Iesaki rakstu:

Ar šo vÄ“stÄ«jumu mÄ“s gribam uzrunāt gan visu kristÄ«go sabiedrÄ«bu Latvijā, gan jo Ä«paši visus 700 469 mÅ«su Latvijas Evaņģēliski luteriskai baznÄ«cai piederÄ«gos locekļus un ticÄ«gos, kurus Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznÄ«ca par tādiem norādÄ«ja savā pārskatā par darbÄ«bu 2016.gadā Tieslietu ministrijai. (1)

Tā kā arÄ« arhibÄ«skaps Jānis Vanags ir publiski atzinis, ka Juri Rubeni (attÄ“lā) aiziet no mācÄ«tāja amata pamudināja mÄ«lestÄ«bas un pacietÄ«bas trÅ«kums mācÄ«tāju savstarpÄ“jās sarunās (2), mÄ“s uzskatām, ka šÄda nespÄ“ja mÄ«lÄ“t un panest savu amata brāli, šÄds mÄ«lestÄ«bas trÅ«kums baznÄ«cas iekšpusÄ“ liecina par ļoti nopietnu problÄ“mu, uz ko mÄ“s arÄ« vÄ“lamies vÄ“rst jÅ«su uzmanÄ«bu šajā vÄ“stÄ«jumā.

MÄ“s uzskatām, ka ir pienācis pÄ“dÄ“jais laiks tiem, kas šo trÅ«kumu apzinās, nākt kopā un spÄ“t atklāti, godÄ«gi, tieši un skaidri runāt, to apzināties un meklÄ“t baznÄ«cas atjaunošanās un dziedināšanas ceļus.

TāpÄ“c mÄ“s aicinām visus, kuri lÄ«dzdala un apzinās šo fundamentālo problÄ“mu baznÄ«cas iekšienÄ“, nākt kopā uz sarunu un diskusiju 2018. gada 12.martā 18.00 RÄ«gas Lutera draudzes centrā, Torņakalna ielā 5.

Juris Rubenis vairs nav mācÄ«tājs. Daudzi teiks: “Nu, un?” Citi sacÄ«s: “Tā tikai baznÄ«cas “iekšÄ“jā lieta”.” Bet mÄ“s tajā saskatām laikmeta pārmaiņu zÄ«mi un esam pārliecināti, ka tas attiecas uz mums visiem. Jo baznÄ«ca ir sabiedrÄ«bas spogulis – to veido sabiedrÄ«bas locekļi, un tā kalpo sabiedrÄ«bai.

Kādēļ Jurim Rubenim vairs nav vietas Latvijas luterāņu baznÄ«cā? Tādēļ, ka viņš raugās uz dzÄ«vi plašÄk nekā daudzi viņa amatbrāļi. VÄ“rtÄ“tāju un tiesātāju lomu ir uzņēmušies cilvÄ“ki, kuriem, mÅ«suprāt, ir deformÄ“ta izpratne par evaņģēliju un kristietÄ«bas bÅ«tÄ«bu.

Tā vietā, lai sludinātu Dieva mÄ«lestÄ«bu, kā to darÄ«ja JÄ“zus, tiek kurināts naids, meklÄ“ti ienaidnieki, kritizÄ“ti, sāpināti un tiesāti tie, kuru viedokļi nav izprotami un nepatÄ«k. Kaut arÄ« tas varbÅ«t izskatās dievbijÄ«gi, tas ir pretÄ“ji bibliskajai mācÄ«bai. ŠÄda rÄ«cÄ«ba – jau daudzu gadu garumā – cilvÄ“kus un sabiedrÄ«bu nevis dziedina, palÄ«dz rast izlÄ«gumu, sniedz mieru, palÄ«dz orientÄ“ties dzÄ«ves sarežģītajos apstākļos un grÅ«tÄ«bās, bet gan traumatizÄ“, sašÄ·eļ, rada neuzticÄ“šanās, mÄ«lestÄ«bas trÅ«kuma un necieņas gaisotni.

IespÄ“jams, ka šie cilvÄ“ki paši ir dziļi traumatizÄ“ti, piedzÄ«vojuši dažāda veida vardarbÄ«bu un vairs nespÄ“j izpausties citādi, kā nodarot sāpes citiem.

Juris Rubenis kļuva par mācÄ«tāju 1982. gadā un visai drÄ«z ar domubiedriem kļuva par pārmaiņu veicinātājiem baznÄ«cā, vÄ“ršoties pret stagnāciju un konformismu, kas bija raksturÄ«gs tā laika baznÄ«cas vadÄ«bai. Šo pārmaiņu rezultātā baznÄ«ca piedzÄ«voja atjaunotni – no vienas padomju varai paklausÄ«gas struktÅ«ras 80. gadu beigās kļūstot par vienu no tautas Atmodas impulsiem un dzinÄ“jspÄ“kiem.

Uz Ä«su brÄ«di tā kļuva par vietu, uz kuru tiecās visplašÄkie sabiedrÄ«bas slāņi, tā kļuva par tautas baznÄ«cu – baznÄ«cu visai sabiedrÄ«bai.

TomÄ“r šobrÄ«d cieņu, nozÄ«mi, sapratni un atbalstu tajā bauda vairs tikai tie, kuri pārstāv noteiktus teoloÄ£iskus un pat politiskus uzskatus. PārÄ“jie tiek pieciesti vai pat apdraudÄ“ti. Citāda viedokļa paudÄ“ji šajā baznÄ«cā vairs nejÅ«tas droši. BaznÄ«ca ir pārvÄ“rtusies. Tajā valda vairs tikai viena valoda un viena runa. Atmoda, kas iesākās Latvijas sabiedrÄ«bā, baznÄ«cā tā arÄ« nav Ä«stenojusies.

Paradoksālā veidā 30 gadus pÄ“c Atmodas baznÄ«cas iekšÄ“jā gaisotne vairāk atgādina sabiedrÄ«bu, kuru mÄ“s piedzÄ«vojām padomju režīmā – tādus “čukstÄ“tājus virtuvÄ“”, jo atklāti runāt, rakstÄ«t ir bÄ«stami – jebkura novirze no oficiālās ideoloÄ£ijas var izraisÄ«t sāpÄ«gas sekas.

Šie vÄ“rojumi izraisa skumjas un vientulÄ«bu, rada izbrÄ«nu, piesardzÄ«bu, bažas, un vilšanos.

MÄ“s aicinām apzināties šo situāciju. BaznÄ«ca tiek nozagta. Tā pamazām, bet apzināti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi tiek novirzÄ«ta no savas teoloÄ£iskās tradÄ«cijas, kurā tā veidojās 20. gadsimta 20. gados, izdzÄ«voja padomju režīma apstākļos un iekļāvās tautas Atmodā. Tā pamazām, apkārtÄ“jai sabiedrÄ«bai pat nemanot, tiek novirzÄ«ta no Rietumu protestantiskajai kristietÄ«bai tik tuvās un saprotamās tradÄ«cijas, kas pārstāv skata plašumu, teoloÄ£isku daudzveidÄ«bu, atbildÄ«gu akadÄ“misko brÄ«vÄ«bu.

“NebÅ«tu labi, ja mÄ“s ļautu “tautas baznÄ«cu” okupÄ“t klusi lienošai sektantiskai teoloÄ£ijai. MÅ«su priekšteči un pÄ“cteči par to mums nebÅ«s pateicÄ«gi.” Tā vÄ“stulÄ“ RÄ«gas prāvesta iecirkņa konventam un bÄ«skapiem pagājušÄ gadā rakstÄ«ja Juris Rubenis.

Tas patiešÄm nebÅ«tu labi. TāpÄ“c ir pienācis laiks jaunam sākumam.

Jo mÄ“s ticam, ka Kristus ceļš un praktiska sekošana Viņam, ne tikai pielÅ«gsme, ir visaptveroša atbilde un risinājums mÅ«sdienu cilvÄ“ka personÄ«gajām, kā arÄ« sabiedrÄ«bas un pasaules kopÄ“jām problÄ“mām.

Jo mÄ“s ticam, ka Kristus neizvirza mums formālus kritÄ“rijus, lai mÄ“s kļūtu par Viņa sekotājiem, jo Dieva mÄ«lestÄ«ba ir nediskriminÄ“joša un attiecas uz absolÅ«ti ikvienu cilvÄ“ku šajā pasaulÄ“.

Jo mÄ“s ticam, ka sekošana Kristum nozÄ«mÄ“ pieaugšanu mÄ«lestÄ«bā, iecietÄ«bā, spÄ“jā saprast un pieņemt citam citu. MÄ“s ticam, ka baznÄ«cai ir jābÅ«t drošai un ikvienam pieejamai vietai un videi, kura sniedz daudzveidÄ«gas iespÄ“jas, formu un saturu, lai mÄ“s kļūtu mÄ«lošÄki, atvÄ“rtāki, patiesāki un lÄ«dzsvarotāki – augtu garÄ«gi, emocionāli, attÄ«stÄ«tu savu domāšanu un mācÄ«tos veidot veselÄ«gākas attiecÄ«bas ar sevi un citiem. TāpÄ“c mÄ“s apņemamies paust un Ä«stenot vārdos un darbos šo izpratni un pārliecÄ«bu par kristÄ«go ticÄ«bu Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznÄ«cā un visur citur, kur vien tas iespÄ“jams, un aicinām ikvienu šai baznÄ«cas atjaunotnei piebiedroties.

* 1. Alsiņš Jānis, Vietalvas draudzes palÄ«gmācÄ«tājs

2. Burke-Burkevics Mārtiņš, KuldÄ«gas Sv.Annas un Īvandes draudžu mācÄ«tājs

3. Dzelme Ivars, Zasas un Dignājas draudžu mācītājs

4. Ginters Jānis, Vecauces draudzes mācītājs

5. Jākobsons Raitis, LELB mācītājs, Valmieras prāvesta iecirkņa vikārs

6. Junkulis Justs, Dzirciema un Pūres draudžu mācītājs

7. Kokins Ralfs, Jelgavas Sv. Vienības draudzes mācītājs

8. Kostanda Ainars, Stendes, Spāres un Usmas draudžu mācītājs

9. Ludviks Māris, Talsu draudzes mācītājs

10. Paičs Indulis, Rīgas Lutera draudzes mācītājs

11. Plāte Modris, Jēkabpils Sv. Miķela draudzes mācītājs

12. Rozentāls Linards, Rīgas Lutera draudzes mācītājs

13. Rupenheite Ilze, Sātu un Zemītes draudžu evaņģēliste

14. Simanovičs Kaspars, Rīgas Lutera draudzes mācītājs

15. Vilks Edvīns, LELB mācītājs emeritus

(1) Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliÄ£isko organizāciju pārskatiem par darbÄ«bu 2016.gadā [skatÄ«ts 26.02.2018]. Pieejams: https://www.tm.gov.lv/files/l1…/2017/16-08/parskats2016%20-%20presei.docx

(2) Jānis Vanags, Arhibīskapa atbilde Torņakalna vēstījumam [skatīts 26.02.2018]. Pieejams: http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=2246