Iesaki rakstu:

Latvija ir viena no spilgtākajām Eiropas SavienÄ«bas demokrātijas fiasko personifikācijām. Ja kādreiz Latvijas vÄ“sture kļūs par daļu no kādas politikas zinātnes mācÄ«bu grāmatas, tad informācija par mÅ«su dzimteni bÅ«s sadaļā “kā darÄ«t nevajag”.

Ä»oti neliels, bet tomÄ“r iespaidÄ«gs šÄ« apgalvojuma pierādÄ«jumu saraksts apskatāms šeit: https://pietiek.com/raksti/taisniguma_etalons_edgars_rinkevics/

Droši vien šo sarakstu var papildināt arÄ« ar to, ka Latvija, it kā ar kādu sacenšoties, nemitÄ«gi zaudÄ“ tiesas prāvas ECT. Turklāt nereti zaudÄ“ klajiem gÄ«kiem, kuri ar korumpÄ“tu Latvijas ierÄ“dņu radÄ«tās caurainas likumdošanas palÄ«dzÄ«bu ņem priekšÄ gan Latvijas valsti, gan iedzÄ«votājus.

2020. gadā ECT izskatīja 240 pieteikumus pret Latviju un pasludināja 9 spriedumus, no kuriem 8 konstatēja vismaz vienu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu.

SalÄ«dzinājumam – Igaunijā tajā pašÄ 2020.gadā ECT pasludināja  divus spriedumus, no kuriem vienā tika konstatÄ“ts Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas pārkāpumi.

To visu saprotot, viennozÄ«mÄ«gi varam secināt, ka Eiropas SavienÄ«bai jau sen bija steidzami jāpieliek visas pÅ«les, lai mainÄ«tu postošo dinamiku Latvijā un atjaunotu Latvijā gandrÄ«z visas eiropeiskās un demokrātiskās vÄ“rtÄ«bas, kuras mÅ«su valsts ir veiksmÄ«gi turpinājusi apglabāt pÄ“dÄ“jos 17 gadus.

Tiesa, kā liecina prakse, Eiropas SavienÄ«ba uzskata, ka tai nevajadzÄ“tu apgrÅ«tināt sevi ar savām «Ä£imenes» problÄ“mām un tā vietā ir jārisina demokrātijas problÄ“mas kaimiņvalstÄ«, kura turklāt vÄ“l nav Eiropas SavienÄ«bas sastāvā, - Baltkrievijā. Pats neticamākais šÄdā Eiropas SavienÄ«bas filozofijā ir fakts, ka Eiropas lÄ«deri demokrātijas problÄ“mas risināšanu Baltkrievijā uzticÄ“juši tostarp vienai no atpalikušÄkajām un korumpÄ“tākajām SavienÄ«bas valstÄ«m - Latvijai.

ŠÄda lÄ“muma absurdu var salÄ«dzināt ar tikko no cietuma iznākušu pedofilu, kuru tiesa, lai nodrošināt integrāciju atpakaļ sabiedrÄ«bā, iekārtojusi darbā bÄ“rnudārzā par fizkultÅ«ras skolotāju.

Šajā sakarā rodas jautājums par to, kāpÄ“c ES, no vienas puses, visai pasaulei deklarÄ“ nodomus demokratizÄ“t Baltkrieviju, bet, no otras puses, uzticot demokrātijas ieviešanu tādiem pārpratumiem kā Latvija, dara visu, lai demokrātijas Baltkrievijā nekad nebÅ«tu.

Vai tiešÄm ES, veidojot demokrātiju Baltkrievijā, sagaida pieklājÄ«bu un godÄ«gumu no korumpÄ“tajām Latvijas amatpersonām? Vai tiešÄm ES nesaprot, ka, ja korumpÄ“tās Latvijas ierÄ“dņi nokļūs Baltkrievijā, tad pirmais, ko viņi darÄ«s, bÅ«s Baltkrievijas ekonomikas aplaupÄ«šana un izšÄ·Ä“rdÄ“šana?

Ja vecmāmiņas ciemos, iespÄ“jamas, vÄ“l ir gatavas ticÄ“t tam, ka eirokomisāri Ä«sti nesaprot, kas par sugu ir Latvijas ierÄ“dņi, tad visi tie, kas zina šo komisāru akadÄ“misko izcelsmi (no kuriem daudzi ir zinātņu doktori), lieliski saprot, kāpÄ“c viņi arÄ« Latvijai ir uzticÄ“juši baltkrievu demokrātijas projektu. 

Šai tikai no pirmā acu uzmetiena neloÄ£iskajai uzvedÄ«bai šobrÄ«d ir daudz iemeslu, taču ir trÄ«s acÄ«mredzamākie un saprotamākie.

Pirmkārt, kā rāda mÅ«su civilizācijas jau gandrÄ«z gadsimtu pieredze, kur skan vārds „demokrātija”, tur tÄ«ras sakritÄ«bas dēļ ļoti bieži skan arÄ« salikums NATO. Baltkrieviju par NATO dalÄ«bvalsti, protams, neviens nekad nepadarÄ«s, tāpat kā nepadarÄ«ja Ukrainu.

Tas notika galvenokārt tāpÄ“c, ka par alianses dalÄ«bvalstÄ«m ir jāuzņemas atbildÄ«ba, un to darÄ«t saistÄ«bā uz Ukrainu un Baltkrieviju acÄ«mredzot neviens NATO vadÄ«bā Ä«paši nevÄ“las. Daudz Ä“rtāk ir noslÄ“gt vairākus lÄ«gumus, kas ļaus NATO Baltkrievijas teritorijā darÄ«t visu, ko tā vÄ“las, nesniedzot Baltkrievijai nekādas oficiāli apstiprinātas garantijas. Tieši šo shÄ“mu NATO Ä«steno jau 7 gadus tajā pašÄ Ukrainā, un ir pilnÄ«gi skaidrs, ka tādu pašu cinisko shÄ“mu plāno Ä«stenot arÄ« Baltkrievijā.

Interesanti, ka, ja Baltkrievijā nostiprināsies alianses ietekme, tad NATO varēs uzbrukt (vai pēc viņu domām aizstāvēties) Krievijai visā Rietumu frontes robežā no Barenca līdz Kaspijas jūrai.

PÄ“dÄ“jā saikne NATO karaspÄ“ka absolÅ«tajā Krievijas centrālās daļas ielenkumā bÅ«s alianses darbÄ«bas attÄ«stÄ«ba Kazahstānā. TÄ«ras nejaušÄ«bas pÄ“c, protams, tieši Kazahstānā Rietumu partneri pÄ“dÄ“jā laikā ļoti aktÄ«vi strādā arÄ« ar tiem cilvÄ“kiem, kurus pie mums mÄ“dz dÄ“vÄ“t par nodevÄ“jiem un kolaborantiem.

Lai NATO klātbūtne Baltkrievijā, kas Krieviju uzskata par savu sabiedroto, neizskatītos absurda, būs jākurina konfliktu noskaņas iedzīvotāju vidū. Ņemot vērā, ka labas attiecības starp Krieviju un Baltkrieviju tika veidotas daudzu gadu laikā, ar karikatūrām un propagandu televīzijā izraisīt patiesu naidu neizdosies.

TāpÄ“c lai baltkrievi no visa sirds sāktu ienÄ«st krievus, tiks veidoti ultraradikāli grupÄ“jumi, kuru efektivitāti naida izraisÄ«šanā ir apliecinājušas Ukrainas ultraradikālās grupas kas tika izveidotas uzreiz pÄ“c Maidana (C14, Pravij Sektor un citi). Šo grupÄ“jumu darbÄ«ba jau arÄ« tika pamanÄ«ta Minskas protestu laikā 2020.gadā.

Vairāk par to šeit:

https://pietiek.com/raksti/kada_cilveka_del_lukasenko_nosedinaja_lidmasinu/

Kā mÄ“s visi lieliski saprotam, ārzemÄ“s radÄ«ti un no ārzemÄ“m finansÄ“ti ultraradikāli grupÄ“jumi, protams, ir absolÅ«ti nepieciešams evolÅ«cijas solis demokrātijas sasniegšanai jebkurā pasaules daļā.

Otrkārt, darbaspÄ“ka jautājums Latvijā ir ārkārtÄ«gi traÄ£isks, un nepamanÄ«t  šo problÄ“mu no Briseles kļūst arvien grÅ«tāk. AcÄ«mredzot, ja iedzÄ«votāju aizplÅ«šana no Latvijas pieaugs tādā pašÄ tempā kā šobrÄ«d, tad tas neizbÄ“gami novedÄ«s pie tālākas ekonomikas degradācijas, kavÄ“tiem starptautisko kredÄ«tu maksajumiem, vÄ“l lielāka korupcijas lÄ«meņa un vÄ“l lielākas iedzÄ«votāju aizplÅ«šanas. LÄ“tais darbaspÄ“ks no Baltkrievijas šÄdā bÄ“dÄ«gā situācijā izskatās pÄ“c debesu sÅ«tÄ«tas dāvanas, kas varÄ“tu diezgan labvÄ“lÄ«gi ietekmÄ“t Latvijas darba tirgu.

Saskaņā ar informāciju, ar ko lÄ“tticÄ«gie baltkrievi dalās imigrācijas forumos, lielākā daļa no viņiem ir gatavi strādāt Latvijā par aptuveni $1000 mÄ“nesÄ«. Daudzi no viņiem ir arÄ« gatavi saņemt algas aploksnÄ“s, kuru izsniegšanas pieredze ir lielākajai daļai Latvijas uzņēmÄ“ju.

VÄ“lmi saņemt tieši $1000 dolāru veido algu lÄ«menis, pie kā cilvÄ“ki ir pieraduši Baltkrievijā un salÄ«dzinājumā ar kuru $1000 izskatās pÄ“c kolosāla ikmÄ“neša ienākumu pieauguma. Diemžēl baltkrievi, pieraduši pie tā, ka daudzi pakalpojumi un preces Baltkrievijā ir faktiski bez maksas vai maksā ļoti maz, bÅ«tu ļoti sarÅ«gtināti, uzzinot, ka par $1000 Latvijā viņi varÄ“s atļauties ne Ä«paši vairāk kā par $500 Baltkrievijā.

Bet tās jau bÅ«tu viņu personÄ«gās problÄ“mas. Galu galā mÅ«su kā demokrātijas praviešu pienākumos neietilpst finansiālā analfabÄ“tisma izskaušana to valstu pilsoņu vidÅ«, kurās mÄ“s sludinām demokrātijas pamatus.

Baltkrievu ierobežotā reālās situācijas redzÄ“juma rezultātā Latvijas uzņēmÄ“js par aptuveni 870 eiro ar visiem “aploksnes nodokļiem” mÄ“nesÄ« hipotÄ“tiski varÄ“s pieņemt darbā nevis Latvijas lauku tehnikuma absolventu, kuru trÄ«s reizes gandrÄ«z izslÄ“dza par kavÄ“jumiem, bet gan speciālistu ar 10 gadu darba stāžu, divam augstākajām izglÄ«tÄ«bam un svešvalodu zināšanam.

Tajā pašÄ laikā Baltkrievijas ekonomika kļūs  ievÄ“rojami nabadzÄ«gāka imigrantu aizplÅ«šanas dēļ, kas neizbÄ“gami novedis pie valsts depopulācijas un deindustrializācijas. Scenārijs ir identisks tam, ar kura palÄ«dzÄ«bu Latvija ir kļuvusi par Eiropas SavienÄ«bas darbaspÄ“ka piedÄ“kli un vienlaikus par vienu no nabadzÄ«gākajām valstÄ«m Eiropā.

Ekonomiskā degradācija tāpat kā ultraradikālie grupÄ“jumi, protams, arÄ« ir jebkuras demokrātiskas sabiedrÄ«bas veidošanās neatņemama sastāvdaļa.

Treškārt, pÄ“dÄ“jā laikā arvien skaļāk skan retorika par to, ka ES nav bankomāts. Īpaši bieži šÄda retorika izskan, kād runa ir par valstÄ«m, kurās valsts parāds tikai aug. Šeit Latvija, protams, arÄ« ieņem cienÄ«jamas pirmās vietas, jo Latvijas valsts parāds pÄ“dÄ“jos gados aug visstraujāk Eiropas SavienÄ«bā.

Kā liecina prakse, situāciju Latvijā ar naudu labot nav iespÄ“jams, tāpÄ“c ka Latvija Eiropas naudu parasti vai nu zog, vai nu izmanto to ārkārtÄ«gi nesaprātÄ«gi. Lielākā daļa latviešu šÄdā notikumu attÄ«stÄ«bā vaino stulbus politiÄ·us, krievu spiegus, kolaborantus un nodevÄ“jus. Par laimi vai diemžēl Eiropas lÄ«deri (Ä«paši tie, kuriem ir doktora grādi) saprot, ka Latvijas Ä«stā problÄ“ma galvenokārt slÄ“pjas nevis ārÄ“jos, bet gan iekšÄ“jos faktoros.

Eiropas ierÄ“dņi labi apzinās, ka pat tad, ja Latvijā tiks izveidota godÄ«gākā un caurskatāmākā valdÄ«ba pasaulÄ“ un valsts tiks attÄ«rÄ«ta no visu iespÄ“jamo aÄ£entu ietekmes, tad pÄ“c maksimums vienas paaudzes valstÄ« absolÅ«ti patstāvÄ«gi atgriezÄ«sies haoss, kurā tas ienāca tieši vienu paaudzi pirms šÄ«. TāpÄ“c plāns, kurā ES gadu desmitiem pÄ“c kārtas atļauj Latvijai zagt Eiropas naudu, atklāti sakot, apbÄ“dina daudzus Eiropas lÄ«derus.

Situācijā, kad absolÅ«ti visa nauda, ​​kas nāk no Eiropas uz Latviju, absolÅ«ti vienmÄ“r tiks izlaupÄ«ta, $ 60 miljardi Baltkrievijas IKP Eiropas SavienÄ«bai sāk izskatÄ«ties kā kaut arÄ« Ä«slaicÄ«gs, bet ļoti pievilcÄ«gs risinājums Latvijas bezgalÄ«gajām problÄ“mam.

Ir skaidrs, ka, ja Baltkrievijā iestāsies “demokrātija”, tad nevis Latvija, bet Polija un Lietuva saņems lielāko kontroli pār Baltkrievijas ekonomiku, jo šajās valstÄ«s atšÄ·irÄ«bā no Latvijas rÅ«pniecÄ«ba netika pilnÄ«bā iznÄ«cināta. TāpÄ“c Lietuvas un Polijas uzņēmumi daudzus produktus, ko Baltkrievija pašlaik ražo pati vai importÄ“ no NVS, varÄ“s aizstāt ar produkciju, kas tiks importÄ“ta no Lietuvas un Polijas.

Bet pat tad, ja Latvija no $60 miljardiem Baltkrievijas IKP iegÅ«s vismaz $6 miljardus tirdzniecÄ«bas apgrozÄ«juma, Latvijas IKP pieaugs gandrÄ«z par 20%, ņemot vÄ“rā, ka šÄda rezultāta sasniegšanai nekādas nopietnas investÄ«cijas jāveic nebÅ«s.

Interesanti, ka pÄ“c Baltijas uzņēmumu ienākšanas Baltkrievijas tirgÅ« cenas absolÅ«ti visiem produktiem un pakalpojumiem Baltkrievijā pieaugs par daudziem desmitiem procentu, kas neizbÄ“gami novedÄ«s pie masveida nabadzÄ«bas pieauguma un vÄ“l lielākas imigrācijas. Un, kā mÄ“s visi lieliski zinām, katastrofāla nabadzÄ«ba un katastrofāla imigrācija kopā ar ekonomisko degradāciju un ultraradikāliem grupÄ“jumiem spÄ“j pat asiņaināko režīmu, padarÄ«t par demokrātijas ikonu, kuras priekšÄ metÄ«sies ceļos gan Luksemburga gan NorvÄ“Ä£ija.

Apkopojot šo no loÄ£iskā noslÄ“guma tālo stāstu par Baltkrievijas demokrātisko projektu, mÄ“s varam ar pārliecÄ«bu teikt, ka kārtÄ“jā Eiropas SavienÄ«bas demokrātiskā kampaņa patiesÄ«bā izrādÄ«jās banāls un šajā gadÄ«jumā neveiksmÄ«gs reiderisma mÄ“Ä£inājums.

Å…emot vÄ“rā, ka pārliecinošs vairākums iepriekšÄ“jo eiroamerikāņu reiderisma mÄ“Ä£inājumu beidzās veiksmÄ«gi, Lukašenko ar savu izturÄ«bu visiem sagādāja ļoti lielu pārsteigumu. ŠÄ« pārsteiguma rezultātā Latvija lÄ“tā darbaspÄ“ka un jaunu tirgu vietā, iespÄ“jams, saņems vairākus tÅ«kstošus (labākajā gadÄ«jumā) bÄ“gļu, nevis iegÅ«s, bet zaudÄ“s zināmu daļu no Baltkrievijas tirdzniecÄ«bas apgrozÄ«juma un kārtÄ“jo reizi pierādÄ«s visai pasaulei, ka ir nekas cits kā instruments Amerikas un Eiropas rokās, kurš tiek izmantots, lai izlaupÄ«tu suverÄ“nas kaimiņvalstis.