atbilstoši ES un pašÄ Latvijā noteiktajai metodoloÄ£ijai - tās ir fiksÄ“tas.

NeatkarÄ«gi no reÄ£istrÄ“jamā uzņēmuma pamatkapitāla lieluma (€1.00 vai €1miljons) UR nodevu lielums nebÅ«s bÅ«tiski atšÄ·irÄ«gs un variÄ“s dažu desmitu € robežās.

Savukārt valsts nodeva, kas jāmaksā lÄ«dz ar reÄ£istrāciju Zemesgrāmatā, noteikta kā maksājums, kurš ir no 0,5% lÄ«dz 6% no Ä«pašuma vÄ“rtÄ«bas (cenas), turklāt tas ir tikai par ierakstÄ«šanu Zemesgrāmatā; atmetot visas citas “administratÄ«vo slogu izmaksas”, kas saistÄ«tas ar to (zemes plānu, Ä“ku / mežu inventarizāciju, utt.)

Sekojoši “Zemesgrāmatas reÄ£istrācijas valsts nodeva” drÄ«zāk ir “nodoklis”, nevis nodeva

Latvijas ierÄ“dņu “prettiesiskuma rezultāts” tiesÄ«bu jomā nav tikai “deklaratÄ«vs”, bet arÄ« kvantitatÄ«vi izmÄ“rāms un salÄ«dzināms lielums: pat vidÄ“jas jauna RÄ«gas dzÄ«vokļa vai mājas PierÄ«gā cenas (~€100,000) gadÄ«jumā šÄ« Latvijas "pseidonodeva" 18x pārsniedz Igaunijas un 63x - Lietuvas analoÄ£iskās "nodevas"[v].

Papildus var minÄ“t, ka prettiesiski aprÄ“Ä·inātā nodeva rada arÄ« citus “negatÄ«vos efektus”:

- dārgo reÄ£istrācijas izmaksu dēļ personas tiek spiestas pārkāpt likumu - savlaicÄ«gi Ä«pašumu nereÄ£istrÄ“t, piemÄ“ram, dāvinājuma u.c. gadÄ«jumos, jo tam pietrÅ«kst lÄ«dzekļu;

- personu diskrimināciju pēc to mantiskā stāvokļa - likums jāpilda visiem, taču daudzi to nespēj prettiesiski aprēķinātas nodevas dēļ;

- savlaicÄ«gas nereÄ£istrÄ“šanas dēļ un, izmantojot zvÄ“rinātu notāru “legālu” starpniecÄ«bu, Ä«pašumi tiek izkrāpti mantiniekiem;

- tÅ«kstoši pašvaldÄ«bu, draudžu utt. Ä«pašumu Zemesgrāmatā nav reÄ£istrÄ“ti vispār, un, ja pati valsts vai pašvaldÄ«bas nepilda likumu, ir netaisnÄ«gi to prasÄ«t no iedzÄ«votājiem, u.c.;

- valsts piespiež cilvÄ“ku “shÄ“mot”, uzdodot nepatiesu darÄ«juma vÄ“rtÄ«bu, mākslÄ«gi sadalot to daļās utt.;

- augstās nodevas mākslīgi sadārdzina dzīvokļu pieejamību jaunām ģimenēm u.c.

(2) Ä’ku un infrastruktÅ«ras dubultā un trÄ«skāršÄ aplikšana ar nodokli

Nomaksājot iepriekšminÄ“to “pseidonodevu” jeb faktiski - nodokli un virkni citu maksājumu, Ä“kas (infrastruktÅ«ra, raža, mežs utt.) pÄ“c reÄ£istrācijas kļūst par jaunā Ä«pašnieka "paša mantu"- “privātÄ«pašumu”.

Kā rakstÄ«ts SatversmÄ“, valstij, izņemot Ä«pašus gadÄ«jumus, nav tiesÄ«bu un vajadzÄ«bas atsavināt / ierobežot privāto Ä«pašumu - nedz pÄ“c lieluma, skaita utt. Latvijai šajā vÄ“stures etapā nedraud pārapdzÄ«votÄ«ba (tad bÅ«tu jāregulÄ“ zemes sadale, lai visiem pietiek), tieši pretÄ“ji- iedzÄ«votāju skaits strauji samazinās (vairāk nekā par 20% pÄ“dÄ“jo desmitgažu laikā).

Latvijā nepastāv feodālisms (kur tiesÄ«bas tieši saistÄ«tas ar feodas jeb Ä«pašuma lielumu, bet nav citu nodokļu), sekojoši nav nepieciešamÄ«bas kā pirms 400 gadiem Lielbritānijā vai 1922. gadā tepat Latvijā “ar piespiedu metodÄ“m” pārdalÄ«t milzÄ«gus mantotus Ä«pašumus un ar tām saistÄ«tas vÄ“lÄ“šanu u.c. tiesÄ«bas.

Jebkura celtniecÄ«bas darbÄ«ba, materiāli utt. ir aplikti ar nodokļiem. Sekojoši Latvijā personas paša uzlabotajā Ä“kā vai infrastruktÅ«rā jau “ir iekļauti” visi valstij maksājamie nodokļi.

Taču pÄ“c Ä“kas nodošanas ekspluatācijā, prettiesiski nosakot ikgadÄ“ju NĪN Ä“kām, nodoklis tiek uzlikts trešo reizi, turklāt pārkāpjot Ä«pašnieka pamattiesÄ«bas (uz savu likumÄ«gi iegÅ«tu privātÄ«pašumu, uz sava Ä«pašuma uzturÄ“šanu kārtÄ«bā, uz savu dzÄ«ves apstākļu uzlabošanu, uz daudzkārtÄ“ja nodokļa neuzlikšanu tā likumÄ«gi iegādātai un piederošai mantai).

GadÄ«jumos, ja persona ilgstoši nevar nomaksāt prettiesisko ikgadÄ“jo dubultNĪN Ä“kām, valsts pretÄ“ji Satversmei privātÄ«pašumu atsavina ne jau “valsts interesÄ“s”, bet gan spekulantu interesÄ“s, jo parasti tas tiek pārdots izsolÄ“s.

Igaunijā, kura ir Eiropas Savienībā un kurā visi nodokļi, izņemot ienākuma nodokli, ir zemāki, un kuras vēsture ir identiska Latvijai, ēkas, infrastruktūru, mežus ar nodokli neapliek, bet apliek tikai zemi (0,1%-2,5%)

(3) NĪN palielināšana kā sods par dzÄ«ves apstākļu uzlabošanu

Pēc Eiropas Savienības datiem Latvija Eiropas Savienībā atrodas kaunpilnajā 3. - 4. zemākajā vietā pēc mājokļa kvalitātes un apjoma (pamatā aiz Rumānijas un Bulgārijas)[vi].

PiemÄ“ram, Latvijā 16.2% (3. sliktākā vieta) iedzÄ«votāju 21. gadsimtā dzÄ«vo Ä“kās, kurās nav WC, dušas, bet ir “sausā tualete” (Ä“kā vai pat ārpus Ä“kas).

Ne tikai pÄ“c “sausās tualetes”, bet arÄ« pÄ“c virknes citu parametru Latvija izceļas starp “sliktākajām” valstÄ«m, tādēļ loÄ£iski šÄ·istu, ka valstij vajadzÄ“tu izstrādāt tādu politiku, kas atbalstÄ«tu dzÄ«ves apstākļu uzlabošanu.

Valsts nodokļu politika nosaka pretÄ“ji: ja kāds Ä“ku sakopj, uzlabo, tas tiek sodÄ«ts ar lielākiem nodokļa maksājumiem par paša Ä«pašumu nākotnÄ“.

Kā tas notiek

Lai uzsāktu jebkādus uzlabojumus (bÅ«vdarbus, rekonstrukciju, utt.) Ä“kā, cilvÄ“ks ir spiests kārtot bÅ«vatļauju. “Process” var sasniegt ~34 soļus (saskaņojumus dažādās institÅ«cijās), ieilgt pat gadu un izmaksāt ievÄ“rojamas summas.

Uzlabojot savu mājokli, persona ne tikai pērk materiālus, bet valsts budžetā samaksā nodokļus.

Pabeidzot Ä“ku, tā jānodod ekspluatācijā un jāuzrāda 2. punkta izmaksas, kas tiek izmantotas un tieši ietekmÄ“ Ä“kas jauno kadastrālo vÄ“rtÄ«bu.

Rezultātā personai, kura ieguldÄ«jusi nesamÄ“rÄ«gi ilgu laiku un milzu lÄ«dzekļus, kā “sods” par WC ierÄ«košanu (vai citādu Ä«pašuma sakārtošanu un uzlabošanu) tiek uzlikts paaugstināts Ä“kas NĪN.

Absurdā NĪ nodokļu politika lÄ«dzÄ«gi kā pseidonodeva rada virkni “papildefektu:

patvaļīgas pārbūves;

ēkas savlaicīgi nenodod ekspluatācijā;

tiek izmantotas ekspluatācijā nenodotas ēkas;

valsts iejaucas personu dzīvē, nosakot, kurās ēkās personai aizliegts dzīvot utt.

ArÄ«Ä« šÄ«s problÄ“mas tiek risinātas, nevis atceļot to cÄ“loni, bet rekordātrā tempā pieņemot jaunas normas (no 2017.g bÅ«s jāpierāda, kā dzÄ«vot Ä“kā ar sauso tualeti), uzliekot sodus utt.

(4) Īpašuma lieluma ierobežošana, “darbaspÄ“ku nodokļu sloga pārlikšana uz NĪN”

CitplanÄ“tiešu politisko demagogu bieži apzelÄ“ta tÄ“ma ir par mājokļa lielumu, vienu vai vairāk mājokļiem jeb vÄ“lme komunistiski regulÄ“t personas tiesÄ«bas uz privātÄ«pašuma lielumu.

Īsumā - tās visas ir prettiesiskas un nav pat dziļākās apspriešanas vÄ“rtas, vai arÄ« pasaulei jādeklarÄ“ - Latvijā atgriezušies pie “komunistiskā Ä«pašuma modeļa”.

Vairāku Ä«pašumu izmantošana saimnieciskā darbÄ«bā (ārpus paša vajadzÄ«bām) jau tiek regulÄ“ta likumdošanā.

Dažu sociālistisko citplanÄ“tiešu stāsti par “darbaspÄ“ka nodokļu samazināšanu, vienlaikus palielinot NĪN”, tikai apliecina, ka uz Saturna tiešÄm viss ir savādāk.

Mazapdzīvotajā Latvijā ir vieni no augstākajiem NĪN % pasaulē (pat ASV- max 2,38%),

 (6) Kā rÄ«koties?

Latvijas pilsoņiem ir vairākas iespējas tālākai darbībai:

- “nepatriotiskā”. Vairāki simti tÅ«kstoši valsts iedzÄ«votāju pamatā tieši neprasmÄ«gās ekonomiskās politikas dēļ ir bijuši spiesti pārvākties. Var sekot viņiem, zinot, ka tepat Valgā nekustamā Ä«pašuma nodoklis par Ä“ku bÅ«s =0%,

- “pragmatiskā”. “ShÄ“mojiet”,

- “neticamā”. OrganizÄ“šanās un vÄ“ršanās tiesā par prettiesiskā regulÄ“juma atcelšanu un prettiesiski iekasÄ“to “reÄ£istrācijas nodevu”, ka arÄ« NĪN Ä“kām atcelšanu un pārmaksas atmaksāšanu.

Vai ir risinājumi situācijas sakārtošanai bez “revolucionārām darbÄ«bām”? Protams, ir.

Daži risinājumi nav triviāli, piemÄ“ram, “NĪN Ä·Ä«lnieku”- pašvaldÄ«bu budžeta sabalansÄ“šana, kura lielu daļu var veidot prettiesiskā NĪN maksājumi, te nāksies novirzÄ«t daļu citu nodokļu.

Taču izvÄ“rst šo sadaļu ir jÄ“ga tikai tad, ja ir “darÄ«tāji” jeb likumdevÄ“js, kam tauta var uzticÄ“ties.

Bez politiskas izlÄ“mÄ«bas atjaunot tiesiskumu tā bÅ«tu tāda pati laika pakavÄ“šana pensionāriem kā ar šo pagaro stāstiņu.

---

[i] http://kadastralavertiba.lv/profesionali/

[ii] Zemesgrāmatu likums, 1. pants

[iii] https://www.google.lv/url?sa=t&rct=j&q=&esrc=s&source=web&cd=1&cad=rja&uact=8&ved=0ahUKEwjt36mtkvjLAhUDZCwKHXaPDioQFggaMAA&url=http%3A%2F%2Fwww.varam.gov.lv%2Fin_site%2Ftools%2Fdownload.php%3Ffile%3Dfiles%2Ftext%2FSeminari%2F%2F20111110LLU_Pilvere.pdf&usg=AFQjCNFjyC3Rc7i8-PsfUX78pnMuthtTMA&sig2=BhI5MBsLIVMvn-Dj9MpOTQ&bvm=bv.118443451,d.bGg

[iv] http://ec.europa.eu/smart-regulation/guidelines/tool_53_en.htm

[v] http://www.notary.lv/lv/actual/news/entry/272/

[vi] http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Housing_conditions