Iesaki rakstu:

Priekšlikumu, ka 11 521 eiro lielā Leļļu teātra peļņa varÄ“tu palikt teātra rÄ«cÄ«bā jaunu skatÄ«tāju krÄ“slu iegādei, otrdien ir noraidÄ«juši nevis vienkārši lielākā daļa Ministru kabineta locekļu, bet pilnÄ«gi visi ministri ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu priekšgalā, izņemot vienÄ«gi kultÅ«ras ministri Daci Melbārdi. Savukārt pret to, ka gÅ«tā peļņa varÄ“tu tikt atstāta Nacionālajai operai un baletam, tāpat nobalsojuši visi ministri, izņemot vienÄ«gi Melbārdi un vÄ“l arÄ« satiksmes ministru Anriju MatÄ«su un tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču.

Lai gan otrdienas Ministru kabineta sÄ“des protokols vÄ“l nav pieejams, Pietiek noskaidrojis, ka jautājumus par pÄ“rn gÅ«tās peļņas atstāšanu vai neatstāšanu kultÅ«ras kapitālsabiedrÄ«bu rÄ«cÄ«bā ministri izskatÄ«ja diezgan ātri.

KamÄ“r vieni uzsvÄ“ra, ka katrs gadÄ«jums jāvÄ“rtÄ“ atsevišÄ·i, Jāņa Reira vadÄ«tā Finanšu ministrija palika pie sava, ka visiem uzņēmumiem 90% peļņas jāieskaita valsts budžetā.

Pārresoru koordinācijas centrs gan rosināja izstrādāt vienotu metodiku, pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem atstāt peļņu uzņēmumu attÄ«stÄ«bai, kā atbalstāmu minot faktu, ja uzņēmumam ir negatÄ«vi kapitāla atdeves un pašu kapitāla rādÄ«tāji, taču tas netika ņemts vÄ“rā.

„MÄ“s strauji tuvojamies budžeta pārkāpumu procedÅ«ras ierosināšanai, un tagad mÄ“s atstāsim visas peļņas, un tad mÄ“s sÄ“dÄ“sim un domāsim, kur samazināt budžeta izdevumus un kā nodrošināt tās vajadzÄ«bas, kas mums ir nākamā gada budžetā,” kā svarÄ«gas minot aizsardzÄ«bu un drošÄ«bu, valdÄ«bas sÄ“dÄ“ argumentÄ“ja finanšu ministrs Reirs.

Tiesa, ugunsgrÄ“ka postÄ«jumu novÄ“ršana RÄ«gas cirkā, pārcelšanās uz jaunām telpām Liepājas simfoniskajam orÄ·estrim un nepieciešamÄ«ba Latvijas simfoniskajam orÄ·estrim iegādāties trombonu, jo atšÄ·irÄ«bā no citu instrumentu mÅ«ziÄ·iem neviens trombonists neesot gatavs muzicÄ“t pats uz sava iegādāta instrumenta, lika ministriem piekrist, ka šiem kolektÄ«viem gan peļņa jāatstāj attÄ«stÄ«bai.

 Tāpat ministri piekrita atstāt peļņu Valmieras teātra rÄ«cÄ«bā, jo, pÄ“c Pārresoru koordinācijas centra izvÄ“rtÄ“juma, šim uzņēmumam ir nepietiekams pašu kapitāls, tādēļ nebÅ«tu loÄ£iski atņemt lÄ«dzekļus, kas nepieciešami ne tikai skatuves rekonstrukcijai, bet arÄ« uzņēmuma finanšu rādÄ«tāju sakārtošanai.

TomÄ“r ne Nacionālā opera un balets, kurai nauda nepieciešama dekorāciju pacÄ“lāja izbÅ«vei, ne Leļļu teātris, kas peļņu bÅ«tu novirzÄ«jis jaunu un Ä“rtāku skatÄ«tāju krÄ“slu iegādei, šÄdu atbalstu neguva, un nelÄ«dzÄ“ja arÄ« kultÅ«ras ministres skaidrojums, ka teātriem peļņa radusies tādēļ, ka tie aktÄ«vi strādājuši ar sponsoriem, kā arÄ« iesaistÄ«jušies Eiropas SavienÄ«bas projektos, tādēļ peļņas atņemšana likvidÄ“s motivāciju gan Ä·erties pie ES projektu izstrādes piņķerÄ«gā procesa, gan nodarboties ar sponsoru meklÄ“šanu.

Neko  nelÄ«dzÄ“ja arÄ« tieslietu ministra Dzintara Rasnača atgādinājums, ka gadiem opera bija sāpju bÄ“rns, kuram regulāri bija nepieciešams piešÄ·irt papildu finansÄ“jumu, bet tagad, kad beidzot uzņēmums ir finansiāli sakārtots un strādā ar peļņu, tam tā tiek atņemta. LÄ«dz ar to valsts budžets no operas iegÅ«s 113 840 eiro, bet no Leļļu teātra – 10 368 eiro.

Nākamajā valdÄ«bas sÄ“dÄ“ plānots izskatÄ«t pelnošo veselÄ«bas uzņēmumu peļņas jautājumus, un interesanti, ka veselÄ«bas ministrs Guntis BelÄ“vičs, kurš balsoja par Leļļu teātra un operas peļņas nodošanu valsts budžetam, jau preventÄ«vi norādÄ«ja, ka uz viņa vadÄ«tās nozares uzņēmumiem gan prasÄ«bai par 90% peļņas nodošanu valstij gan nevajadzÄ“tu attiekties.

Paula Stradiņa klÄ«niskajai slimnÄ«cai gan esot aptuveni 100 tÅ«kstošu eiro peļņa, tomÄ“r uzņēmumam ir negatÄ«vs pašu kapitāls. Savukārt Austrumu slimnÄ«ca vairākus gadus strādājusi ar zaudÄ“jumiem un normāls uzņēmums peļņu novirzÄ«tu iepriekšÄ“jo gadu zaudÄ“jumu segšanai, bet, ja 90% peļņas jāizmaksā dividendÄ“s valstij, tad principā tiekot liegta iespÄ“ja šim uzņēmumam izÄ·epuroties.

Ministru kabineta sēdē piedalījās visi ministri, izņemot zemkopības ministru Jāni Dūklavu.