Iesaki rakstu:

Viens no Latvijas „sabiedrisko mediju” iecienÄ«tākajiem un biežāk uzklausÄ«tajiem ekspertiem ir tagadÄ“jais Latvijas Universitātes mācÄ«bspÄ“ks Ojārs Skudra, kurš padomju laikā kā aktÄ«vs komunistiskās un padomju ideoloÄ£ijas atbalstÄ«tājs ir bijis gan Latvijas kompartijas Centrālkomitejas sektora vadÄ«tājs, un inspektors – konsultants, gan LPSR Valsts radio un televÄ«zijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadÄ«tājs, komjaunatnes Centrālkomitejas daļas vadÄ«tāja vietnieks un kompartijas RÄ«gas Proletāriešu rajona komitejas instruktors. Turpinām publicÄ“t tagadÄ“jā „eksperta” iepriekšÄ“jo gadu uzskatus atspoguļojošas publikācijas, un nākamā publikācija ir 1977. gada 8. maijā laikrakstā Padomju Jaunatne nodrukātais raksts, kurā autors pauž savus nesamierināmos un principiālos iebildumus pret „Radio BrÄ«vā Eiropa”, „Amerikas balsi” un citiem „ideoloÄ£isko diversiju organizÄ“tājiem”, kam nepieciešams dot „pienācÄ«gu pretsparu”.

Starptautiskās žurnālistu savienÄ«bas prezidents, somu profesors K. Nordenstrengs šÄ gada 4. maija «Pravdas» numurā publicÄ“ja rakstu ar nosaukumu «Masu informācijas lÄ«dzekli un saspÄ«lÄ“juma atslābums». Tajā, starp citu, teikts: «PatiesÄ«ba un miers - žurnālistam, kas apzinās savu atbildÄ«bu un savus uzdevumus, tā ir atslÄ“ga visu tautu sirdÄ«m, un, ja gribat, atslÄ“ga jebkuras tautas mājai...» Gudri vārdi, kuru pareizÄ«bu spilgti apliecina notikumu attÄ«stÄ«ba Eiropā pÄ“c Helsinku konferences.

Taču diemžēl kapitālistisko valstu žurnālistu vidÅ« ir ne tikai godÄ«gi cilvÄ“ki (mÅ«su idejisko un politisko pretinieku vidÅ« tādi mÄ“dz bÅ«t), bet arÄ« Ä«sti «kramplauži», kuri. pateicoties savām literārajām spÄ“jām, nodarbojas ar ideoloÄ£isko ielaušanos, respektÄ«vi - diversijām.

Pie šÄ«s kategorijas mÄ“s. nevienu nepatiesi neapvainojot, varam pieskaitÄ«t, piemÄ“ram, attiecÄ«gā profila speciālistus no Aksela Špringera (VFR) izdevumu redakcijām, kā arÄ« ASV piederošo raidstaciju «Radio Liberty» («BrÄ«vÄ«ba») un «Radio Free Europe» («BrÄ«vā Eiropa») «radošo» personālu.

Pat rietumvācu buržuāziskais žurnāls «Der Spiegel», kura lappušu saturam raksturÄ«gs intelektuāls antikomunisms, nosauc šÄ«s MinhenÄ“ izvietotās raidstacijas par «aukstā kara paliekām». Kā liecina ziņas no Vašingtonas, Dž. Kartera administrācija ir gluži pretÄ“jās domās. Bet, pirms aplÅ«kojam ASV administrācijas viedokli, dažas vispārÄ“ja rakstura piezÄ«mes.

Sociālisma nometnes valstu robežu tuvumā izvietotas ne tikai amerikāņu kara bāzes un dažādas elektroniskās spiegošanas ierÄ«ces, bet arÄ« raidstacijas, kuru uzdevumos ietilpst apmelojumu izplatÄ«šana par Padomju SavienÄ«bas un citu sociālistisko valstu iekšpolitiku un ārpolitiku. Tā, piemÄ“ram, «Amerikas Balss», «BrÄ«vÄ«bas» un «BrÄ«vās Eiropas» raidstacijas, kas raida sociālistisko valstu tautu valodās, izvietotas Lielbritānijā, VFR, Spānijā, PortugālÄ“, GrieÄ·ijā, Marokā, Šrilankā, FilipÄ«nās, TaizemÄ“, Taivanā, Okinavā, kā arÄ« ASV.

Taču amerikāņu imperiālisms paplašina ideoloÄ£isko karu ne tikai pret sociālisma nometni, bet arÄ« pret citu valstu progresÄ«vajiem spÄ“kiem. Tikai «Amerikas Balss» rÄ«cÄ«bā vien ir 113 raidstaciju (72 no tām atrodas Eiropas, Ä€frikas un Ä€zijas valstu teritorijā). D

ž. Kārtera administrācija nolÄ“musi pastiprināti laist darbā šo mašinÄ“riju, lai uzpulÄ“tu Savienoto Valstu ārpolitisko prestižu un aktivizÄ“tu amerikāņu dzÄ«vesveida propagandu. Tas ir viens no cÄ“loņiem, kāpÄ“c ASV valdÄ«ba nolÄ“musi 1978. gada palielināt asignÄ“jumus radiopropagandas vajā dzÄ«bām.

Taču ir vÄ“l kāds cits aspekts. 1948. gadā Kopenhāgenā notika konference, kurā radioviļņu diapazoni tika sadalÄ«ti starp valstÄ«m dalÄ«bniecÄ“m. 1975. gadā ŽenÄ“vā atkal notika konference, kuras dalÄ«bnieki no jauna pārdalÄ«ja radioviļņu diapazonus. ŠÄ«s konferences lÄ“mumiem jāstājas spÄ“kā 1978. gada beigās, bet laikam ASV administrācija nolÄ“musi modernizÄ“t tai piederošo raidstaciju tehnisko bāzi un palielināt raidÄ«tāju jaudu.

Tas attiecas arÄ« uz abām radiodiversantu «balsÄ«m» - «BrÄ«vÄ«ba» un «BrÄ«vā Eiropa». LÄ«dz ar to Dž. Kārtera administrācija klaji ignorÄ“ Helsinku konferences Nobeiguma aktu, kurā teikts: «DalÄ«bnieces valstis atzÄ«me radioinformācijas izplatÄ«šanās paplašināšanos un izsaka cerÄ«bu, ka šis process turpināsies tā, lai tas atbilstu tautu savstarpÄ“jās saprašanās interesÄ“m un šÄ«s apspriedes nospraustajiem mÄ“rÄ·iem.»

Par šÄ« pasākuma negatÄ«vo ietekmi uz PSRS un ASV attiecÄ«bu atmosfÄ“ru norādÄ«ts PSRS Ä€rlietu ministrijas 29. aprīļa memorandā ASV vÄ“stniecÄ«bai Maskavā. Dž. Karters savu rÄ«cÄ«bu motivÄ“ ar nepieciešamÄ«bu «nodrošināt brÄ«vu apmaiņu ar informāciju un idejām».

Par to, kādi nolÅ«ki patiesÄ«bā slÄ“pjas aiz šÄ« it kā Helsinku garā ieturÄ“tā apgalvojuma, liecina sekojošs fakts. Par Savienoto Valstu kongresa kontrolÄ“tās raidstaciju «BrÄ«vÄ«ba» un «BrÄ«vā Eiropa» uzraudzÄ«bas komisijas (Board for International Broadcasting) padomes locekli, pÄ“c Dž. Kartera padomnieka nacionālās drošÄ«bas jautājumos Z. Bžezinska ieteikuma, tika iecelts profesors V. E. Grifits.

Šis «Austrumu eksperts» 1956. gadā strādāja raidstacijā «BrÄ«vā Eiropa» par politisko padomnieku un saņēma algu no CIP. TādÄ“jādi oficiālā Vašingtona savā propagandā arvien noteiktāk nostājas aukstā kara laikiem raksturÄ«gā pozÄ«cijā. Padomju SavienÄ«ba un pārÄ“jās sociālisma zemes, protams, dos pienācÄ«gu pretsparu ideoloÄ£isko diversiju organizÄ“tājiem.

Taču, kā norādÄ«ts biedra L. Brežņeva apsveikumā Stingra miera aizstāvju vispasaules asamblejas dalÄ«bniekiem, sociālistiskās valstis kopā ar visas pasaules miera piekritÄ“jiem turpinās radÄ«t «tādus materiālos, politiskos un morālos apstākļus, kuros kļūtu neiespÄ“jama notikumu ievadÄ«šana atpakaļgaitā».