Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vakardien Londonā, ejot pa ielu, paÄ·Ä“ru no avīžu stenda bezmaksas laikrakstu. Tur pirmās lapas ziņa, ka Londonā notiek Praids. Padomāju, ka jāaiziet paskatÄ«ties, vÄ“l jo vairāk, jo mani vecāki stāstÄ«ja, ka ir bijuši Anglijā uz Jaunā Gada gājienu, kā arÄ« kaut kādu afroamerikāņu kultÅ«ras gājienu, un tie parasti esot visai krāšÅ†i pasākumi. Aizgāju, apskatÄ«ju, patika!

Tad es ieliku sociālajos tÄ«klos ziņu, ka, lai arÄ« mans mÄ“rÄ·is Londonā bija StÄ«vijs Vonders, nejauši nonācu Praidā, to es apskatÄ«ju, tas man patika un vispār cilvÄ“kiem vajag vienam otru mÄ«lÄ“t. Parasta, nevainÄ«ga ziņa, vai ne?

Patiesība izrādījās pavisam citādāka... Liels bija mans pārsteigums, kad pēc diviem fenomenāliem koncertiem, es atvēru savus interneta profilus un palasīju ziņas, ko man cilvēki raksta...

Zeme, atveries! Es tagad esmu “pedarasts, kaku stÅ«mÄ“js, garÄ«gi slims izvirtulis, daunis”, un vÄ“l manā virzienā tika vÄ“rsti citi spārnoti izteicieni, kurus, manuprāt, inteliÄ£enti, sevi realizÄ“juši un kritiski domājoši cilvÄ“ki debatÄ“s neizmanto.

Es pilnÄ«gi nebrÄ«nos, kādēļ mani draugi, kolÄ“Ä£i, paziņas, kuri ir homoseksuāli, negrib “izlÄ«st no skapja”. Tas tak ir vājprāts, kas viņiem bÅ«tu jāpārdzÄ«vo katru dienu, ejot pa ielu, saņemot pretÄ«gas, zemiskas vÄ“stules un komentārus internetā.

Vai pÄ“c šÄ«s pazemojumu jÅ«ras es plānoju apstāties un aizvÄ“rt savu muti turpmāk, kad bÅ«s kāds temats, kas, manuprāt, ir jāpaceļ? NÄ“, paldies par stimulu man runāt vÄ“l skaļāk. Es aizstāvÄ“šu visus, kurus Latvijā kāds netaisnÄ«gi apbižo.

AizstāvÄ“ju nodokļu maksātājus (un citus), uzrakstot ar domubiedriem vÄ“stuli KultÅ«ras ministrijai par AB dambi, aizstāvÄ“šu tagad arÄ« seksuāli citādāk orientÄ“tos.

Man krÄ«t uz nerviem, ka tad, kad es satiekos ar saviem geju čomiem, es ar savu draudzeni varu iet pa ielu sadevies rokās, bet viņi nevar, jo zina visu šito zampu, kura nāks viņiem pāri pat no nejaušiem garāmgājÄ“jiem. RespektÄ«vi – es savu mÄ«lestÄ«bu afišÄ“t varu, bet viņi to darÄ«t nedrÄ«kst.

Viens kungs no šÄ« konkrÄ“tā pāra pat man nekad dzÄ«vÄ“ nebija pateicis, ka ir gejs. Es to uzzināju tikai pÄ“c vairāku gadu draudzÄ«bas, kad man kāds cits to pačukstÄ“ja ausÄ«. Viņš vispār man neuzbāzās ar saviem guļamistabas piedzÄ«vojumiem, ko nevarÄ“tu teikt par maniem heteropaziņām brÄ«dÄ«, kad mÄ“s esam bārā vai pirtÄ«. Tādās kompānijās vienmÄ“r parādÄ«sies kāds, kurš dižojas, kā pirms nedēļas “krāmÄ“ja kādu beibi” pÄ“c trakas nakts VecrÄ«gā.

Man ir ļoti žēl, ka mÄ“s esam raduši aprunāt to, kas mums ir svešs vai nesaprotams. Ä»oti labi atceros skolas laikus, kad manā klasÄ“ atnāca viens jauns puisis, kurš momentā tika izsmiets klases čaļu lokā, jo tÄ“mas, par kurām viņš runāja, nebija pupi un pirdieni, bet gan teātris un izstādes. Gluži tik vienkārši. Klases čaļi tanÄ« brÄ«dÄ« vienkārši nevarÄ“ja aizstiepties lÄ«dz viņa intelektam, tādēļ automātiski viņš bija jāapliek.

Cits gadÄ«jums VecrÄ«gā – satiku britu melnādaino čali, ar kuru ātri sapazināmies un sākām uz ielas repot savas iecienÄ«tākās dziesmas. Es, protams, izlaidu visus “n” vārdiņus, uz ko mans jaunais draugs reaģēja ar: “Beidz, es tak zinu, ka Tu neesi rasists, Tu to neteiktu, lai mani aizvainotu. Ja reiz Ice Cube tā to tekstu sarakstÄ«ja, tad tā arÄ« skaiti!”

Pirms es vÄ“l spÄ“ju atbildÄ“t, pie manis pienāca 2 džeki (apmÄ“ram 22 gadus jauni) un teica: “Ei, dziedātāj! Ko Tu tusÄ“ ar to pÄ“rtiÄ·i?” Mans jaunais draugs saprata par ko ir saruna un saskāba. Lai arÄ« es viņam skaidroju, ka visi latvieši nav rasisti, vakars viņam bija sačakarÄ“ts. Džeki vienkārši nobijās no nepazÄ«stamā.

Šis mirklis manā dzÄ«vÄ“ ir zÄ«mÄ«gs, jo parāda divas pasaules – kāds melnādainais ir gatavs man panākt pretÄ«, ļaujot lietot baltādainajiem aizliegtu vārdu, bet tanÄ« pat brÄ«dÄ« divi citi cilvÄ“ki piecu metru attālumā no mums ir gatavi viņu apsaukt vÄ“l zemiskākos vārdos.

KāpÄ“c mÄ“s kā sabiedrÄ«ba esam tik zemu nonākuši? Es ļoti negribu ticÄ“t, ka tādi ir visi, tāpÄ“c Ä·eros pie StÄ«vija un Laionela koncertiem. Laionels Ričijs vakardien sludināja mÄ«lestÄ«bu, saticÄ«bu un draudzÄ«bu. Viņš teica, ka mums ir vienam otrs jāmÄ«l neatkarÄ«gi no tā, cik atšÄ·irÄ«gi mÄ“s esam, jo tikai mÄ«lestÄ«ba spÄ“s uzvarÄ“t naidu.

Tad viņš teica, ka nodziedās dziesmu, kura, viņuprāt, šobrÄ«d pasaulei ir vajadzÄ«ga vairāk kā jebkad, un sāka skanÄ“t “We Are The World”. StÄ«vijs Vonders sludināja visu to pašu un tad ar britiem vienojās kopÄ«gā Džona Lenona “Imagine” izpildÄ«jumā.

StÄ«vijs Vonders koncerta beigās ieteica vienu jauku veidu, kā cÄ«nÄ«ties ar dažādām netaisnÄ«bām: “Tie, kuri zina, kas jādara – dariet!”

Tad es vÄ“lÄ“tos aicināt māksliniekus, savus kolÄ“Ä£us – ja reiz mÄ“s vÄ“sturiski skaitāmies pie sabiedrÄ«bas “inteliÄ£ences” daļas, tad varbÅ«t nebÅ«sim cÄ“zara salāti, kurus var pagatavot visām gaumÄ“m, bet nekas vairāk par “cilvÄ“ks paÄ“dis” ar to nav pateikts?

Es aicinu savus kolÄ“Ä£us turpmāk nekautrÄ“ties publiski izteikties par sev sāpošÄm lietām, jo tās idejas, kuras mÄ“s izrunājam aizkulisÄ“s, ir labas, dažiem tik pietrÅ«kst drosmes to pateikt publiskā telpā.

Vakar pēc mana Praida ieraksta man atrakstīja draugs, ka es esmu drosmīgs. Es viņam teicu, ka viņa pasaulē tā ir drosme, manā pasaulē ikdiena. Pamēģiniet trīs reizes izteikt skaļi savas sajūtas, domas par kādu vārīgu tematu, neraizējoties, ko par to teiks apkārtējie, un ceturtā reize nāks jau pati no sevis un pavisam nepiespiesti...

Ja mums nepatÄ«k sabiedrÄ«ba, kurā dzÄ«vojam, tad tai jāpalÄ«dz pilnveidoties un augt. NebÅ«s tā, ka vienu dienu nolaidÄ«sies vÄ«riņš no MÄ“ness ar brÄ«numpulveri, kurš visiem liks mÄ«lÄ“t un draudzÄ“ties. NÄ“, tas tā nenotiek, tas ir jādara mums visiem ikdienā, un tikai varbÅ«t mÅ«su nākamā paaudze jau bÅ«s maÄ·enÄ«t skaistāka par mums.

StÄ«vijs Vonders vakar nepārtraukti teica, ka visus mÄ«l, tad nu es ar’ saku, ka visus mÄ«lu neatkarÄ«gi no tā, kāds ir JÅ«su viedoklis. Nedusmojieties, ja centÄ«šos tik ar laiku izdzÄ«t no Jums, piemÄ“ram, homofobiju, man vienkārši aiz tās mÄ«lestÄ«bas sāp, ka Jums dzÄ«vÄ“ kaut kas tā sāp, ka esat gatavi tās savas sāpes izgāzt uz citiem cilvÄ“kiem. Priekā! DzÄ«ve ir skaista!

P.S. Vakar, kad aizsÅ«tÄ«ju šo video savam draugam, viņš atbildÄ“ja “Publika...” Tieši tā! Publika jeb sabiedrÄ«ba! Ja nebÅ«tu tajos platuma grādos jaudÄ«gas sabiedrÄ«bas, tad tāds StÄ«vijs Vonders pie apvāršÅ†a nemaz neparādÄ«tos un sapÅ«tu kaut kur stÅ«rÄ« nevienam nevajadzÄ«gs.

Man, protams, negribas sliktu kaut ko teikt par mÅ«su sabiedrÄ«bu, bet es nespÄ“ju iedomāties, ka šodien ir izpārdots StÄ«vija Vondera koncerts Mežaparka lielajā estrādÄ“, pa dienu ir noticis Praids, StÄ«vijs vakarā pasaka, ka jāmÄ«l visiem visi un tad publika ar viņu dzied kopā “Imagine”... Es ceru, ka es kļūdos vai arÄ« mÄ“s ar straujiem soļiem tam lÄ«menim tuvojamies.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

0
0