Iesaki rakstu:

Atklātā vÄ“stule valsts prezidentam Egilam Levitam, tiesÄ«bsargam Jurim Jansonam, ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājam Aigaram Strupišam, tieslietu ministram Jānim Bordānam, Finanšu izlÅ«košanas dienesta priekšniecei Ilzei Znotiņai un  Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam.

[1] 2006. gadā ar AS „SEB banka” noslÄ“dzu kredÄ«ta lÄ«gumu ar aizdevuma pamatsummas atmaksāšanas beigu termiņu 2007. gada aprÄ«lÄ« un iespÄ“ju n reizes pakāpeniski pagarināt to, ja tiek pildÄ«ti lÄ«guma nosacÄ«jumi.

KredÄ«tu bankā ņēmu nolÅ«kā atpirkt no lÄ«dzÄ«pašnieka ½ domājamo daļu Ä«pašuma RÄ«gā. Tā bija tieši puse no Ä«pašuma vÄ“rtÄ«bas, kuru noteica bankas norādÄ«ta Ä«pašumu vÄ“rtÄ“šanas kompānija.

LÄ«guma saistÄ«bu izpildes nodrošinājumam uz bankas vārda tika nostiprinātas divas hipotÄ“kas – viss iegādātais nekustamais Ä«pašums un dzÄ«voklis VecrÄ«gā, un sieva parakstÄ«ja galvojuma lÄ«gumu.

LÄ«guma X punktā paredzÄ“ts: „Ja AizņēmÄ“js LÄ«guma darbÄ«bas laikā nav pārkāpis LÄ«guma nosacÄ«jumus un nav iestājušies LÄ«guma Y punktā un apakšpunktos minÄ“tie nosacÄ«jumi, Aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņš tiek pakāpeniski pagarināts, katru reizi PusÄ“m noslÄ“dzot vienošanos par grozÄ«jumiem LÄ«gumā.”

LÄ«guma Z punktā noteikts: „Ar šo LÄ«gumu AizņēmÄ“js pilnvaro SEB Unibanku veikt norÄ“Ä·inu operācijas ar naudas lÄ«dzekļiem, kas atrodas AizņēmÄ“ja norÄ“Ä·inu kontā, tas ir veikt naudas lÄ«dzekļu pārskaitÄ«jumus no AizņēmÄ“ja norÄ“Ä·inu konta LÄ«gumā paredzÄ“tajā kārtÄ«bā, komisijas maksām un ar LÄ«guma saistÄ«bu izpildes nodrošinājumu saistÄ«to izdevumu atmaksai, iespÄ“jamo lÄ«gumsodu un Aizdevuma procentu samaksai, Aizdevuma pamatsummas atmaksai.”

LÄ«guma W punktā noteikts: „AizņēmÄ“js lÄ«dz Aizdevuma vai tā daļas izsniegšanai apņemas nodrošināt savā norÄ“Ä·inu kontā Unibankā naudas lÄ«dzekļus EUR 3 000,- apmÄ“rā un apņemas turpmāk pastāvÄ«gi, lÄ«dz saistÄ«bu, kas izriet no šÄ« LÄ«guma, dzÄ“šanai, nodrošināt minÄ“tajā norÄ“Ä·inu kontā naudas lÄ«dzekļus minÄ“tajā apmÄ“rā, un neatsaucami pilnvaro SEB Unibanku bloÄ·Ä“t šos naudas lÄ«dzekļus norÄ“Ä·inu kontā kā LÄ«guma saistÄ«bu izpildes papildus nodrošinājumu, kuru SEB Unibanka ir tiesÄ«ga izmantot Aizdevuma procentu maksājumiem, ja AizņēmÄ“js nepilda LÄ«guma Z punktā minÄ“to.”

Jau slÄ“dzot šo LÄ«gumu uz gadu, zināju, ka man tas bÅ«s jāpagarina vairākkārt, kādēļ 2006. gada lÄ«guma nosacÄ«jumus, tieši balstoties uz augšminÄ“tiem LÄ«guma punktiem, atradu par izpildāmiem sava mÄ“rÄ·a sasniegšanai.

Tā, man godprātÄ«gi pildot visus lÄ«guma noteikumus atbilstoši LÄ«guma pielÄ«gtajam, termiņš aizdevuma atmaksāšanai pÄ“c papildu vienošanās tika pagarināts vairākkārt lÄ«dz pat 2009. gada aprÄ«lim. Es vienmÄ“r savā kontā nodrošināju atbilstošus naudas lÄ«dzekļus, lai banka varÄ“tu pildÄ«t savu pilnvarojumu, paredzÄ“tu LÄ«guma Z punktā.

CL (Civillikuma) 2301. pantā tieši norādÄ«ts: „Ja nav noteiktu norādÄ«jumu, pilnvarniekam, kaut arÄ« tas bÅ«tu pat universālpilnvarnieks, jārÄ«kojas nevis vienÄ«gi pÄ“c savas iegribas, bet tā, kā attiecÄ«gā gadÄ«jumā, domājams, rÄ«kotos pats pilnvarotājs, lai lietu visizdevÄ«gāki nobeigtu .. ”

Taču banka izvÄ“lÄ“jās rÄ«koties pretÄ“ji salÄ«gtajam, savas saistÄ«bas nepildÄ«t un pārrunās izvÄ“lÄ“jās nevienlÄ«dzÄ«gu spÄ“ka pozÄ«ciju – nodarbojas ar negodÄ«gu, agresÄ«vu komercpraksi.

1. Izpildot nosacÄ«jumus, kādi minÄ“ti LÄ«gumā, 2007. gada aprÄ«lÄ« tika dzÄ“sta dzÄ«vokļa Ä·Ä«la par labu bankai.

2. Taču 2008.gada martā saņēmu bankas sagatavotu jaunu Vienošanos par grozÄ«jumiem 2006.gada KredÄ«ta lÄ«gumā, kurā, cita starpā, bija paredzÄ“ts atkārtoti man nostiprināt hipotÄ“ku – dzÄ«vokli, par labu bankai.

Tika paziņots, ka, tikai izpildot šo nosacÄ«jumu, Aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņš tiek pagarināts lÄ«dz 2008. oktobrim.

Bankai prasÄ«t no manis papildu Ä·Ä«lu nebija pamats, jo tas nebija paredzÄ“ts arÄ« nevienā LÄ«guma punktā. ArÄ« itin nekādu lÄ«guma nosacÄ«juma pārkāpumu no manas puses nebija. ReizÄ“ mutiski man tika darÄ«ts zināms, ka banka var rÄ«koties ļoti konkrÄ“ti (…), ja es šo piedāvājumu ignorÄ“šu.

Pretoties šÄdam bankas diktātam neatradu par iespÄ“jamu, tādēļ Vienošanos parakstÄ«ju maldÄ«gā cerÄ«bā uz partnera labvÄ“lÄ«gāku attieksmi un hipotÄ“ku nostiprināju.

Banka rÄ«kojās AGRESĪVI ar skaidri izteiktiem draudiem Vienošanās tekstā.

3. Tālāk banka izvÄ“lÄ“jās rÄ«koties pretÄ“ji salÄ«gtajam. Tā vietā, lai ar pietiekamiem naudas lÄ«dzekļiem manā kontā savlaicÄ«gi veiktu LÄ«guma Z punktā paredzÄ“tos maksājumus, banka sāka kavÄ“t ar naudas noņemšanu no mana konta. Katrs tāds kavÄ“jums tika inkriminÄ“ts kā lÄ«guma noteikumu pārkāpums no manas puses, un man tika uzrÄ“Ä·ināti soda procenti. PÄ“c izpÅ«stas kavÄ“juma izspÄ“les un soda naudas uzrÄ“Ä·ina, protams, ka no mana konta tika aizskaitÄ«ts kārtÄ“jais maksājums pÄ“c LÄ«guma.

Pirmais tāds gadÄ«jums, kad man tika aprÄ“Ä·ināti soda procenti, notika 2008. gada maijā.  Sākumā tie bija ļoti mazi. Bet ar to pietika, lai pÄ“c 19 tādiem izspÄ“lÄ“tiem gadÄ«jumiem paziņotu par LÄ«guma laušanu un steigtu uz tiesu.

Visi šie LÄ«guma noteikumu pārkāpumi no bankas puses notika, kad par bankas valdes priekšsÄ“dÄ“tāju, tad vÄ“l prezidentu kļuva Ainārs Ozols.

ZÄ«mÄ«gi, ka ar sacerÄ“tiem IT KÄ€ LÄ«guma pārkāpumiem un tā rezultātā iekasÄ“tām soda naudām banka sāka darboties pÄ“c tam, kad tā lÄ«dz ar kārtÄ“jās Aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņa pagarināšanas man uzspieda atkārtoti nostiprināt hipotÄ“ku – dzÄ«vokli.

[2] Šai slepkavnieciskajai operācijai sekoja man 2009. gada jÅ«lijā piestādÄ«ts paziņojums par vienpusÄ“ju atkāpšanos no KredÄ«ta lÄ«guma un aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņa noteikšanu pÄ“c 11 dienām.

Vairākkārt griezos bankā ar iesniegumiem, lūgumiem un pretenzijām. Nelīdzēja.

Uzsāku sÅ«dzÄ“ties par bankas netaisno rÄ«cÄ«bu, jo atmaksāt kredÄ«tu nebija nekādas iespÄ“jas, to ņēmu, lai ilgstošÄ periodā realizÄ“tu savas ieceres, un valstÄ« lielā mÄ“rā tieši SEB bankas dēļ  izprovocÄ“tā krÄ«ze bija pašÄ plaukumā.

Bankas rÄ«cÄ«bu pārsÅ«dzÄ“ju gan Latvijas Komercbanku asociācijas ombudam, gan PatÄ“rÄ“tāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centrā. NelÄ«dzÄ“ja. Jo Komercbanku asociāciju uztur bankas, bet patÄ“rÄ“tāji ir zem Ekonomikas ministrijas. Ministrs tajā laikā bija Artis Kampars, kura firma bija ņēmusi lielu kredÄ«tu tieši SEB bankā. Paredzu, ka ar manas sÅ«dzÄ«bas un citu personu sÅ«dzÄ«bu par SEB rÄ«cÄ«bu piesmiešanu, Kampars atrisināja savas problÄ“mas ar SEB...  NebÅ«tu mÄ“s apdalÄ«tie, arÄ« viņš tagad nebÅ«tu zirgā.

ZĪMĪGI: banka, lai sasniegtu savu, operÄ“ ar patiesÄ«bai neatbilstošu sadomātu dokumentu - kredÄ«ta atmaksas izdruku. Ja banka pildÄ«tu lÄ«guma nosacÄ«jumus, tajā nekad neparādÄ«tos kavÄ“ti maksājumi un aprÄ“Ä·ināti soda procenti.

Uzmeistarojusi šÄdu falšu dokumentu, banka 2009. gada augustā, mani neinformÄ“jot, griezās RÄ«gā Latgales priekšpilsÄ“tas tiesā pret mani ar pieteikumu par saistÄ«bu bezstrÄ«dus piespiedu izpildÄ«šanu. Tiek rosināta lieta Nr. 3-12/569/.

Taču notika tā, ka GODA tiesnese atklāja pušu starpā pastāvošo strÄ«du un uz tā pamata, APZINOT SEB BLÄ’DĪBU, 2009. goda augustā lÄ“ma noraidÄ«t tās prasÄ«bu par saistÄ«bu bezstrÄ«dus piespiedu izpildi. LÄ“mumā norādÄ«ts, ka, pastāvot civiltiesiskajam strÄ«dam starp pusÄ“m, tas tām jāizšÄ·ir prasÄ«bas tiesvedÄ«bas kārtÄ«bā.

Šeit skaidroju, ka tiku paredzÄ“jis šÄdu bankas rÄ«cÄ«bu, tāpÄ“c katru otro dienu zvanÄ«ju uz triju tiesu kancelejām, lai skaidrotu, vai šÄda prasÄ«ba no bankas ir iesniegta. PÄ“c saņemta apstiprinājuma tiesā iesniedzu savus paskaidrojumus par pastāvošu strÄ«du (par šÄdu prasÄ«jumu atbildÄ“tājs netiek informÄ“ts, un lietu izskata 7 dienās).

Šis gadÄ«jums ar steigā celtu un REZULTÄ€TÄ€ atteiktu šÄda veida prasÄ«bu uzskatāmi norāda uz bankas saplānotu krimināla rakstura rÄ«cÄ«bu.

Pie tā nolemtā rajona tiesā bankai nesanāca uz ātro realizÄ“t manas Ä£imenes izputināšanu. Banka, vÄ“l un vÄ“l vÄ“lÄ“damās darÄ«t ļaunu, 2009. gada septembrÄ« Apgabaltiesā pret mani iesniedza prasÄ«bas pieteikumu (kopā ar prasÄ«bas nodrošinājumu) par aizdevuma summas un lÄ«gumsoda piedziņu. Tiek rosināta lieta Nr. C04323709.

Tā pastāvoša milzÄ«ga pārapdrošinājuma ar nekustamiem Ä«pašumiem situācijā apÄ·Ä«lāti VÄ’L tiek visi mani banku konti.

[3] Savukārt es šÄ SEB prasÄ«juma dēļ, APZINOT BANKAS PÄ€RIDARĪJUMU, rajona tiesā 2009. gada decembrÄ« iesniedzu pieteikumu pret banku par zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bu saistÄ«bā ar 2006. gadā noslÄ“gtu kredÄ«ta lÄ«gumu, kurā nolÄ«gto banka ir regulāri rupji pārkāpusi. Tika rosināta lieta Nr. C332423.

Rajona tiesā savu lietu zaudēju. To pārsūdzēju apgabaltiesā.

Apgabaltiesā kārtÄ«gs tiesnesis 2011. gada novembrÄ« lÄ“ma apturÄ“t tiesvedÄ«bu bankas prasÄ«jumā pret mani, lÄ«dz tiek izskatÄ«ts mans prasÄ«jums pret banku, jo abās lietās ir vieni un tie paši dalÄ«bnieki un strÄ«ds ir par vienu un to pašu LÄ«gumu un tāpÄ“c lemtais manā prasÄ«juma lietā var ietekmÄ“t bankas prasÄ«juma likteni.

Notikās tā, ka GODA tiesneši RÄ«gas apgabaltiesā manā prasÄ«juma lietā viscaur fiksÄ“ja bankas nekaunÄ«go rÄ«cÄ«bu noslÄ“gtā kredÄ«tlÄ«guma sakarā un uz tā pamata 2013. gada oktobrÄ« taisÄ«ja atbilstošu spriedumu. Tika pasludināts: „AtzÄ«t, ka akciju sabiedrÄ«bas „SEB banka” ir darbojusies pretÄ“ji lÄ«guma nosacÄ«jumiem un …”

Tā ar nospriesto un motÄ«vu daļā izsecināto tiesa faktiski ir atzinusi, ka SEB ir absolÅ«ti neuzticams darÄ«juma partneris, kas savu biznesu balsta uz krāpšanu.

Sprieduma motÄ«vu daļā tiesa atzina: „...kredÄ«ta lÄ«gumā puses bija ietvÄ“rušas pilnvarojuma lÄ«gumu, ar kuru banka bija pilnvarota veikt norÄ“Ä·inu operācijas kontā esošajiem naudas lÄ«dzekļiem prasÄ«tāja kredÄ«tsaistÄ«bu dzÄ“šanai.”

Tāpat MotÄ«vu daļā tiesa konstatÄ“ manā kontā „lÄ«dzekļu pietiekamÄ«bu procentu maksājumu izdarÄ«šanai”, taču banka procentu maksājumus ietur ar nokavÄ“šanos un vÄ“l iekasÄ“ soda naudu. Tā tas darÄ«ts 19 gadÄ«jumos. Par šÄdu rÄ«cÄ«bu tiesa atzinusi: „... atbildÄ“tāja lÄ«gumsoda maksājumus no prasÄ«tāja ir ieturÄ“jusi nepamatoti un atskaitÄ«jusi no prasÄ«tāja (mana) konta lielākas naudas summas, nekā tas bija darāms atbilstoši pušu noslÄ“gtajam LÄ«gumam.”

VÄ’L tiesa spriedumā citÄ“ CL 2295.pantā noteikto: „Pilnvarniekam jādarbojas, izpildot viņam doto uzdevumu, ar lielāko rÅ«pÄ«bu, un viņš atbild pilnvarotājam par katru neuzmanÄ«bu” ar skaidrojumu: „MinÄ“tais nozÄ«mÄ“, ka dotā uzdevuma izpildÄ«šana ir pilnvarnieka galvenais pienākums. Ja uzdevums pilnvarnieka vainas dēļ nav izpildÄ«ts tā, kā norādÄ«ts, tad pilnvarotājs var prasÄ«t visu ar to nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzÄ«bu. Pilnvarniekam ir pienākums atlÄ«dzināt pilnvarotājam nodarÄ«tos zaudÄ“jumus pat tad, ja viņš uzdevuma izpildÄ«šanā pieļāvis tikai vieglu neuzmanÄ«bu. Pilnvarniekam ir pienākums pÄ“c labākās apziņas darboties pilnvarotāja interesÄ“s, un tāpÄ“c viņš uzdevuma izpildÄ«šanā nedrÄ«kst pieļaut kļūdas, kuru dēļ pilnvarotājam rastos zaudÄ“jumi.”

REZULTÄ€TÄ€ Apgabaltiesas 2013.gada spriedumā ierakstÄ«ts: “Tiesu kolÄ“Ä£ija uzskata, ka prasÄ«tājs (es) bija tiesÄ«gs paļauties uz to, ka, viņam pienācÄ«gi pildot savas saistÄ«bas pret atbildÄ“tāju (banku), kredÄ«ta atmaksas beigu termiņš viņam tiks pagarināts, TAÄŒU, kā redzams no atbildÄ“tāja (bankas) 2009. gada jÅ«lija paziņojuma, tad atbildÄ“tāja, prasÄ«tājam (man) godprātÄ«gi pildot savas saistÄ«bas pret atbildÄ“tāju, aizdevumu atmaksas beigu termiņu nav pagarinājusi un vienpusÄ“ji atkāpusies no kredÄ«ta lÄ«guma, kas tiesu kolÄ“Ä£ijas ieskatā norāda uz to, ka atbildÄ“tājs (banka) savas tiesÄ«bas nav izmantojusi labā ticÄ«bā.”

Ar šo tiesa tieši norāda uz bankas ignorÄ“tu CL 1. pantā noteikto: “TiesÄ«bas izlietojamas un pienākumi pildāmi pÄ“c labas ticÄ«bas.” PretÄ“ji tam - banka savas tiesÄ«bas nav izmantojusi labā ticÄ«bā.

Bankas rÄ«cÄ«ba, kad no manas puses nevienā gadÄ«jumā lÄ«gumā pielÄ«gtie kārtÄ“jie maksājumi netika kavÄ“ti, tai pat laikā tika samelots stāsts par kavÄ“tiem maksājumiem un viss tā samelotais tika atspoguļots kredÄ«ta atmaksas grafikā, lai tā rezultātā paziņotu par vienpusÄ“ju atkāpšanos no lÄ«guma un ar sameloto kredÄ«ta atmaksas grafiku startÄ“tu tiesās, neatbilst CL 1. pantā noteiktajam. Labas ticÄ«bas princips nozÄ«mÄ“ to, ka katram savas subjektÄ«vās tiesÄ«bas jāīsteno un subjektÄ«vie pienākumi jāizpilda, ievÄ“rojot citu personu pamatotas intereses. Kā pareizi norādÄ«ts spriedumā, tad es biju tiesÄ«gs paļauties uz to, ka, man, pienācÄ«gi pildot savas saistÄ«bas pret atbildÄ“tāju, kredÄ«ta atmaksas beigu termiņš tiks pagarināts.

Spriedumu banka nepārsÅ«dzÄ“ja. Apmierinātajā daļā 2014.gada janvārÄ« tas stājās likumÄ«gā spÄ“kā reizÄ“ ar motÄ«vu daļā izsecināto.

CPL (Civilprocesa likuma) 96. panta 2. daļā noteikts, ka fakti, kas nodibināti ar likumÄ«gā spÄ“kā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Tātad mans prasÄ«jums ar tiesas piespriesto un pÄ“c faktiem VISU nodibināto motÄ«vu daļā  no bankas puses TIEK ATZĪTS PAR PATIESU.

[4] Neskatoties uz tā nospriesto un nodibināto, banka neatlaidās un uz labo pat nedomāja mainÄ«ties. Atsākās iepriekš apturÄ“tā tiesvedÄ«ba bankas 2009. gada prasÄ«jumā pret mani.

Atbilstoši pastāvošai likumdošanai PÄ’C PIEKRITĪBAS 2017. gada aprÄ«lÄ« RÄ«gas apgabaltiesā lietā tika rosināta apelācijas tiesvedÄ«ba un pÄ“c DatorizÄ“tās lietu sadales Tiesu informatÄ«vajā sistÄ“mā lietu sadales rezultātā bankas prasÄ«juma lieta tika iedalÄ«ta labam tiesnesim, kurš pret citas ZVIEDRU bankas mahinācijām nav bijis saudzÄ«gs un godprātÄ«gi lÄ“mis par labu tautai.

Tāds Goda tiesnesis SLEPKAVU BANKAI NEDERÄ’JA, tamdēļ  pie rÄ«cÄ«bas Ä·Ä“rās Ä»AUNIE spÄ“ki, kuriem ir zināma saikne ar SEB pašu ņemto kredÄ«tu sakarā.

2017. gada maija vÄ“stulÄ“ pusÄ“m tiesnese LÄ«ga BlÅ«miņa ziņo, ka saskaņā ar CPL 32.¹ panta 4. daļu bankas prasÄ«juma lieta tiek nosÅ«ta izskatÄ«šanai Kurzemes apgabaltiesai.

Vai šajā gadÄ«jumā lieta tieši uz Liepājas tiesu un tieši dotajam sastāvam piekrita sakarā ar datorizÄ“tās lietu sadales Tiesu informatÄ«vajā sistÄ“mā lietu sadales rezultātā, ZIÅ…U NAV.

Primāri RÄ«gas apgabaltiesā lietu tika noteikts skatÄ«t 2018. gada janvāra sākumā. Kurzemes apgabaltiesa lietu izskatÄ«ja 2018. gada maija vidÅ«.

Tādēļ ir pamatota pārliecÄ«ba, un fakti to apliecina, ka termiņu ziņā vajadzÄ«bas sÅ«tÄ«t lietu izskatÄ«šanai uz Kurzemi CPL 32.¹ panta kārtÄ«bā no RÄ«gas nebija nekādas.

Tāda vajadzÄ«ba bija tikai, lai realizÄ“tu blÄ“dÄ«bu. VajadzÄ«ba lietu sÅ«tÄ«t tieši uz Liepāju bija tikai tādēļ, lai tā tiktu noņemta GODA tiesnesim RÄ«gā un nodota vajadzÄ«giem tiesnešiem (arÄ« ar pastāvošÄm finanšu saistÄ«bām).

Paredzu iespÄ“ju, ka ar šÄdu nolÅ«ku lietas tiek pārdalÄ«tas ne pirmo reizi, atrunājoties ar lielu pārslodzi attiecÄ«gajā tiesā. Ar datora palÄ«dzÄ«bu 2017 gada aprÄ«lÄ«  tika noteikts, ka RÄ«gas apgabaltiesa nav pārslogota un dators ir atradis optimālo variantu, kurai tiesai un kuram tiesnesim, un kad šÄ« lieta jāskata.

Taču izrādās, ka tā tas nav. ApbrÄ«nojams izslavÄ“tais nepārtrauktais Tiesu noslodžu monitorings! Izrādās, ka tikai mÄ“neša laikā nevienā citā kā Apgabaltiesā Liepājā, kas atrodas 216 km no RÄ«gas, kurā mÄ«t visas trÄ«s lietā iesaistÄ«tās puses, ir iespÄ“jams lietas izskatÄ«šanu veikt ātrāk.

ŠÄda ātra un pat pÄ“kšÅ†a atklāsme rada neizpratni?

Lietu laimÄ“ja skatÄ«t Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ijas priekšsÄ“dÄ“tāja Linda VÄ“bere, tiesneses Laima Kraule un JudÄ«te Mauliņa.

Kurzemes apgabaltiesas 2018. gada maija sprieduma sākumā ierakstÄ«jusi, ka apelācijas instances tiesas sÄ“dÄ“ parādnieks nav ieradies. Savā iesniegumā lÅ«dzis lietas izskatÄ«šanu atlikt, jo nevar ierasties slimÄ«bas dēļ.

Turpat tiesa secina un spriež: “Neskatoties uz to, ka iesniegtie dokumenti apliecina, ka parādnieks nav ieradies attaisnojošu iemeslu dēļ (viņam noteikts gultas režīms), tiesas kolÄ“Ä£ija nolÄ“ma izskatÄ«t lietu bez parādnieka.…”.

Tā tiesa rÄ«kojās, kaut apzināja, ka mans kavÄ“jums ir attaisnots un gan rakstiski, gan vÄ“l mutiski 2018. gada aprīļa tiesas sÄ“dÄ“ uz tiesas jautāto atbildÄ“ju, ka sevi tiesā pārstāvÄ“šu pats personÄ«gi. VÄ“l tiek paziņots, ka turklāt tiek pieņemti arÄ« parādnieka iesniegtie rakstveida paskaidrojumi.

AtzÄ«mÄ“jams, ka 2018. gada maija tiesas spriedumā augšminÄ“tie mani paskaidrojumi ne pÄ“c bÅ«tÄ«bas, ne kā citādi netiek skatÄ«ti un tiesas sÄ“dÄ“ netiek pat nolasÄ«ti!

Par šÄdu rÄ«cÄ«bu droši apgalvojams, ka tiesa ir pārkāpusi CPL 97. panta 1. un 3. daļu par PierādÄ«jumu novÄ“rtÄ“šanu. Nekāda vÄ“rtÄ“šana nenotiek, ja dokumentu neskata. SÄ“dÄ“ tiesa lÄ“ma šos paskaidrojumus pieņemt, UN to esamÄ«ba lietā faktiski kalpoja tikai par iemeslu tam, lai lietu skatÄ«tu bez manis. Saturs bija traucÄ“jošs.

1] Tātad tiesa nav konstatÄ“jusi manu neattaisnotu rÄ«cÄ«bu tajā, ka es neierados uz 2018. gada aprīļa tiesas sÄ“di. Secināms, ka lietas skatÄ«šana bez manis ir bijusi pretlikumÄ«ga.

Tiesa ir ignorÄ“jusi CPL 209. pantā, kurš saucas: “Tiesas pienākums atlikt lietas izskatÄ«šanu“ 2. daļā noteikto, ka tiesa atliek lietas izskatÄ«šanu, ja kāds no lietas dalÄ«bniekiem, neierodas tiesas sÄ“dÄ“ tāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzÄ«st par attaisnojošu.

2] Rezultātā ir izpalikusi taisna apstākļu noskaidrošana lietā. CPL 8. panta 1. daļā paredzÄ“ts: “Tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādÄ«jumus, kuri iegÅ«ti likumā noteiktajā kārtÄ«bā.” Spriedumā nav tirzāts neviens mans arguments minÄ“ts 2018. gada aprīļa rakstveida paskaidrojumos.

3] PusÄ“m ir bijis liegts realizÄ“t savas procesuālās tiesÄ«bas sacÄ«kstes formā, kas paredzÄ“tas CPL 10. pantā.

Šajā tiesā, kas bija pÄ“dÄ“jā instance ar pilnu jurisdikciju izskatÄ«t visus faktiskos un tiesiskos jautājumus, bija pienākums nodrošināt, lai es varÄ“tu izmantot pietiekamus procesuālos aizsargmehānismus šÄ«s lietas konkrÄ“tajos apstākļos.

4] PrasÄ«tājs - banka tiesā piedalÄ«jās un mutvārdos izklāstÄ«ja savu viedokli par lietu, bet es nÄ“. ECT ar 29.04.2014. spriedumu lietā TERNOVSKIS pret LATVIJU mums ir pārmetusi tieši šo apstākli.

Tātad ar pārkāptu CPL 10. pantu tika noignorÄ“ts CPL 9. pantā paredzÄ“tais, ka procesā pusÄ“m ir vienlÄ«dzÄ«gas procesuālās tiesÄ«bas un tiesām ir pienākums nodrošināt pusÄ“m vienādas iespÄ“jas izmantot tām piešÄ·irtās tiesÄ«bas savu interešu aizsardzÄ«bai.

Ja attiecÄ«bā uz mani tiktu piemÄ“rota norma - CPL 209. pantā 2.daļā noteiktais par tiesas pienākumu atlikt lietas izskatÄ«šanu, tad manas tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu netiktu aizskartas. Man bÅ«tu iespÄ“jas nākamajā tiesas sÄ“dÄ“ piedalÄ«ties procesā ar savas objektÄ«vās patiesÄ«bas skaidrošanu.

5] Pie tādiem pārkāpumiem procesā no Liepājas tiesas puses, sekoja manai Ä£imenei absolÅ«ti nelabvÄ“lÄ«gs spriedums. Šajā lietā izspriestais un izsecinātais bija pavisam pretÄ“ja nospriestajam un izsecinātam manā prasÄ«juma lietā pret banku RÄ«gas apgabaltiesā 2013.gadā, kurā spriedums reizÄ“ ar izsecināto ir stājies likumÄ«gā spÄ“kā.

Kurzemes tiesa 2018. gada maijā nosprieda: apmierināt pilnÄ«bā AS „SEB banka” prasÄ«bu pret mani un manu sievu. PiedzÄ«t no manis ..., bet piedziņas neiespÄ“jamÄ«bas gadÄ«jumā no sievas ..., AS “SEB banka” labā pamatparādu...

Lai tā spriestu, tiek paziņots, ka ne banka, bet es neesmu pildÄ«jis lÄ«gumu. Tas pie tā, kad RÄ«gā apgabals 2013.gadā taisÄ«tā spriedumā manā rÄ«cÄ«bā NEKONSTATÄ’ pārkāptu CL 1. pantu. To tiesa RÄ«gā KONSTATÄ’ bankas rÄ«cÄ«bā. AcÄ«mredzams CPL 96.panta 2.daļas pārkāpums.

Ar šÄdi nospriesto tiesa KurzemÄ“ pārkāpusi CPL 203. panta 5. daļā noteikto: “Spriedumam, kas stājies likumÄ«gā spÄ“kā, ir likuma spÄ“ks, tas ir obligāts un izpildāms visā valsts teritorijā, un to var atcelt tikai likumā noteiktajos gadÄ«jumos un kārtÄ«bā.”. Savukārt šÄ paša panta 3. daļā pateikts: “PÄ“c sprieduma stāšanās likumÄ«gā spÄ“kā lietas dalÄ«bnieki, kā arÄ« viņu tiesÄ«bu pārņēmÄ“ji nav tiesÄ«gi citā procesā apstrÄ«dÄ“t tiesas nodibinātos faktus, kā arÄ« no jauna celt tiesā prasÄ«bu par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata.”.

[5] Par tik nelikumÄ«gu apgabaltiesas spriedumu AT (Augstākajā tiesā) iesniedzu kasācijas sÅ«dzÄ«bu.

AT 2019. gada SENÄ€TA  rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ senatori Valerijs Maksimovs, Inta Lauka un MārÄ«te Zāģere paziņoja:

“IzvÄ“rtÄ“jot kasācijas sÅ«dzÄ«bās minÄ“tos argumentus, senatoru kolÄ“Ä£ijai nav acÄ«mredzama pamata uzskatÄ«t, ka pārsÅ«dzÄ“tajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir bÅ«tiska nozÄ«me vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesÄ«bu tālāk veidošanā. TādÄ“jādi konstatÄ“jams CPL 464.¹ panta otrās daļas 2. punktā paredzÄ“tais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu lietā.

Pamatojoties uz CPL 464. panta trešo un 4.¹ daļu, 464.¹ panta otrās daļas 2. punktu, senatoru kolÄ“Ä£ija  nolÄ“ma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu sakarā ar manas sievas un manu kasācijas sÅ«dzÄ«bām par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolÄ“Ä£ijas 2018.gada maija spriedumu. LÄ“mums nav pārsÅ«dzams.”.

Ar tā nolemto stājās spÄ“kā Kurzemes apgabaltiesas 2018.gada spriedums lietā. IespÄ“jas tālāk tiesāties NAV.

Ar tik ļoti daudz pārkāptiem normatÄ«viem aktiem no Kurzemes tiesas puses, vÄ“l pie PRETÄ’JI RÄ«gas apgabaltiesas spriestā, AT atļaujas atteikt rosināt kasāciju un piesaucot tikai divus CPL pantus, pasludina lÄ“mumu rezolÅ«cijas veidā – vienā teikumā. Slepkavnieciski.

CPL 464.¹ panta otrās daļas 2. punkts skan: “Tiesnešu kolÄ“Ä£ija atsakās ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu, ja kasācijas sÅ«dzÄ«ba neatbilst šÄ likuma 450.-454. panta prasÄ«bām” un ja tiesa, kas taisÄ«jusi pārsÅ«dzÄ“to spriedumu, nav pieļāvusi šÄ likuma 452. panta trešÄs daļas noteikumu pārkāpumu, tiesnešu kolÄ“Ä£ija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu arÄ« šÄdos gadÄ«jumos: “izvÄ“rtÄ“jot kasācijas sÅ«dzÄ«bā minÄ“tos argumentus, nav acÄ«mredzama pamata uzskatÄ«t, ka pārsÅ«dzÄ“tajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir bÅ«tiska nozÄ«me vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesÄ«bu tālākveidošanā.”

Absurds, apgabaltiesa Liepājā taisa absolÅ«ti pretÄ“ju spriedumu esošajam RÄ«gā, ar ļoti daudziem pārkāptiem normatÄ«vajiem aktiem, un tai nav acÄ«mredzama pamata uzskatÄ«t, ka pārsÅ«dzÄ“tajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs! Lietai vÄ“l jānodrošina vienota tiesu prakse. Ja tā tas nav, tad sveiki.

Protams, ka šeit, lai tautu muļķotu, der spriest tikai rezolutÄ«vā veidā, izsakoties Ä«si. SLIKTS, ZAÄ»Š, NENOBRIEDIS.

AcÄ«mredzams, ka kropla un sÅ«… redze šiem senatoriem.

Senatoriem tāpÄ“c jāmotivÄ“ savs lÄ“mums, lai varÄ“tu spriest par tā pamatotÄ«bu. AcÄ«mredzami ir tikai tas, ka netika nodrošināts taisnÄ«gs process. SpÄ“kā ir stājies pretrunÄ«gs un nemotivÄ“ts apelācijas instances tiesas Spriedums un Senāta rÄ«cÄ«bas sÄ“des LÄ“mums, kurā netika ietverta motivācija. Tas vÄ“l pie tā, kad Apgabaltiesā lieta tika skatÄ«ta bez manis.

Satversme un Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi uz to, ka tiesību uz taisnīgu tiesu tvērumā ietilpst tiesības uz motivētiem tiesu nolēmumiem.

Apgabaltiesa savā spriedumā neatsaucoties ne uz CPL 209., ne uz 10. un citiem pantiem, ir izmukusi no pienācÄ«gas motivācijas un argumentācijas principu izmantošanas. Tiesa ir nodarbojusies tikai un vienÄ«gi ar sava lemtā kailu paziņošanu.

PÄ“c definÄ«cijas: “Kasācija ir zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude.”  Šeit zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude ir izpalikusi, jo Senāta rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ tika lemts atteikt ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu. KÄ€ TÄ€?

Šis Senatoru sastāvs ir slavens ar to, ka jau rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“s visbiežāk lemj atteikts rosināt kasācijas tiesvedÄ«bu, un, protams, viss tiek pateikts vienā teikumā ar attiecÄ«gu CPL pantu palÄ«dzÄ«bu.

[6] PÄ“c neveiksmÄ«gās augšminÄ“tās tiesvedÄ«bas tiesā iesniedzu pieteikumu, kurā lÅ«dzu atjaunot 2006. gada kredÄ«ta lÄ«gumu ar AS “SEB banka”.

Šajā lietā  AT rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ manu sÅ«dzÄ«bu atkal skatÄ«ja senatori V. Maksimovs, I. Lauka un M. Zāģere. Kā gan viņiem piekrita to lemt?

Tika pateikts, ka norādÄ«tie argumenti un apsvÄ“rumi, nedod acÄ«mredzamu pamatu uzskatÄ«t, ka, izskatot sÅ«dzÄ«bu, pārsÅ«dzÄ“tais lÄ“mums tiks pilnÄ«gi vai kādā daļā atcelts vai grozÄ«ts.

TādÄ“jādi, pamatojoties uz CPL 464.panta septÄ«to daļu, senatori nolÄ“ma atteikt pieņemt manu blakus sÅ«dzÄ«bu. ArÄ« šis lÄ“mums nav pārsÅ«dzams. ŠÄ« panta 7. daļa nosaka, ka, ja tiesnešu kolÄ“Ä£ijai nav acÄ«mredzama pamata uzskatÄ«t, ka, izskatot blakus sÅ«dzÄ«bu, pārsÅ«dzÄ“tais lÄ“mums tiks pilnÄ«gi vai kādā tā daļā atcelts vai grozÄ«ts, tā AT rÄ«cÄ«bas sÄ“dÄ“ ar vienbalsÄ«gu lÄ“mumu var atteikties pieņemt blakus sÅ«dzÄ«bu. Atkal tie paši senatori neļauj rosināt kasācijas tiesvedÄ«bu ar SEB un savu lÄ“mumu paziņo vienā teikumā, neminot motÄ«vus.

LÅ«dzu AT izskaidrot tādu tās lÄ“mumu. Senatore M. Zāģere (drusciņ radiniece) paziņoja, ka šÄdu lÄ“mumu nav iespÄ“jams izskaidrot. Salemj brÄ«numus, ko nespÄ“j izskaidrot!!! (Tālāk vÄ“l bÅ«s stāsts par tiesu varenā laikā atbÄ«dÄ«tu lÄ“muma izskaidrošanas aktu).

LŪK, ARĪ APLIS IR NOSLÄ’DZIES. Ir pamats apgalvot, ka ar šo konkrÄ“to rÄ«cÄ«bu SEB grupveidā ar saviem rokaspuišiem – tiesnešiem ir realizÄ“juši prettiesisku lÄ«dzekļu un Ä«pašumu izkrāpšanu. ReizÄ“, lai visu tā realizÄ“tu, ir gan  piekopts terors, gan veikta šo noziedzÄ«gā veidā iegÅ«to lÄ«dzekļu legalizācija.

[7] ŠobrÄ«d iestājusies sprieduma piespiedu izpildes stadija, un tiesu izpildÄ«tājs veic darbÄ«bas, lai par labu bankai no manis piedzÄ«tu ar procentiem, kas nozÄ«mÄ“ visu nekustamo Ä«pašumu (arÄ« dzÄ«vesvietas) pārdošanu izsolÄ“ par piespiedu atsavināšanas vÄ“rtÄ«bu, kas ir krietni zemāka par šo Ä«pašumu tirgus vÄ“rtÄ«bu.

IzpildÄ«tājs Andris Spore steidz piedziņu veikt ar meliem un viltu. Tiek izmantots šis prettiesiskais Kurzemes tiesas spriedums. PretÄ“ji likumā noteiktajam primāri piedziņa pret kustamo mantu viņam nav jāveic, jo tā neatrodas viņa darbÄ«bas teritorijā RÄ«gā. Toties piedziņa tiek iztiesāta pa visu valsti. Īpašumiem RÄ«gā izsoles aktu apstiprināšanas pieteikumus pÄ“c Spores iesniegumiem tiesa bez iebildÄ“m pieņem un rosina lietas Bauskā un RÄ“zeknÄ“, kaut sÅ«dzÄ«ba par tiesu izpildÄ«tāja rÄ«cÄ«bu atrodas RÄ«gas tiesā. Tas viss ar atsaucÄ«gu tiesnešu ziņu, jo tie pret viņa nelikumÄ«bām ir ļoti atsaucÄ«gi.

Ja kustamo mantu tiesneši ļauj nepiedzÄ«t, jo tā nav RÄ«gā, tad RÄ«gas dzÄ«vokļa piedziņa pamatota uz CPL 32.¹ pantā noteikto realizÄ“jas RÄ“zeknÄ“, kur draudzÄ«gi lemj, ka izsolÄ“ kopÄ«pašnieks nav jāuzrunā un iespÄ“jamam solÄ«tājam nav jāzina ne par kopÄ«pašnieku, ne Ä«rnieku. Tur rajona tiesnesis Siliņš ir tā salÄ“mies, ka pieteikumu par paša taisÄ«tā lÄ“muma izskaidrošanu noteicis skatÄ«t tikai pÄ“c blakus sÅ«dzÄ«bas par šÄ paša lÄ“muma izskatÄ«šanas Apgabaltiesā. BÅ«tiski, ka blakus sÅ«dzÄ«bas lÄ“mums nav pārsÅ«dzams, un tas stājas likumÄ«gā spÄ“kā tā pieņemšanas brÄ«dÄ«. ArÄ« Siliņa lÄ“mums ar to bÅ«s stājies likumÄ«gā spÄ“kā. Kam tad tāda novilcināta lÄ“muma izskaidrošana?

Vienlaikus apgabaltiesas tiesnesis L. Stivriņš, zinot, ka pastāv pieteikums par Siliņa lÄ“muma izskaidrošanu, kam tai brÄ«dÄ« vÄ“l nebija noteikts izskatÄ«šanas datums, jau noteica blakus sÅ«dzÄ«bas izskatÄ«šanas datumu tam pašam Siliņa lÄ“mumam?!

Paldies par savulaik atmaskoto TIESVEDĪBAS ĶĒĶI. Kā redzams, tad šajā bordelÄ« nekas nav rimis. Tur pavardā aizvien uguns ir sakurts kārtÄ«gs, un šÄ¼uras tiesnešu mantijās atkal un atkal ir gatavas tautu iebarot ar pļurām. Vasali Ä“duši!

PIETIEK PIESMIET! Šeit sākumā uzrunātās personas, APTURIET SLEPKAVNIECISKO SEB BANKU ar tās SLEPKAVNIECISKAJIEM PAKALPIÅ…IEM VISÄ€S TIESU INSTANCÄ’S.