Par pÄ“dÄ“jo dienu krievu vÄ«zu cepienu: kÄ ierasts, ne viss ir tik melnbalts, kÄ vidÄ“jam viedokļa nesÄ“jam gribÄ“tos domÄt
MÄrtiņš UntÄls · 16.08.2022. · Komentāri (0)ŠorÄ«t par pÄ“dÄ“jo dienu krievu vÄ«zu cepienu. KÄ ierasts, ne viss ir tik melnbalts, kÄ vidÄ“jam viedokļa nesÄ“jam gribÄ“tos domÄt.
Krievijas pilsoņiem nekad nav bijis bezvÄ«zu režīma ar Baltijas valstÄ«m, un vÄ«zas iegÅ«šana vai neiegÅ«šana nekad nav bijis jautÄjums ar 100% paredzamu atbildi.
Bet, kopš Latvija ir Šengenas zonÄ, Latvijas vÄ«zas ļauj braukt pa visu Eiropas SavienÄ«bu, ja tÄs ir tÅ«ristu vÄ«zas, un dzÄ«vot visÄ ES, ja tÄs ir kÄdas nebÅ«t pastÄvÄ«gÄkas dzÄ«vošanas un strÄdÄšanas vÄ«zas.
Cik viegli ir/bija dabÅ«t Latvijas vÄ«zu, salÄ«dzinot ar, teiksim, VÄcijas vai ÄŒehijas, - man nav ne mazÄkÄs nojausmas. VarbÅ«t tikpat, varbÅ«t, ka ne. Bet nu fakts ir tÄds, ka gan Krievijas tÅ«risti, gan biznesmeņi, gan opozÄ«cijas politiskie aktÄ«visti bieži izmanto Latvijas vÄ«zas.
Īpaši pÄ“dÄ“jos gados Baltijas valstÄ«s ir ieradušies tÅ«kstošiem politemigrantu, kam Putina KrievijÄ draud daudzgadÄ«gi cietumsodi. Un kopš kara sÄkuma tiem ir pievienojušies arÄ« tÅ«kstošiem vienkÄršÄkas un mazÄk politiskas tautas, kam gribas izrauties no Putina jÅ«ga.
Vienlaikus uz Latviju ir jau desmitgadÄ“m braukuši arÄ« daudz pilnÄ«gu putinistu, kam tÄ«k slavÄ“t Putinu no tÄlienes, vienlaikus dzÄ«vojot vidÄ“, "kur visi saprot krieviski" un tamlÄ«dzÄ«gi.
Pie mums ir bijis daudz ilgtermiņa vÄ«zu tirgošanas, korupcijas Ä“na dažÄdos Latvijas pases iegÅ«šanas gadÄ«jumos. JÅ«rmala, Ušakovs, Uzvara…
JÄatceras arÄ« daudzie spiegošanas skandÄli kas ir oficiÄli atzÄ«ti, un arÄ« tas, ka IgaunijÄ ir noÄ·erti kÄdas 5 reizes vairÄk krievu spiegu, netieši norÄdot, ka 4/5 no tiem, kas ir LatvijÄ, neviens nav atradis.
Plus vÄ“l milzÄ«gÄ Krievijas interešu politiskÄ pÄrstÄvniecÄ«ba LatvijÄ, nesalÄ«dzinÄmi lielÄka nekÄ kaimiņvalstÄ«s - Savickis, KalvÄ«tis, Šlesers - visi daudzkÄrt minÄ“ti kÄ Krievijas interešu lobÄ“tÄji. Plus vÄ“l dažÄdas politiskÄs partijas, utt., utjpr.
Atpakaļ uz sÄkumu - ja paskatÄmies uz to, ka vajadzÄ“tu palÄ«dzÄ“t Krievijas politiskajiem bÄ“gļiem - jÄ, var argumentÄ“t, ka, viņus deportÄ“jot, var iznÄkt kÄ ar ebrejiem, kurus deportÄ“ja atpakaļ uz nacistisko VÄciju.
Plus vÄ“l valstÄ« ir arÄ« tÅ«kstošiem baltkrievu politisko un biznesa bÄ“gļu, tÅ«kstošiem ukraiņu kara bÄ“gļu, Krievijas pensionÄ“tÄs militÄrpersonas, 20. gadsimta padomju kolonisti, 19. gadsimta krievu reliÄ£iskie bÄ“gļi un vÄ“l daudz dažÄdu cilvÄ“ku, kas runÄ krievu valodÄ.
Un tam visam pÄri ir fakts, ka LatvijÄ ir daudz pieklusinÄtÄks atbalsts Ukrainai. CilvÄ“ki baidÄs izteikt savu viedokli jo proputiniski kaimiņi var kaut ko pateikt vai izdarÄ«t. Pašlaik esmu ViļņÄ, un šeit vaibs ir pilnÄ«gi cits.
Å…emot visu teikto vÄ“rÄ, viegli varu iedomÄties, ka Iekšlietu un Ä€rlietu ministrijÄm LatvijÄ ir bijis jÄžonglÄ“ un jÄlavierÄ“ starp dažÄdiem riskiem un pienÄkumiem, lai nodrošinÄtu gan nÄkotnes mieru, gan tagadnes kÄrtÄ«bu un lai visiem bÅ«tu iespÄ“ja vÄ“l gadiem cepties tviterÄ«.
Ir kaut kÄds procents no vÄ«zu saņēmÄ“jiem, kas ir "labi", un ir kÄds, kas ir "slikti". Miera laikos "slikti" procents bija pieļaujams lielÄks, kara laikos - mazÄks. MÅ«su ministrijÄm ir jÄaizstÄv mÅ«su valsts intereses vispirmÄk, un es ceru, ka šie riski tiek izvÄ“rtÄ“ti pareizi.
Un, ja sajutÄ«simies drošÄki - tad ceru, ka atkal varÄ“sim biežÄk dot pajumti tiem, kas cÄ«nÄs pret Putinu kaut vai tikai mazliet un kaut vai arÄ« ne vienmÄ“r ticami. Bet, ja nejÅ«tamies - tad tas nav mÅ«su pienÄkums.
PÄrpublicÄ“ts no Twitter.