Iesaki rakstu:

Neesmu ne mednieks, ne makšÄ·ernieks, taču jau kopš bÄ“rnÄ«bas mežā jÅ«tos kā mājās – galvenokārt skrienot orientÄ“šanās sacensÄ«bās. Ar katru gadu biežāk nākas skriet slikti iztÄ«rÄ«tos izcirtumos un šÄ·Ä“rsot bÅ«vgružiem piedrazotas mežmalas. Meža sÅ«nu ārda motobraucÄ“ji un kvadraciklisti.

Mani mazliet pārsteidz pēdējā laikā dzirdētie mednieku un mežstrādnieku apgalvojumi, ka viņi vienīgie zina mežu, bet pārējo viedoklis esot puspatiesības un pieņēmumi. Mednieki esot īstenie dabas daudzveidības saglabātāji.

Man nezināmu iemeslu dēļ jÄ“dziens mednieks Latvijā nereti korelÄ“ ar jÄ“dzieniem politiÄ·is vai politikānis, jo daudzmaz pie varas piesÅ«kušies kungi šauj uz nebÄ“du. MedÄ«bas ir vieta, kur tiek kārtoti darÄ«jumi, slÄ“gtas neoficiālas vienošanās, virzÄ«ti politiskie procesi. MedÄ«bās tiek iecelti ministri, bet vÄ“l biežāk – pašvaldÄ«bu vadÄ«tāji.

Nevaru ne atbalstÄ«t, ne noraidÄ«t man pazÄ«stamu mednieku sievu apgalvojumus, ka medÄ«bas esot tā pati dzeršana, tikai stulma zābakos, kamuflāžā un ar bisi pār plecu. Tiesa, katru gadu kāds pārÄ«tis mednieku paši tiek sašauti, un par dzeršanu medÄ«bās kā partizāni klusÄ“ kā šÄvÄ“js, tā cietušais. MedÄ«bās parasti dzer ļoti dārgu šÅ†abi vai tā vietÄ“ji ražotu lÄ«dzinieku ar nosaukumu DzimtenÄ«te vai LatgalÄ«te.

Augustā medÄ«bas iegÅ«st citu skaņu. Iegādājušies licences, sÄ“dušies apvidus automobiļos ar neticamu caurejamÄ«bu un benzÄ«na patÄ“riņu (kam lielāks džips, tam tālāk jāiet pÄ“c traktora), dārgām bisÄ“m un ļoti labu Ä“dmaņu bruņojušies mednieki dodas pīļu medÄ«bās. Vienas nošautas pÄ«les gaļas kilograma pašizmaksa sniedzas simtos eiro, no tāda viedokļa – labu apetÄ«ti.

Es labi atceros skatu Korfu salā, kur koku zari bija apziesti ar lÄ«mi, pie kuras pielipušas lakstÄ«galas, sarkanrÄ«klÄ«tes, vālodzes, pat dažus gramus smagie čunčiņi un svirlÄ«ši. ArÄ« šos, Ä«kšÄ·a lieluma putnus grieÄ·i Ä·Ä“ra „uzturam”. Pīļu medÄ«bas Latvijā kā iztikas veids vai Ä“šanas paradums ir labi maskÄ“ti meli.

Man nav saprotama manas valsts attieksme pret dzÄ«vo radÄ«bu, Ä«paši – putniem. Putnu kopÄ“jais skaits Latvijā un Eiropā pÄ“dÄ“jo simt gadu laikā ir samazinājies par pakāpi, un visu medÄ«jamo putnu skaits ir samazinājies. Vislielāko ļaunumu nodara nepārdomāta mežu izciršana tieši putnu ligzdošanas laikā. Katru gadu pavasarÄ« mežizstrādes dēļ Latvijā iet bojā 20 000 putnu ligzdu jeb apmÄ“ram 100 000 putnu olu un mazuļu.

Lai gan Ä«paši aizsargājamo putnu sugu – melnā stārÄ·a, medņa un mazā Ä“rgļa ligzdas netiek iznÄ«cinātas, tomÄ“r mežizstrādes radÄ«tais traucÄ“jums liedz tiem sekmÄ«gi ligzdot – mežizstrāde nokautrÄ“jas gāzt pat tieši ligzdai blakus esošus kokus. Parakstieties, lÄ«dz ar mums portālā „Mana balss” – varbÅ«t mums izdosies nosargāt mÅ«su faunu:https://manabalss.lv/par-mezizstrades-miera-periodu-putnu-ligzdosanas-laika/!

Trešais putnu ienaidnieks ir klaiņojošo kaÄ·u piebarotāji. PatiesÄ«bā klaiņojošo kaÄ·u barotāji un aizstāvji ir Latvijas dzÄ«vās dabas bendes. MilzÄ«gā klaiņojošÄ kaÄ·u skaita dēļ RÄ«gā neligzdo Ä·auÄ·i, meža strazdi, lakstÄ«galas, sarkanrÄ«klÄ«tes un citi putni, kas pieskandina citu Eiropas pilsÄ“tu parkus un dārzus. KaÄ·ene gadā iznÄ«cina vidÄ“ji 100 putnu (galvenokārt jaunos, tikko izvestos) un vismaz desmit ligzdu.

Klaiņojoši kaÄ·i iznÄ«cina arÄ« pīļu ligzdas pie pilsÄ“tu dÄ«Ä·iem un upÄ«tÄ“m. Visai viegli kaÄ·i tiek galā ar pÄ«lÄ“nu, kas kopā ar māti izkāpis no Māras dÄ«Ä·a. Ja Engures ezerā pīļu māte peld desmit pÄ«lÄ“nu priekšÄ, tad Māras dÄ«Ä·Ä« izdzÄ«vo viens vai divi. Vai JÅ«s atceraties, cik daudz RÄ«gā vai Latvijas mazpilsÄ“tās kādreiz bija zvirbuļu un baložu? Tagad tā nav – toties mums ir tÅ«kstošiem klaiņojošu kaÄ·u. Par pilsÄ“tas putniem ir kļuvusi pelÄ“kā vārna un sudrabkaija – tiem kaÄ·is skādÄ“t nevar.

Ja kāds vÄ“las klaiņojošu kaÄ·i glābt, tad lÅ«dzu – ņemiet viņu mājās, barojiet, atdodiet saviem draugiem, bet neļaujiet kļūt par klaiņojošu slepkavu!

Nu nekādi nevaru saprast cilvÄ“kus, kas vÄ“las kļūt par putnu slepkavām. Vai šis pats mednieks nekad nav pamÄ“Ä£inājis aizvest savu mazdÄ“lu lÄ«dz MārupÄ«tei vai pilsÄ“tas kanālam un pabarot runātÄ«go pīļu baru?

Vai tiešÄm savi mazvÄ“rtÄ«bas kompleksi un slepkavnieciskie instinkti ir jārealizÄ“, šaudoties gar ezeriem un zivju dÄ«Ä·iem? VarbÅ«t metiet pie malas politiku un piesakieties strādāt par miesniekiem vai kautuvju operatoriem, lai savu dzÄ«vÄ«bas atņemšanas instinktu realizÄ“tu?