Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vārdu salikums “informatÄ«vais karš” pÄ“dÄ“jā laikā tiek skandināts arvien vairāk un vairāk. Pretstatā situācijai pāris gadus atpakaļ tagad jau lielākā sabiedrÄ«bas daļa vismaz teorÄ“tiskā lÄ«menÄ« saprot, ka ar šo vārdu savienojumu domāta informācijas izmantošana noteiktu mÄ“rÄ·u sasniegšanai, turklāt publiskotā informācija pilnÄ«bā neatbilst faktiskajai situācijai vai patiesÄ«bai.  Visvieglāk ir identificÄ“t melus.

Tomēr informatīvajā karā tiek arī izmantoti rafinētāki paņēmieni. Piemēram, sniegtā informācija ir patiesa, bet tā tiek atspoguļota informācijas sniedzējam vēlamā rakursā.

Kā viens no bÄ«stamākajiem un lielākajiem riskiem vismaz daļai domājošas sabiedrÄ«bas šÄ·iet Krievijas propagandas kanālu ietekme Baltijas valstu informatÄ«vajā telpā.

Dažādas diskusijas par iespÄ“jamām rÄ«cÄ«bām jau izskanÄ“jušas sen, un amplitÅ«da ir visnotaļ plaša. Par šo jautājumu tika diskutÄ“ts arÄ« Saeimas Nacionālajā drošÄ«bas komisijā. Tiesa, pÄ“c plašsaziņas lÄ«dzekļos izskanÄ“jušÄs informācijas, komisijas sÄ“de ir izvÄ“rtusies apvainojumu apmaiņā starp deputātiem un KultÅ«ras ministrijas un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padomes pārstāvjiem, nepieņemot nekādu tālākejošu lÄ“mumu.[1] 

Savukārt cita Saeimas komisija, proti, Saeimas CilvÄ“ktiesÄ«bu un sabiedrisko lietu komisija atbalstÄ«ja izmaiņas likumā, kas ļautu mediju uzraugam vienkāršÄk aizliegt Latvijā pārraidÄ«t televÄ«zijas kanālus, kuri par satura pārkāpumiem aizliegti citās Eiropas SavienÄ«bas (ES) vai Eiropas ekonomiskās zonas valstÄ«s.[2] 

TomÄ“r ar nožēlu jāsecina, ka mÄ“rÄ·tiecÄ«ga rÄ«cÄ«ba nav bijusi un informatÄ«vajā telpā vairāk tiek atspoguļoti viedokļi, ka televÄ«zijas kanālu aizliegšana nekādu rezultātu nesniegs.

Protams, komersanti iestāsies pret jebko, kas samazinās viņu peļņu. Tika publiskoti arÄ« šÄdi viedokļi: Valstij vispār nav jābÅ«t nekādu mediju Ä«pašniecei, jo tieši valsts rada lielākos draudus žurnālistikai, tomÄ“r, kaut arÄ« Krievijas valsts televÄ«zijas kanāli nav medijs, bet gan ierocis, to aizliegšana ārvalstÄ«s nav viennozÄ«mÄ«gi pareizs risinājums, aÄ£entÅ«rai LETA sacÄ«ja pazÄ«stamais Krievijas žurnālists un televÄ«zijas seja Mihails Fišmans.[3]Pārtraucot Krievijas telekanāla Rossija RTR retranslāciju, varasiestādes ne tikai apliecina nespÄ“ju nodrošināt kvalitatÄ«vu ārvalstu notikumu apskatu vismaz sabiedriskajā televÄ«zijā un dod bÄ«stamu signālu demokrātijas pÄ«lāram – vārda brÄ«vÄ«bai, bet arÄ« nekautrÄ“jas dot iedzÄ«votājiem mājienu ar mietu, ka viņi ir muļķi.[4]

Kā jau sākumā tika minÄ“ts, Latvija nav vienÄ«gā valsts, kurā notiek spraigas diskusijas par Krievijas televÄ«zijas kanālu aizliegšanu. ŠÄdas ir visās Baltijas valstÄ«s. TikmÄ“r Igaunijas politisko partiju lÄ«deri norāda, ka kāda televÄ«zijas kanāla satura aizliegšana nesniegtu cerÄ“to rezultātu, ņemot vÄ“rā interneta sniegtās iespÄ“jas un faktu, ka šÄds solis tiktu pavÄ“rsts pret Igauniju Krievijas propagandā. Kā alternatÄ«va jāpiedāvā interesantas pārraides Reformu partijas padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Kristens Mihals norāda, ka «valsts vai privātajiem kanāliem vajadzÄ“tu piedāvāt interesantu informāciju. Å…emot vÄ“rā laika elementu un bagātÄ«go informāciju mÅ«sdienu medijos, visi sacenšas par uzmanÄ«bu, un, ja jums nav nekā, ko piedāvāt, aizliegšana neko nepanāks».

Savukārt Centra partijas politiÄ·e Jana Toma uzsver, ka gadÄ«jumā, ja tiktu aizliegts kāds telekanāls, nākamais solis bÅ«tu tvitera vai sociālā tÄ«kla «Facebook» aizliegums. PÄ“c viņas teiktā, uguni nevar apdzÄ“st ar uguni. «Ja propagandai uzbrÅ«k ar pretÄ“ju propagandu, tas ir aukstais karš un palielina draudus. Es domāju, ka Igaunijai jau sen vajadzÄ“ja izveidot mediju telpu vietÄ“jiem krieviem. Par to runāts gadiem, taču nekas nav paveikts. ETV2 bija jākļūst par krievu valodas kanālu, taču tā tas nav. Tad mÄ“s bezpalÄ«dzÄ«gi vaimanājam - ak dieniņ, ko mÄ“s stāstām saviem krieviem,» viņa norādÄ«ja.[5]

Ko var secināt no izskanÄ“jušiem argumentiem, kāpÄ“c nevajag aizliegt Krievijas propagandas kanālus? Pirmais un svarā lielākais ir atsauce uz demokrātiju un vārda brÄ«vÄ«bas aizskārumu. Vārda brÄ«vÄ«ba tiek uzskatÄ«ta par vienu no lielākajām demokrātiskas valsts vÄ“rtÄ«bām, kuru izmantot ir tiesÄ«gs ikviens tās sabiedrÄ«bas loceklis. To paredz arÄ« Latvijas Republikas Satversme, nosakot, ka ikvienam ir tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju, paust savus uzskatus. CenzÅ«ra ir aizliegta. TomÄ“r tajā pašÄ laikā Satversme pieļauj šo tiesÄ«bu ierobežošanu. To var darÄ«t likumā paredzÄ“tajos gadÄ«jumos, aizsargājot citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrÄ«bas drošÄ«bu, labklājÄ«bu un tikumÄ«bu. LÄ«dz ar to vārda brÄ«vÄ«ba nav visatļautÄ«ba.[6] AnaloÄ£isks regulÄ“jums un pieeja ir arÄ« pārÄ“jās Baltijas valstÄ«s. LÄ«dz ar to, jebkuri argumenti pret iespÄ“jām aizliegt Krievijas propagandas kanālus neiztur kritiku.

Kā viens no nākamajiem izskan, ka nevajag aizliegt, bet jāveido savi informatÄ«vie kanāli, lai tiem piesaistÄ«tu krieviski runājošo auditoriju. Savā ziņā varÄ“tu piekrist, ka jāveido savi informatÄ«vie kanāli, bet, kontekstā ar to, ka tamdēļ arÄ« nevajag aizliegt Krievijas propagandas kanālus, arÄ« nevar piekrist, jo tas tÄ“laini salÄ«dzinot izskatÄ«tos pÄ“c veÄ£etāriešu vÄ“rtÄ«bu sludināšanu izsalkušu kanibālu vidÅ«.

Protams, kā vÄ“rā ņemams arguments ir tehniskā puse. MÅ«sdienu globalizācijas procesā un, attÄ«stoties tehnoloÄ£ijām, ar viena vadiņa pārgriešanu informācijas plÅ«smu neapstādināt. TomÄ“r vai kanāla aizliegums tik tiešÄm nedod nekādu rezultātu? Vai arÄ« izteikts piemÄ“rs, kā var manipulÄ“t ar informāciju, lai panāktu kādam labvÄ“lÄ«gus secinājumus. Tātad visu pÄ“c kārtas.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu padome (NEPLP) 2018.gada  31. janvārÄ« pieņēma lÄ“mumu uz trÄ«s mÄ“nešiem aizliegt Latvijā retranslÄ“t un izplatÄ«t televÄ«zijas programmu "Rossija RTR".[7]

2019.gada 12.aprÄ«lÄ« parādās raksts PÄ“c "Rossija RTR" aizlieguma strauji audzis "NTV Mir" skatÄ«tāju skaits.[8] Tajā nepārprotami tiek norādÄ«ts: Å…emot vÄ“rā to, ka "Rossija RTR" lÄ«dz šim TV skatÄ«tājiem Latvijā nav pieejams, ir pieaugusi citu krievu valodā raidošo TV kanālu auditorija. Visstraujākais auditorijas pieaugums vÄ“rojams kanālam "NTV Mir".

Janvārī "NTV Mir" auditorijas daļa bija 5,7%, savukārt februārī auditorijas daļa pieaugusi līdz 7,2%. Auditorijas daļa turpināja kāpt arī martā, sasniedzot 7,3%.

Auditorijas daļa pieaugusi arī kanālam "PBK". Sākoties "Rossija RTR" retranslācijas aizliegumam, "PBK" auditorijas daļa februārī sasniedza 8,3%, salīdzinot ar 7,9% janvārī. Martā "PBK" auditorijas daļa sarukusi līdz 8,1%.

Skatot iepriekš minÄ“to rakstu šÄdā griezumā, nākas konstatÄ“t, ka aizliedzot vienu kanālu bÅ«tiski pieaug citu krievu valodā raidošo TV kanālu auditorija. Netieši izriet secinājums – TV kanāla aizliegšana nekādu rezultātu nav devusi.

TomÄ“r, tagad sarindosim iepriekš minÄ“to informāciju nedaudz citādākā rakursā, proti, aizlieguma brÄ«dÄ«, janvārÄ«, „Rossija” auditorijas daļa bija 5,7%, „NTV MIR” – 5,7% un PBK – 7,9 %

Savukārt martā „NTV MIR” auditorija bija 7,3%, bet PBK – 8,3%.

Skatoties raksta griezumā, sanāk, ka aizliedzot vienu kanālu, par tik un tik % palielinās citu TV kanālu auditorija.

TomÄ“r, paskatÄ«simies tagad šÄdi, proti, kā tika aizliegts retranslÄ“t „Rossija” kanālu, tad varam uzskatÄ«t, ka attiecÄ«gi tā lÄ«dzšinÄ“jā auditorijas daļa paliek bez televÄ«zijas.

 Ja „NTV MIR” pirms aizlieguma bija 5,7 %, tad martā tie jau bija 7,3%. Tas sanāk, ka palielinājums šim kanālam attiecÄ«gajā laika posmā auditorija ir palielinājusies par 1,6%. Savukārt PBK ir palielinājies par 0,4% Kopumā šiem abiem kanāliem auditorija ir palielinājusies par 2%.

Te nāk vissvarÄ«gākais, dēļ „Rossija” aizlieguma 5,7% auditorijai nebija pieejams viņu iecienÄ«tais informatÄ«vais kanāls. Tikai 2% no „Rossija” auditorijas ir pārgājuši uz citiem TV kanāliem. Savukārt 3,7% auditorijas vairs Krievijas informatÄ«vos kanālus neskatās. Faktiski manam pieminÄ“tajam rakstam vislabāk derÄ“tu virsraksts: PÄ“c "Rossija RTR" aizlieguma par 3,7% samazinājies Krievijas informatÄ«vo kanālu skatÄ«tāju skaits.

Ko pÄ“c visa iepriekš minÄ“tā var secināt? Pirmais un globālākais secinājums – visās Baltijas valstÄ«s notiek diskusijas par Krievijas propagandas kanālu aizliegšanu, un visur ir konstatÄ“jami centieni panākt, lai tie netiktu aizliegti. Proti, lai Baltijas valstis paliktu Krievijas informatÄ«vajā telpā.

Pat tad, ja kāds kanāls tiek aizliegts, tad informatÄ«vajā telpā informācija tiek pasniegta tā, lai sabiedrÄ«bai radÄ«tu priekšstatu, ka aizliegums nav nesis gaidÄ«tos rezultātus.

Visbeidzot ar nožēlu jāsecina, ka visās Baltijas valstīs ir nopietni spēki, kuri ir ļoti ieinteresēti, lai Baltijas valstīs Krievijas propagandas kanāli netiktu aizliegti.

RezumÄ“jot – ko tad darÄ«t?      

PÄ“c idejas risinājums ir visnotaļ vienkāršs, un tas prasa tikai noteiktu rÄ«cÄ«bu. Tas bÅ«tu, pieņemt likumu, ka Latvijā netiek retranslÄ“ti Krievijas plašsaziņas kanāli. Argumenti par Krievijas plašsaziņas lÄ«dzekļu vārda brÄ«vÄ«bas aizskārumu ir pat muļķīgi, jo mÄ“s nedzÄ«vojam Krievijā. Turklāt, Krievijas informatÄ«vā politika ir vÄ“rsta uz Krievijas mÄ“rÄ·u sasniegšanu, kas vairums gadÄ«jumu ir pret  Baltijas valstu drošÄ«bu un pastāvošo iekārtu.

 AttiecÄ«bā par to, ka 100% nebÅ«s iespÄ“jams panākt, ka sabiedrÄ«ba neskatÄ«sies, vai, ka zels nelegālās televÄ«zijas, arÄ« neiztur kritiku, jo tādā gadÄ«jumā arÄ« zādzÄ«bas, slepkavÄ«bas un narkotisko vielu aprite bÅ«tu jāatļauj, jo tas viss ir aizliegts, bet vai nenotiek?

Protams, valsts nav izolÄ“ta telpa, un pieejamie mÅ«sdienu komunikācijas lÄ«dzekļi un globalizācija ļauj sasniegt jebkuru personu ar attiecÄ«gām zināšanām un tehnoloÄ£ijām. Te tomÄ“r jāsecina, ka lielākā Krievijas propagandas auditorijas ir gados padzÄ«vojuši cilvÄ“ki, kuri kopumā nav pārāk spÄ“cÄ«gi interneta lietošanā un darbÄ«bās ar viedierÄ«cÄ“m.

Tas, ka aizliegšanas gadÄ«jumā daudzi protestÄ“s, un asi iebildÄ«s Krievija, ir saprotams un gaidāms. Turklāt, citādāk pat nevarÄ“tu bÅ«t, jo aizlieguma rezultātā viņi zaudÄ“tu savu informatÄ«vo ietekmi. Tamdēļ jautājums ir vienkāršs, proti, kā intereses aizstāv deputāti un amatpersonas. Krievijas vai tomÄ“r Latvijas?


[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/deputati-kritize-ideju-trukumu-krievijas-kanalu-aizliegsana-neplp-met-akmeni-likumdeveju-darzina.a276962/

[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cinai-ar-krievijas-propagandu-atbalsta-iespeju-aizliegt-citur-es-neatlautos-tv-kanalus-precizets.a279272/

[3] https://www.tvnet.lv/6426541/kanala-dozdj-zurnalists-fismans-valstij-nav-jabut-mediju-ipasniecei

[4] https://nra.lv/latvija/114898-telekanalu-blokesana-neefektiva-cenzura.htm

[5] https://www.tvnet.lv/5215310/igaunijas-politiki-krievijas-tv-aizliegsana-nav-risinajums

[6] https://lvportals.lv/viedokli/268456-kas-ir-varda-briviba-un-vai-to-var-ierobezot-2015

[7] https://www.apollo.lv/6512365/uz-trim-menesiem-latvija-aizliedz-retranslet-kanalu-rossija-rtr

[8] https://jauns.lv/raksts/zinas/326877-pec-rossija-rtr-aizlieguma-strauji-audzis-ntv-mir-skatitaju-skaits

Novērtē šo rakstu:

0
0