Iesaki rakstu:

Å…emot vÄ“rā bijušÄ baņķiera Oļega Fiļa pÄ“dÄ“jā laika publiskās aktivitātes, tostarp vÄ“ršanos tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s ar virkni iesniegumu pret viņa bijušo dzÄ«vesbiedri un citām personām, Pietiek šodien publicÄ“ politikas eksperta JurÄ£a Liepnieka paskaidrojumu Valsts policijai, - arÄ« pret viņu eksbaņķieris ir mÄ“Ä£inājis panākt kriminālprocesa sākšanu par goda un cieņas aizskārumu un neslavas celšanu.

„Paskaidrojums

Pirms detaļās atspēkot Oļega Fiļa nepamatotās sūdzības par it kā viņa goda un cieņas aizskārumu, vispirms vēlos norādīt, ka vārda brīvība ir fundamentāls brīvas un demokrātiskas sabiedrības balsts, bez kura neviena cita brīvība nevar tikt pilnvērtīgi realizēta. Vārda brīvība un tiesības uz viedokli ir arī skaidri nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē un judikatūrā.

Tāpat Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas un Latvijas judikatÅ«rā vairākkārt ir atzÄ«ts, ka publisku personu tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves aizsardzÄ«bu ir mazākas nekā privātpersonai, un publiskas personas, Ä«paši, ja viņu darbÄ«ba saistÄ«ta ar politiskajiem procesiem, neizbÄ“gami pašas sevi nostāda katra sava vārda un rÄ«cÄ«bas ciešai uzraudzÄ«bai gan no žurnālistu, gan sabiedrÄ«bas puses.

Oļegs Fiļs ir Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kameras padomes loceklis. Proti, strādā Latvijas lielākās uzņēmÄ“ju organizācijas vadÄ«bā, kas ikdienā nodarbojas ar likumdošanas procesu ietekmÄ“šanu, lobismu, kā arÄ« cenšas ietekmÄ“t gan ar Ministru kabinetu un atsevišÄ·as ministrijas, gan arÄ« Saeimu ar mÄ“rÄ·i panākt saviem biedriem labvÄ“lÄ«gu normatÄ«vo aktu pieņemšanu. Šeit, Latvijas TirdzniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas kameras mājas lapā, var iepazÄ«ties ar visai garo organizācijas pÄ“dÄ“jā laikā paveikto lobisma jomā: https://www.chamber.lv/lv/content/598.

Kā liecina publiski pieejamā informācija, arÄ« Oļegs Fiļs piedalās politisku un ar valsts attÄ«stÄ«bu saistÄ«tu jautājumu apspriedÄ“s pie Valsts prezidenta. ParalÄ“li minÄ“tajai sabiedriskajai darbÄ«bai, Oļegs Fiļs ir arÄ« ziedojis ļoti lielas summas dažādām politiskajām partijām, lielāko tiesu - 40 000 eiro - bijušÄ RÄ«gas vicemÄ“ra Andra Amerika vadÄ«tajai partijai “Gods kalpot RÄ«gai!”. Šie ir jau pilnÄ«gi pietiekami priekšnosacÄ«jumi, lai žurnālisti un sabiedrÄ«ba izturÄ“tos pret Oļegu Fiļu kā publisku personu, kuras darbÄ«ba ietekmÄ“ vai var ietekmÄ“t visu sabiedrÄ«bu. Taču Oļegs Fiļs arÄ« visādi citādi nevairās no publicitātes un savas privātās dzÄ«ves eksponÄ“šanas gan medijos, gan sociālajos tÄ«klos.

Papildus tam vÄ“l ir jāatzÄ«mÄ“, ka interesi par Oļega Fiļa personÄ«bu, godÄ«gumu, viņa morāli Ä“tiskajiem uzskatiem šogad Ä«paši ir raisÄ«jusi ASV valdÄ«bas FinCen publicÄ“tais ziņojums, kurā tiek apgalvots, ka ziņojuma autoriem ir pamats uzskatÄ«t, ka ABLV bankas akcionāri un amatpersonas naudas atmazgāšanu ir padarÄ«jušas par sava biznesa pamatbalstu. Oļega Fiļa gļēvulÄ«gie mājieni, ka FinCen ziņojumā runa varÄ“tu bÅ«t par kādiem citiem mazākuma akcionāriem un, iespÄ“jams, kādām citām amatpersonām nevis par viņu - vienu no diviem lielākajiem ABLV akcionāriem un bankas padomes priekšsÄ“dÄ“tāju, neiztur nekādu kritiku. Proti, Fiļa kā bankas padomes priekšsÄ“dÄ“tāja cenšanās slÄ“pties aiz kādu mazākumakcionāru mugurām un kā bankas padomes priekšsÄ“dÄ“tājam neuzņemties nekādu atbildÄ«bu par notikušo bankā ir nožēlojama, gļēvulÄ«ga rÄ«cÄ«ba, par kuru man ir savs viedoklis. Un ja šis viedoklis aizskar Oļega Fiļa jÅ«tas, tas tomÄ“r nenozÄ«mÄ“, ka man nebÅ«tu tiesÄ«bas šo viedokli paust. VÄ“l jo vairāk, es esmu pārliecināts, ka sabiedrÄ«bas kopÄ“jā labuma interesÄ“s ir pÄ“c iespÄ“jas plašÄk atspoguļot un pievÄ“rst uzmanÄ«bu šÄdu cilvÄ“ku, kāds ir Oļegs Fiļs, darbÄ«bai gan Latvijas finanšu sektorā, gan spÄ“cÄ«gākās uzņēmÄ“ju lobija organizācijas padomÄ“, jo viņa lÄ«dzšinÄ“jā darbÄ«ba ir bÅ«tiski ietekmÄ“jusi visas Latvijas valsts un Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju. Gan publiskās, gan profesionālās Oļega Fiļa darbÄ«bas attiecas ne tikai uz viņu, bet uz visu Latvijas sabiedrÄ«bu, un attiecÄ«gi viņš pats sevi ir nostādÄ«jis pozÄ«cijā, kurā katra viņa rÄ«cÄ«ba un izteikums var un tam vajag tikt Ä«paši vÄ“rtÄ“tam gan no sabiedrÄ«bas, gan no žurnālistu puses, kā tas ir vairākkārt nostiprināts Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas judikaturā.

Kas attiecas uz konkrētiem Oļega Fiļa sūdzības punktiem.

Oļegs Fiļs melo, ka es bÅ«tu jelkad, jelkur apvainojis viņu slepkavÄ«bas pasÅ«tÄ«šanā. IespÄ“jams, protams, ka tie nav apzināti meli, bet vienkārši Oļega Fiļa latviešu valodas zināšanas nav pietiekamas, lai saprastu ko nozÄ«mÄ“ izteikums “krÄ«t aizdomu Ä“na”.

Es nekad nekur neesmu apgalvojis, ka Fiļs ir nogalinājis kādu vai pasÅ«tÄ«jis nogalināt kādu, es esmu teicis, ka viņš ir cilvÄ“ks, uz kuru krÄ«t aizdomu Ä“na par slepkavÄ«bas pasÅ«tÄ«šanu. Jā, tāds ir mans un ne tikai mans viedoklis, ka šÄda aizdomu Ä“na pār ABLV lielākajiem akcionāriem, tajā skaitā Fiļu, tiešÄm krÄ«t. SÄ«kāk par šo viedokli, kā tas radies un citām detaļām, var iepazÄ«ties šeit: http://puaro.lv/tiesiskums/jurgis-liepnieks-kas-nogalinaja-martinu-bunkus-versijas/.

Atkārtoti norādÄ«šu, ka Satversme un Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas judikatÅ«ra man garantÄ“ tiesÄ«bas uz viedokli, pat ja šis viedoklis ir kādam nepatÄ«kams, jo Ä«paši, ja tas attiecas uz publiskām personām, kuru profesionālā un sabiedriskā darbÄ«ba ietekmÄ“ visas Latvijas iedzÄ«votājus, kā tas ir Oļega Fiļa gadÄ«jumā.

Tāpat Oļegs Fiļs melo, ka patiesÄ«bai neatbilst izteikums, ka viņš ir “panācis” kriminālprocesa ierosināšanu pret savu bijušo sievu. Nav iespÄ“jamas saprātÄ«gas šaubas par to, ka cilvÄ“ks, kurš vÄ“ršas policijā ar iesniegumu par iespÄ“jamiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem vÄ“las “panākt” kriminālprocesa uzsākšanu, un konkrÄ“tajā gadÄ«jumā Oļegam Fiļam to arÄ« ir izdevies “panākt”. Protams, var teorÄ“tiski izvirzÄ«t pieņēmumus par to, ka Oļega Fiļa mÄ“rÄ·i bija kādi citi un viņš vÄ“lÄ“jās nevis “panākt” kriminālprocesa uzsākšanu, bet, piemÄ“ram, vienkārši pakavÄ“t laiku policijas darbiniekiem, vai varbÅ«t apzināti vÄ“lÄ“jās noslogot policijas resursus ar bezjÄ“dzÄ«gu iesniegumu izskatÄ«šanu, lai policijai bÅ«tu mazāk laika Ä«stu noziegumu izmeklÄ“šanai.

Kāds teorÄ“tiski varÄ“tu izvirzÄ«t jelkādas versijas, taču es esmu paudis viedokli, ka Oļegs Fiļs vÄ“lÄ“jās “panākt” savas bijušÄs sievas kriminālvajāšanu un viņam tas arÄ« izdevās. Tieši to es apgalvoju un nespÄ“ju iedomāties, kā ir iespÄ“jams apgalvot, ka tas neatbilst patiesÄ«bai.

Savukārt mans viedoklis par to, ar kādām metodēm viņam tas izdevās, nevar būt nedz patiess, nedz nepatiess, jo tas ir mans viedoklis, manas aizdomas, kuras tāpēc arī ir attiecīgi paustas strikti iespējamības un varbūtības formā.

DetalizÄ“ti mans viedoklis par kriminālprocesu, kura ierosināšanu pret savu bijušo sievu panācis Fiļs, ir atrodams šeit: http://puaro.lv/tiesiskums/jurgis-liepnieks-instrukcija-varmacigiem-viriesiem-ka-izmantot-policiju-pret-bijusajam-sievam-olega-fila-paraugstunda/

Savā sÅ«dzÄ«bā Oļegs Fiļs ir norādÄ«jis, ka viņu apkaunojot arÄ« šÄds mans, Fiļaprāt, nepatiess ieraksts mikroblogošanas vietnÄ“ Twitter.

“PilsÄ“tā runā, ka starptautiski pazÄ«stamais naudas atmazgātājs Fiļs un viņa jaunā lÄ«gava gatavojas tiesā (paši pÄ“c savas iniciatÄ«vas) noskaidrot vai Fiļs ir saucams par “sugardaddy” vai nav. Viedokļi pagaidām dalās.”

Diemžēl arÄ« šis ieraksts precÄ«zi atspoguļo lietu patieso stāvokli.

Kādu laiku pirms šÄ« ieraksta tapšanas pie manis vÄ“rsās kāda Twitter lietotāja, (viņas identitāti es pagaidām nevÄ“los izpaust, lai pasargātu, cik ilgi iespÄ“jams, šo personu no iesaistes publiskā un juridiskā strÄ«dā), kura bija saņēmusi no Oļega Fiļa šÄ«brīža simpātijas KristÄ«nes Jelinskas pieprasÄ«jumu atvainoties par ierakstu Twitter, kurā Oļegs Fiļs tika nosaukts par “sugardaddy”. Bez prasÄ«bas atvainoties KristÄ«ne Jelinska pieprasÄ«ja arÄ« “atlÄ«dzināt KristÄ«nei Jelinskai morālo kaitÄ“jumu par goda un cieņas aizskaršanu, neslavas celšanu”. PrasÄ«bā tika norādÄ«ts, uz kurieni jāpārskaita 1000 (viens tÅ«kstotis) eiro, proti, summa, par kādu KristÄ«ne Jelinska bija novÄ“rtÄ“jusi kaitÄ“jumu savai reputācijai. (Tika norādÄ«ts labdarÄ«bas organizācijas konts). Vienlaikus KristÄ«ne Jelinska saziņā ar šo personu bija norādÄ«jusi: “es tikai brÄ«dinu, lai savu viedokli paturat pie sevis”.

Skaidrs, ka šÄdi bezprecedenta brÄ«dinājumi un prasÄ«bas pārskaitÄ«t naudu tika plaši apspriestas gan iesaistÄ«tās Twitter lietotājas darba vietā, gan virknÄ“ citu sarunu, un ņemot vÄ“rā, ka minÄ“tā Twitter lietotāja negrasÄ«jās, nedz pārskaitÄ«t naudu, nedz pakļauties brÄ«dinājumam turÄ“t savu viedokli pie sevis, tika pieņemts, ka no KristÄ«nes Jelinskas puses sekos tālākas darbÄ«bas, kas beigsies ar tiesvedÄ«bu par minÄ“to ierakstu. Es savukārt uzskatÄ«ju, ka sabiedrÄ«bai un citiem Twitter lietotājiem noteikti ir vÄ“rts zināt, kādi cilvÄ“ki ir Oļegs Fiļs un viņa draudzene un kā viņi cenšas panākt sev nevÄ“lamu viedokļu apklusināšanu.

Visbeidzot, par rakstu portālā Puaro.lv “Valsts prezidents apspriež valdÄ«bas veidošanu ar cilvÄ“ku, kuru ASV valdÄ«ba atzinusi par kukuļdevÄ“ju un naudas atmazgātāju.”

Jau pats virsraksts atspoguļo raksta bÅ«tÄ«bu un vÄ“stÄ«jumu, un pretÄ“ji Fiļa apgalvotajam, tas ir pilnÄ«gi patiess. ASV valdÄ«ba FinCen ziņojumā ir atzinusi ABLV par banku, kuras biznesa pamatbalsts ir naudas atmazgāšana un kura bijusi iesaistÄ«ta veselā virknÄ“ nelikumÄ«gu darbÄ«bu. Tas, ka šÄds FinCen paziņojums eksistÄ“, un tas, ka tajā ir šÄda satura informācija, ir neapstrÄ«dams, katram viegli pārbaudāms fakts.

Oļega Fiļa sÅ«dzÄ«bā minÄ“tā nevainÄ«guma prezumpcija nekādā veidā šo faktu nemaina un ar savām sÅ«dzÄ«bām šajā sakarā viņam bÅ«tu jāvÄ“ršas nevis pret mani, kurš tikai atstāsta FinCen ziņojumu, bet pret pašu FinCen.

Oļega Fiļa minÄ“tais, ka viņš nav notiesāts vai viņam nav izvirzÄ«tas apsÅ«dzÄ«bas noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijā, nekādā veidā neattiecas uz minÄ“tā raksta saturu vai vÄ“stÄ«jumu, jo nedz rakstā, nedz arÄ« kur citur netiek apgalvots, ka Fiļs bÅ«tu notiesāts vai apsÅ«dzÄ“ts šajos noziegumos. Apgalvots tiek vienÄ«gi tas, kas atbilst patiesÄ«bai, proti, ka FinCen ziņojumā ir teikts, ka ABLV akcionāri un amtpersonas, tātad viennozÄ«mÄ«gi arÄ« Oļegs Fiļs, ir iesaistÄ«ti minÄ“tajos un citos noziegumos. Te bÅ«tu vÄ“rts piebilst, ka FinCen ziņojums, kas ir balstÄ«ts paša FinCen izpÄ“tÄ“ un saskaņots ar visām kompetentajām ASV aÄ£entÅ«rām, pats par sevi ir tik autoritatÄ«vs dokuments, ka to bez ierunām ņem vÄ“rā ne tikai visas Amerikas Savienoto Valstu valsts un privātās institÅ«cijas, bet arÄ« visas kaut cik nopietnas finanšu institÅ«cijas visā pasaulÄ“, un lÄ«dz ar to arÄ« man nav ne mazākā pamata neuzticÄ“ties FinCen.

Raksta vÄ“stÄ«jums bija - Latvijas Valsts prezidentam nevajadzÄ“tu tikties ar starpautiski pazÄ«stamu naudas atmazgātāju. Jā, tāds ir mans viedoklis, un es pie tā palieku. Es komentÄ“ju politiskos notikumus jau daudzus gadus, regulāri izsaku savu viedokli par tiem, man ir tiesÄ«bas uz šÄdu viedokli, un es uzskatu, ka esmu savu viedokli labi pamatojis ar FinCen ziņojuma atstāstu.

Savukārt, ja Fiļu ir aizskāris apzÄ«mÄ“jums “starptautiski pazÄ«stams atmazgātājs”, tad diemžēl uzskatu, ka šis apzÄ«mÄ“jums ir precÄ«zs un atbilst lietu faktiskajam stāvoklim. Proti, Fiļs jau var pats domāt (viņam, protams, ir tiesÄ«bas uz viedokli tāpat kā man) vai citiem stāstÄ«t, ka tad, kad FinCen ziņojumā tiek minÄ“ti bankas akcionāri un amatpersonas, tas nav viņš, bet visi citi vai kādi citi ABLV akcionāri un amatpersonas, taču nez vai vÄ“l kāds bez paša Fiļa piekritÄ«s šÄdai FinCen ziņojuma interpetācijai. Proti, es neuzskatu, ka FinCen ziņojumu bÅ«tu iespÄ“jams interpretÄ“t tā, ka tajā minÄ“tie akcionāri un amatpersonas ir visi citi, izņemot ABLV bankas padomes priekšsÄ“dÄ“tāju un vienu no diviem lielākajiem akcionāriem Oļegu Fiļu.

Savukārt tas, ka FinCen ziņojums acumirklÄ« tika pamanÄ«ts visā finanšu pasaulÄ“, manuprāt, ir neapstrÄ«dams fakts un tādÄ“jādi ABLV akcionāri kļuva starptautiski pazÄ«stami kā naudas atmazgāšanas “orÄ·estrÄ“tāji” (ABLV management permits the bank and its employees to orchestrate and engage in money laundering schemes) un tādi, kuru biznesa pamatbalsts ir naudas atmazgāšana (ABLV executives, shareholders, and employees have institutionalized money laundering as a pillar of the bank’s business practices) un cilvÄ“ki, kas padarÄ«ja naudas atmazgāšanu par bankas biznesa pamatbalstu (ABLV executives, shareholders, and employees have institutionalized money laundering as a pillar of the bank’s business practices).

Å…emot vÄ“rā, ka publiski ir pazÄ«stami tikai divi lielākie bankas akcionāri, no kuriem viens ir Oļegs Fiļs, un to, ka Fiļs ir ne tikai viens no diviem lielākajiem akcionāriem, bet arÄ« bankas padomes priekšsÄ“dÄ“tājs, ir viss pamats apgalvot, ka pÄ“c FinCen ziņojuma publicÄ“šanas viņš ļoti Ä«sā laikā kļuva par “starptautiski pazÄ«stamu atmazgātāju”. Tāpat es rakstā apgalvoju, ka Latvijas Valsts prezidents raida nepareizus signālus mÅ«su stratÄ“Ä£iskajiem partneriem un sabiedrÄ«bai kopumā, tiekoties ar cilvÄ“ku, uz kuru kā uz naudas atmazgātāju norāda ASV FinCen.

VienÄ«gā faktoloÄ£iskā neprecizitāte, kuru Fiļam ir izdevies atrast, ir tā, ka manā rakstā apgalvots, ka FinCen ir vÄ“rsies ar sankcijām pret 26 bankām, kamÄ“r Fiļs apgalvo, ka FinCen ir vÄ“rsies pret 26 subjektiem (nevis bankām), no kuriem ne visi bijušas kredÄ«tiestādes. PilnÄ«gi iespÄ“jams, taču grÅ«ti iedomāties, kā šÄda sÄ«ka faktoloÄ£iska kļūda varÄ“tu kaut kā aizskart Fiļa godu un cieņu vai ietekmÄ“t raksta vÄ“stÄ«jumu. Tāpat raksta vÄ“stÄ«juma kontekstā nekāda nozÄ«me nav strÄ«diem par citām ar FinCen ziņojuma statusu saistÄ«tām juridiskām detāļām, jo es aprakstu vienÄ«gi tā esošo saturu un konsekvences. NešaubÄ«gi, ka de facto šis ziņojums liedza bankai ne tikai iespÄ“ju darboties ar ASV dolāru korespondÄ“jošiem kontiem, bet arÄ« darboties vispār un atstāja milzÄ«gu negatÄ«vu iespaidu uz Latvijas valsti un finanšu industriju vispār. Ja Fiļa kungam bÅ«tu taisnÄ«ba un FinCen ziņojums bÅ«tu tikai juridiski nesaistoša konsultatÄ«va rakstura dokuments bez reālām sekām, tad tas, jādomā, nekādi nebÅ«tu varÄ“jis izraisÄ«t ABLV bankas sabrukumu.

JāpiezÄ«mÄ“, ka FinCen ziņojumā norādÄ«ts arÄ« uz Fiļa vadÄ«tās un Fiļam kā vienam no diviem lielākajiem akcionāriem piederošÄs bankas iesaisti vairāk nekā mljards dolāru zādzÄ«bā no Moldovas bankām ( In 2014, ABLV was involved in the theft of over $1 billion in assets from three Moldovan banks, BC Unibank S.A., Banca Sociala S.A., and Banca de Economii S.A., in which criminals took over the three Moldovan banks using a non-transparent ownership structure, partly financed by loans from offshore entities banking at ABLV), kā arÄ« citiem noziegumiem. Å…emot vÄ“rā to visu, kā arÄ« lielo starptautisko rezonansi, kuru ir izraisÄ«jusi FinCen aprakstÄ«tā ABLV darbÄ«ba, sekas Latvijas valsts tÄ“lam, Latvijas finanšu industrijai un konkrÄ“ti Oļega Fiļa lomu ABLV bankā, kā arÄ« ņemot vÄ“rā viņa sabiedrisko darbÄ«bu LTRK padomÄ“, uzkatu, ka žurnālistiem, sabiedrÄ«bai un arÄ« man ir visas tiesÄ«bas brÄ«vi paust savu viedokli, attieksmi, aizdomas pret Oļegu Fiļu, paust savu viedokli jebkādā veidā un formā, un šÄ« brÄ«vÄ«ba ir svarÄ«gāka par diskomfortu, ko tā rada Fiļam kā publiskai personai. Katrs mans viedoklis, aizdomas, izteikums vienmÄ“r ir ticis argumentÄ“ts, pamatots un izvÄ“rsts, tam var piekrist vai nepiekrist, tas var patikt vai nepatikt, taču nav pieļaujams, ka tas varÄ“tu tikt ierobežots, aizbildinoties ar publiskas personas goda un cieņas aizskārumu.

Kas attiecas uz sÅ«dzÄ«bu par rakstu "Instrukcija vardarbÄ«giem vÄ«riešiem: kā izmantot policiju pret bijušajām sievām Oļega Fiļa paraugstunda”. Norādu, ka Oļegu Fiļu aizskārušie fragmenti nav mans izgudrojums, bet gan atsauce uz Santas Bernālas advokāta tiesā iesniegtu dokumentu. Es tikai citÄ“ju šÄ« dokumenta fragmentu, kas arÄ« rakstā ir skaidri norādÄ«ts, proti, rakstā ir teikts:

"To, ka Fiļs brÄ«numainā kārtā jau iepriekš zina, kādas darbÄ«bas šajā kriminālprocesā tiks veiktas un ir informÄ“ts par lietas materiāliem, kas tajā savākti (acÄ«mredzot, tādas ir kriminālprocesu “pasÅ«tÄ«tāju” tiesÄ«bas), Santas Bernālas advokāts ir aprakstÄ«jis pagājušajā nedēļā tiesā iesniegtajā dokumentā. CitÄ“šu dažus fragmentus no šÄ« dokumenta."

Un tālāk seko precÄ«zs citāts. Savukārt viss pārÄ“jais rakstā paustais ir mans autora viedoklis par to, kādus secinājumus var izdarÄ«t, izlasot citÄ“to dokumentu. Viedoklis ir skaidri nodalÄ«ts no citāta un tiek Ä«paši pasvÄ«trots ar tādiem vārdiem kā "šÄ·iet" vai "acÄ«mredzami", kas skaidri norāda uz viedokli.

Fiļam, protams, ir tiesÄ«bas uz atšÄ·irÄ«gu viedokli no mana, un viņam var šÄ·ist kas cits vai kas cits likties acÄ«mredzami, piemÄ“ram, mikroblogošanas vietnÄ“ Twitter pats Fiļs ir publiski izteicis savas šaubas par to, ka man ir psihiskas problÄ“mas, apgalvojis, ka es esot "bÄ“dÄ«gi slavens", un pat izteicis šaubas, vai es vispār esmu vÄ«rietis. Protams, bÅ«tu iespÄ“jams traktÄ“t šÄdus izteikumus kā mani apkaunojošus un daudzus klaji nepatiesus (piemÄ“ram, nez vai ir iespÄ“jamas saprātÄ«gas šaubas par to, ka es esmu vÄ«rietis), taču es tāpÄ“c nevÄ“ršos pret viņu policijā, jo labi saprotu, ka Satversme garantÄ“ gan man, gan Fiļam tiesÄ«bas paust viedokli, pat ļoti muļķīgu, par procesiem vai personām, kas mums katram šÄ·iet svarÄ«gs un noslogot ar šÄdām lietām Valsts policiju bÅ«tu narcistiska muļķība.

Tas ir viss, ko es vÄ“los šajā sakarā paskaidrot.

Ar cieņu JurÄ£is Liepnieks.”