Iesaki rakstu:

Labas valdÄ«bas komandas sniegumam bÅ«tu jāizskan kā harmoniskam ansambļa priekšnesumam meijām izpušÄ·otā zālÄ“, kam pÄ“c pirmajiem diviem pantiņiem piedziedājumā pievienotos brangs atbalstÄ«tāju koris – NVO, neatkarÄ«gās institÅ«cijas, galu galā Saeima – un noslÄ“gumu vainagotu sajÅ«sminātas publikas ovācijas. PÄ“rnā gada histÄ“riskā grābstÄ«šanās ar nodokļu pārrakstÄ«šanu jau pieņemtajam budžetam šai analoÄ£ijā bÅ«tu kviecienu un nesakarÄ«gu bļāvienu kakofonija ar finanšu ministri un premjeru kā apkaunojošÄ priekšnesuma solistiem. Gluži kā ballÄ«šu atrakcijā Ä·Ä«niešu bÄ“rnu koris, kad visi vienlaicÄ«gi dzied katrs savu dziesmu un katrs savā valodā, radot neciešamu skaņu jÅ«kli.

1. daļa: publika sajūsmā lauž krēslus

TÅ«daļ pÄ“c tam sekoja gadumijas TV uzrunas, kuras ar savu nemākulÄ«bu un vāji slÄ“pto bezjÄ“dzÄ«bu vainagoja iepriekšÄ“jo izmisÄ«go ārdÄ«šanos. Janvāra socioloÄ£iskie dati neizbrÄ«nÄ«ja nevienu: kora priekšdziedātāju partijas reitings nogāzās lÄ«dz zemākajam krietnā laika posmā, lÄ«dz pusei no tā, kas bija vÄ“l pÄ“rnajā pavasarÄ«. Man tik tiešÄm šÄ·ita, ka vÄ“l viens šÄds mÄ“nesis un valdÄ«ba neizvilks ne tikai lÄ«dz Jāņiem, bet pat lÄ«dz Lieldienām. Gada sākumā atsāktās runas par vārda turÄ“šanu nodokļu sistÄ“mas sakārtošanas jomā izsauca tÄ«klos sirsnÄ«gu ņirgāšanos, sak, mikronodoklis sen nav aiztikts, bÅ«s jau kādas pāris nedēļas likts mierā, laiks atkal pareformÄ“t.

Un te notika kas sen nepieredzēts, neticams notikumu pavērsiens gan politikas saturā, gan formā.

Ar nodokļu reformas uzstādÄ«jumiem nāk klajā Latvijas Banka, kas, atmetusi grābstÄ«šanos gar labklājÄ«bas sfÄ“ras ministru kompetenci, beidzot liek lietā savu analÄ«tisko dienestu autoritāti. Šim varoņtenora dziedājumam tÅ«daļ slavinošus refrÄ“nus piedzied sabiedriskās organizācijas, un kad nÄ«gri neticÄ«gie tirda FM, kas tad ir viņu variants, no ministrijas atskan tāds suitu sievu sauciens, locÄ«šana un piedziedÄ“šana – Ä“Ä“Ä“Ä“Ä“, mums jau tas pats vien, tas pats vien, tas pats vien, – Ä“Ä“Ä“Ä“Ä“. Kur opozÄ«cija? KritizÄ“ tā, ka kauliņi brakš? Gluži otrādi, saskaņiešu runas vÄ«rs kāpj iekšÄ televÄ«zorā un visnotaļ lojāli bubina, sak, drusku skatÄ«simies, bet vispār atbalstām.

Rezultātā valdÄ«bas apņirdzÄ“ju apjukums, prese sajÅ«sminātu komentāru pilna kā brežņevlaikos, cik tas ir jauk’, cik tas ir jauk’. Toreiz avÄ«zes publicÄ“ja darbaļaužu vÄ“stules par nepieciešamÄ«bu paaugstināt degvÄ«na cenu, kam sekoja man vÄ“l skolas laikā pieredzÄ“tā Kristāla polša leciens no 3,07 uz 4,12.

Šoreiz pavasarÄ«gs prieks un monolÄ«ts atbalsts nodokļu celšanai. Jo PVN paliek, kur bijis, UIN samazinās tikai tiem, kam naudu tÄ“rÄ“šanai nevajag, tai pat laikā dubultojot dividenžu nodokli tiem, kam tomÄ“r ir tÄ“rÄ“t sagribÄ“jies, un formālais iedzÄ«votāju ienākuma pazeminājums tikšot pašvaldÄ«bām kompensÄ“ts, tātad tāpat vien tiem pašiem nodokļu maksātājiem atņemts, varbÅ«t tikai nedaudz citā veidā. Un mÄ“s šeit nelietÄ«gāko un amorālāko izdzimteni – nekustamā Ä«pašuma nodokli – vispār nepieminam, tas lai paliek citai reizei. NesaprātÄ«gie stulbeņi, kas krājuši un bÅ«vÄ“juši, lai izpÄ“rk savu mājiņu vai dzÄ«vokli vÄ“lreiz, bet prātÄ«gie, kas visu izplinderÄ“juši un nodzÄ“ruši, var pārtikt no pabalstiem, kurus muļķa strādājošie un pelnošie tiem izmaksā.

Saturiski tas atgādina zināmo shÄ“mu, kā kāds čigāns esot centies atradināt savu Ä·Ä“vÄ«ti no Ä“šanas. Tas gandrÄ«z jau arÄ« bija izdevies, tik mazdrusciņ pietrÅ«cis, jo šamā Ä«si pirms rezultāta sasniegšanas tomÄ“r nosprāgusi. Atliek cerÄ“t, ka es alojos un nodokļu maksātāju Ä·Ä“vÄ«te vilks vÄ“l un vÄ“l, un piedevām Latvijas Banka laipni atvÄ“lÄ“jusi drusciņ iebraukt parādos uz šÄ«s cerÄ«bas rÄ“Ä·ina. Ko valdÄ«ba nekavÄ“sies izmantot, kamÄ“r sajÅ«smas eiforija nav pārgājusi.

PievÄ“rsÄ«šu uzmanÄ«bu visa šÄ« kÅ«leņa izskatam.

Atkal atkārtojas kāda absurda tÄ“ze, kuras daudzināšanā ierasti pievienojas itin saprātÄ«gi cilvÄ“ki. TÄ“ze, ka iepriekšÄ“jā publiskā katastrofa esot bijusi “nespÄ“ja pareizi komunicÄ“t”, “nespÄ“ja izskaidrot sabiedrÄ«bai” un tā tālāk. Man grÅ«ti samierināties ar to, ka šÄ« absolÅ«tā stulbÄ«ba tiek tiražēta ad nauseam. Nav un nevar bÅ«t tādas komunikatÄ«vas brÄ«numnÅ«jiņas, lai valdÄ«bas bezsakarÄ«go grābstÄ«šanos varÄ“tu paskaidrot tā, lai tauta laimÄ“ dietu. Nevar no sÅ«da izcept pÄ«rādziņu, nevienam vairs nav gebelsisku iespÄ“ju komunikācijas sociālo platformu laikmetā. Pat, ja valdÄ«ba aizklapÄ“tu visus mÄ“dijus un sÄ“dÄ“tu pieglaimÄ«gajā 1:1 vai citā kādā lišÄ·Ä«bas konkursā no rÄ«ta lÄ«dz vakaram.

VeiksmÄ«ga komunikācija var dot atbalstu, iespÄ“jams, izšÄ·irÄ«gu, konstruktÄ«vai rÄ«cÄ«bai, kaut arÄ« varbÅ«t diskutablai un, iespÄ“jams, kļūdainai. Neviens maestro no Ä·Ä«niešu bÄ“rnu kora neuztaisÄ«s dziesmu svÄ“tku kopkori, ir nepieciešama substance, plāns un rÄ«cÄ«ba.

Un šai gadÄ«jumā straujie notikumi publiskajā telpā ir stingrs arguments par labu augšminÄ“tajam. Izrādās, eksistÄ“ puslÄ«dz sakarÄ«gs, daļēji jau apspriests plāns, un ar to ārkārtÄ«gi piemÄ“rotā kārtā startÄ“ iespÄ“jamais oponents. “SabiedrÄ«ba” un tās “eksperti” atbalsta, opozÄ«cija jÅ«tas spiesta piekrist, ministrija tā kā precizÄ“, bet apmÄ“ram to pašu vien liek priekšÄ, un publika beidzot redz, ka ir kaut kas cerÄ«gs. Un to tad arÄ« var balstÄ«t ar piemÄ“rotu publicitāti, pÄ«–ār gājieniem un, ko vien vÄ“lies. AtšÄ·irÄ«bā no iepriekšÄ“jā murga, kura iespaidu neglābtu ne GÄ“belss, ne Trockis.

Izskatās, ka valdÄ«ba šoreiz ir izairÄ“jusi, lÄ«dz Jāņiem nu jau izvilks puslÄ«dz droši.

Tā kā viss ies puslÄ«dz pa vecam, tad jautājums par sabiedrÄ«bas simpātijām varÄ“tu atkal pārfokusÄ“ties uz to, kā tā nodokļu naudiņa tiek tÄ“rÄ“ta. Tāpat kā satiksmes noteikumu ievÄ“rošana pamatā ir brÄ«vprātÄ«ga, lielā mÄ“rā lÄ«dzÄ«gi ir ar nodokļiem. Lai mÅ«s šai analoÄ£ijā nemulsina Ceļu policijas patruļu un radaru esamÄ«ba. Krustojumu šÄ·Ä“rsošanas vietās ir luksofori, un vairums sagaida zaļo, lai brauktu. Protams, bÄ«stamākās vietās ir barjeras, un pārāk kārdinoši ceļi piebraukšanai pie jÅ«ras tiek pat pārrakti, bet tas kopumā ir nenozÄ«mÄ«gs procents no visa ceļu tÄ«kla un krustojumiem. Visumā kustÄ«ba notiek pÄ“c brÄ«vprātÄ«gi ievÄ“rotiem noteikumiem, un policija tikai uzrauga, pa reizei taisa reidus un pavisam nelielu daļu no satiksmes dalÄ«bniekiem kādreiz soda.

Tādēļ nepieciešams, lai noteikumi bÅ«tu sistÄ“miski, ne pārāk sarežģīti un to ievÄ“rošana šÄ·istos kopumā lietderÄ«ga. Tas attiecas uz visu mÅ«su dzÄ«vi regulÄ“jošo kārtÄ«bu, un ar nodokļiem tā bÅ«tu jābÅ«t it sevišÄ·i. Man bÅ«tu jāgrib maksāt nodokļus. Vai tā tas ir? Kālabad man bÅ«tu jānodrošina tā bezjÄ“dzÄ«gā un bieži vien bezkaunÄ«gā e–sÅ«dsuzkociņa taisÄ«šana 15 gadu garumā, kas par notÄ“rÄ“tiem miljoniem, ar 21. gadsimta tehnoloÄ£iju dod sliktāku funkcionalitāti, nekā tā bija 19. gadsimtā?

KāpÄ“c? Par to 2. daļā, mans piedzÄ«vojums ar espresso meklÄ“jumiem uz lÄ«nijas Dobele – Tukums.

2. daļa: dura lex, sed lex

Lai cik optimisma pilns un sajÅ«smas pavadÄ«ts bija nodokļu reformas pieteikums, nekāda lielā laime caur to visu mÅ«s acÄ«mredzami negaida. Ir dažas metodes, kā torpedÄ“t un noslÄ«cināt purvā visdižākos ieceru kreiserus, valdÄ«bā iecienÄ«tāko sauc nodibināt darba grupu.

Markam Tvenam pieraksta apmÄ“ram šÄdu asprātÄ«bu: vienai mātei bija divi dÄ“li, viens kļuva par tālbraucÄ“ju kapteini, otrs par ASV viceprezidentu, un ne par vienu no viņiem nekas vairs nav dzirdÄ“ts. Ar darba grupai nodotu dokumentu ir lÄ«dzÄ«gi: neskaidras baumas var uzzināt no garām braukušiem pirātiem vai dreifÄ“jošiem ledus lāčiem, bet atgriezies no turienes redzÄ“ts tikai retais. MÅ«su apjÅ«smotā nodokļu reforma turp arÄ« aizraidÄ«ta, jutÄ«sim tai lÄ«dzi un sÅ«tÄ«sim uzmundrinošas kartiņas uz Jāņiem un ZiemsvÄ“tkiem.

Reforma tā kā būtu savaldīta, bet jautājums paliek: kāpēc man vispār būtu jāgrib maksāt nodokļus, reformētus vai nereformētus?

Šoziem mani par to padomāt rosināja kāds aumež sadzÄ«visks notikums. Biju izbraucis ziemas ainavu bildÄ“šanas tÅ«rÄ“, un ierastā maršrutā uzmācās tikpat ierasts pÄ“cpusdienas ģībonÄ«tis. PÄ“c kafijas ierastā kārtā iebraucu kādā vietā uz lÄ«nijas Dobele – Tukums, kura lai paliek vārdā nesaukta, jo konkrÄ“tās pilsÄ“tiņas spožuma un posta apraksts novirzÄ«tu no šÄ« artiÄ·eļa pamattÄ“mas.

MÅ«su stāstam svarÄ«gs moments ir tas, ka vietā, kur jau gadu simtiem acÄ«mredzami ir bijusi pulcÄ“šanās un tirdzniecÄ«bas vieta, vairs nebija kafejnÄ«cas. Un tāda tur vÄ“l noteikti bija manā iepriekšÄ“jā iebraukšanas reizÄ“, lai arÄ« mazāka un pieticÄ«gāka nekā iepriekšiepriekšÄ“jā. Plakāts ar kafijas piedāvājumu rotāja veikala durvis. Situācija skaidra: nav pietiekoši daudz publikas, lai kafejnÄ«ca varÄ“tu savilkt galus kopā, funkcija daungreidota un pārvietojusies uz bodÄ«ti.

Eju iekšÄ, automātu atrodu un pirmā brÄ«dÄ« nopriecājos: jauns, lepns un skaists kā tikko pirkts velosipÄ“ds. HromÄ“jumi spÄ«d, laka koša, apkārt tÄ«rÄ«ba kā paraugmedpunktā. Sāku bakstÄ«ties gar pogām un prātot: nu neizskatās pÄ“c pārāk bieži lietota. Un tā arÄ« izrādÄ«jās, meitene kasÄ“ bijÄ«gi pārjautāja, vai tiešÄm man ir divi espresso vienā krÅ«zÄ«tÄ“.

Es, protams, varÄ“ju samelot, ka tā ir viena parasta kafija, bet domas jau bija izvirpinājušas savu gaitu. Pirmām kārtām, es nekad nemeloju bez vajadzÄ«bas un citiem arÄ« neiesaku. VajadzÄ«bas nu tik tiešÄm nekādas, es varÄ“tu samaksāt arÄ« par duci kafijas, un tādēļ vien nebÅ«tu jāpaliek bez vakariņām. Šoreiz interesantākais bija otrs apsvÄ“rums, par kafijas dabÅ«šanu vispār.

Meitene kasÄ“ nekad nebija izsitusi espresso kodu, viņa to labu brÄ«tiņu meklÄ“ja cÅ«kausainā kladÄ«tÄ“. PÄ“c spožā un nelietotā automāta izskata un kasieres darbÄ«bām diezgan droši varÄ“ja spriest, ka esmu pirmais espresso pircÄ“js šodien un, iespÄ“jams, vienÄ«gais tajā nedēļā.

Un secinājums no tā visa neizbÄ“gams: ja es nemaksāšu par savu dubulto espresso, bet kaut kā noblÄ“dÄ«šu un tā darÄ«s arÄ« citi, tad tas automāts tur nākošziem vairs nestāvÄ“s. Ne spÄ«dÄ«gs, ne apļepis, nekāds. Jo iepriekšÄ“jās kafejnÄ«cas iznÄ«ka ne no labas dzÄ«ves, un šamo brÄ«numÅ«beraparātu veikalniekam droši vien iegalvojis kāds izplatÄ«tājs, un iespÄ“jams, ka uz kredÄ«ta. Ja es nesamaksāšu, maza cerÄ«ba, ka tas izdzÄ«vos.

Ar mÅ«su nodokļiem ir ikurāt tāpat. Ja mÄ“s visi savā sašutumā par budžeta izplinderÄ“šanu nemaksāsim neko vai tikai to minimumu, no kura nekādi nevar izmeloties, mÅ«su valstiņa iznÄ«ks kā mazpilsÄ“tas kafejnÄ«ca. Tiem, kam scenārijs nav pieņemams, ir jāsamierinās, ka nodokļi jāmaksā arÄ« šÄ«s valdÄ«bas bezgalÄ«gi godÄ«go roleksoto darbarÅ«Ä·u uzturÄ“šanai. Jo, ja šamie strauji iznÄ«ks, tad nav itin nekādu cerÄ«bu tikt pie labākiem. Nekad.

Un vÄ“l viens, ne mazāk svarÄ«gs iemesls. Likums ir jāievÄ“ro. Visiem. Tāda nu ir pÄ“dÄ“jos pāris gadsimtos nostiprinājusies kārtÄ«ba, un tā tiešÄm nav tā sliktākā. MÅ«su pašreizÄ“jā komunikatÄ«vā vide gan šo regulu modificÄ“, lÄ«dzÄ«gi kā DzÄ«vnieku fermā parādÄ«jās pilnveidojumi dogmai par dzÄ«vnieku vienlÄ«dzÄ«bu. Proti, aktÄ«visti, pašiecelti Å«berdemokrāti un cita veida progresÄ«vi domājošie ir panākuši situāciju, kurā par normālu tiek pasludināta kārtÄ«ba, ka labajiem likumi nav jāievÄ“ro, kamÄ“r sliktos, pat, ja tie rÄ«kojas saskaņā ar likumu un instrukcijām, drÄ«kst izvarot, jo tie taču ir sliktie.

Kaut vai viens piemÄ“ru pārÄ«tis no tÅ«kstoša: kādas augstskolas rektors gadiem ilgi dirš virsÅ« aborigÄ“nu likuma prasÄ«bām par valsts valodas zināšanām, un to atbalsta ne tikai progresÄ«vie iztapoņas, bet arÄ« ministri saliecas pienācÄ«gā pozā un steidz šo labajam personāžam neÄ“rto likumu uzrakstÄ«t sevišÄ·Ä, viņam pieskaņotā veidā.

Savukārt persona, kura saskaņā ar visiem likumiem un instrukcijām piedalās medÄ«bās, tiek pakļauta labo psiholoÄ£iskajai vardarbÄ«bai, par kādu šitādus labos itin mierÄ«gi derÄ“tu sasÄ“dināt aiz restÄ“m par naida runu. Bet nevar. KāpÄ“c? TāpÄ“c, ka tā lÅ«šu medniece ir sliktā, bet, kas ir un kas nav naida runa, lemj labie. ArÄ« man šÄ·iet, ka lÅ«šu medÄ«bas ar lÅ«sÄ“nu slaktÄ“šanu ir tik tiešÄm derdzÄ«ga nodarbe, bet vienÄ«gais pārkāpums, ko iztirzātā persona bija pieļāvusi, bija vārds “ielengti” viņas tekstā.

Situācija, kad labie lemj, kuri likumi un kam ir jāievÄ“ro, bet kad var linčot arÄ« bez kādas likuma ievÄ“rošanas, ir tikpat bÄ«stama kā mÅ«su katra attieksme pret nodokļu maksāšanu. Šonedēļ saasinājās tÄ“ma par nekustamā Ä«pašuma nodokli. Gadiem ilgi labie un progresÄ«vie ir bazÅ«nÄ“juši nelietÄ«gu stulbÄ«bu, ka NĪN ir ļoti laba lieta, jāliek tik bagātajiem un sliktajiem maksāt un, kas izvairās, tos uzvilkt uz mieta. Te pÄ“kšÅ†i izrādās, ka labajai Džemmai Skulmei tas nodoklis izrādās nelabs. Iestājas kognitÄ«vā disonanse. VarbÅ«t tagad beidzot varÄ“s uzsākt normālu apspriešanu.

Neliela atkāpe par nodokļiem. Nedaudz primitivizÄ“jot, vairums no maksājamā saistās ar to, ko esam ieņēmuši, prasti sakot, patriotisks aicinājums padalÄ«ties ieņēmumos. Tā ieņēmumu nodoklis ir skaidrā veidā daļa no ieņemtā, nodoklis dividendÄ“m – daļa no saņemamā. Pat PVN ir ar to saistÄ«ts, vairāk jāmaksā tiem, kam ir vÄ“lme vai vajadzÄ«ba kaut ko pirkt, un, kas dārgāk pÄ“rk, tam vairāk jāmaksā.

Nekustamā Ä«pašuma nodoklim nav nekādas augšminÄ“tās loÄ£ikas. Tas ir uzrÄ“Ä·ins par to, ka neesi naudu nodzÄ“ris, bet gan uzcÄ“lis mājokli, un par to tev zināmā laikā tas jāizpÄ“rk vÄ“lreiz. Pa pusotram procentiņam gadā, un tā visu mūžu. Nemaksāsi - labie un progresÄ«vie atņems. Izņemot gadÄ«jumu, ja tu esi Džemma Skulme. Apskaties pasÄ“, un, ja izrādās, ka neesi, tad atņems. Tātad jāmaksā smilkstÄ“damam. Pie kam vadoties nevis no cenas, kuru tu esi par Ä«pašumu kādreiz nomaksājis, bet no reizÄ“m absurdiem skaitļiem, kurus ietekmÄ“ visraibākie faktori, ieskaitot to, ka tava Ä«pašuma novÄ“rtÄ“jums un lÄ«dz ar to “soda nauda par apdomÄ«gumu” var trÄ«skāršoties tikai tādēļ, ka tavā apkaimÄ“ Ä«pašumus sapirkuši trÄ«s prātu izkÅ«kojuši narkobaroni vai naftas magnāti.

Ko darÄ«t? IevÄ“rot likumu. Un vienlaicÄ«gi neklausÄ«ties labo ļaužu un progresÄ«vo nelietÄ«gajā demagoÄ£ijā. Caur bagātnieku slaukšanu un slaktÄ“šanu neviena sabiedrÄ«ba nav tikusi pie pārticÄ«bas. Ir mÄ“Ä£ināts, arÄ« vÄ“sturiski nesen un pavisam tepat.

Tai pat laikā nav likumu, kas nebÅ«tu maināmi, ja tam ir pārliecinošs sabiedrÄ«bas pieprasÄ«jums. Bet lÄ«dz tam jāpilda spÄ“kā esošie. Kā teica senie romieši: Dura lex, sed lex. Bargs ir likums, bet tas ir likums. Labāk bargs un pastulbs likums nekā labo cilvÄ“ku linča tiesa.

Bet tā nodokļu reforma var pat izdoties, ja neliksim mierā uz darba grupu aizsÅ«tÄ«tājus un neļausim labajiem monopolizÄ“t patiesÄ«bu. Un maksāsim par kafiju bez blÄ“dÄ«šanās, cik nu iespÄ“jams.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com