Iesaki rakstu:

Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadÄ«utā pretendentu atlases komisija konkursā uz SabiedrÄ«bas integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktora amatu par uzvarÄ“tāju pasludinājusi Zaigu PÅ«ci. Viņa ir ne tikai vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministra Jura PÅ«ces sieva, bet arÄ« biedrÄ«bas AscendumvadÄ«tāja, - šis nodibinājums pirms sešiem gadiem guva plašu ievÄ“rÄ«bu kā PÅ«ces un viņa politisko domubiedru „naudas tumbočka”, un šÄ«s ziņas toreiz noveda pie tā, ka PÅ«ce bija spiests aiziet no Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amata.

2013. gada beigās Pietiek publicÄ“ja virkni rakstu par iespÄ“jamu EM valsts sekretāra atrašanos interešu konfliktā un korupcijas aizdomu Ä“nu, jo viņa sievas Zaigas vadÄ«tā biedrÄ«ba Ascendum izrādÄ«jās saņēmusi desmitiem tÅ«kstošu latu lielus ziedojumus no uzņēmumiem, kuru biznesu regulÄ“ EM.

Lursoft dati rādÄ«ja, ka 2012. gadā  Zaigas PÅ«ces vadÄ«tā biedrÄ«ba saņēmusi ziedojumos 80 000 latu no azartspēļu uzņēmuma Alfor, 60 000 latu no uzturÄ“šanās atļauju biznesā Ä«paši ieinteresÄ“tās Rietumu bankas un 50 000 latu no ātro kredÄ«tu uzņēmuma 4finance.

Ceļu bÅ«ves firma Binders biedrÄ«bai 2012. gadā ziedojusi 20 000 latu, bÅ«vkompānija Arčers - 10 000 latu, bet pÄ“c ZolitÅ«dÄ“ sagruvušÄ veikala Maxima traģēdijas, zem kuras drupām gāja bojā 54 cilvÄ“ki, bÄ“dÄ«gu slavu iemantojusÄ« bÅ«vkompānija Re&Re - 29 500 latu. VÄ“l 300 latu individuāli bij ziedojis Re&Re lÄ«dzÄ«pašnieks, miljonārs Didzis Putniņš.

Viena no Ascendum ziedojušajiem uzņēmumiem lÄ«dzÄ«pašnieks pat publiski atzina, ka ziedojums bijis daļa no biznesa vienošanās kādā biogāzes koÄ£enerācijas stacijas projektā. Šis bizness ir tieši atkarÄ«gs no EM lÄ“mumiem par obligātā iepirkuma kvotu piešÄ·iršanu, un attiecÄ«gus PÅ«ces parakstÄ«tus lÄ“mumus Pietiek arÄ« publicÄ“ja.

Runa ir par bÅ«vfirmu SIA Anzāģe, kas EM valsts sekretāra dzÄ«vesbiedres Zaigas PÅ«ces vadÄ«tajai biedrÄ«bai Ascendum 2012. gadā bija ziedojusi 14 000 latu. Ascendum pārstāvji sociālajos tÄ«klos, reaģējot uz aizdomām par biedrÄ«bu kā aizsegu nelegāliem maksājumiem par saistÄ«to amatpersonu lÄ“mumiem, novembrÄ« aktÄ«vi uzsvÄ“ra grÅ«to darbu ziedojumu piesaistÄ“. TomÄ“r, kā liecināja firmas Anzāģe lÄ«dzÄ«pašnieka un valdes locekļa Ä’rika Lebedoka Pietiek toreiz atzÄ«tais, neviens no Ascendum nemaz nav vÄ“rsies ar lÅ«gumu ziedot.

"Par ziedojumu mÅ«s uzrunāja biznesa partneris. Es neatceros uzvārdu, iespÄ“jams, LÅ«kass vārdā, bet viņš bija saistÄ«ts ar Biogas Nord. Mums bija liels kopÄ«gs projekts pie Lestenes, un ziedojums bija daļa no biznesa vienošanās. Tā bija kompleksa vienošanās," atzina uzņēmÄ“js. Atbalsta vienošanos ar Ascendum Lebedoks esot pārlasÄ«jis, bet apgalvoja, ka par biedrÄ«bas vadÄ«tājas Zaigas PÅ«ces radniecÄ«bu ar EM valsts sekretāru Juri PÅ«ci viņš neesot zinājis.

Lai gan uzņēmÄ“js atzina, ka ziedojumu Ascendum bÅ«vprojekta vadÄ«tājs Biogas Nord licis priekšÄ kā daļu no vienošanās par sadarbÄ«bu biogāzes stacijas celtniecÄ«bas projektā, jautājums, vai dots mājiens, ka bez ziedojuma Anzāģe pasÅ«tÄ«jumu nesaņems, Lebedoku darÄ«jis piesardzÄ«gu. "Tas nav manā kompetencÄ“ spriest, vai tā ir. Es domāju, ka tas tā nebija," teica bÅ«vnieks.

Biogāzes elektrostacijas celtniecÄ«bas darbus pie Lestenes SIA Anzāģe jau pabeigusi, tie noritÄ“juši gan 2012. gadā, gan pÄ“rn. Kam tieši izlietoti biedrÄ«bai Ascendum noziedotie 14 000 latu, Lebedoks nezinot. Firmai vÄ“lāk piesÅ«tÄ«ti ielÅ«gumi uz "saviesÄ«giem pasākumiem", kurus viņš neizmantojis, bet daži kolÄ“Ä£i gan.

Ne Lebedoks, ne otrs Anzāģe Ä«pašnieks Edijs Veinbergs Pietiek nespÄ“ja atcerÄ“ties, kam ziedoti vÄ“l 24 000 no kopumā 38 000 latu, kas uzņēmuma 2012. gada pārskatā deklarÄ“ti kā ziedojums.

Ziedojuma kontekstā Anzāģes Ä«pašnieki runāja par SIA Agro Lestene 2012. gadā pasÅ«tÄ«to biogāzes koÄ£enerācijas stacijas 2. kārtas celtniecÄ«bu. Anzāģe iepriekš cÄ“lusi pie iecerÄ“tās biogāzes stacijas esošo lopu fermu, un, tā kā pasÅ«tÄ«tājs bijis neapmierināts ar biogāzes stacijas 1. kārtas bÅ«vÄ“tajiem Velve - Moduls RÄ«ga, 2. kārtai nolÄ«gti viņi, stāstÄ«ja Veinbergs.

Šajā projektā lÄ«dzÄ«gi kā 12 vÄ“l citu uzņēmumu iecerÄ“tajos biogāzes staciju projektos laikā no 2010. lÄ«dz 2012. gadam kā piegādātājs bija uzvarÄ“jis Vācijas uzņēmums Biogas Nord Anlagenbau GmbH, ko Lebedoks minÄ“ja kā starpnieku sarunās par ziedojumu Ascendum. Lestenes biogāzes koÄ£enerācijas elektrostacijas projektam vācu uzņēmums bÅ«vdarbus, iekārtu piegādi un uzstādÄ«šanu apņēmās veikt par 3,8 miljoniem eiro, liecina Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja informācija.  

Tajā pašÄ 2012. gadā, kad Anzāģe noziedoja 14 000 latu PÅ«ces sievas vadÄ«tajai biedrÄ«bai, Biogas Nord Anlagenbau GmbH par 2,6 miljoniem eiro  ieguva tiesÄ«bas bÅ«vÄ“t un uzstādÄ«t iekārtas vÄ“l vienā biogāzes stacijas projektā ViesÄ«tes novadā, kur arÄ« kā bÅ«vdarbu veicÄ“js tika nolÄ«gta SIA Anzāģe. Šis projekts pasÅ«tÄ«tāja finansiālu problÄ“mu dēļ tā arÄ« neesot realizÄ“ts, norādÄ«ja uzņēmÄ“ji. TomÄ“r šis iecerÄ“tais bizness arÄ« atsedza Ascendum vadÄ«tājas vÄ«ra PÅ«ces lielo ietekmi uz to, bÅ«t biznesam vai nebÅ«t.

Pietiek 2013. gada novembrÄ« publicÄ“ja tā rÄ«cÄ«bā savulaik nonākušos četrus PÅ«ces parakstÄ«tos EM lÄ“mumus, projekta pasÅ«tÄ«tājam SIA Kalna Dambrāni Energo izsniedzot atļauju jaunu elektroenerÄ£ijas ražošanas iekārtu ieviešanai un piešÄ·irot tiesÄ«bas šajās biogāzes koÄ£enerācijas stacijās saražoto elektroenerÄ£iju pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, tas ir, valsts garantÄ“tā apjomā lÄ«dz 8000 MWh gadā.

Starp Lebedoka minÄ“tā starpnieka ziedojuma piesaistÄ“ - vācu Biogas Nord - objektiem bija arÄ« SIA Bio Zelta Druva biogāzes stacijas celtniecÄ«ba. SaistÄ«bā ar šo, partiju un ar politiÄ·iem saistÄ«tu sporta klubu sponsoriem Kisielu Ä£imenei piederošo projektu pirms nedaudz vairāk kā gada pat tika uzsākts kriminālprocess aizdomās, ka EM ierÄ“dņi formāli veikuši tā gatavÄ«bas pārbaudi, pieverot acis uz pārkāpumiem, kas liktu zaudÄ“t valsts obligātā iepirkuma kvotas.

Lai gan bija aizdomÄ«ga lÄ“mumu pieņemšana ar atpakaļejošiem datumiem, PÅ«ce toreiz no skandāla izgāja sausām kājām, zem sitiena izrādÄ«jās zemākstāvoši ierÄ“dņi. ArÄ« 2014. gadā KNAB pārbaude izrādÄ«jās tikai formāla, un no kriminālatbildÄ«bas PÅ«cem izdevās izvairÄ«ties. Savukārt tagad, ja Zaigu PÅ«ci amatā apstiprinās SabiedrÄ«bas integrācijas fonda padome, Ä£imenes pārziņā nonāks ne tikai iespaidÄ«gu finanšu plÅ«smu kontrole, bet arÄ« iespÄ“ja ietekmÄ“t mediju finansÄ“jumu.