Iesaki rakstu:

“Dievs man deva daiļrunÄ«gu mÄ“li, lai es varÄ“tu stiprināt tos, kuri ir krÄ«zÄ“, kuri ir paguruši, kuri nezina, kā tālāk dzÄ«vot, nezina, kur atrast atbalstu. Te ir arÄ« apsolÄ«jums – Viņš deva. Tātad Viņš caur SvÄ“to Garu dod mums gudrÄ«bu no augšienes par to, kā uzrunāt mÅ«su lÄ«dzcilvÄ“kus, kā viņus stiprināt. Viņš dod mums spÄ“ku, enerÄ£iju, gudrÄ«bu, mÄ«lestÄ«bu, kā uzrunāt šos cilvÄ“kus.”

Tas bija izvilkums no RÄ«gas arhibÄ«skapa Zbigņeva Stankeviča 5.aprīļa attālinātās uzrunas SvÄ“tās Mises dalÄ«bniekiem, kuras atreferÄ“jums tika publicÄ“ts arÄ« šajā portālā. Pravieša funkcijas uzņemties es šeit netaisos, nedz arÄ« kādu stiprināt, bet vÄ“los parunāt par tādu lietu kā viltus pravieši.

Kāds reliÄ£iski noskaņots indivÄ«ds, iedvesmojies no arhibÄ«skapa sprediÄ·a, nospriedÄ«s - “man ir nākusi iedvesma caur SvÄ“to Garu kļūt par pravieti, tāpÄ“c runāšu”. Kāds cits, neticÄ«gais, nodomās “sākšu mācÄ«t citus dzÄ«vot, jo jÅ«tu sirdsapziņas aicinājumu”. Ir novÄ“rots, ka krÄ«zes situācijās “pravieši” un dzÄ«vot mācÄ«tāji savairojas straujāk par Corvid 19. Kā atšÄ·irt patiesos no viltus praviešiem? TicÄ«gajiem šeit bÅ«tu jāatceras BÄ«beles baušÄ¼i, savukārt neticÄ«gajiem - cilvÄ“ciskās pamatvÄ“rtÄ«bas, kas tie paši baušÄ¼i vien ir. “Tev nebÅ«s citus dievus turÄ“t manā priekšÄ.” Par to, kas tie tādi “citi dievi” ir, biju pieminÄ“jis vienā no saviem iepriekšÄ“jiem rakstiem šajā portālā, un, proti, - tie ir mantrausÄ«ba, godkāre un varaskāre, kas bieži vien iet roku rokā.

Nav jāpierāda, ka “pravietis”, kurš darbojas pÄ“c principa “tam, kas vairāk maksā”, nav nekāds pravietis, bet pÄ“rkama ielene (mantrausÄ«ba). Viltus pravietis ir arÄ« tas, kuru grauž godkāres tārps. Tāds sludinās to, kas patiks un glaimos auditorijai, pretÄ« saņemot uzslavas un pateicÄ«bas. PiemÄ“rs - kādā Latvijas mazpilsÄ“tā jauns katoļu garÄ«dznieks sprediÄ·oja ZiemassvÄ“tkos un neuzkrÄ«toši, kā tas pašam likās, aÄ£itÄ“ja par vietÄ“jo pagastveci (bija priekšvÄ“lÄ“šanu laiks). Patiesais pravietis runās par nepatÄ«kamo, un kā atlÄ«dzÄ«ba par to bÅ«s lamas, naids un citas nepatikšanas. Varaskāre - vÄ“lme iegÅ«t psiholoÄ£isko varu par citiem parasti izpaužas dažādās pseidoreliÄ£iskās sektās, savukārt totalitāri un autoritāri režīmi reliÄ£iju itin bieži izmanto savas varas stiprināšanas nolÅ«kā. Kā spilgts piemÄ“rs teiktajam ir mÅ«sdienu Krievija, kur garÄ«dznieki dod bučot babulienÄ“m “svÄ“tbildes” ar Putina portretu https://youtu.be/_32p1hDQlMk

“Tev nebÅ«s nokaut.” VÄ“l viens bauslis. Neticiet “praviešiem”, kas slepus vai atklāti iestājas par vardarbÄ«bu. Daži piemÄ“ri no vÄ“stures. Ir 1096.gads. Pāvests Urbans II savos sprediÄ·os kaismÄ«gi aicina atbrÄ«vot Jeruzalemi no turkiem - seldžukiem, kas tur bija izvÄ“rsuši teroru pret vietÄ“jiem kristiešiem. SākotnÄ“ji cÄ“lu mÄ“rÄ·u iedvesmoti, krustnešu karagājieni pārvÄ“rtās par asiņainiem reliÄ£iskiem kariem, kur vardarbÄ«ba pret neapbruņotiem iedzÄ«votājiem bija ierasta lieta, piemÄ“ram, krustnešu sarÄ«kotais slaktiņš JeruzalemÄ“ 1099.gadā.

JāpiezÄ«mÄ“, ka kristÄ«gā ticÄ«ba Baltijā tika ieviesta no ārpuses ar ieroču spÄ“ku tā saucamajos Ziemeļu krusta karagājienos. IespÄ“jams, ka tas bija viens no iemesliem, kāpÄ“c kristÄ«gā ticÄ«ba šajās zemÄ“s nelaida tik dziļas saknes kā, piemÄ“ram, Polijā, kur to ieviesa vietÄ“jie valdnieki.

VÄ“l viens vÄ“sturisks piemÄ“rs. Spāņu inkvizÄ«cijas dibinātājs Tomass Torkvemada. Esot bijis askÄ“tisks un dievticÄ«gs cilvÄ“ks, kas tomÄ“r viņam netraucÄ“ja sÅ«tÄ«t uz sārta citus par to, ka bija citu reliÄ£iju piekritÄ“ji vai bija atšÄ·irÄ«gs pasaules uzskats. Var likties, ka pretruna - kristietis un vardarbÄ«ba. Skaidrojums var bÅ«t sekojošs. Kāds dzÄ«vo askÄ“tisku dzÄ«vi, stingri ievÄ“ro visas baznÄ«cas noteiktas regulas, kaismÄ«gi lÅ«dz Dievu un liekas, ka ir kontakts un veidojas dialogs. Taču problÄ“ma ir tajā, ka cilvÄ“ks grib dzirdÄ“t to, ko vÄ“las un kas atbilst viņa uzskatiem, nevis patiesÄ«bu. Tas nozÄ«mÄ“, ka lÅ«dz Dievu ar “aizvÄ“rtām ausÄ«m”. LÄ«dzÄ«gi ir ar sirdsapziņu, ko pielāgo pÄ“c vajadzÄ«bas.

Turpinot domu par bausli “Tev nebÅ«s nokaut”. DzÄ«vÄ“ var bÅ«t situācijas, kad no vardarbÄ«bas neizbÄ“gt. PiemÄ“ram, aizstāvot savu vai tuvinieku dzÄ«vÄ«bas. TomÄ“r šÄdi ekstrÄ“mi notikumi gadās reti - ar nosacÄ«jumu, ja kāds tÄ«šÄm neizaicina likteni. Bieži vien sadzÄ«viskos konfliktos cietušie paši ir lÄ«dzvainÄ«gi, un, kā likums, tur ir arÄ« alkohola klātbÅ«tne. Neaicinu uz pilnÄ«gu atturÄ«bu, taču, ja kāds jÅ«t, ka nevis viņš kontrolÄ“ alkoholu, bet alkohols viņu, tad labāk atteikties pavisam.

Var bÅ«t situācija, kad vardarbÄ«ba ir nepieciešama, lai aizsargātu dzimto zemi no arÄ“jā agresora. SpÄ“cÄ«ga motivācija tam ir tad, ja vārds - Dzimtene nav tukša skaņa, bet asociÄ“jas ar dzimtajām mājām un Ä£imeni, kā tas bija Ukrainā 2014 gadā, kad vispārÄ“ja sajukuma situācijā valsts neatkarÄ«bu nosargāja brÄ«vprātÄ«go vienÄ«bas.

 Man personÄ«gi lÄ«dz galam nav skaidrs jautājums par LV BS dalÄ«bu tā saucamajās NATO ārvalstu misijās. No vienas puses ir skaidrs, ka ar starptautisko terorismu un asiņainu reliÄ£isko fanātismu ir jācÄ«nās, tai skaitā ar militāru spÄ“ku. Ar mÅ«sdienu tehnoloÄ£ijām šÄda veda operācijas var tikt Ä«stenotas, izmantojot augstas precizitātes ieročus, piemÄ“ram, bezpilota lidaparātus un uz mÄ“rÄ·i novadāmas raÄ·etes, kas minimizÄ“ civilo upuru risku. TomÄ“r, ja nepieciešams iesaistÄ«t ievÄ“rojamus sauszemes spÄ“kus, tad tie bÅ«tu nekavÄ“joties jāizvāc pÄ“c misijas pabeigšanas, nemÄ“Ä£inot tur iedibināt sev vÄ“lamu kārtÄ«bu, kā tas bija Afganistānas gadÄ«jumā, kur ASV bezjÄ“dzÄ«gi ieguldÄ«ja milzu lÄ«dzekļus, mÄ“Ä£inot iedibināt pusfeodālā valstÄ« Rietumu parauga demokrātiju. ProblÄ“ma ir tā, ka tie, kas fiziski piedalās šÄdās misijās, nelemj par šo pasākumu lietderÄ«bu, bet to lemj citi un ne vienmÄ“r veiksmÄ«gi. Jebkurā gadÄ«jumā tiem, kas izvÄ“las profesionāla karavÄ«ra profesiju, ir jārÄ“Ä·inās, ka var nākties izšÄ·irties - klausÄ«t sirdsbalsi vai pielāgot to apstākļiem un pildÄ«t pienākumu.

Šodien, kad baznÄ«ca ir zaudÄ“jusi savu agrāko ietekmi sabiedrÄ«bā, šo nišu ir aizņēmuši mediji, it Ä«paši tÄ«meklis un sociālie tÄ«kli, kas pilni ar dažādiem blogeriem un influenceriem. Mediju pārstāvji - žurnālisti, politiskie apskatnieki un dažādi “sabiedrÄ«bā atpazÄ«stami” personāži faktiski sāk pildÄ«t “praviešu” funkcijas, vairāk vai mazāk ietekmÄ“jot sabiedrisko domu, diemžēl ne vienmÄ“r apzinoties to atbildÄ«bu, ko šÄdas darbÄ«bas uzliek.

Šeit sarakstÄ«tais nav nekāds pravietojums, bet vienÄ«gi pārdomas.