Iesaki rakstu:

Lai arÄ« šÄ« gada 27. oktobrÄ« Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lÄ“mumu atstāt spÄ“kā RÄ«gas apgabaltiesas 2017. gada 17. janvāra notiesājošo spriedumu \"Neo lietā\" un lÄ«dz ar to ir izietas visas Latvijas Republikas tiesu instances – lÄ“mums ir galÄ«gs un negrozāms, taču ir vÄ“l viena iespÄ“ja – Valsts prezidentam ir iespÄ“ja paveikt kaut ko labu un novÄ“rst tiesā pieļauto netaisnÄ«bu.

Mans nolÅ«ks nekad nav bijis gÅ«t personisku labumu vai nodarÄ«t kādu kaitÄ“jumu, gluži otrādi, pirmkārt, sabiedrÄ«bai bija tiesÄ«bas uzzināt informāciju, kas lÄ«dz tam nez kādēļ nebija publiski pieejama, otrkārt, sakārtota likumdošana attiecÄ«bā uz atklātÄ«bu un informācijas pieejamÄ«bu par nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu izlietojumu un izšÄ·Ä“rdÄ“šanu, treškārt – tika bÅ«tiski uzlabota informācijas sistÄ“mu drošÄ«ba valsts iestādÄ“s, kuru tiešais pienākums ir rÅ«pÄ«gi sargāt viņu rÄ«cÄ«bā esošos uzņēmumu un valsts iedzÄ«votāju datus.

Å…emot vÄ“rā visu iepriekšminÄ“to, uzskatu, ka tiesas pieņemtais lÄ“mums ir netaisns un bÅ«tiski aizskar sabiedrÄ«bas intereses, kā arÄ« var radÄ«t nopietnu tiesas precedentu ar tālejošÄm sekām un ietekmi uz procesiem sabiedrÄ«bā un politikā. Atļaušos arÄ« atgādināt kādu pÄ“dÄ“jā laikā arvien vairāk piemirstu patiesÄ«bu, kas ir ierakstÄ«ta SatversmÄ“ – Latvija ir demokrātiska valsts, un saliedÄ“tas sabiedrÄ«bas pamats cita starpā ir taisnÄ«gums. VispārÄ“jie tiesÄ«bu principi uzliek pienākumu sekot likuma garam, nevis burtam un atcerÄ“ties, ka nevis cilvÄ“ki ir domāti likumam, bet gan likumi tam, lai kalpotu sabiedrÄ«bas interesÄ“m. SabiedrÄ«bai jābÅ«t drošai, ka trauksmes cÄ“lÄ“ji netiks sodÄ«ti un patiesÄ«ba un taisnÄ«gums šajā valstÄ« nav tukši vārdi, jo Latvija IR tiesiska valsts.

Protams, es plānoju vÄ“rsties ECT, tomÄ“r es esmu Latvijas patriots un vÄ“l kaut nedaudz ticu, ka tomÄ“r arÄ« mÅ«su valstÄ« ir iespÄ“jams izcÄ«nÄ«t taisnÄ«bu. Es vÄ“los ticÄ“t tam, ka sabiedrÄ«bas intereses tiek augstāk vÄ“rtÄ“tas par negodprātÄ«gi strādājošu ierÄ“dņu bailÄ“m un iztapÄ«bas, es vÄ“los ticÄ“t, ka arÄ« Latvijā vÄ“l ir drosmÄ«gi cilvÄ“ki, drosmÄ«gi un godÄ«gi valstsvÄ«ri. MÅ«su valsts simtgades priekšvakarā es vÄ“los ticÄ“t, ka Latvijai ir gaišas, modernas, pārtikušas un laimÄ«gas valsts nākotne. Esmu gatavs veltÄ«t tai savu darbu un laiku, un sagaidu, ka to darÄ«s arÄ« citi, jo Ä«paši tie, kuriem jābÅ«t par mÅ«su paraugu un priekšstāvi. Kuru viedoklis, stāja un rÄ«cÄ«ba gan ikdienā, gan svÄ“tkos ļauj turÄ“t kā ideālu, ar ko lepoties un kam sekot.

Tādēļ es nolÄ“mu izmantot pÄ“dÄ“jo iespÄ“ju, ko pieļauj Latvijas likumdošana – vÄ“rsties pie Latvijas Valsts prezidenta ar LÅ«gumu atbrÄ«vot no soda un noņemt sodāmÄ«bu.

Ar Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nosūtīto vēstuli pilnā apmērā iespējams iepazīties pievienotajā pielikumā.

VALSTS PREZIDENTAM – APŽĒLOŠANAS LŪGUMS

ŠÄ« gada 27. oktobrÄ« Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lÄ“mumu atstāt spÄ“kā RÄ«gas apgabaltiesas 2017.­ gada 17. janvāra spriedumu krimināllietā Nr. 111816003310, ar kuru es – Ilmārs Poikāns, tiku atzÄ«ts par vainÄ«gu noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanā, kas paredzÄ“ts Krimināllikuma 200. panta otrajā daļā.

Man noteiktais sods ir piespiedu darbs uz 60 stundām un soda izciešanā ir ieskaitÄ«tas 16 stundas sakarā ar manu aizturÄ“šanu uz divām diennaktÄ«m 2010. gadā.

No vienas puses, man noteiktais sods nav uzskatāms par ļoti bargu, jo nav saistÄ«ts ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu, turklāt sabiedrÄ«bas labā es jau strādāju un strādāšu arÄ« turpmāk ar prieku arÄ« bez atlÄ«dzÄ«bas un spaidiem. Taču, tajā pašÄ laikā, es uzskatu, ka manis sodÄ«šana krimināltiesiskā ceļā rada bÄ«stamu precedentu un negatÄ«vi ietekmÄ“ Latvijas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts tÄ“lu gan mÅ«su valsts iedzÄ«votāju acÄ«s, gan starptautiski.

Šie mani apsvÄ“rumi ir pamatoti ar sekojošo:

Mana darbÄ«ba, iegÅ«stot Valsts ieņēmumu dienesta datus par nodokļu maksātājiem, nav radÄ«jusi nekādu reālu, konkrÄ“tu kaitÄ“jumu Latvijas tautsaimniecÄ«bai kopumā, nedz arÄ« vienÄ«gajai personai – AS "ABLV" banka, kas manā kriminālprocesā bija atzÄ«ta par cietušo.

Tiesai konstatÄ“jot formālo noziedzÄ«gā nodarÄ«juma sastāvu, nav ticis ņemts vÄ“rā fakts, ka nedz pirmstiesas izmeklÄ“šanas laikā, nedz arÄ« tiesvedÄ«bas gaitā netika gÅ«ti pierādÄ«jumi par to, ka valsts tausaimniecÄ«ba kopumā vai konkrÄ“ti AS "ABLV" komercnoslÄ“pums bija apdraudÄ“ti un AS "ABLV" komercnoslÄ“pums ticis jebkādi izmantots. VÄ“l vairāk, lejupielādÄ“jot datus, nebija tehniskas iespÄ“jas izvÄ“lÄ“ties, kādus datus lejupielādÄ“t un kādus nÄ“, lÄ«dz ar ko nebija iespÄ“jas izvairÄ«ties no AS “ABLV” nodokļu atskaišu lejupielādÄ“šanas. To, ka šie dokumenti ir lejupielādÄ“ti, es varÄ“ju uzzināt tikai, kad tas jau bija noticis.

Latvijas sabiedrÄ«ba ir tikai ieguvÄ“ja, proti, "Neo" veikto darbÄ«bu rezultātā Latvijas sabiedrÄ«bai bija iespÄ“ja uzzināt par valsts pārvaldÄ«to informācijas sistÄ“mu drošÄ«bas problÄ“mām; informācijas sistÄ“mu izstrādātāju dārgi apmaksāto, taču nekvalitatÄ«vo darbu; negodÄ«go un nevienlÄ«dzÄ«go atalgojuma sistÄ“mu valsts sektorā ekonomiskās krÄ«zes laikā. LÄ«dz ar to sabiedrÄ«bā un politiÄ·u vidÄ“ sākās diskusijas un tika pieņemti vairāki normatÄ«vie akti (piemÄ“ram, ātrāka Informācijas drošÄ«bas likuma pieņemšana, izdarÄ«ti Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozÄ«jumi par valsts sektora darbinieku atalgojuma publicÄ“šanu).

Uzskatu, ka bÅ«tisks aspekts spriedumā, ar kuru esmu notiesāts, ir tas, ka komercnoslÄ“pumu tiku ieguvis, nevis uzlaužot Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzi vai apejot tās drošÄ«bas sistÄ“mas, bet fakts, ka šie dati bija brÄ«vi pieejami internetā visiem lietotājiem, ko es pamanÄ«ju. Uzskatu, ka AdministratÄ«vā procesa likuma 10. pants pamatoti paredz, ka iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta -  kļūda, kuras pieļaušanā es kā privātpersona neesmu vainojams, nedrÄ«kst radÄ«t privātpersonai nelabvÄ“lÄ«gas sekas. Otrkārt, brÄ«vi pieejamas informācijas iegÅ«šana un izplatÄ«šana ir SatversmÄ“ garantÄ“tās vārda brÄ«vÄ«bas izpausme, nevis likuma pārkāpums.

Ir acÄ«mredzami, ka tiesa, pieņemot notiesājošu spriedumu, ir vadÄ«jusies no tā, ka Krimināllikuma 200. panta sastāvs ir formāls, proti, persona kļūst par vainÄ«gu šajā pantā paredzÄ“tā noziedzÄ«gā nodarÄ«juma izdarÄ«šanā jau brÄ«dÄ«, kad kāds komercnoslÄ“pumu saturošs dokuments nonāk pie personas, neatkarÄ«gi, vai persona pati to vispār ir vÄ“lÄ“jusies, zinājusi un vai ir vai nav jebkādi izmantojusi šo komercnoslÄ“pumu. Proti, lai cilvÄ“ku atzÄ«tu par vainÄ«gu noziegumā, nav vajadzÄ«gs, lai bÅ«tu iestājušÄs jebkādas sekas.

Es pilnÄ«bā apzinos, ka Valsts prezidenta funkcija nav pārskatÄ«t tiesas spriedumu. Taču likums Jums, Prezidenta kungs, ir piešÄ·Ä«ris tiesÄ«bas atbrÄ«vot notiesātās personas pilnÄ«gi vai daļēji no kriminālsoda izciešanas, mÄ«kstināt soda veidu vai noņemt sodāmÄ«bu. Īpaši nozÄ«mÄ«gi tas ir gadÄ«jumos, kad tiesas spriedums nav taisnÄ«gs.

Saskaņā ar Apžēlošanas likuma 3. pantu es lÅ«dzu JÅ«s pieņemt lÄ“mumu par manis, Ilmāra Poikāna, apžēlošanu, atbrÄ«vojot mani no kriminālsoda izciešanas saskaņā ar spriedumu krimināllietā Nr. 111816003310, un noņemt sodāmÄ«bu.

Rīgā, 2017. gada 17. novembris

ZÄ«mÄ“jums no Latvijas AvÄ«zes (autors - Gatis ŠÄ¼Å«ka)