Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ik uz soļa dzirdam par sliktajiem maksātnespÄ“jas administratoriem, kuru negausÄ«bas dēļ nākas ciest labajiem ārvalstu investoriem. Laika posmā no 2008.lÄ«dz 2014.gadam Latvijas ekonomika ļaunprātÄ«gos maksātnespÄ“jas procesos zaudÄ“jusi 665 miljonus eiro - tā apgalvo ārvalstu investori, kaut gan nav dzirdÄ“ts par kādu gadÄ«jumu, kad pret kādu administratoru bÅ«tu izvirzÄ«tas prasÄ«bas par zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu. Ä€rvalstu investoru padome Latvijā secinājusi, ja pašreizÄ“jais maksātnespÄ“jas process netiks uzlabots, zaudÄ“jumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecÄ«ba var zaudÄ“t 852 miljonus eiro.

Skaitļi dramatiski, un, ja ticam Ārvalstu investoru padomei, tad visu nelaimju sakne ir maksātnespējas administratoros un to uzraudzībā.

Kas tad uzrauga maksātnespÄ“jas administratoru darbÄ«bas? Administratoru profesionālas organizācijas funkcijas Ä«steno biedrÄ«ba “Latvijas SertificÄ“to maksātnespÄ“jas procesa administratoru asociācija”. MaksātnespÄ“jas likumā teikts, ka gadÄ«jumos, ja administrators neievÄ“ro maksātnespÄ“ju reglamentÄ“jošo normatÄ«vo aktu prasÄ«bas, nepilda tiesas nolÄ“mumu, ļaunprātÄ«gi izmanto savas pilnvaras- Administratoru atceļ tiesa pÄ“c savas iniciatÄ«vas, MaksātnespÄ“jas administrācijas vai administratora pieteikuma vai kreditoru sapulces ierosinājuma. RespektÄ«vi, maksātnespÄ“jas administratora darbu uzrauga kreditori, MaksātnespÄ“jas administrācija un galÄ«go lÄ“mumu pieņem tiesa.

Administrators saskaņā ar likumu atbild par zaudējumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarīti valstij, parādniekam, kreditoriem vai citām personām. Tātad maksātnespējas administrators viens pats netraucēti nevar radīt zaudējumus un veikt visas viņam piedēvētās ļaunprātības.

Saskaņā ar Tiesu izpildÄ«tāju likuma 83.panta otro daļu rajona (pilsÄ“tas) tiesa civilprocesuālā kārtÄ«bā veic uzraudzÄ«bu par zvÄ“rinātu tiesu izpildÄ«tāju amata darbÄ«bām. LÄ«dz ar to pats galvenais uzraugs gan maksātnespÄ“jas administratoriem, gan zvÄ“rinātiem tiesu izpildÄ«tājiem ir TIESA. Tikai ar tiesas akceptu var tikt apstiprinātas nekustamo Ä«pašumu izsoles, arÄ« tās, kurās par niecÄ«gu parādu tiek atsavināts nekustamais Ä«pašums, kas ir parādnieka vienÄ«gā dzÄ«ves vieta.

Visos gadÄ«jumos, kad tiek apspriests kāds negodÄ«gs maksātnespÄ“jas administrators vai tiesu izpildÄ«tājs, tiek aizmirsta TIESAS loma šajā procesā. Vai nav dÄ«vaini, ka ar MK noteikumiem Nr. 451 “Noteikumi par zvÄ“rinātu tiesu izpildÄ«tāju amata atlÄ«dzÄ«bas taksÄ“m” par miljonāriem tiek padarÄ«ti tiesu izpildÄ«tāji, kaut gan viņu darbs aprobežojas ar tiesas nolÄ“muma izpildi. Paskatieties paši, zvÄ“rināts tiesu izpildÄ«tājs Jānis Stepanovs 2011.gadā saņēmis 2 395 960,59 eiro (199 663,39 eiro mÄ“nesÄ«), 2012.gadā – 2 547 056, 46 eiro (212 254,70 eiro mÄ“nesÄ«; 1 326,59 eiro stundā), 2013.gadā - 1 151 943 eiro (95 995,31 eiro mÄ“nesÄ«).

Tai pašÄ laikā RÄ«gas apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tājas Daigas Vilsones gada ienākumi ir 31 365,12 eiro (2 613,76 eiro mÄ“nesÄ«), un Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāja Ivara Bičkoviča gada ienākumi ir 33 128,00 eiro (2 760,67 eiro mÄ“nesÄ«). Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža gada ienākumi ir 42 174,39 eiro (3 514,53 eiro mÄ“nesÄ«).

Vai nav dÄ«vaini, ka tiesneši, kuru kvalifikācijai ir krietni augstākas prasÄ«bas, bet atlÄ«dzÄ«ba nav atkarÄ«ga no piedzÄ«tajām summām un ir ievÄ“rojami mazāka nekā tiesu izpildÄ«tājiem un administratoriem, neprotestÄ“ pret šo netaisnÄ«bu? Šie paši tiesneši kā "ar aizsietām acÄ«m" apstiprina visas nekustamo Ä«pašumu izsoles, pat nemÄ“Ä£inot izvÄ“rtÄ“t tiesu izpildÄ«tāju darbÄ«bu atbilstÄ«bu likumu prasÄ«bām un jebkuru tiesu izpildÄ«tāja pārkāpumu atzÄ«st par maznozÄ«mÄ«gu. Diez vai par tiesiskumu liecina tiesnešu lÄ“mumi parādu piedziņas lietās, kas bieži vien ir balstÄ«ti uz dokumentiem bez juridiska spÄ“ka?

Apskatot šÄ«s tiesnešu darbÄ«bas savstarpÄ“jā saistÄ«bā ar administratoru un tiesu izpildÄ«tāju darbÄ«bām, ir pamats secinājumam par labi atstrādātu sistÄ“mu Latvijas iedzÄ«votāju ekonomiskai un fiziskai iznÄ«cināšanai. Uz visu šo mierÄ«gi noskatās Ä£enerālprokurors, kurš arÄ« saņem algu no nodokļu maksātājiem, - acÄ«mredzot arÄ« viņš ir šÄ«s noziedzÄ«gās sistÄ“mas atbalstÄ«tājs. NemÄ“Ä£ināšu uzminÄ“t, kurš šajā sistÄ“mā ir organizators, kurš tikai izpildÄ«tājs, bet vairāk nekā skaidrs, ka tautā apspriestie sliktie maksātnespÄ“jas administratori un tiesu izpildÄ«tāji ir tikai zobrati labi atstrādātā sistÄ“mā.

Nobeigumā vÄ“l pāris teikumi par labajiem ārvalstu investoriem, kuru pienesumu vismaz es uz savas ādas nekad neesmu sajutis. Savulaik Latvijā savu darbÄ«bu uzsāka tāds ASV fonds “BALTIC-AMERICAN ENTERPRISE FUND”, kura galvenais mÄ“rÄ·is bija palÄ«dzÄ«bas sniegšana Latvijas iedzÄ«votājiem. MÄ“rÄ·a sasniegšanai ASV valdÄ«ba bija piešÄ·Ä«rusi 52 miljonus ASV dolārus, no kuriem 35 miljoni ASV dolāru netika izlietoti un atdoti atpakaļ ASV valdÄ«bai. Fonds bija atbrÄ«vots no nodokļu maksāšanas, bet tam nebija tiesÄ«bu nodarboties ar komercdarbÄ«bu.

AktÄ«vi ārvalstu latvieši izveidoja fonda klonu Delaveras štatā aktÄ«vas komercdarbÄ«bas veikšanai Latvijā, nemaksājot nodokļus. Šie mÅ«su tautieši atrada dažus pakalpÄ«gus darbiniekus Latvijā, kuri bez sirdsapziņas pārmetumiem un atbilstošÄm atļaujām darbojās kredÄ«tu izsniegšanas jomā, apgrozot simtiem miljonus eiro, nesamaksājot nevienu centu nodokļos.

Lai bÅ«tu vÄ“l drošÄk, ka visi gali ir Å«denÄ«, šie darboņi izdomāja fiktÄ«vu vispār nekur nereÄ£istrÄ“tu uzņēmumu „Baltijas Amerikas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas fonds” bez reÄ£istrācijas numura ar ASV ofšora adresi, kurš it kā esot atbrÄ«vots no nodokļiem, un tāds darbojās mÅ«su tiesÄ«bsargājošo iestāžu degungalā vairāk nekā desmit gadus, vÄ“l tagad parādās sludinājumi, kur piedzinÄ“js ir „Baltijas Amerikas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas fonds” bez reÄ£istrācijas numura.

ArÄ« šo darboņu noziedzÄ«gās darbÄ«bas nebÅ«tu iespÄ“jamas bez aktÄ«vas Latvijas tiesu lÄ«dzdarbÄ«bas. Varat pamÄ“Ä£ināt tiesā iesniegt pieteikumu, neuzrādot savus vai sava uzņēmuma reÄ£istrācijas datus, - tiesa šÄdu pieteikumu nepieņems, bet šiem darboņiem tas izdodas, laikam jau ne bez “smÄ“rÄ“šanas”. Tāda mums ir tā tiesu sistÄ“ma, kuru diez vai var nosaukt par tiesisku.

Novērtē šo rakstu:

0
0