Iesaki rakstu:

Savu labo apņemšanos samazināt zāļu cenas veselÄ«bas ministrs Guntis BelÄ“vičs pauda radio raidÄ«jumā „Krustpunktā” un radioklausÄ«tājiem stāstÄ«ja, ka samazināšot zāļu cenu aptiekās, aizliedzot zāļu ražotāju atlaides aptieku tÄ«kliem. Es vÄ“lreiz biju spiests noklausÄ«ties raidÄ«jumu, lai pārliecinātos, ka man tiešÄm nav dzirdes halucināciju.

Pārāk labi atceros solÄ«jumus zāļu cenu samazināšanā Gunta BelÄ“viča veselÄ«bas ministrÄ“šanas pusotrā gadā. Zāļu cenu samazināšana ir bijis Gunta BelÄ“viča publiskais mÄ“rÄ·is, bet zāļu cenu kāpums un milzÄ«ga peļņa paralÄ“lā importa/eksporta struktÅ«rām – rezultÄ“jošais panākums.

Lai man nepārmestu nelojalitāti Saules ministram*, balstÄ«šos tikai uz Zāļu valsts aÄ£entÅ«ras datiem.

Zāļu iepakojuma vidējā cena pēdējos 5 gados, EUR
Gads	Reģistrētās zāles	Nereģistrētās zāles
2011	6,66	11,57
2012	6,76	10,76
2013	6,94	11,98
2014	7,13	15,12
2015	7,35	17,9

Atgādināšu, ka pÄ“rn rudenÄ« Guntim BelÄ“vičam izdevās tikt vaļā no, viņaprāt, nelojālās Zāļu valsts aÄ£entÅ«ras direktores Ingunas Adovičas. Ministrijas vadÄ«bai izdevās tikt vaļā arÄ« no aÄ£entÅ«ras otrās personas, Zāļu valsts aÄ£entÅ«ras direktores vietnieci farmaceiti Daci Ķikuti pārceļot  labākā darbā uz Valsts tiesu medicÄ«nas ekspertÄ«zes centru („farmaceits uz morgu”).

Ziņas par zāļu cenu strauju kāpumu ir publicējusi Guntim Belēvičam lojālā jaunieceltā Zāļu valsts aģentūras vadība.

KopÄ“jais reÄ£istrÄ“to zāļu apgrozÄ«jums Latvijā pÄ“rn pieaudzis par 5% (sasniedzot 331,60 milj. eiro), bet zāļu iepakojumu skaits – tikai par 2%. Latvijā reÄ£istrÄ“to zāļu viena iepakojuma vidÄ“jā cena pieaugusi par aptuveni 3%, nereÄ£istrÄ“tām zālÄ“m – par 18%.

Lielākais Gunta BelÄ“viča darbÄ«bas panākums tiešÄm ir nereÄ£istrÄ“to zāļu apgrozÄ«juma pieaugums: Latvijā reÄ£istrācijas loma ir samazinājusies, paralÄ“lā importa un reeksporta loma – pieaugusi.

NereÄ£istrÄ“to zāļu iepakojumu skaits ir pieaudzis par 8%, vienlaikus to realizācijas apjomam eiro pieaugot par 28% (sasniedzot 4,24 milj. eiro); nereÄ£istrÄ“tās zāles veido aptuveni 1% no kopÄ“jā zāļu realizācijas apjoma finansiālā izpratnÄ“, bet mazāk par 1% no Latvijā pārdoto zāļu iepakojumu skaita. NereÄ£istrÄ“tām zālÄ“m nav noteikti piecenojuma griesti, tāpÄ“c tas ir augošs farmācijas bizness.

Otrs Gunta BelÄ“viča darbÄ«bas panākums ir zāļu vairumtirgotavu skaita pieaugums, kaut pats Saules ministrs atzÄ«st, ka vairumtirgošanā ir zināmas problÄ“mas. 2015. gadā vairumfirmu skaits sasniedz 77, un to skaits arvien pieaug  (2011. gadā Latvijā bija tikai 57 vairumtirdzniecÄ«bas firmas). 64% jeb lielāko daļu zāļu vairumfirmas piegādā aptiekām, bet pārÄ“jās zāles – citiem vairumtirgotājiem. TomÄ“r tikai trÄ«s vairumfirmas ir Ä«stenie tirgus dalÄ«bnieki – tās realizÄ“ zāles aptiekām 74% apmÄ“rā no kopÄ“jā apgrozÄ«juma, proti, Recipe Plus – 40%,Tamro – 19%, Magnum medical – 15%.

Ar lielu interesi vÄ“rojot Gunta BelÄ“viča benefici Artusa Kaimiņa SuņubÅ«dā, pamanÄ«ju, ka divas no šÄ«m vairumfirmām tika vairākkārt minÄ“tas dažādos aspektos. Radās iespaids, ka Guntis BelÄ“vičs nenoliedza apgalvojumu, ka viņam ir reālas finansiālas vai ekonomiskas intereses šajās vairumfirmās.

Ja nu Guntis BelÄ“vičs nolÄ“mis pacÄ«nÄ«ties par zāļu cenu samazināšanu tieši aptiekās, tad paskatÄ«simies, ko skaitļi mums liecina par aptiekām. 2016. gada 19. maijā Latvijā bija reÄ£istrÄ“tas 824 licencÄ“tas aptiekas (šis skaitlis mainās regulāri, turklāt dažām šÄ«m aptiekām bija apturÄ“tas licences).

Balstoties uz ES informācijas avotu The 2011 Pharmine report on pharmacy and phamacy education in the EU: Eiropas SavienÄ«bā vidÄ“ji uz aptieku ir aptuveni 4000 iedzÄ«votāju, bet Latvijā – 2558 (2014. g.). Tas liek domāt, ka aptieku skaits Latvijā ir pārlieku liels.

Ministrija allaž uzsvÄ“rusi, ka trÅ«kstot farmaceitu. Atsaucoties uz iepriekšminÄ“to avotu, – Eiropas SavienÄ«bā vidÄ“ji ir viens farmaceits uz 2000 iedzÄ«votāju, Latvijā – 1 uz 1232 iedzÄ«votājiem (2014. g.), tātad aptiekāru skaits bÅ«tu vairāk vai mazāk pietiekams.

Nevilšus rodas iespaids, ka ministrs meklÄ“ politisko atbalstu, lai samazinātu iespÄ“jamo peļņu aptiekām, bet patiesÄ«bā – samazinātu peļņu tām aptiekām, kas nav vairumtirdzniecÄ«bas tÄ«klos.

Saprotot, ka Latvijā aptieku ir par daudz, no reformas cietÄ«s tieši mazās aptiekas, kas Latvijas laukos pieder pašam aptiekāram, nevis tās, kas saistÄ«tas ar iepriekšminÄ“tajām Recipe Plus, Tamro vai Magnum medical (ir arÄ« citi tÄ«kli), kam vairumtirdzniecÄ«ba spÄ“j kompensÄ“t iespÄ“jamos zaudÄ“jumus mazumtirdzniecÄ«bā. ŠÄ·iet, ka jaunā reforma, kurai ministrs meklÄ“ politisko atbalstu, bÅ«s virzÄ«ta uz to, lai šÄ«s mazās aptiekas nonāk lielajos tÄ«klos.

No šodienas biznesa viedokļa tas, iespÄ“jams, nav nekas slikts – lieliem spÄ“lÄ“tājiem vieglāk pārorientÄ“ties, vieglāk veikt kopÄ“ju menedžmentu, mārketingu, zāļu tirdzniecÄ«bas politiku. No valsts ilgtermiņa attÄ«stÄ«bas viedokļa tik vienkārši tas nav, jo mazā aptieka ciemā vai mazpilsÄ“tā, kas pieder ciema vai mazpilsÄ“tas iedzÄ«votājam, nodrošina reÄ£ionā mazā un vidÄ“jā biznesa esamÄ«bu.

Katrā ziņā Zemnieku savienÄ«bas, Nacionālās apvienÄ«bas vai ReÄ£ionu apvienÄ«bas deputātiem diez vai bÅ«tu jāsit plaukstas par plānu, kas ilgtermiņā varÄ“tu samazināt lokālo aptiekāru Ä«pašumā esošo aptieku skaitu, bet palielināt aptieku tÄ«klu ietekmi. Lai cik tas liekas dÄ«vaini, bet mÅ«su iepriekšÄ“jā pieredze rāda, ka šÄda rÄ«cÄ«ba nevis samazina, bet palielina zāļu cenu.

Godātajam lasītājam es vēlos norādīt uz to, ka brīdī, kad veselības aprūpē katastrofāli trūkst naudas, zāļu tirdzniecības bizness ir uz zaļa zara. Kopējais zāļu tirgus Latvijā ir teju 336 miljoni eiro (2015. g.), un tam ir iespaidīga izaugsme un peļņa.

* Godājot veselības ministru Gunti Belēviču par Saules ministru, autors veicis alegoriju ar Saules dainām un nekādā ziņā ne ar Saules aptieku.