Par NEPLP un NDK impotenci: Kremļa dezinformÄcija nav vÄrda brÄ«vÄ«ba
KasÄ«klis · 16.04.2019. · Komentāri (0)VÄrdu salikums “informatÄ«vais karš” pÄ“dÄ“jÄ laikÄ tiek skandinÄts arvien vairÄk un vairÄk. PretstatÄ situÄcijai pÄris gadus atpakaļ tagad jau lielÄkÄ sabiedrÄ«bas daļa vismaz teorÄ“tiskÄ lÄ«menÄ« saprot, ka ar šo vÄrdu savienojumu domÄta informÄcijas izmantošana noteiktu mÄ“rÄ·u sasniegšanai, turklÄt publiskotÄ informÄcija pilnÄ«bÄ neatbilst faktiskajai situÄcijai vai patiesÄ«bai. VisvieglÄk ir identificÄ“t melus.
TomÄ“r informatÄ«vajÄ karÄ tiek arÄ« izmantoti rafinÄ“tÄki paņēmieni. PiemÄ“ram, sniegtÄ informÄcija ir patiesa, bet tÄ tiek atspoguļota informÄcijas sniedzÄ“jam vÄ“lamÄ rakursÄ.
KÄ viens no bÄ«stamÄkajiem un lielÄkajiem riskiem vismaz daļai domÄjošas sabiedrÄ«bas šÄ·iet Krievijas propagandas kanÄlu ietekme Baltijas valstu informatÄ«vajÄ telpÄ.
DažÄdas diskusijas par iespÄ“jamÄm rÄ«cÄ«bÄm jau izskanÄ“jušas sen, un amplitÅ«da ir visnotaļ plaša. Par šo jautÄjumu tika diskutÄ“ts arÄ« Saeimas NacionÄlajÄ drošÄ«bas komisijÄ. Tiesa, pÄ“c plašsaziņas lÄ«dzekļos izskanÄ“jušÄs informÄcijas, komisijas sÄ“de ir izvÄ“rtusies apvainojumu apmaiÅ†Ä starp deputÄtiem un KultÅ«ras ministrijas un NacionÄlajai elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes pÄrstÄvjiem, nepieņemot nekÄdu tÄlÄkejošu lÄ“mumu.[1]
SavukÄrt cita Saeimas komisija, proti, Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisija atbalstÄ«ja izmaiņas likumÄ, kas ļautu mediju uzraugam vienkÄršÄk aizliegt LatvijÄ pÄrraidÄ«t televÄ«zijas kanÄlus, kuri par satura pÄrkÄpumiem aizliegti citÄs Eiropas SavienÄ«bas (ES) vai Eiropas ekonomiskÄs zonas valstÄ«s.[2]
TomÄ“r ar nožēlu jÄsecina, ka mÄ“rÄ·tiecÄ«ga rÄ«cÄ«ba nav bijusi un informatÄ«vajÄ telpÄ vairÄk tiek atspoguļoti viedokļi, ka televÄ«zijas kanÄlu aizliegšana nekÄdu rezultÄtu nesniegs.
Protams, komersanti iestÄsies pret jebko, kas samazinÄs viņu peļņu. Tika publiskoti arÄ« šÄdi viedokļi: Valstij vispÄr nav jÄbÅ«t nekÄdu mediju Ä«pašniecei, jo tieši valsts rada lielÄkos draudus žurnÄlistikai, tomÄ“r, kaut arÄ« Krievijas valsts televÄ«zijas kanÄli nav medijs, bet gan ierocis, to aizliegšana ÄrvalstÄ«s nav viennozÄ«mÄ«gi pareizs risinÄjums, aÄ£entÅ«rai LETA sacÄ«ja pazÄ«stamais Krievijas žurnÄlists un televÄ«zijas seja Mihails Fišmans.[3]PÄrtraucot Krievijas telekanÄla Rossija RTR retranslÄciju, varasiestÄdes ne tikai apliecina nespÄ“ju nodrošinÄt kvalitatÄ«vu Ärvalstu notikumu apskatu vismaz sabiedriskajÄ televÄ«zijÄ un dod bÄ«stamu signÄlu demokrÄtijas pÄ«lÄram – vÄrda brÄ«vÄ«bai, bet arÄ« nekautrÄ“jas dot iedzÄ«votÄjiem mÄjienu ar mietu, ka viņi ir muļķi.[4]
KÄ jau sÄkumÄ tika minÄ“ts, Latvija nav vienÄ«gÄ valsts, kurÄ notiek spraigas diskusijas par Krievijas televÄ«zijas kanÄlu aizliegšanu. ŠÄdas ir visÄs Baltijas valstÄ«s. TikmÄ“r Igaunijas politisko partiju lÄ«deri norÄda, ka kÄda televÄ«zijas kanÄla satura aizliegšana nesniegtu cerÄ“to rezultÄtu, ņemot vÄ“rÄ interneta sniegtÄs iespÄ“jas un faktu, ka šÄds solis tiktu pavÄ“rsts pret Igauniju Krievijas propagandÄ. KÄ alternatÄ«va jÄpiedÄvÄ interesantas pÄrraides Reformu partijas padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Kristens Mihals norÄda, ka «valsts vai privÄtajiem kanÄliem vajadzÄ“tu piedÄvÄt interesantu informÄciju. Å…emot vÄ“rÄ laika elementu un bagÄtÄ«go informÄciju mÅ«sdienu medijos, visi sacenšas par uzmanÄ«bu, un, ja jums nav nekÄ, ko piedÄvÄt, aizliegšana neko nepanÄks».
SavukÄrt Centra partijas politiÄ·e Jana Toma uzsver, ka gadÄ«jumÄ, ja tiktu aizliegts kÄds telekanÄls, nÄkamais solis bÅ«tu tvitera vai sociÄlÄ tÄ«kla «Facebook» aizliegums. PÄ“c viņas teiktÄ, uguni nevar apdzÄ“st ar uguni. «Ja propagandai uzbrÅ«k ar pretÄ“ju propagandu, tas ir aukstais karš un palielina draudus. Es domÄju, ka Igaunijai jau sen vajadzÄ“ja izveidot mediju telpu vietÄ“jiem krieviem. Par to runÄts gadiem, taÄu nekas nav paveikts. ETV2 bija jÄkļūst par krievu valodas kanÄlu, taÄu tÄ tas nav. Tad mÄ“s bezpalÄ«dzÄ«gi vaimanÄjam - ak dieniņ, ko mÄ“s stÄstÄm saviem krieviem,» viņa norÄdÄ«ja.[5]
Ko var secinÄt no izskanÄ“jušiem argumentiem, kÄpÄ“c nevajag aizliegt Krievijas propagandas kanÄlus? Pirmais un svarÄ lielÄkais ir atsauce uz demokrÄtiju un vÄrda brÄ«vÄ«bas aizskÄrumu. VÄrda brÄ«vÄ«ba tiek uzskatÄ«ta par vienu no lielÄkajÄm demokrÄtiskas valsts vÄ“rtÄ«bÄm, kuru izmantot ir tiesÄ«gs ikviens tÄs sabiedrÄ«bas loceklis. To paredz arÄ« Latvijas Republikas Satversme, nosakot, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informÄciju, paust savus uzskatus. CenzÅ«ra ir aizliegta. TomÄ“r tajÄ pašÄ laikÄ Satversme pieļauj šo tiesÄ«bu ierobežošanu. To var darÄ«t likumÄ paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, aizsargÄjot citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrÄtisko valsts iekÄrtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklÄjÄ«bu un tikumÄ«bu. LÄ«dz ar to vÄrda brÄ«vÄ«ba nav visatļautÄ«ba.[6] AnaloÄ£isks regulÄ“jums un pieeja ir arÄ« pÄrÄ“jÄs Baltijas valstÄ«s. LÄ«dz ar to, jebkuri argumenti pret iespÄ“jÄm aizliegt Krievijas propagandas kanÄlus neiztur kritiku.
KÄ viens no nÄkamajiem izskan, ka nevajag aizliegt, bet jÄveido savi informatÄ«vie kanÄli, lai tiem piesaistÄ«tu krieviski runÄjošo auditoriju. SavÄ ziÅ†Ä varÄ“tu piekrist, ka jÄveido savi informatÄ«vie kanÄli, bet, kontekstÄ ar to, ka tamdēļ arÄ« nevajag aizliegt Krievijas propagandas kanÄlus, arÄ« nevar piekrist, jo tas tÄ“laini salÄ«dzinot izskatÄ«tos pÄ“c veÄ£etÄriešu vÄ“rtÄ«bu sludinÄšanu izsalkušu kanibÄlu vidÅ«.
Protams, kÄ vÄ“rÄ Å†emams arguments ir tehniskÄ puse. MÅ«sdienu globalizÄcijas procesÄ un, attÄ«stoties tehnoloÄ£ijÄm, ar viena vadiņa pÄrgriešanu informÄcijas plÅ«smu neapstÄdinÄt. TomÄ“r vai kanÄla aizliegums tik tiešÄm nedod nekÄdu rezultÄtu? Vai arÄ« izteikts piemÄ“rs, kÄ var manipulÄ“t ar informÄciju, lai panÄktu kÄdam labvÄ“lÄ«gus secinÄjumus. TÄtad visu pÄ“c kÄrtas.
NacionÄlÄ elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (NEPLP) 2018.gada 31. janvÄrÄ« pieņēma lÄ“mumu uz trÄ«s mÄ“nešiem aizliegt LatvijÄ retranslÄ“t un izplatÄ«t televÄ«zijas programmu "Rossija RTR".[7]
2019.gada 12.aprÄ«lÄ« parÄdÄs raksts PÄ“c "Rossija RTR" aizlieguma strauji audzis "NTV Mir" skatÄ«tÄju skaits.[8] TajÄ nepÄrprotami tiek norÄdÄ«ts: Å…emot vÄ“rÄ to, ka "Rossija RTR" lÄ«dz šim TV skatÄ«tÄjiem LatvijÄ nav pieejams, ir pieaugusi citu krievu valodÄ raidošo TV kanÄlu auditorija. VisstraujÄkais auditorijas pieaugums vÄ“rojams kanÄlam "NTV Mir".
JanvÄrÄ« "NTV Mir" auditorijas daļa bija 5,7%, savukÄrt februÄrÄ« auditorijas daļa pieaugusi lÄ«dz 7,2%. Auditorijas daļa turpinÄja kÄpt arÄ« martÄ, sasniedzot 7,3%.
Auditorijas daļa pieaugusi arÄ« kanÄlam "PBK". SÄkoties "Rossija RTR" retranslÄcijas aizliegumam, "PBK" auditorijas daļa februÄrÄ« sasniedza 8,3%, salÄ«dzinot ar 7,9% janvÄrÄ«. MartÄ "PBK" auditorijas daļa sarukusi lÄ«dz 8,1%.
Skatot iepriekš minÄ“to rakstu šÄdÄ griezumÄ, nÄkas konstatÄ“t, ka aizliedzot vienu kanÄlu bÅ«tiski pieaug citu krievu valodÄ raidošo TV kanÄlu auditorija. Netieši izriet secinÄjums – TV kanÄla aizliegšana nekÄdu rezultÄtu nav devusi.
TomÄ“r, tagad sarindosim iepriekš minÄ“to informÄciju nedaudz citÄdÄkÄ rakursÄ, proti, aizlieguma brÄ«dÄ«, janvÄrÄ«, „Rossija” auditorijas daļa bija 5,7%, „NTV MIR” – 5,7% un PBK – 7,9 %
SavukÄrt martÄ „NTV MIR” auditorija bija 7,3%, bet PBK – 8,3%.
Skatoties raksta griezumÄ, sanÄk, ka aizliedzot vienu kanÄlu, par tik un tik % palielinÄs citu TV kanÄlu auditorija.
TomÄ“r, paskatÄ«simies tagad šÄdi, proti, kÄ tika aizliegts retranslÄ“t „Rossija” kanÄlu, tad varam uzskatÄ«t, ka attiecÄ«gi tÄ lÄ«dzšinÄ“jÄ auditorijas daļa paliek bez televÄ«zijas.
Ja „NTV MIR” pirms aizlieguma bija 5,7 %, tad martÄ tie jau bija 7,3%. Tas sanÄk, ka palielinÄjums šim kanÄlam attiecÄ«gajÄ laika posmÄ auditorija ir palielinÄjusies par 1,6%. SavukÄrt PBK ir palielinÄjies par 0,4% KopumÄ šiem abiem kanÄliem auditorija ir palielinÄjusies par 2%.
Te nÄk vissvarÄ«gÄkais, dēļ „Rossija” aizlieguma 5,7% auditorijai nebija pieejams viņu iecienÄ«tais informatÄ«vais kanÄls. Tikai 2% no „Rossija” auditorijas ir pÄrgÄjuši uz citiem TV kanÄliem. SavukÄrt 3,7% auditorijas vairs Krievijas informatÄ«vos kanÄlus neskatÄs. Faktiski manam pieminÄ“tajam rakstam vislabÄk derÄ“tu virsraksts: PÄ“c "Rossija RTR" aizlieguma par 3,7% samazinÄjies Krievijas informatÄ«vo kanÄlu skatÄ«tÄju skaits.
Ko pÄ“c visa iepriekš minÄ“tÄ var secinÄt? Pirmais un globÄlÄkais secinÄjums – visÄs Baltijas valstÄ«s notiek diskusijas par Krievijas propagandas kanÄlu aizliegšanu, un visur ir konstatÄ“jami centieni panÄkt, lai tie netiktu aizliegti. Proti, lai Baltijas valstis paliktu Krievijas informatÄ«vajÄ telpÄ.
Pat tad, ja kÄds kanÄls tiek aizliegts, tad informatÄ«vajÄ telpÄ informÄcija tiek pasniegta tÄ, lai sabiedrÄ«bai radÄ«tu priekšstatu, ka aizliegums nav nesis gaidÄ«tos rezultÄtus.
Visbeidzot ar nožēlu jÄsecina, ka visÄs Baltijas valstÄ«s ir nopietni spÄ“ki, kuri ir ļoti ieinteresÄ“ti, lai Baltijas valstÄ«s Krievijas propagandas kanÄli netiktu aizliegti.
RezumÄ“jot – ko tad darÄ«t?
PÄ“c idejas risinÄjums ir visnotaļ vienkÄršs, un tas prasa tikai noteiktu rÄ«cÄ«bu. Tas bÅ«tu, pieņemt likumu, ka LatvijÄ netiek retranslÄ“ti Krievijas plašsaziņas kanÄli. Argumenti par Krievijas plašsaziņas lÄ«dzekļu vÄrda brÄ«vÄ«bas aizskÄrumu ir pat muļķīgi, jo mÄ“s nedzÄ«vojam KrievijÄ. TurklÄt, Krievijas informatÄ«vÄ politika ir vÄ“rsta uz Krievijas mÄ“rÄ·u sasniegšanu, kas vairums gadÄ«jumu ir pret Baltijas valstu drošÄ«bu un pastÄvošo iekÄrtu.
AttiecÄ«bÄ par to, ka 100% nebÅ«s iespÄ“jams panÄkt, ka sabiedrÄ«ba neskatÄ«sies, vai, ka zels nelegÄlÄs televÄ«zijas, arÄ« neiztur kritiku, jo tÄdÄ gadÄ«jumÄ arÄ« zÄdzÄ«bas, slepkavÄ«bas un narkotisko vielu aprite bÅ«tu jÄatļauj, jo tas viss ir aizliegts, bet vai nenotiek?
Protams, valsts nav izolÄ“ta telpa, un pieejamie mÅ«sdienu komunikÄcijas lÄ«dzekļi un globalizÄcija ļauj sasniegt jebkuru personu ar attiecÄ«gÄm zinÄšanÄm un tehnoloÄ£ijÄm. Te tomÄ“r jÄsecina, ka lielÄkÄ Krievijas propagandas auditorijas ir gados padzÄ«vojuši cilvÄ“ki, kuri kopumÄ nav pÄrÄk spÄ“cÄ«gi interneta lietošanÄ un darbÄ«bÄs ar viedierÄ«cÄ“m.
Tas, ka aizliegšanas gadÄ«jumÄ daudzi protestÄ“s, un asi iebildÄ«s Krievija, ir saprotams un gaidÄms. TurklÄt, citÄdÄk pat nevarÄ“tu bÅ«t, jo aizlieguma rezultÄtÄ viņi zaudÄ“tu savu informatÄ«vo ietekmi. Tamdēļ jautÄjums ir vienkÄršs, proti, kÄ intereses aizstÄv deputÄti un amatpersonas. Krievijas vai tomÄ“r Latvijas?
[3] https://www.tvnet.lv/6426541/kanala-dozdj-zurnalists-fismans-valstij-nav-jabut-mediju-ipasniecei
[4] https://nra.lv/latvija/114898-telekanalu-blokesana-neefektiva-cenzura.htm
[5] https://www.tvnet.lv/5215310/igaunijas-politiki-krievijas-tv-aizliegsana-nav-risinajums
[6] https://lvportals.lv/viedokli/268456-kas-ir-varda-briviba-un-vai-to-var-ierobezot-2015
[7] https://www.apollo.lv/6512365/uz-trim-menesiem-latvija-aizliedz-retranslet-kanalu-rossija-rtr