Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ŠorÄ«t par pÄ“dÄ“jo dienu krievu vÄ«zu cepienu. Kā ierasts, ne viss ir tik melnbalts, kā vidÄ“jam viedokļa nesÄ“jam gribÄ“tos domāt.

Krievijas pilsoņiem nekad nav bijis bezvÄ«zu režīma ar Baltijas valstÄ«m, un vÄ«zas iegÅ«šana vai neiegÅ«šana nekad nav bijis jautājums ar 100% paredzamu atbildi.

Bet, kopš Latvija ir Šengenas zonā, Latvijas vÄ«zas ļauj braukt pa visu Eiropas SavienÄ«bu, ja tās ir tÅ«ristu vÄ«zas, un dzÄ«vot visā ES, ja tās ir kādas nebÅ«t pastāvÄ«gākas dzÄ«vošanas un strādāšanas vÄ«zas.

Cik viegli ir/bija dabūt Latvijas vīzu, salīdzinot ar, teiksim, Vācijas vai Čehijas, - man nav ne mazākās nojausmas. Varbūt tikpat, varbūt, ka ne. Bet nu fakts ir tāds, ka gan Krievijas tūristi, gan biznesmeņi, gan opozīcijas politiskie aktīvisti bieži izmanto Latvijas vīzas.

Īpaši pÄ“dÄ“jos gados Baltijas valstÄ«s ir ieradušies tÅ«kstošiem politemigrantu, kam Putina Krievijā draud daudzgadÄ«gi cietumsodi. Un kopš kara sākuma tiem ir pievienojušies arÄ« tÅ«kstošiem vienkāršÄkas un mazāk politiskas tautas, kam gribas izrauties no Putina jÅ«ga.

Vienlaikus uz Latviju ir jau desmitgadÄ“m braukuši arÄ« daudz pilnÄ«gu putinistu, kam tÄ«k slavÄ“t Putinu no tālienes, vienlaikus dzÄ«vojot vidÄ“, "kur visi saprot krieviski" un tamlÄ«dzÄ«gi.

Pie mums ir bijis daudz ilgtermiņa vÄ«zu tirgošanas, korupcijas Ä“na dažādos Latvijas pases iegÅ«šanas gadÄ«jumos. JÅ«rmala, Ušakovs, Uzvara…

Jāatceras arÄ« daudzie spiegošanas skandāli kas ir oficiāli atzÄ«ti, un arÄ« tas, ka Igaunijā ir noÄ·erti kādas 5 reizes vairāk krievu spiegu, netieši norādot, ka 4/5 no tiem, kas ir Latvijā, neviens nav atradis.

Plus vÄ“l milzÄ«gā Krievijas interešu politiskā pārstāvniecÄ«ba Latvijā, nesalÄ«dzināmi lielāka nekā kaimiņvalstÄ«s - Savickis, KalvÄ«tis, Šlesers - visi daudzkārt minÄ“ti kā Krievijas interešu lobÄ“tāji. Plus vÄ“l dažādas politiskās partijas, utt., utjpr.

Atpakaļ uz sākumu - ja paskatāmies uz to, ka vajadzētu palīdzēt Krievijas politiskajiem bēgļiem - jā, var argumentēt, ka, viņus deportējot, var iznākt kā ar ebrejiem, kurus deportēja atpakaļ uz nacistisko Vāciju.

Plus vÄ“l valstÄ« ir arÄ« tÅ«kstošiem baltkrievu politisko un biznesa bÄ“gļu, tÅ«kstošiem ukraiņu kara bÄ“gļu, Krievijas pensionÄ“tās militārpersonas, 20. gadsimta padomju kolonisti, 19. gadsimta krievu reliÄ£iskie bÄ“gļi un vÄ“l daudz dažādu cilvÄ“ku, kas runā krievu valodā.

Un tam visam pāri ir fakts, ka Latvijā ir daudz pieklusinātāks atbalsts Ukrainai. CilvÄ“ki baidās izteikt savu viedokli jo proputiniski kaimiņi var kaut ko pateikt vai izdarÄ«t. Pašlaik esmu Viļņā, un šeit vaibs ir pilnÄ«gi cits.

Å…emot visu teikto vÄ“rā, viegli varu iedomāties, ka Iekšlietu un Ä€rlietu ministrijām Latvijā ir bijis jāžonglÄ“ un jālavierÄ“ starp dažādiem riskiem un pienākumiem, lai nodrošinātu gan nākotnes mieru, gan tagadnes kārtÄ«bu un lai visiem bÅ«tu iespÄ“ja vÄ“l gadiem cepties tviterÄ«.

Ir kaut kāds procents no vÄ«zu saņēmÄ“jiem, kas ir "labi", un ir kāds, kas ir "slikti". Miera laikos "slikti" procents bija pieļaujams lielāks, kara laikos - mazāks. MÅ«su ministrijām ir jāaizstāv mÅ«su valsts intereses vispirmāk, un es ceru, ka šie riski tiek izvÄ“rtÄ“ti pareizi.

Un, ja sajutÄ«simies drošÄki - tad ceru, ka atkal varÄ“sim biežāk dot pajumti tiem, kas cÄ«nās pret Putinu kaut vai tikai mazliet un kaut vai arÄ« ne vienmÄ“r ticami. Bet, ja nejÅ«tamies - tad tas nav mÅ«su pienākums.

Pārpublicēts no Twitter.

Novērtē šo rakstu:

0
0