Iesaki rakstu:

Mans vecākais dÄ“ls Kristers ir 21 gadu vecs. Viņam ir smagi garÄ«ga rakstura traucÄ“jumi, tāpÄ“c noteikta 1. grupas invaliditāte. Viņš saslima 5 gadu vecumā, un kopš tā laika esmu darÄ«jusi visu, kas bijis manos spÄ“kos, lai tiktu uzlabota viņa veselÄ«ba, attÄ«stÄ«tas nepieciešamās iemaņas un prasmes. CerÄ“ju, ka viņš varÄ“s dzÄ«vot patstāvÄ«gi, nebÅ«dams ne no viena atkarÄ«gs. Daudz ko izdevās panākt un izmainÄ«t, bet diemžēl šobrÄ«d pienācis laiks atzÄ«t, ka pilnÄ«gi patstāvÄ«gu dzÄ«vi viņš nevarÄ“s dzÄ«vot nekad. Ko darÄ«t tad, kad atsāksies darbs klātienÄ“? Puiku atstāt vienu mājās nedrÄ«kst, kur nu vÄ“l uz visu dienu - viņš var sevi savainot vai neadekvāti noreaģēt kādā situācijā.

LÄ«dz ar to aktualizÄ“jas vÄ“l kāds jautājums: kas notiks ar Kristeru, kad mÄ“s ar viņa tÄ“vu sÄ“dÄ“sim uz mākoņa maliņas, kājas šÅ«podami? Jautājumu, kuru esmu sev uzdevusi jau kopš laika gala, vairs nevar aizdzÄ«t tālākajā domu apcirknÄ«, liekot tam apklust ar tik mānÄ«gi nomierinošo: kuš, kuš, vÄ“l jau ir laiks. Dabiskā lietu kārtÄ«ba paredz to, ka bÄ“rni dzÄ«vo ilgāk par vecākiem. Realitāte ir nepielÅ«dzama.

TeorÄ“tiski man nevajadzÄ“tu uztraukties - jau 2010. gadā Latvijā stājās spÄ“kā viens no pamatdokumentiem cilvÄ“ktiesÄ«bu jomā “ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesÄ«bām”,  kuras 19. pants nosaka: “ŠiÌ„s konvencijas daliÌ„bvalstis atziÌ„st, ka visaÌ„m personaÌ„m ar invaliditaÌ„ti ir vienliÌ„dziÌ„gas tiesiÌ„bas dziÌ„vot sabiedriÌ„baÌ„ ar taÌ„du pasÌŒu izveÌ„les briÌ„viÌ„bu kaÌ„ citiem cilveÌ„kiem, un veic efektiÌ„vus un atbilstosÌŒus pasaÌ„kumus, lai atvieglotu personaÌ„m ar invaliditaÌ„ti sÌŒo tiesiÌ„bu izmantosÌŒanu un pilniÌ„gu iekļausÌŒanos un liÌ„dzdaliÌ„bu sabiedriÌ„bas dziÌ„vÄ“^[1].”

Skaisti, es atviegloti uzelpoju un, tā kā konvencijas ieviešanu koordinÄ“ LabklājÄ«bas ministrija, dodos uz viņu mājas lapu. Tur viss aprakstÄ«ts tik gari, plaši un skaisti, ka vai asaras sariešas acÄ«s no aizkustinājuma un atvieglojuma  - ar manu bÄ“rnu viss bÅ«s kārtÄ«bā! Tiek nodrošināts plašs sociālo pakalpojumu klāsts, kurš ir vÄ“rsts uz katras personas individuālajām vajadzÄ«bām.^[2] Jau kopš 2015. gada  ar ES struktÅ«rfondu lÄ«dzfinansÄ“jumu pilnā jaudā noris deinstitucionālizācijas process (DI)^[3], kas palÄ«dzÄ“s izlÄ«dzināt nelielos robus un uzlabot sÄ«kās nepilnÄ«bas esošajā lieliskajā sistÄ“mā. Turklāt valdÄ«ba jau 2019. gadā solÄ«ja: “NostiprinaÌ„sim deinstitucionalizaÌ„cijas procesus, lai palielinaÌ„tu ģimeniskai videi pietuvinaÌ„tu un sabiedriÌ„baÌ„ balstiÌ„tu sociaÌ„lo pakalpojumu pieejamiÌ„bu dziÌ„vesvietaÌ„ personaÌ„m ar gariÌ„ga rakstura trauceÌ„jumiem un beÌ„rniem.^[4]“

Plānošanas reÄ£ionu virsvadÄ«bā pašvaldÄ«bās tiek nostiprināti esošie un ieviesti jauno sabiedrÄ«bā balstÄ«ti pakalpojumi – drÄ«z visi  dzÄ«vos mājās, Ä£imeniskā vidÄ“, lietderÄ«gi pavadot laiku attÄ«stot savas individalās spÄ“jas daudzajos jaunizveidotajos centros. Neskaitāmie LabklājÄ«bas ministrijas ierÄ“dņi, padomes un konsultanti pilnveido un uzrauga procesu. Visi sadarbojas un strādā, lai veicinātu integrāciju, rehabilitāciju attÄ«stÄ«bu un vajadzÄ«bām pielāgotu individuālu atbalstu. To apstiprina neskaitāmas tabulas, pÄ“tÄ«jumi, grafiki, plāni, stratÄ“Ä£ijas, slÄ“dzieni un atzinumi.^{[5] [6] [7] [8]}

Jo visiem ir vienlÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas dzÄ«vot sabiedrÄ«bā.  Mums viss ir un bÅ«s vÄ“l labāk – ierÄ“dņi veikli virknÄ“ frāzes.

Ooo, es nopriecājos -  ja šÄ« visa nebÅ«tu, mans bÄ“rns, visticamāk, ar laiku tiktu ievietots vienā no ilgstošas sociālas aprÅ«pes un rehabilitācijas institÅ«cijām, kuras vispasaules lÄ«menÄ« jau pagājušÄ gadsimta sešdesmitajos gados tika atzÄ«tas par arhaiskām, necilvÄ“cÄ«gām un valsts budžetam nelietderÄ«gām,^[9] [10] tomÄ“r kā baisa padomju dzÄ«ves atblāzma ik pa laikam uzplaiksnÄ« manā apziņā. Bet mÄ“s taču arÄ« esam civilizÄ“ta valsts, satraukumam nav pamata – pie mums viss labi, pie mums ir attÄ«stÄ«ba un lietderÄ«ba. MÄ“s esam par progresu. Mums ir pieejami sabiedrÄ«bā balstÄ«ti pakalpojumi.

Sāku lÅ«koties dziļāk – kas tad jādara, lai tiktu pie kāda no šiem pakalpojumiem, kuru ietvaros mans bÄ“rns tiks integrÄ“ts, izglÄ«tots, socializÄ“ts, rehabilitÄ“ts?

MÄ“s dzÄ«vojam RÄ«gā, tātad eju uz  RÄ«gas domes mājas lapu.  RÄ«gas pašvaldÄ«ba DI procesā nepiedalās, jo visus pakalpojumus jau gadiem nodrošina un uzskata, ka pÄ“c jauniem nav nekādas vajadzÄ«bas^[11]. Viņiem ir pieredze un zināšanas. Mājas lapā ar grÅ«tÄ«bām izdodas atrast vajadzÄ«go. Ilgāks laiks paiet, kamÄ“r saprotu, ka atrodamā informācija par pieejamiem pakalpojumiem un veidu, kādā tiem pieteikties, riņķo savu riņķa danci – no pašvaldÄ«bas portāla uz latvijai.lv, tā arÄ« konkrÄ“tu atbildi nesniedzot.

Tā nu vienÄ«gais, kas man atliek ir sekot uzmundrinošam aicinājumam:  RÄ«dziniek, uzzini vairāk par RÄ«gas pašvaldÄ«bas sociālo palÄ«dzÄ«bu (pabalstiem) un sociālajiem pakalpojumiem un zvani pa BEZMAKSAS informatÄ«vo tālruni!

Ir nedaudz pāri deviņiem no rÄ«ta. Atbild sieviete labi nostādÄ«tā balsÄ«. UzklausÄ«jusi problÄ“mu, noskaidrojusi dzÄ«vesvietas adresi, viņa laipni, bet noteikti novirza mani uz rajona sociālo dienestu. Tur man visu izskaidros, informÄ“s, noformÄ“s. Jauki, nodomāju es, un zvanu uz norādÄ«to tālruni. Neatbild. Tad aizņemts. Tad neatbild. Ar ceturto piegājienu izdodas viņus sazvanÄ«t. Atbild vÄ«rietis. Es tā un tā, man dÄ“ls, smagi traucÄ“jumi,  1. grupa, gribÄ“tu, lÅ«dzu, uzzināt, kādas iespÄ“jas, kādi pakalpojumi pašvaldÄ«bā.  

Vai viņš saņem pabalstu? jautā vÄ«rieša balss. Nu jā, es samulsusi atbildu, jo valsts maksātais pabalsts tiek saņemts.  Tad man esot jāzvana vecākajai darbiniecei, viņš strupi nosaka.  Lai pierakstot telefonu. Kas jādara - jādara, nodomāju un sāku rakstÄ«t. VÄ«rietis ir nosaucis pirmos ciparus, kad pÄ“kšÅ†i pats sevi pārtrauc. Viņa intonācija ir mainÄ«jusies -  no garlaikoti vienaldzÄ«gas tā negaidot kļuvusi augstprātÄ«gi nicinoša: A nu bet man tāds jautājums - a ko jÅ«s no mums gribat? Ko jums vajag? viņš šÅ†Äc klausulÄ“ metāliski stindzinošÄ balsÄ«.

Man sāk trÄ«cÄ“t rokas un raustÄ«ties valoda. Sāku taisnoties – es jau neko, man jau neko, tikai uzzināt, noskaidrot, dienas centri un tā… ā, nu ja dienas centri, tad tiešÄm jāzvana vecākajai darbiniecei, un viņš atvÄ“l telefona numura otru pusi, liekot birokrātijas riņķa dancim turpināties no telefona uz telefonu. PÄ“dÄ“jie, kam zvanÄ«ju, pierakstÄ«ja manÄ“jo un solÄ«ja atzvanÄ«t. Tā arÄ« gaidu. Riņķa dancis noslÄ“dzies.

Rokas man trīcēja vēl pāris stundas. Jo nav viegli lūgt pēc palīdzības, pēc atbalsta, lai gan zini, ka viss likumā noteiktajā kārtībā. Nav viegli pieņemt, to, ka bērns ir neizdziedināmi slims. Lūgt un justies vainīgai.

Te nu mÄ“s esam – no vienas puses skaisti noapaļoti teikumi, frāzes un atskaites, uzsaukumi, bet no otras puses  - realitāte.

Tā, kurā nekādi pakalpojumi faktiski nepastāv. Vismaz ne tādi, par kādiem viņi raksta savos bezgalÄ«gi garajos un spožajos birokrātijas paraugdemonstrÄ“jumos. Par šo realitāti jau gadiem runā gan TiesÄ«bsargs, gan dažādas nevalstiskas organizācijas, norādot gan uz to, ka DI process tiek Ä«stenots ārkārtÄ«gi lÄ“ni^[12], gan uz to, ka tajā iesaistÄ«to cilvÄ“ku skaits ir nepiedodami mazs^[13], gan arÄ« uz to, ka jÄ“gpilnas aktivitātes šÄ« procesa ietvaros praktiski netiek nodrošinātas^[14].

PiemÄ“ram, tematiskajā izdevumā “Deinstitucionalizācija VidzemÄ“” rakstÄ«ts: “CÄ“su novadā dzÄ«vo 253 pilngadÄ«gi cilvÄ“ki ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem (1. un 2. invaliditātes grupa). Projektā “Vidzeme iekļauj” iesaistÄ«ti 33 CÄ“su novada iedzÄ«votāji, no tiem 18 cilvÄ“ki uzlabojuši savu pašsajÅ«tu fizioterapijas nodarbÄ«bās, 1 cilvÄ“kam sniegts Ä«slaicÄ«gs sociālās aprÅ«pes pakalpojums, bet 1 cilvÄ“ks izmanto dienas aprÅ«pes centra pakalpojumus. Plānots, ka patstāvÄ«gu dzÄ«vi CÄ“su novadā uzsāks 10 cilvÄ“ki ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem, kuri šobrÄ«d saņem ilgstošas sociālās aprÅ«pes un sociālās rehabilitācijas institÅ«ciju pakalpojumus.^[15]” 33 cilvÄ“ki no 253, kuri dzÄ«vo novadā!

 Jautājums, kas tad notiek ar visiem pārÄ“jiem, paliek neatbildÄ“ts. Un šÄda aina paveras gandrÄ«z visā Latvijā.

Interesanti, ka cilvÄ“ku skaits, kuri joprojām dzÄ«vo  institÅ«cijās, nav saprotams. Balstoties uz LM 01.01.2020. sniegtajiem datiem TiesÄ«bsargs, norāda, ka  institÅ«cijās uzturas 3513 cilvÄ“ki^[16] , savukārt 18.02.2021 LM mājaslapā atrodama informācija, ka “4 496 (cilvÄ“ki) šobrÄ«d saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprÅ«pes institÅ«cijās^[17]”. MÄ“Ä£inot atrast to mājas lapu, uz kuru atsaucas tiesÄ«bsargs, parādās uzraksts: Lapa nav atrasta ^[18].

TiesÄ«bsargs norāda, ka  DI projektā piedalās 353 cilvÄ“ki, no kuriem piecus gadus pÄ“c DI uzsākšanas 67 ir uzsākuši dzÄ«vi sabiedrÄ«bā^[19]. DI procesam jānoslÄ“dzas jau 2023.gadā!

TiesÄ«bsarga ziņojumos gadu no gada tiek uzskaitÄ«ti neskaitāmi cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumi ilgstošas sociālas aprÅ«pes un rehabilitācijas institÅ«cijās.^{[20] [21] [22] [23]} Ne tur aprÅ«pe, ne rehabilitācija. Paliek tikai ilgstošas institÅ«cijas, kurās varÄ“tu filmÄ“t Dikensa romānu cienÄ«gus šausmu stāstus par to, kādos apstākļos tiek turÄ“ti cilvÄ“ki. TomÄ“r LabklājÄ«bas ministrija joprojām uzņem vÄ“l jaunus un jaunus klientus un plāno investÄ“t tur arvien vairāk lÄ«dzekļus ^[24] [25], lai gan fakti liecina, ka sabiedrÄ«bā balstÄ«ti pasākumi valsts budžetam izmaksā lÄ“tāk^[26] [27] - nemaz nerunājot par cilvÄ“cisko aspektu.

Gadu desmitiem ierÄ“dņiem raksta, informÄ“, lÅ«dzas, cenšas iežēlināt… nekas nemainās.

Kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas notiek daudzas un  dažādas aktivitātes, kurās cilvÄ“ki regulāri tiek lÅ«gti iesaistÄ«ties un ziedot pašsaprotamām lietām, kuras birokrātiskais aparāts visas pasaules priekšÄ  apņēmies nodrošināt.

 Dažādas sabiedriskas iniciatÄ«vas un kampaņas laiku pa laikam uzvirmo publiskajā telpā, bet tas viss norimst un pāriet.

Pa šiem gadiem izveidotas un veiksmÄ«gi darbojas vairākas biedrÄ«bas, organizācijas un  apvienÄ«bas, ar kuru paveikto pierādÄ«ts, ka cilvÄ“ki, kuriem ir paveicies mazāk, arÄ« var bÅ«t sabiedrÄ«bas daļa un savu iespÄ“ju robežās dzÄ«vot pilnvÄ“rtÄ«gu dzÄ«vi. TomÄ“r tās galvenokārt balstās  uz to nedaudzo cilvÄ“ku neizsÄ«kstošÄs enerÄ£ijas bāzes, kuri, spÄ«tÄ“jot sistÄ“mai, ar savu smago darbu ir radÄ«juši ko vÄ“rtÄ«gu un paliekošu – uz  kvalitatÄ«vajiem pakalpojumiem ir rindas desmit, divdesmit gadu garumā.

TomÄ“r jāsaprot, ka ar privāto iniciatÄ«vu var palÄ«dzÄ“t cilvÄ“kiem, kuru skaits mÄ“rāms desmitos, varbÅ«t dažos simtos, bet tie, kuriem vajadzÄ«gs atbalsts, ir daudz daudz  lielāks. LabklājÄ«bas ministrijas rÄ«cÄ«bā esošie dati liecina, ka  patlaban Latvijā 21 992 pilngadÄ«giem iedzÄ«votājiem ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte garÄ«ga rakstura traucÄ“jumu dēļ^[28]. Un diezin vai tas mainÄ«sies – cilvÄ“ki ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem vienmÄ“r ir bijuši daļa no sabiedrÄ«bas.^[29] 

Turklāt neviens jau nerÄ“Ä·ina, cik daudz ir to lÄ«dzcilvÄ“ku, kuri izdeg, cÄ«noties par saviem bÄ“rniem, rÅ«pÄ“joties par tuviniekiem. Cik ir depresijas, šÄ·irtas laulÄ«bas un pāragras nāves. Par to statistika klusÄ“.

Paliek tikai realitāte. Tā, par kuru rakstīja Tiesībsargs.

Bet tā nav tā realitāte, kuru vēlos savam bērnam tuvā vai tālā nākotnē.

Jā, viņam visu mūžu vajadzÄ“s atbalstu, bet viņš tāpat kā daudzi citi ir mÅ«su sabiedrÄ«bas daļa. Un šie cilvÄ“ki noteikti nav pelnÄ«juši, lai pret viņiem izturas sliktāk^[30] kā pret tiem, kuri atrodas cietumos^[31]. Turklāt no cietumiem ir iespÄ“ja izkļūt, no institÅ«cijām - ne pārāk.

Es saprotu, ka mans bÄ“rns (jo viņš vienmÄ“r bÅ«s mans bÄ“rns) nekad nebÅ«s vesels, bet es vÄ“los, lai viņš ir drošÄ«bā un var dzÄ«vot laimÄ«gu dzÄ«vi sabiedrÄ«bā. Lai viņš var darÄ«t lietas, kuras viņam patÄ«k, Ä“st to, kas viņam garšo, vilkt mugurā to, kas viņam der, un nopelnÄ«t savu iztikšanu ar to, kas viņam sanāk.

---

^[1] Apvienoto Nāciju organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesÄ«bām  // Latvijas vÄ“stnesis – 27, 17.02.2010. Publ. https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1630 (sk.21.01.2020)

^[2]Sociālo pakalpojumu vispārÄ«gs apraksts. Publ. https://www.lm.gov.lv/lv/socialo-pakalpojumu-visparejs-apraksts. (sk.17.02.2020)

^[3] http://adm.lm.gov.lv/lv/aktualitates-arhivs/91024-isi-par-deinstitucionalizaciju-kas-tas-ir-un-kadas-parmainas-gaidamas (sk.15.02.2020)

^[4]  Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rÄ«kojums Nr. 210 "Par ValdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadÄ«tā Ministru kabineta iecerÄ“to darbÄ«bu Ä«stenošanai". Sadaļas “Latvijas cilvÄ“ki. LabklājÄ«ba” 115.1. punkts.// Latvijas VÄ“stnesis, 91, 09.05.2019. https://likumi.lv/ta/id/306691  (sk.18.02.2020)

^[5] PašvaldÄ«bu plānotie sociālie pakalpojumi cilvÄ“kiem ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem DI ERAF projektos (atbilstoši plānošans reÄ£ionu DI plānu grozÄ«jumiem) lÄ«dz 01.08.2020. Publ. www.lm.gov (sk.16.02.2020)

^[6] Kurzemes plānošanas reÄ£iona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam.  – SAFEGE Baltija: 2017 – 146.lpp. Publ. https://www.kurzemesregions.lv/apstiprinati-grozijumi-kurzemes-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plana/ (sk.15.02.2020)

^[7] Zemgales plānošanas reÄ£iona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020. gadam. StratÄ“Ä£iskā daļa. ­– KPMG: 2018, 118.lpp Publ. https://www.zemgale.lv/attistibas-planosana/planosanas-dokumenti/category/41-zemgales-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plans-2017-2020 (sk.16.02.2020)

^[8] Deinstitucionalizācijas process. Publ. http://adm.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/socialie-pakalpojumi/9-noderiga-informacija/sabiedriba-balstiti-socialie-pakalpojumi-un-deinstitucionalizacija/informacija-par-projektu (sk.17.02.2020)

^[9] Hisayo Katsui, Katja Valkama, Teppo Kröger. FI-ANED 2018-19-Country report Living independently – Finland. Publ.  https://www.researchgate.net/publication/341510746_FI-ANED_2018-19-Country_report_Living_independently_-_Finland_final_for_web (sk.8.02.2021)

^[10] Regnier, Victor. Design for assisted living: Guidelines for housing the physically and mentally frail – New York: John Willey&Sons, 2002, 344 lpp.

^[11] PÄ“rn RÄ«gā grupu dzÄ«vokļi nodrošināti 127 personām ar garÄ«ga rakstura traucÄ“jumiem // Leta – 15.05.2017 Publ.  https://medicine.lv/raksti/pern-riga-grupu-dzivokli-nodrosinati-127-pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem (sk.21.10.2020)

^[12] TiesÄ«bsarga 2020. gada 13. oktobra vÄ“stule Nr.1-5/175. “Par deinstitucionalizācijas projekta Ä«stenošanu un situāciju valsts sociālās aprÅ«pes centros”. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.05.01.2020)

^[13]  TiesÄ«bsarga 2020. gada 13. oktobra vÄ“stule Nr.1-5/175. “Par deinstitucionalizācijas projekta Ä«stenošanu un situāciju valsts sociālās aprÅ«pes centros”. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.05.01.2020)

^[14] Latvijas Republikas TiesÄ«bsargs. Preses konference tiesÄ«bas dzÄ«vot sabiedrÄ«bā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprÅ«pes centru realitāte. Prezentācija. – RÄ«ga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

^[15] Tematisks izdevums deinstitucionalizācija VidzemÄ“ // Vidzemes Plānošanas reÄ£iona izdevums: 2020. jÅ«nijs

Publ. www.vidzeme.lv (skat.10.10.2020)

^[16] Latvijas Republikas TiesÄ«bsargs. Preses konference tiesÄ«bas dzÄ«vot sabiedrÄ«bā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprÅ«pes centru realitāte. Prezentācija. – RÄ«ga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

^[17] http://adm.lm.gov.lv/lv/aktualitates-arhivs/91024-isi-par-deinstitucionalizaciju-kas-tas-ir-un-kadas-parmainas-gaidamas%20(sk.18.02.2020)

^[18] CilveÌ„ki, kas dziÌ„vo VSAC, dati uz 01.01.2020 (Pieejams: http://www.lm.gov.lv/lv/nozares-politika/socialie-pakalpojumi/ilgstosas-socialas-aprupes-un-socialas- rehabilitacijas-pakalpojumi

^[19] Latvijas Republikas TiesÄ«bsargs. Preses konference tiesÄ«bas dzÄ«vot sabiedrÄ«bā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprÅ«pes centru realitāte. Prezentācija. – RÄ«ga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

^[20] TiesÄ«bsarga 2020. gada 13. oktobra vÄ“stule Nr.1-5/175. “Par deinstitucionalizācijas projekta Ä«stenošanu un situāciju valsts sociālās aprÅ«pes centros”. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

^[21] TiesiÌ„bsarga 2018. gada 29. novembra veÌ„stule Nr. 1-5/147 “Par viziÌ„teÌ„m uz ilgstosÌŒas sociaÌ„laÌ„s apruÌ„pes un sociaÌ„laÌ„s rehabilitaÌ„cijas instituÌ„cijaÌ„m.” Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

^[22] TiesÄ«bsarga 2020.gada 12. novembra ziņojums Nr. 1-5/147 “Par cilvÄ“ktiesÄ«bu nodrošināšanu Valsts sociālās aprÅ«pes centra “Latgale” filiālÄ“ “Litene”.” Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

^[23] “Maslova piramiÌ„da.” CitaÌ„ti no ziņojumiem par apstaÌ„kļiem VSAC. 13.10.2020. Publ. https://www.tiesibsargs.lv/ (sk.02.02.2020)

^[24] LM dati http://www.lm.gov.lv/lv/publikacijas-petijumi-un-statistika/statistika/valsts-statistika-socialo-pakalpojumu-un-socialas- palidzibas-joma/gada-dati

^[25] Latvijas KustÄ«ba par neatkarÄ«gu dzÄ«vi. Atveseļošanās un noturÄ«bas mehānisma plāna projekts” – nekompetence, cinisms vai apzināta ļaunprātÄ«ba? 10.02.2020.  Publ. https://www.facebook.com/lkndz (sk.11.02.2020)

^[26] VSAC pakalpojums pilngadiÌ„gai personai svaÌ„rstaÌ„s robezÌŒaÌ„s no 27,74 liÌ„dz 32,27 eur/ dienaÌ„,
bet bērniem ir 101,66 eur/dienā, VSAC sniegtā informācija uz 2020. gada 1. Oktobri;

^[27] sabiedrÄ«bā balstÄ«tu pakalpojumu videÌ„jaÌ„s izmaksas svaÌ„rstaÌ„s no 12,37 liÌ„dz 24,34 eur/ dienaÌ„, apkopojot vairaÌ„ku dienas centru un grupu dziÌ„vokļu izmaksas uz 2020. gadaÌ„. No: Latvijas Republikas TiesÄ«bsargs. Preses konference tiesÄ«bas dzÄ«vot sabiedrÄ«bā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprÅ«pes centru realitāte. Prezentācija. – RÄ«ga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

^[28] http://adm.lm.gov.lv/lv/aktualitates-arhivs/91024-isi-par-deinstitucionalizaciju-kas-tas-ir-un-kadas-parmainas-gaidamas (sk.18.02.2020)

^[29] Psihiskā veselÄ«bas aprÅ«pe Latvijā 2007. Statistikas gadagrāmata. – RÄ«ga: SabiedrÄ«bas veselÄ«bas aÄ£entÅ«ra, 2008.

^[30] Latvijas Republikas TiesÄ«bsargs. Preses konference tiesÄ«bas dzÄ«vot sabiedrÄ«bā: deinstutitucionalizācijas procesa un valsts sociālās aprÅ«pes centru realitāte. Prezentācija. – RÄ«ga, 13.10.2020 Pub. https://www.tiesibsargs.lv/news/lv/preses-konference-tiesibas-dzivot-sabiedriba-deinstitucionalizacijas-procesa-un-valsts-socialas-aprupes-centru-realitate (sk.10.02.2021)

^[31] https://jauns.lv/raksts/zinas/321707-arestants-savu-kameru-labiekartot-var-pieticigi-personiskas-mantas-ne-vairak-par-30-kilogramiem

Pārpublicēts no https://ievarosne.blogspot.com