Iesaki rakstu:

SabiedrÄ«bā periodiski aktualizÄ“jas satraukums par valsts nodrošināto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu pieejamÄ«bu, proti, daļa no Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentÄ“ pakalpojumu apmÄ“ru un sniegšanas kārtÄ«bu, paredzÄ“tā neesot pieejama vispār, bet citkārt pastāvot nesamÄ“rÄ«gas kvotas un rindas; tās ilgstot mÄ“nešiem vai gadiem.

Latvijā pastāv demokrātiskai valstij tipiska normatÄ«vo aktu juridiskā spÄ“ka hierarhija, kā arÄ« iedibināts demokrātiskai sabiedrÄ«bai ierasts varas dalÄ«juma princips starp lÄ“mÄ“ja, izpildu un tiesu varu. Darbojas konstitucionālā tiesa, tās spriedumi tiek publicÄ“ti ikvienam pieejamā veidā; esot saistoši visām iestādÄ“m, amatpersonām un privātpersonām, ST spriedumi un tajos ietvertās atziņas formulÄ“ti tā, lai bÅ«tu saprotami ar viduvÄ“ju intelektu apveltÄ«tam cilvÄ“kam.

Valstī īsā laikā jau ir pietiekami sakārtots administratīvā procesa institūts, iedzīvotājiem veidojas arvien labāka izpratne par pienākumiem un tiesībām individuālās publiski tiesiskās attiecībās. Daudziem pietiek pārliecības brīvi komunicēt ar inspekciju vai citu iestāžu amatpersonām, arī izmantot tiesību normu nepilnības, lai panāktu sev labvēlīgu lēmumu visai diskutablās situācijās. Kas gan traucē komunicēt ar Nacionālo veselības dienestu?

Satversmes tiesas (ST) 2015.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr. 2014-08-03 11.3.punktā konstatÄ“ts, ka esošÄ valsts apmaksāto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniegšanas sistÄ“ma ir leÄ£itÄ«ma; saskaņā ar MK noteikumiem minÄ“tos pakalpojumus sniedz tikai tās ārstniecÄ«bas iestādes, kas izturÄ“jušas atlases procedÅ«ru un noslÄ“gušas lÄ«gumu ar Nacionālo veselÄ«bas dienestu. Ä€rstniecÄ«bas iestādes šais situācijās ST ieskatā ir starpnieki, ar kā iesaistÄ«šanu valsts var nodrošināt konkrÄ“tai privātpersonai Satversmes 111.pantā noteikto pamattiesÄ«bu Ä«stenošanu.

Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta judikatÅ«rā kopš 2006.gada (15.06.06. lÄ“muma lietā Nr.SKA- 365 11.1.-11.4.p. un vÄ“lākā tiesas prakse) ietverta atziņa, ka lÄ«gumi, ko slÄ“dz valsts ar ārstniecÄ«bas iestādÄ“m, par valsts apmaksāto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniegšanu un kompensÄ“jamo zāļu izrakstÄ«šanu, ir publisko tiesÄ«bu lÄ«gumi. Ä€rstniecÄ«bas iestāde, ciktāl tās darbÄ«ba izriet no lÄ«guma priekšmeta, uz deleģējuma pamata darbojas publisko tiesÄ«bu sfÄ“rā un tai saistošas Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas.

Vienlaikus gan Satversmes tiesas, gan AT Senāta judikatÅ«rās, acÄ«mredzot, paļaujoties uz sabiedrÄ«bas labu informÄ“tÄ«bu par tiesÄ«bu jomu, iztrÅ«kst “palÄ«gdarbÄ«bu”; proti, nav strikti precizÄ“ts tiesisko attiecÄ«bu raksturs starp ārstniecÄ«bas iestādi (vai tās darbiniekiem), kam uzticÄ“ts pildÄ«t ST spriedumā minÄ“to “starpnieka” funkciju, ciktāl attiecÄ«bā uz konkrÄ“tu privātpersonu tiek veiktas darbÄ«bas publisko tiesÄ«bu lÄ«guma un tā izpildei piešÄ·irtā subsidiārā finansÄ“juma no valsts budžeta ietvaros.

Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 89.pantu iestādes rÄ«cÄ«ba publisko tiesÄ«bu jomā, kas neizpaužas administratÄ«vā akta formā, tomÄ“r rada bÅ«tisku personas subjektÄ«vo tiesÄ«bu aizskārumu un ir ar galÄ“jā noregulÄ“juma raksturu, atzÄ«stama par iestādes faktisko rÄ«cÄ«bu. ArÄ« iestādes bezdarbÄ«ba ir tās faktiskā rÄ«cÄ«ba. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, ja notikusi publiskas funkcijas deleģēšana, tad par pienākuma izpildes termiņiem, kvalitāti u.tml. konkrÄ“tās publiski tiesiskās attiecÄ«bās ar privātpersonu atbildÄ«ga ir valsts iestāde, deleģētājs. Tātad par valsts nodrošināta veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojuma sniegšanu noteiktā termiņā un atbilstošÄ kvalitātÄ“ attiecÄ«bās ar privātpersonu atbildÄ«gs ir Nacionālais veselÄ«bas dienests.

Šo rindu autora ieskatā, sniedzot valsts apmaksātu veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu, ārstniecÄ«bas iestāde realizÄ“ faktisko rÄ«cÄ«bu attiecÄ«bā uz privātpersonu. GalÄ“jā noregulÄ“juma raksturu rÄ«cÄ«ba iegÅ«st, kad beidzas aprÅ«pes epizode un par to tiek nosÅ«tÄ«ta dokumentācija NVD, kā arÄ« personai izsniegts izraksts par saņemto pakalpojumu. Savukārt kompensÄ“jamo zāļu recepte ir administratÄ«vais akts, kā izpildi veic lÄ«gumattiecÄ«bās ar NVD esoša aptieka. Procesuālās darbÄ«bas, ko ārstniecÄ«bas iestāde veic, realizÄ“jot minÄ“tās funkcijas, ietver arÄ« ārstnieciskas manipulācijas, taču nenotiek privāttiesisks ārstniecÄ«bas process Ä€rstniecÄ«bas likuma izpratnÄ“. IlgstošÄ privātā sarakstÄ“ ar VeselÄ«bas ministriju autors guvis apstiprinājumu šim savam viedoklim (VM 19.11.2014. skaidrojums Nr.01-20fiz.15/4051 – pielikumā).

Satversmes tiesas 2015.gada 12.februāra spriedumā ietverta atziņa, ka izvÄ“le par labu valsts nodrošinātam vai privāttiesiska ārstniecÄ«bas procesa ietvaros saņemtam veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumam ir katras personas privātautonomijas jautājums (12.punkta piektā rindkopa). Patiess kompliments apdrošinātājam, no kā valsts iegādājas veselÄ«bas polises ST tiesnešu vajadzÄ«bām. TādÄ“jādi netika vispār uzskatÄ«ts par vajadzÄ«gu analizÄ“t, vai pastāv normatÄ«vie akti, kuros daudzmaz detalizÄ“ti reglamentÄ“tas ārstniecÄ«bas personu darbÄ«bas un pilnvaras, ciktāl tiek sniegti valsts nodrošinātie pakalpojumi. Jau iepriekš, 2013.gada 9.aprīļa spriedumā lietā Nr.2012-14-03 Satversmes tiesa konstatÄ“jusi, ka ārstam, kurš darbu veic subsidiāri no valsts budžeta piešÄ·irta budžeta ietvaros, jārespektÄ“ lÄ«dzekļu ekonomijas princips; vienlaikus jāievÄ“ro arÄ« profesionālo Ä“tiku, piemÄ“ram, neizrakstÄ«t lÄ“tākās kompensÄ“jamās zāles, zinot, ka tās neatbildÄ«s pacienta vajadzÄ«bām; kontroles institÅ«cijas, ST ieskatā, var pārbaudÄ«t vienÄ«gi to, vai ārsta rÄ«cÄ«ba nav acÄ«mredzami patvaļīga (15.1.punkta astotā – desmitā rindkopa). Kopumā rodas “privātautonoms” iespaids, ka ST Ä«paši nevÄ“las analizÄ“t ar veselÄ«bas aprÅ«pes jomu saistÄ«tas problÄ“mas, taču bezgaumÄ«ga neitralitāte atsevišÄ·os politiskos amatos droši vien ir profesionālisma pazÄ«me.

Savukārt AdministratÄ«vā procesa likumā ietverts iestādes juridiskās obstrukcijas aizlieguma princips, tāpÄ“c NVD stāvoklis veidojas sarežģītāks, proti, jānodrošina, lai privātpersonas, neraugoties uz nepilnÄ«bām sistÄ“mā, tomÄ“r saņemtu valsts apmaksātos pakalpojumus. Turklāt NVD tie jānodrošina AdministratÄ«vā procesa likumā noteiktā vispārÄ“jā termiņā (64.pants) - faktiskā rÄ«cÄ«ba lÄ«gumiestādÄ“ jāveic vai vismaz jāuzsāk viena mÄ“neša laikā no pakalpojuma pieprasÄ«juma saņemšanas dienas (ir izņēmumi, speciālo normu ietvaros noteikti Ä«sāki termiņi, piemÄ“ram, sniedzot neatliekamo palÄ«dzÄ«bu). Ja persona kvotu dēļ netiek reÄ£istrÄ“ta rindā izvÄ“lÄ“tajā ārstniecÄ«bas iestādÄ“ vai pakalpojums tiek atlikts uz nesamÄ“rÄ«gi ilgu termiņu, tad nebÅ«tu sarežģīti izprast, ka jāvÄ“ršas ar iesniegumu pie publiskās funkcijas deleģētāja, proti, NVD, lÅ«dzot pārtraukt bezdarbÄ«bu. Ja pakalpojumu tomÄ“r nav iespÄ“ju nodrošināt 1 mÄ“neša laikā, tad NVD, nosÅ«tot privātpersonai lÄ“mumu un rakstisku pamatojumu, var pagarināt gaidÄ«šanas laiku lÄ«dz 4 mÄ“nešiem. Izņēmuma gadÄ«jumos gaidÄ«šanas laiku lÄ«dz vienam gadam varÄ“tu pagarināt VeselÄ«bas ministrija, kas ir NVD izdoto administratÄ«vo aktu apstrÄ«dÄ“šanas iestāde.

LÄ“mumus par pakalpojuma atteikumu vai tā sniegšanas termiņa pagarināšanu persona šobrÄ«d var apstrÄ«dÄ“t VeselÄ«bas ministrijā, kam ir augstākas iestādes statuss attiecÄ«bā pret NVD. Vienlaikus persona var prasÄ«t atlÄ«dzinājumu par nodarÄ«to morālo vai personisko kaitÄ“jumu (saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 8.nodaļu un Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likumu). LÄ“mumu par zaudÄ“juma atlÄ«dzinājumu, piemÄ“ram, morālā kaitÄ“juma, ja personai prettiesiski pārmÄ“ru ilgi jāgaida pakalpojums, vai personiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu, ja gaidÄ«šanas laikā turklāt pasliktinājusies veselÄ«ba un konstatÄ“jama cÄ“loņsakarÄ«ba ar prettiesisko rÄ«cÄ«bu, pieņem VeselÄ«bas ministrija un nosÅ«ta izpildei Finanšu ministrijai. AtlÄ«dzinājumu personas kontā ieskaita Valsts kase; reāli tas vÄ“rtÄ“jams kā veselÄ«bas aprÅ«pes budžeta papildinājums, ja lÄ«dzekļus persona pÄ“c tam izlietotu veselÄ«bas stāvokļa korekcijai (ārpus NVD lÄ«gumsistÄ“mas).

Ja tamlÄ«dzÄ«gus iesniegumus sabiedrÄ«ba sāktu sÅ«tÄ«t aktÄ«vāk, tad saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likumā noteiktajām pilnvarām tieši VeselÄ«bas ministrijas kā augstākas iestādes vadÄ«ba bÅ«tu kompetenta ieviest praksi, kādos gadÄ«jumos lemt par kompensācijas naudā noteikšanu un izstrādāt kritÄ“rijus, kāda summa aprÄ“Ä·ināma konkrÄ“tās situācijās. Bet galvenais ieguvums bÅ«tu Finanšu ministrijas tad prognozÄ“jamā vÄ“lme iespÄ“jami ātrāk sakārtot veselÄ«bas aprÅ«pes jomas tiesisko regulÄ“jumu. TomÄ“r pašlaik vÄ“l sabiedrÄ«ba tic, ka nozarÄ“ pakalpojumu sniegšanai konkrÄ“tu termiņu nav; par vispārÄ“jām normām savdabÄ«gi aizmirsies tieši plānveida veselÄ«bas aprÅ«pes sakarā.

 AnalizÄ“jot Satversmes tiesas judikatÅ«ru, jāpatur prātā, ka institÅ«cijai pÄ“dÄ“jā laikā diskutabli secinājumi rodas ne vien ar veselÄ«bas jomu saistÄ«tos spriedumos. 2015.gada 28.oktobrÄ« ST tiesnese Ineta Ziemele publicÄ“ja atsevišÄ·Äs domas kādas lietas sakarā, norādot uz tendenci konstitucionālās tiesas spriedumos nepietiekami respektÄ“t likuma prioritāti; nosakot kāda procesa “kārtÄ«bu”, izpildvara mÄ“dz izdot ne vien likumam pakārtotas procesuālas normas, bet arÄ« materiālas normas, lai, piemÄ“ram, noteiktu kādos procesos iesaistÄ«tu subjektu savstarpÄ“jo tiesisko attiecÄ«bu raksturu.

Jau tika pieminÄ“ta bezgaumÄ«ba, un ST pieļautais “brāķis” 2015.gada 12.februāra spriedumā ir klajš; ja Latvijā MK noteikumi pakārtoti likumam, tad nelietderÄ«gi analizÄ“t, vai kāda noteikumu norma atbilst Satversmei, nesniedzot iepriekšÄ“ju analÄ«zi, vai pastāv atbilstÄ«ba arÄ« likumam un vai savukārt attiecÄ«gā likuma norma atbilst Satversmei. Interesanti, bet tāds pat “brāķis” ST gadÄ«jies arÄ« agrāk, vÄ“rtÄ“jot veselÄ«bas aprÅ«pes jomu, piemÄ“ram, 2013.gada 9.aprīļa un 2008.gada 29.decembra spriedumos. Ja nepieciešams VeselÄ«bas ministrijas amatpersonām nosÅ«tÄ«t signālu, ka “politiski pareizi” bÅ«tu šobrÄ«d izvairÄ«ties nozarÄ“ jebko sakārtot, ST to varÄ“ja veikt profesionālāk.

KonkrÄ“tajā situācijā jāņem vÄ“rā, ka Ä€rstniecÄ«bas likumā, saskaņā ar ko izdoti MK noteikumi, kas reglamentÄ“ veselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kārtÄ«bu (pašlaik spÄ“kā 17.12.13.noteikumi Nr.1529), noteikts, ka ārstniecÄ«ba ir individuāla un profesionāla darbÄ«ba. Šis likums neparedz, ka ārstniecÄ«bu varÄ“tu nodrošināt, kā konstatÄ“jusi ST, “valsts ar ārstniecÄ«bas iestāžu starpniecÄ«bu”. Likuma 17.panta 2.daļa bÅ«tu interpretÄ“jama tā, ka valsts var “pirkt” pakalpojumus iedzÄ«votājiem no viņu brÄ«vi izvÄ“lÄ“tām ārstniecÄ«bas iestādÄ“m. TomÄ“r Ä€rstniecÄ«bas likums neparedz ne publisko tiesÄ«bu lÄ«gumus starp NVD un ārstniecÄ«bas iestādÄ“m, ne ārstniecÄ«bas iestāžu darbÄ«bu publisko tiesÄ«bu jomā pat tad, ja tiek sniegti valsts apmaksātie veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumi.

Izskaidrojums ir diezgan vienkāršs, proti, likumdevÄ“js radÄ«jis nelielu haosu, jo procesuālas normas, kas reglamentÄ“ valsts uzturÄ“tās un finansÄ“tās veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas darbÄ«bu nereti iekļautas Ä€rstniecÄ«bas likumā, lai gan sistÄ“mas izveidi un tiesiskās attiecÄ«bas tajā nosaka likums “Par sociālo drošÄ«bu”. AttiecÄ«gais likums ir vienÄ«gais, kur noteikti valsts pienākumi, lai Ä«stenotu Satvermes 111.panta normu, kas garantÄ“ ikvienam valsts apmaksātu profilaktiskās un ārstnieciskās medicÄ«niskās aprÅ«pes minimumu. Likums definÄ“ privātpersonas sociālās tiesÄ«bas un vispārÄ“ji reglamentÄ“ valsts pienākumus. Tā 6.pants nosaka ikviena tiesÄ«bas uz likumā noteiktu medicÄ«niskās aprÅ«pes minimumu. Savukārt 13.pantā noteikts, ka valsts nodrošinātie pasākumi šÄ likuma izpratnÄ“ uzskatāmi par “sociālajiem pakalpojumiem”. Tātad minÄ“tais likums, reglamentÄ“jot individuālu publiski tiesisku attiecÄ«bu veidošanas principus, nekādi nenosaka, ka valsts apmaksātajai veselÄ«bas aprÅ«pei jāatbilst “ārstniecÄ«bas” standartiem (“ārstniecÄ«ba”, kā iepriekšminÄ“ts, ir privāto tiesÄ«bu sfÄ“rā reglamentÄ“ts jÄ“dziens; tā nenosaka kāda “minimuma” un publiskai varai pieņemamu, apšaubāmu standartu ievÄ“rošanu, bet gan visnotaļ atbildÄ«gu individuālu un profesionālu darbÄ«bu).

Likumi neliedz ārstniecÄ«bas iestādÄ“m, kuru aprÄ«kojums un personāla kvalifikācija ļautu realizÄ“t privāttiesisku attiecÄ«bu ar pacientu ietvaros pilnvÄ“rtÄ«gu ārstniecÄ«bu, sniegt sociālo pakalpojumu, faktiski ārstniecÄ«bas surogātu. TomÄ“r masveida parādÄ«ba, ka mÅ«su valstÄ« sertificÄ“ts ārstniecÄ«bas personāls, arÄ« šo rindu autors (kauns?!), nenodarbojas ar ārstniecÄ«bu, bet, degradÄ“jot savu statusu sabiedrÄ«bā, sniedz par valsts noteiktajiem tarifiem sociālos pakalpojumus, pÄ“c kuriem pat veidojas dažkārt bezgalÄ«gas rindas, ir nožēlojama. Pat tad, ja Satversmes tiesa izsakās atzinÄ«gi (15.02.15. sprieduma 13.p. ceturtā rindkopa), ka ārstniecÄ«bas surogāts šobrÄ«d esot tikpat kvalitatÄ«vs kā ārstniecÄ«ba un Latvijas Ä€rstu biedrÄ«ba resertifikāciju ļauj veikt arÄ« tiem ārstiem, kuriem vispār nav darba stāža ārstniecÄ«bā, jo bijusi saistÄ«ba tikai ar valsts pārvaldi, sniedzot valsts nodrošinātos sociālos pakalpojumus; tādu pašlaik ir liela (šÄ·iet, lielākā) daļa Latvijas ārstu.

PÄ“cvārda vietā: izprotot tiesiskās attiecÄ«bas valsts finansÄ“tajā veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mā un pieņemot, ka “jumta likums” ir likums “Par sociālo drošÄ«bu”, bet Ä€rstniecÄ«bas likumā tikai iemaldÄ«jušÄs dažas normas, kurām, ciktāl reglamentÄ“jama privāttiesiska profesionāla darbÄ«ba, tur nevajadzÄ“tu bÅ«t, parādās daudz tÄ“mu jauniem rakstiem un diskusijām.

Piemēri:

1) par jauno ārstu nosÅ«tÄ«šanu darbā uz vietām, kur trÅ«kst speciālistu; tÄ“ze perspektÄ«vajam rakstam – ārstniecÄ«bas iestādes, kuras šos ārstus labprāt nodarbinātu, nespÄ“tu ne šobrÄ«d, ne pārskatāmā nākotnÄ“ nodrošināt viņiem darbu atbilstoši kvalifikācijai, pilnvÄ“rtÄ«gā ārstniecÄ«bā (LR Satversmes 106.p.); pašreizÄ“jajā politiskajā situācijā galvenokārt trÅ«kst un trÅ«ks ārstu, lai sniegtu valsts nodrošināto veselÄ«bas aprÅ«pi, proti, sociālo pakalpojumu,

2) par Ä€rstniecÄ«bas riska fondu; tÄ“ze – fonds izveidots, lai pacientiem bÅ«tu iespÄ“jams saņemt atlÄ«dzinājumu par ārstniecÄ«bas procesā pieļautām kļūdām; fonds var tikt ātri izsaimniekots, ja tiek veiktas izmaksas arÄ« privātpersonām, kuras saņēmušas valsts nodrošinātos sociālos pakalpojumus un kuru pretenzijas tādÄ“jādi jāizskata saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likumu, proti, prasÄ«bu pamatotÄ«bas gadÄ«jumā kompensācijas jāizmaksā no Finanšu ministrijas budžeta,

3) par vienoto veselÄ«bas aprÅ«pes informācijas sistÄ“mu; tÄ“ze – sistÄ“mā nepārprotami tiks iekļauti dati par personas veselÄ«bu, kam nebÅ«s pietiekama pamatojuma atbilstoši Ä€rstniecÄ«bas likuma un labas profesionālas prakses principiem (kamÄ“r valsts veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu nepirks, bet nodrošinās pati sociālo pakalpojumu),

4) bÄ“rnu tiesÄ«bas: tÄ“ze – bÄ“rniem (iespÄ“jams, arÄ« atsevišÄ·Äm citām personām, kurām grÅ«tÄ«bas Ä«stenot Satversmes tiesas atzÄ«mÄ“to “privātautonomiju”) valsts pienākums ir nodrošināt vismaz daļā gadÄ«jumu tiesiskus ārstniecÄ«bas pakalpojumus, piemÄ“ram, pÄ“rkot tos saskaņā ar Ä€rstniecÄ«bas likuma 17.panta 2.daļu izvÄ“lÄ“tā ārstniecÄ«bas iestādÄ“; “surogāts” varbÅ«t faktiski nav sliktāks, bet...

5) par prakses ārstiem; tÄ“ze – prakses ārsts, kurš noslÄ“dzis publisko tiesÄ«bu lÄ«gumu ar NVD un pamatā nodarbojas ar valsts apmaksāto veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumu sniegšanu, atbilst sociālo pakalpojumu sniedzÄ“ja statusam saskaņā ar likumu “Par sociālo drošÄ«bu”; viņa darbÄ«ba kopumā neatbilst likumam “Par prakses ārstiem”,

6) par pacientu tiesÄ«bām; tÄ“ze – pacientu tiesÄ«bu institÅ«ts, kā to interpretÄ“ demokrātiskā sabiedrÄ«bā, pagaidām nav ieviešams Latvijā; ja veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“ma tiek organizÄ“ta kā sociālisma pÄ“dÄ“jais bastions, tad privāttiesisku elementu tajā faktiski nav,

7) par normālo pagarināto darba laiku ārstniecÄ«bas personām; tÄ“ze – Ä€rstniecÄ«bas likums to pieļauj tikai ārstniecÄ«bas personām, kuras nodarbinātas tieši ārstniecÄ«bā; ārstniecÄ«bas personas, kuras publisko tiesÄ«bu lÄ«gumu izpildei nodarbinātas valsts pārvaldÄ“, lai sniegtu specifiskus sociālos pakalpojumus, nedarbojas ārstniecÄ«bā,

8) ārstu un medmāsu zinātniskā darbÄ«ba tiesÄ«bu zinātņu jomā; tÄ“ze - publiskajā sektorā nodarbinātie mediÄ·i ikdienā (nereti neapzināti) ievieš inovācijas tiesÄ«bu zinātņu jomā, kas gadiem ilgi ļauj funkcionÄ“t absolÅ«ti neiespÄ“jamai veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mai.