Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādreiz biju visai dziļi iesaistÄ«jies kristietÄ«bā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievÄ“lÄ“ja par mācÄ«tāju. Bet... pÄ“c trim novadÄ«tiem dievkalpojumiem hierarhijā augstāk stāvošie Dieva kalpi steigšus mani no draudzes gana pienākumiem atstādināja.

Kādēļ? NebÅ«t ne tādēļ, ka es bÅ«tu sludinājis kaut ko aplamu vai nederÄ«gu cilvÄ“ka garÄ«gajai izaugsmei. Izmeta tādēļ, ka centos kalpot Dievam un cilvÄ“kiem, nevis reliÄ£iskajai sistÄ“mai un organizācijai, izmeta tādēļ, ka nepiekritu baznÄ«cas dubultstandartiem un ciešajai sadarbÄ«bai un pat simbiozei ar valsti.

Jo vairāk es uzzināju par draudžu darbÄ«bas aizkulisÄ“m, jo lielāku nepatiku, pat pretÄ«gumu man tās izraisÄ«ja. Tas gan neattiecās uz vienkāršajiem draudzes locekļiem. Tie parsvarā bija dziļi ticÄ«gi, jauki cilvÄ“ki. Viņi nezināja, ka jau pašÄ pamatā – draudzes dibināšanas statÅ«tos mÄ“dz bÅ«t punkti, kuri ir klajā pretrunā ar Kristus dzÄ«vi un mācÄ«bu. PiemÄ“ram – regulāra atskaišu iesniegšana Tieslietu ministrijā, draudzes locekļu reÄ£istrācija, Valsts svÄ“tku svinÄ“šana,  Valsts atribÅ«tu, tādu kā karogs u.c., svÄ“tÄ«šana.

Ja šÄdas lietas neizbrÄ«nÄ«tu tradicionālajās, senajās konfesijās, kuras jau kopš laika sākuma uz kopÄ«gu interešu un savstarpÄ“ja izdevÄ«guma pamata cieši sadarbojas ar velnu, piedodiet – valsti, tad jauno denomināciju merkantilisms un glumums mani pārsteidza. Jo rÄ«tā un vakarā, priekšÄ un p...ļā tika sludināts, ka viņi “stāv uz Dieva Vārda”, t.i. - uz BÄ«beles. PatiesÄ«bā notika manipulācija ar BÄ«beli, izceļot to, kas “vajadzÄ«gs”, un izliekoties neredzam to, kas neatbilst organizācijas ideoloÄ£ijai un tās lÄ«deru merkantilajiem mÄ“rÄ·iem.

Domāju, daudzi cilvÄ“ki pazÄ«st pievilšanās rÅ«gtumu. Tā var bÅ«t pievilta mÄ«lestÄ«ba, uzticÄ«ba. Un - jo tuvāk tu kādu esi pielaidis savai dvÄ“selei un sirdij, jo vairāk esi uzticÄ“jies, jo, piedzÄ«vojot vilšanos vai nodevÄ«bu, vairāk sāp...

Tādēļ par cÅ«cÄ«bas augstāko virsotni es uzskatu ticÄ«gu, dievbijÄ«gu, labticÄ«gu, jā – dažreiz pat naivu cilvÄ“ku izmantošanu iedzÄ«vošanās vai vienkārši - Ä“rtas dzÄ«ves nodrošināšanas nolÅ«kos.

Ja tas pastāvÄ«gi notiek politikā, tā vÄ“l bÅ«tu pusbÄ“da. Vairums politiÄ·u un to, kuri lien politikā, jau pÄ“c definÄ«cijas ir prostituÄ“ti cilvÄ“ki. MÄ“s esam pieraduši, ka viņi melo, shÄ“mo un nepilda savus solÄ«jumus. Viņi kā suga slikti ož, un par viņu kārtÄ“jām cÅ«cÄ«bām mÄ“s nebrÄ«nāmies. Nu nevar mÄ“slu bedre smaržot kā rožu dārzs, nevar no cÅ«kas izslaukt pienu...

Citādāk ir cilvÄ“kiem, kuriem vismaz uz mÄ“les ir paša Dieva vārds. MÄ“s nespÄ“jam noticÄ“t, ka viņi nav godÄ«gi, un, kad pieviļamies, tas mÅ«s stipri ievaino. Bet citus pat nogalina. Pats personÄ«gi pazinu Latvijas lielākās harizmātu draudzes locekļus, kuri nespÄ“ja vilšanos pārdzÄ«vot un gāja bojā. Pārsvarā – jauni cilvÄ“ki...

Bet tie, kuri palika dzÄ«vi, bieži vien vairs nekad par Dievu neko negribÄ“ja dzirdÄ“t. BÄ«bele salÄ«dzina cilvÄ“ka dvÄ“seli ar zemi, bet Dieva sludināšanu – ar sÄ“klu. Ja sÄ“kla krita labā zemÄ“, tā uzdÄ«ga un deva lielu ražu. Pieviltajiem cilvÄ“kiem dvÄ“sele kļuva par nomÄ«dÄ«tu zemi, kura arÄ« labu sÄ“klu uzņemt vairs nespÄ“ja...

Un te mÄ“s esam nonākuši lÄ«dz raksta tÄ“mai – KOPÄ€ AR NETĪRO ŪDENI NO VANNAS NEIZLIET ARĪ  BÄ’RNU!

Savulaik man bija liela vÄ“lÄ“šanās apceļot Austrumu valstis un iepazÄ«t to sadzÄ«ves kultÅ«ru, sabiedrÄ«bu, sajust atmosfÄ“ru. SevišÄ·i interesÄ“ja islāma valstis. Es pieļāvu, ka, pateicoties zināmai islama reliÄ£ijas stingrÄ«bai un rezistencei pret pārmaiņām, tur varÄ“tu bÅ«t saglabājies Dievam tÄ«kams cilvÄ“ku dzÄ«vesveids vai vismaz tā atspulgs. Tādu es redzÄ“ju. Protams, tas nebija tÅ«ristu apsÄ“stajās vietās. Tur atmosfÄ“ra bija sagandÄ“ta, ticÄ«ba – degradÄ“ta, cilvÄ“ki – sapuvuši. Visur smirdÄ“ja pÄ“c naudas un dvÄ“seles maucÄ«bas. Tā, protams, ir garÄ«ga smaka, un saost to nevarÄ“s tas, kurš pie tās pieradis...

Bet bija arÄ« cita pasaule – viesmÄ«lÄ«gu un dievbijÄ«gu cilvÄ“ku pasaule. Pasaule, kurā vÄ«rieši bija vÄ«rieši, bet sievietes bija sievietes. Pasaule, kurā tu vari svešam bÄ“rnam draudzÄ«gi iekniebt vaigā, pacienāt ar konfekti vai noglaudÄ«t galvu, un viņa vecāki, to redzot, vÄ“lÄ«gi smaidÄ«s. Viņi nespÄ“j iedomāties, ka kāds pieaugušais varÄ“tu bÄ“rnam darÄ«t pāri, nerunājot jau par tādu ārprātÄ«gu fenomenu kā pedofilija.

Pasaule, kurā laulības (ar retiem izņēmumiem) tiek slēgtas uz mūžu. Pasaule, kurā bērni godā savus vecākus, vīri mīl sievas, bet bērni vecākus klausa. Pasaule, kurā gandrīz nav pansionātu, jo ne bērni, ne radi neatstāj savus tuviniekus trūkumā vai vecuma nespēkā. Tas ir islāma nopelns.

Diemžēl, arÄ« šÄ« pasaule lÄ“nām sāk padoties masÄ«vajam Rietumu subkultÅ«ras spiedienam, bet lielāko vilšanos pÄ“dÄ“jā laikā islāms man sagādāja ar “kovidvakcÄ«nu” atzÄ«šanu par “halal” (atļauts). ArÄ« tas, ka jautājums par “ZvÄ“ra zÄ«mi” pat netiek izskatÄ«ts. Cik zinu...

Savu ilggadÄ“jo pÄ“tÄ«jumu, novÄ“rojumu un pieredzes rezultātā es tÅ«lÄ«t piekritu islāmiskajam BÄ«beles vÄ“rtÄ“jumam – tā ir Dieva grāmata, kuru cilvÄ“ki ir sagrozÄ«juši un pielāgojuši savu savtÄ«go interešu Ä«stenošanai. Tas visu “nolika savā vietā”. Es nekad nespÄ“ju pieņemt BÄ«beli ka “absolÅ«tu” un sludinātāju koncepciju, ka “BÄ«belÄ“ KATRS vārds ir no Dieva”. Hallo! Tu, kurš tā sludina! Vai pats esi to lasÄ«jis?! Kādā tulkojumā? Tie atšÄ·iras. Vai varbÅ«t oriÄ£inālā?

Un daudzi cilvÄ“ki, ieraudzÄ«juši BÄ«belÄ“ nesakritÄ«bas, hronoloÄ£ijas kļūdas, pretrunas un klaju Dieva cilvÄ“ciskošanu, nomet to stÅ«rÄ« un vairs neņem vÄ“rā neko no rakstÄ«tā. Velti. PatiesÄ«ba no tā, ka to savija ar meliem, nepārstāja  bÅ«t par patiesÄ«bu. Pieļauju, ka tāds varÄ“ja bÅ«t arÄ« viens no BÄ«beles sagrozÄ«tāju apakšmÄ“rÄ·iem – apslÄ“pt, noniecināt tajā apslÄ“pto patiesÄ«bu.

Šis bija skaidrojošs ievads tÄ“mai „ZvÄ“ra zÄ«me”.

Lai mÄ“s “kopā ar netÄ«ro Å«deni no vannas neizlietu bÄ“rnu”.

Kādēļ uzskatÄ«ju par nepieciešamu uzrakstÄ«t par šo? Jo tikai tagad, pÄ“c tÅ«kstošiem gadu ir aktualizÄ“jies kāds pravietojums, CitÄ“ju:

“...un viņam tiek dota vara iedvest zvÄ“ra tÄ“lā garu, lai zvÄ“ra tÄ“ls spÄ“tu pat runāt un panāktu, ka visi, kas to nepielÅ«dz, tiktu nogalināti.

Un viņš liek visiem – gan lieliem, gan maziem, gan bagātiem, gan nabagiem, gan brÄ«vajiem, gan vergiem – pieņemt NEIZDZÄ’ŠAMU zÄ«mi uz viņu labās rokas vai uz pieres, tā ka NEVIENS nevarÄ“tu nedz pirkt, nedz pārdot – KÄ€ VIEN TAD, JA TAM IR NEIZDZÄ’ŠAMÄ€ ZĪME: zvÄ“ra vārds vai viņa vārda skaitlis.”

(Jāņa Atkl. Grāmata 13:15-17. 2012.gada Bībeles tulkojums)

Mums zināmajā, pārskatāmajā vÄ“sturÄ“ cilvÄ“kiem tehnoloÄ£iski nav bijis iespÄ“jams aptvert un kontrolÄ“t vienlaicÄ«gi gandrÄ«z visus šÄ«s planÄ“tas iedzÄ«votājus. Tagad - “pateicoties” tehnoloÄ£iju “attÄ«stÄ«bai” - ir iespÄ“jams. “AttÄ«stÄ«bu” lieku pÄ“diņās tādēļ, ka neuzskatu par zinātnes attÄ«stÄ«bu, piemÄ“ram, atombumbas radÄ«šanu un pielietošanu Hirosimā un citur. Tāpat kā iespÄ“ju visiem planÄ“tas iedzÄ«votājiem darÄ«t pieejamu “zvÄ“ra zÄ«mi”.

Jau sen biju dzirdÄ“jis dzÄ«vÄ“ pravietojam par šo zÄ«mi. Bet – lÄ«dz šim tas nebija iespÄ“jams tehnoloÄ£isku un psiholoÄ£isku problÄ“mu dēļ. ŠÄ·iet, ka pirmā daļa ir atrisināta, bet pie otrās tiek intensÄ«vi un neatlaidÄ«gi strādāts.

Esmu dzirdÄ“jis arÄ« daudzus pieņēmumus par zvÄ“ra zÄ«mi. Citi sludināja, ka tas ir personas kods, citi – ka pase, citi – bankas karte, citi teica, ka tā ir piederÄ«ba kādai reliÄ£iskai konfesijai, citi – ka čips. Vai Ä£enÄ“tiski modificÄ“joša viela, kura, lai ievadÄ«šana sastaptu iespÄ“jami mazāku pretestÄ«bu, tiek saukta par vakcÄ«nu.

Uzskatu, ka pÄ“dÄ“jiem ir taisnÄ«ba. Kādēļ? PÄ“c izslÄ“gšanas metodes. Ko mÄ“s darām, ja stikla lausku kaudzÄ“ mums iekrÄ«t briljanta gredzentiņš? Pareizi – mÄ“s uzmanÄ«gi, lai nesagrieztos, pārceļam malā visas lauskas, kamÄ“r nokļūstam lÄ«dz dārglietai. IzslÄ“gšanas metode. Manuprāt, atslÄ“gas vārdi šeit ir “...nevarÄ“tu ne pirkt, ne pārdot – kā vien tad, ja tam ir neizdzÄ“šama zÄ«me”. Faktiski rakstot pievÄ“rsu uzmanÄ«bu vÄ“l vienai zvÄ“ra zÄ«mes pazÄ«mei – tā ir neizdzÄ“šama.

Kas no iepriekš minÄ“tā jāatmet? Viss, kas neierobežoja iespÄ“ju pirkt vai pārdot. Viss, no kā varÄ“ja atteikties vai izdzÄ“st. CilvÄ“ks var atteikties no reliÄ£iskās piederÄ«bas, sadedzināt pasi, izmest miskastÄ“ savu bankas karti. Viņš var izgriezt zem ādas iešÅ«tu čipu. Bet viņš nevar pÄ“c Ä£enÄ“tiski modificÄ“jošÄs potes atgriezties savā iepriekšÄ“jā stāvoklÄ«. Un nekad vairs nevarÄ“s. Tas ir neatgriezeniski. Biļete vienā virzienā. One way ticket, kā dziesmā dzied...

Tiem, kuri nezina - “zvÄ“rs” vienmÄ“r BÄ«beles terminoloÄ£ijā ir simbolizÄ“jis valsts varu. Valstu valdÄ«bas mums – tiem, kuri atsakās “vakcinÄ“ties” (šÄ« vārda lietojums gan pilnÄ«gi neatbilst tā semantiskajai un tradicionālajai, vispārpieņemtajai nozÄ«mei) draud ar visa veida ierobežojumiem.

Pirmie jaunās kārtÄ«bas vÄ“stneši jau atlidojuši – bez padevÄ«bas apliecinājuma – sejas aizsega – mums liegta iespÄ“ja iepirkties, bet pārdevÄ“jiem – arÄ« pārdot. Maska noteikti nav zvÄ“ra zÄ«me, jo masku var noņemt. Maska ir tikai publikas sagatavošana, pakļaušana, tests, solis – iespÄ“jams, pÄ“dÄ“jais pirms finiša.

Bet “finišs” ir tuvu. IespÄ“jams – tuvāk, nekā mÄ“s spÄ“jam iedomāties.

Kas gaida tos, kuri atteiksies pieņemt “zvÄ“ra zÄ«mi”? Viss tas, ar ko ikdienā saskaras cilvÄ“ks, kurš atsakās lietot sejas masku, atsakās no “testiem” un “vakcÄ«nām”, viss, ar ko mums no ekrāniem draud varturi un viņu pakalpiņi, un vÄ“l vairāk. Skarba dzÄ«ve, iespÄ“jams – nāve. Vai ir vÄ“rts cÄ«nÄ«ties un pastāvÄ“t? Noteikti! Ja mÄ“s ticam, ka Dievs atalgo par labo, bet soda par slikto, tad tāda jautājuma nav – “kas man par to bÅ«s”? Bet šajā grāmatā teikts, ka tie bÅ«s laimÄ«gi. Nākamajā dzÄ«vÄ“.

Kas gaida tos, kuri nobīsies vai kāda izdevīguma dēļ pārdos dvēseli un pieņems zvēra zīmi? Citēju:

“...ja kāds pielÅ«gs zvÄ“ru un viņa tÄ“lu un pieņems zÄ«mi uz savas pieres vai uz savas rokas, tas dzers Dieva dusmu kvÄ“les vÄ«nu, kas neatšÄ·aidÄ«ts ir ieliets viņa dusmu traukā...”

Tādas, lÅ«k, lietas, mans draugs. Ir cilvÄ“ki, kuriem ir acis, bet viņi neredz; viņiem ir ausis, bet -  nedzird... TicÄ“t tam vai neticÄ“t – tā ir tava darÄ«šana. Mana atbildÄ«ba un pienākums bija tev šo visu pastāstÄ«t. No tÄ«ras sirds. Jo man no tevis neko nevajag. Bet – ja mana pieredze un pārdomas tev kaut kādā veidā bÅ«s palÄ«dzÄ“jušas, priecāšos. Šis prieks ir mana alga šeit, uz Zemes. Bet tur – otrā pusÄ“ – tad jau redzÄ“s...

Novērtē šo rakstu:

0
0