Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

RÄ“zeknes augstākais pilsÄ“tas apbalvojums - RÄ“zeknes Goda pilsoņa nosaukums - šogad piešÄ·irts SIA RÄ“zeknes gaļas kombināts padomes priekšsÄ“dÄ“tājam un Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsÄ“dÄ“tājam Guntim Piteronokam. SvinÄ«gajā pasākumā gan netika pieminÄ“ts cits "tituls" - par pilsÄ“tas goda pilsoni kļuvis cilvÄ“ks, kurš lielā mÄ“rā tikai Jaunā laika izveidotā Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) angažētÄ«bas dēļ netika saukts pie atbildÄ«bas kā šÄ«s partijas VienotÄ«ba politiskās priekšgājÄ“jas "melnās kases" turÄ“tājs: tieši ar viņa vārdu saistÄ«tas tā sauktās "Jaunā laika burtnÄ«ciņas" ar melnās grāmatvedÄ«bas ierakstiem.

LÄ“mumu par RÄ“zeknes Goda pilsoņa apbalvojuma pasniegšanu slÄ“gtā sÄ“dÄ“ pieņēma RÄ“zeknes domes deputāti, nolemjot arÄ« no pilsÄ“tas budžeta piešÄ·irt 476,53 eiro apbalvošanas izmaksu segšanai - dāvinājumu pasniegšanai.

Pieteikumā par Piteronoka kandidatÅ«ras izvirzÄ«šanu RÄ“zeknes Goda pilsoņa apbalvojumam minÄ“ts, ka kopš 2001.gada viņš "bankrotÄ“jušo uzņēmumu RÄ“zeknes gaļas kombināts ir padarÄ«jis par konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu, peļņu nesošu uzņēmumu. Pateicoties viņa uzņēmÄ«bai, RÄ“zeknes vārds labā nozÄ«mÄ“ ir izskanÄ“jis tālu aiz mÅ«su valsts robežām".

Tāpat pieteikumā par Piteronoku norādÄ«ts, ka viņš, "pateicoties savam pamatotajam viedoklim, neatlaidÄ«bai un precÄ«zajiem aprÄ“Ä·iniem, iemantojis cieņu un respektu ne tikai kolÄ“Ä£u vidÅ«, bet arÄ« valdÄ«bas gaiteņos".

Toties saistībā čečenu uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova biznesa partneri Piteronoku pieteikumā ne vārda nav minēts par tā sauktajām "Jaunā laika melnajām burtnīciņām", kuras 2006. gadā, tikai lielā mērā pateicoties partijas pārstāvju nozīmīgajai ietekmei uz KNAB vadību, nenoveda pie skaļa kriminālprocesa ar neprognozējamām sekām.

2006. gadā KNAB toreizÄ“jā Ä£enerālprokurora Jāņa MaizÄ«ša uzdevumā bija spiests sākt pārbaudi, vai starp bijušÄ Jaunā laika biedra Piteronoka uzņēmumā RÄ“zeknes gaļas kombināts konfiscÄ“tajiem materiāliem atrodami lietiskie pierādÄ«jumi partijas melnās kases esamÄ«bai, - un arÄ« par to, vai partijas valdes locekle, aizsardzÄ«bas ministra padomniece Ieva Zvejsalniece bez maksas saņēmusi no uzņēmuma gaļas izstrādājumus. 

Jau pārbaudes sākšanas brÄ«dÄ« bija skaidrs, ka tiks izdarÄ«ts viss iespÄ“jamais, lai tā beigtos bez rezultātiem. MaizÄ«ša vadÄ«tā Ä¢enerālprokuratÅ«ra atklāti paziņoja, ka nevÄ“las izvÄ“rtÄ“t  DrošÄ«bas policijas rÄ«cÄ«bu, to neinformÄ“jot par noklausÄ«tās sarunās dzirdamiem aizdomÄ«gajiem politiÄ·u - Jaunā laika biedru izteikumiem. Bija arÄ« aizdomas, ka visi kombinātā izņemtie dokumenti lÄ«dz KNAB nemaz nav nonākuši.

Jaunā laika biedrus, kā izrietÄ“ja no neoficiālas informācijas par noklausÄ«tajām sarunām, visvairāk bija interesÄ“jis, kāds liktenis piemeklÄ“jis "melno burtnÄ«cu" (vai varbÅ«t vairākas un nebÅ«t ne melnas burtnÄ«cas), kura tāpat izņemta kombinātā un kurā atrodamie ieraksti, iespÄ“jams, liecināja par Jaunā laika priekšvÄ“lÄ“šanu "melnās kases" pastāvÄ“šanu.

Jaunā laika biedrus, kā izrietÄ“ja no neoficiālas informācijas par noklausÄ«tajām sarunām, visvairāk bija interesÄ“jis, kāds liktenis piemeklÄ“jis "melno burtnÄ«cu" (vai varbÅ«t vairākas un nebÅ«t ne melnas burtnÄ«cas), kura tāpat izņemta kombinātā un kurā atrodamie ieraksti, iespÄ“jams, liecināja par Jaunā laika priekšvÄ“lÄ“šanu "melnās kases" pastāvÄ“šanu.

DrošÄ«bas policija bija ierakstÄ«jusi Piteronoka un toreizÄ“jā Jaunā laika Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tāja, tagadÄ“jā VienotÄ«bas valdes locekļa Kārļa Šadurska telefonsarunas, kurās Piteronoks cita starpā bija minÄ“jis, ka Finanšu policijas darbinieki konfiscÄ“juši arÄ« kādu "burtnÄ«ciņu", kurā pierakstÄ«ti "izdevumiņi priekšvÄ“lÄ“šanu kampaņai".

Savukārt KNAB apgalvoja, ka, kaut arÄ« dokumenti kombinātā izņemti jau 2005. gadā, tam informācijas par šÄdas "burtnÄ«ciņas" eksistÄ“šanu neesot bijis lÄ«dz pat brÄ«dim, kad ierakstÄ«to sarunu fragmenti tika publicÄ“ti medijos.

Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, ar kādu ieganstu un pamatojumu toreiz KNAB sāktā pārbaude ir tikusi izbeigta. 

Veicot kratÄ«šanu tagadÄ“jā RÄ“zeknes Goda pilsoņa uzņēmumā, Finanšu policija 2005. gadā bija atradusi arÄ« dokumentus, kas liecināja par "aplokšÅ†u algu" izmaksām vairāk nekā 20 tÅ«kstošu eiro apmÄ“rā. Ar ko beigusies toreiz ierosinātā krimināllieta par nodokļu krāpšanos, pagaidām tāpat nav skaidrs.

Foto no tvnet.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0