Iesaki rakstu:

Reizi gadā grozÄ«t pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vÄ«rs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionÄ“šanu. Hudzonam ļoti gribÄ“jās, lai pÄ“c darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.

Eiropā laika grozÄ«šana tika plaši ieviesta, lai ekonomÄ“tu ogles Pirmā pasaules kara gados, kad trÅ«ka visu izejvielu. PÄ“c Pirmā pasaules kara šÄ« prakse iznÄ«ka, taču atdzima septiņdesmito enerģētiskās krÄ«zes ietekmÄ“, kad šÄ« pati ideja tika attiecināta uz nepieciešamÄ«bu taupÄ«t elektrÄ«bu. Ideja bija, ka šie resursi tiek tÄ“rÄ“ti mazāk, ja cilvÄ“ki efektÄ«vāk izmanto saules gaismu.

MÅ«sdienās no šÄ«m idejām vÄ“l aizvien aktuāla varbÅ«t ir vienÄ«gi tā, kas attiecas uz vaboļu kolekcionāriem. Kas attiecas uz visu pārÄ“jo, tad nekādu pārliecinošu pierādÄ«jumu, ka pāreja uz vasaras laiku ekonomÄ“tu jel kādus resursus, padarÄ«tu dzÄ«vi lÄ“tāku vai bÅ«tu dabai draudzÄ«gāka, no ekoloÄ£iskā viedokļa nav. Tādu patiesÄ«bā nekad nav bijis, jo, ja jau ziemas laiks ir tas, kurš ir optimāls no resursu taupÄ«šanas viedokļa, tad nav skaidrs, kāpÄ“c no tā ir jāatsakās pavasarÄ«, lai pÄ“c tam atkal atgrieztos vÄ“lā rudenÄ«.

Stundu agrāka vai vÄ“lāka celšanās vasarā taču acÄ«m redzami nekādā veidā neietekmÄ“ elektrÄ«bas vai ogļu patÄ“riņu, – vienÄ«gais, ko tā it kā dod, ir vienu stundu vairāk vaboļu vākšanai pÄ“c darba. Taču šis arguments ir visai apšaubāms, ņemot vÄ“rā, cik ilgi vasaras periodā ir gaišs.

Sociālajos tÄ«klos es lasÄ«ju anekdoti par to, kā vecs indiāņu virsaitis groza galvu un secina, ka vienÄ«gi baltais cilvÄ“ks var izdomāt: ja segai vienā galā divus centimetrus nogriež un piešuj otrā galā, tad sega kļūst garāka.

Argumentu par labu pulksteņa rādÄ«tāju grozÄ«šanai vai nu nav vispār, vai tie ir ļoti apšaubāmi. Toties ir zināms, ka pulksteņa grozÄ«šana nevajadzÄ«gi sarežģī daudzu jomu funkcionÄ“šanu, sākot no starptautiskajiem norÄ“Ä·iniem un transporta un IT sistÄ“mu darbÄ«bas, beidzot ar nevajadzÄ«gu nepieciešamÄ«bu regulāri pārregulÄ“t visdažādākās ierÄ«ces – no sarežģītām medicÄ«nas diagnostikas iekārtām, lÄ«dz pat automašÄ«nām un cepeškrāsnÄ«m.

VÄ“l svarÄ«gāk ir tas, ka laika grozÄ«šana negatÄ«vi ietekmÄ“ cilvÄ“ka miega kvalitāti, kas ir bÅ«tiski, Ä«paši, ja cilvÄ“ki jau citādi cieš no kādām veselÄ«bas problÄ“mām. Nerunāsim nemaz par dažādiem sadzÄ«viskiem pārpratumiem un neÄ“rtÄ«bām, kuri tāpat vienmÄ“r pavada šo bezjÄ“dzÄ«go valsts noteikto kārtÄ«bu. 

Laika grozÄ«šana divreiz gadā vienkārši nav vajadzÄ«ga, tas ir pilnÄ«gi lieki, un nav nekādu pierādÄ«jumu, ka šÄ«s nevajadzÄ«gās pulksteņa rādÄ«tāju grozÄ«šanas rezultātā tiktu ekonomÄ“ti resursi vai uzlabota cilvÄ“ku dzÄ«ves kvalitāte.

Tas, ka šÄda kārtÄ«ba pastāv, ir kliedzošs pierādÄ«jums, cik ļoti politiskais process var bÅ«t atrauts no zinātniska, faktos balstÄ«ta pasaules redzÄ“juma un, ja reiz akceptÄ“tas, cik daudzas desmitgades var pastāvÄ“t muļķīgas, nepamatotas normas kā, piemÄ“ram, ziemas laiks, marihuānas aizliegums, psihodÄ“liÄ·u pÄ“tÄ«jumu aizliegums psihiatrijā un lÄ«dzÄ«gi. 

Pārpublicēts no puaro.lv