Par sistÄ“mu, kurÄ darbojas sliktie maksÄtnespÄ“jas administratori
Deniss Senko · 14.06.2016. · Komentāri (23)Ik uz soļa dzirdam par sliktajiem maksÄtnespÄ“jas administratoriem, kuru negausÄ«bas dēļ nÄkas ciest labajiem Ärvalstu investoriem. Laika posmÄ no 2008.lÄ«dz 2014.gadam Latvijas ekonomika ļaunprÄtÄ«gos maksÄtnespÄ“jas procesos zaudÄ“jusi 665 miljonus eiro - tÄ apgalvo Ärvalstu investori, kaut gan nav dzirdÄ“ts par kÄdu gadÄ«jumu, kad pret kÄdu administratoru bÅ«tu izvirzÄ«tas prasÄ«bas par zaudÄ“jumu atlÄ«dzinÄšanu. Ä€rvalstu investoru padome LatvijÄ secinÄjusi, ja pašreizÄ“jais maksÄtnespÄ“jas process netiks uzlabots, zaudÄ“jumi turpinÄs pieaugt un nÄkamo 10 gadu laikÄ valsts tautsaimniecÄ«ba var zaudÄ“t 852 miljonus eiro.
Skaitļi dramatiski, un, ja ticam Ä€rvalstu investoru padomei, tad visu nelaimju sakne ir maksÄtnespÄ“jas administratoros un to uzraudzÄ«bÄ.
Kas tad uzrauga maksÄtnespÄ“jas administratoru darbÄ«bas? Administratoru profesionÄlas organizÄcijas funkcijas Ä«steno biedrÄ«ba “Latvijas SertificÄ“to maksÄtnespÄ“jas procesa administratoru asociÄcija”. MaksÄtnespÄ“jas likumÄ teikts, ka gadÄ«jumos, ja administrators neievÄ“ro maksÄtnespÄ“ju reglamentÄ“jošo normatÄ«vo aktu prasÄ«bas, nepilda tiesas nolÄ“mumu, ļaunprÄtÄ«gi izmanto savas pilnvaras- Administratoru atceļ tiesa pÄ“c savas iniciatÄ«vas, MaksÄtnespÄ“jas administrÄcijas vai administratora pieteikuma vai kreditoru sapulces ierosinÄjuma. RespektÄ«vi, maksÄtnespÄ“jas administratora darbu uzrauga kreditori, MaksÄtnespÄ“jas administrÄcija un galÄ«go lÄ“mumu pieņem tiesa.
Administrators saskaÅ†Ä ar likumu atbild par zaudÄ“jumiem, kas viņa vai pilnvarnieka vainas dēļ nodarÄ«ti valstij, parÄdniekam, kreditoriem vai citÄm personÄm. TÄtad maksÄtnespÄ“jas administrators viens pats netraucÄ“ti nevar radÄ«t zaudÄ“jumus un veikt visas viņam piedÄ“vÄ“tÄs ļaunprÄtÄ«bas.
SaskaÅ†Ä ar Tiesu izpildÄ«tÄju likuma 83.panta otro daļu rajona (pilsÄ“tas) tiesa civilprocesuÄlÄ kÄrtÄ«bÄ veic uzraudzÄ«bu par zvÄ“rinÄtu tiesu izpildÄ«tÄju amata darbÄ«bÄm. LÄ«dz ar to pats galvenais uzraugs gan maksÄtnespÄ“jas administratoriem, gan zvÄ“rinÄtiem tiesu izpildÄ«tÄjiem ir TIESA. Tikai ar tiesas akceptu var tikt apstiprinÄtas nekustamo Ä«pašumu izsoles, arÄ« tÄs, kurÄs par niecÄ«gu parÄdu tiek atsavinÄts nekustamais Ä«pašums, kas ir parÄdnieka vienÄ«gÄ dzÄ«ves vieta.
Visos gadÄ«jumos, kad tiek apspriests kÄds negodÄ«gs maksÄtnespÄ“jas administrators vai tiesu izpildÄ«tÄjs, tiek aizmirsta TIESAS loma šajÄ procesÄ. Vai nav dÄ«vaini, ka ar MK noteikumiem Nr. 451 “Noteikumi par zvÄ“rinÄtu tiesu izpildÄ«tÄju amata atlÄ«dzÄ«bas taksÄ“m” par miljonÄriem tiek padarÄ«ti tiesu izpildÄ«tÄji, kaut gan viņu darbs aprobežojas ar tiesas nolÄ“muma izpildi. Paskatieties paši, zvÄ“rinÄts tiesu izpildÄ«tÄjs JÄnis Stepanovs 2011.gadÄ saņēmis 2 395 960,59 eiro (199 663,39 eiro mÄ“nesÄ«), 2012.gadÄ – 2 547 056, 46 eiro (212 254,70 eiro mÄ“nesÄ«; 1 326,59 eiro stundÄ), 2013.gadÄ - 1 151 943 eiro (95 995,31 eiro mÄ“nesÄ«).
Tai pašÄ laikÄ RÄ«gas apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjas Daigas Vilsones gada ienÄkumi ir 31 365,12 eiro (2 613,76 eiro mÄ“nesÄ«), un AugstÄkÄs tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja Ivara BiÄkoviÄa gada ienÄkumi ir 33 128,00 eiro (2 760,67 eiro mÄ“nesÄ«). Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža gada ienÄkumi ir 42 174,39 eiro (3 514,53 eiro mÄ“nesÄ«).
Vai nav dÄ«vaini, ka tiesneši, kuru kvalifikÄcijai ir krietni augstÄkas prasÄ«bas, bet atlÄ«dzÄ«ba nav atkarÄ«ga no piedzÄ«tajÄm summÄm un ir ievÄ“rojami mazÄka nekÄ tiesu izpildÄ«tÄjiem un administratoriem, neprotestÄ“ pret šo netaisnÄ«bu? Šie paši tiesneši kÄ "ar aizsietÄm acÄ«m" apstiprina visas nekustamo Ä«pašumu izsoles, pat nemÄ“Ä£inot izvÄ“rtÄ“t tiesu izpildÄ«tÄju darbÄ«bu atbilstÄ«bu likumu prasÄ«bÄm un jebkuru tiesu izpildÄ«tÄja pÄrkÄpumu atzÄ«st par maznozÄ«mÄ«gu. Diez vai par tiesiskumu liecina tiesnešu lÄ“mumi parÄdu piedziņas lietÄs, kas bieži vien ir balstÄ«ti uz dokumentiem bez juridiska spÄ“ka?
Apskatot šÄ«s tiesnešu darbÄ«bas savstarpÄ“jÄ saistÄ«bÄ ar administratoru un tiesu izpildÄ«tÄju darbÄ«bÄm, ir pamats secinÄjumam par labi atstrÄdÄtu sistÄ“mu Latvijas iedzÄ«votÄju ekonomiskai un fiziskai iznÄ«cinÄšanai. Uz visu šo mierÄ«gi noskatÄs Ä£enerÄlprokurors, kurš arÄ« saņem algu no nodokļu maksÄtÄjiem, - acÄ«mredzot arÄ« viņš ir šÄ«s noziedzÄ«gÄs sistÄ“mas atbalstÄ«tÄjs. NemÄ“Ä£inÄšu uzminÄ“t, kurš šajÄ sistÄ“mÄ ir organizators, kurš tikai izpildÄ«tÄjs, bet vairÄk nekÄ skaidrs, ka tautÄ apspriestie sliktie maksÄtnespÄ“jas administratori un tiesu izpildÄ«tÄji ir tikai zobrati labi atstrÄdÄtÄ sistÄ“mÄ.
NobeigumÄ vÄ“l pÄris teikumi par labajiem Ärvalstu investoriem, kuru pienesumu vismaz es uz savas Ädas nekad neesmu sajutis. Savulaik LatvijÄ savu darbÄ«bu uzsÄka tÄds ASV fonds “BALTIC-AMERICAN ENTERPRISE FUND”, kura galvenais mÄ“rÄ·is bija palÄ«dzÄ«bas sniegšana Latvijas iedzÄ«votÄjiem. MÄ“rÄ·a sasniegšanai ASV valdÄ«ba bija piešÄ·Ä«rusi 52 miljonus ASV dolÄrus, no kuriem 35 miljoni ASV dolÄru netika izlietoti un atdoti atpakaļ ASV valdÄ«bai. Fonds bija atbrÄ«vots no nodokļu maksÄšanas, bet tam nebija tiesÄ«bu nodarboties ar komercdarbÄ«bu.
AktÄ«vi Ärvalstu latvieši izveidoja fonda klonu Delaveras štatÄ aktÄ«vas komercdarbÄ«bas veikšanai LatvijÄ, nemaksÄjot nodokļus. Šie mÅ«su tautieši atrada dažus pakalpÄ«gus darbiniekus LatvijÄ, kuri bez sirdsapziņas pÄrmetumiem un atbilstošÄm atļaujÄm darbojÄs kredÄ«tu izsniegšanas jomÄ, apgrozot simtiem miljonus eiro, nesamaksÄjot nevienu centu nodokļos.
Lai bÅ«tu vÄ“l drošÄk, ka visi gali ir Å«denÄ«, šie darboņi izdomÄja fiktÄ«vu vispÄr nekur nereÄ£istrÄ“tu uzņēmumu „Baltijas Amerikas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas fonds” bez reÄ£istrÄcijas numura ar ASV ofšora adresi, kurš it kÄ esot atbrÄ«vots no nodokļiem, un tÄds darbojÄs mÅ«su tiesÄ«bsargÄjošo iestÄžu degungalÄ vairÄk nekÄ desmit gadus, vÄ“l tagad parÄdÄs sludinÄjumi, kur piedzinÄ“js ir „Baltijas Amerikas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas fonds” bez reÄ£istrÄcijas numura.
ArÄ« šo darboņu noziedzÄ«gÄs darbÄ«bas nebÅ«tu iespÄ“jamas bez aktÄ«vas Latvijas tiesu lÄ«dzdarbÄ«bas. Varat pamÄ“Ä£inÄt tiesÄ iesniegt pieteikumu, neuzrÄdot savus vai sava uzņēmuma reÄ£istrÄcijas datus, - tiesa šÄdu pieteikumu nepieņems, bet šiem darboņiem tas izdodas, laikam jau ne bez “smÄ“rÄ“šanas”. TÄda mums ir tÄ tiesu sistÄ“ma, kuru diez vai var nosaukt par tiesisku.