Iesaki rakstu:

Šogad Latvijas zinātne ir piedzÄ«vojusi unikālu notikumu. Vismaz vÄ“stures zinātne noteikti. Pirmo reizi kopš Atmodas laikiem ir tapis dokuments, kurš skaidri un gaiši apliecina — padomju okupācijas nebija. VienÄ«gā okupācija Otrā pasaules kara laikā nāca no Vācijas puses. Šo dokumentu nav radÄ«jusi kādā Kremļa sponsorÄ“ta troļļu ferma. To izdarÄ«jusi reprezentabla Latvijas vÄ“stures speciālistu un ekspertu komisija ar nosaukumu „VDK dokumentu izpÄ“tes komisija”.

Komisijai Latvijas Universitātes mājas lapā ir sava sadaļa, kurā atrodama informācija par aktualitātÄ“m. Cita starpā zem saites „Īsi par Valsts drošÄ«bas komiteju” ir publicÄ“ts oficiāls apkopojums „Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteja: oficiālie nosaukumi un vadÄ«tāji (1940–1991).” DatÄ“ts ar 2015. gada 13. novembri. Tātad pirmais ieskats tÄ“mā un sava veida zinātniskā esence. KonkrÄ“tās publikācijas autors ir vÄ“stures zinātņu doktors Gints Zelmenis, kurš dokumentu parakstÄ«jis kā „VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas pieaicinātais eksperts”. Savukārt komisijas sastāvā viņš figurÄ“ kā „piesaistÄ«tais eksperts vadošÄ viespÄ“tnieka amatā”. Tituli un nosaukumi ir graujoši arÄ« pārÄ“jiem komisijas locekļiem. Diez, pÄ“c kāda principa dalÄ«ti?

Lasot minÄ“to tekstu es nespÄ“ju saprast, ko darÄ«t — smieties vai lamāties? Uztvert to kā stulbu joku vai traģēdiju? Ja šis teksts bÅ«tu lasāms krievu valodā kādā Krievijas interneta resursā, varÄ“tu paraustÄ«t plecus un aizmirst. Iesākumam dažas komiskas epizodes. PiemÄ“ram, ko vÄ“rta ir nezināšana, kāds tad Ä«sti bija LPSR NKGB narkoma Šustina vārds — SÄ«manis vai Semjons? IespÄ“jams, viņš nezina, kur meklÄ“t informāciju, lai to precizÄ“tu? Varu izpalÄ«dzÄ“t — valsts drošÄ«bas kapteinis Semjons Matvejevičs Šustins (1908–1978). Pirms nosÅ«tÄ«šanas uz Latviju strādājis PSRS NKVD centrālajā aparātā Maskavā. PÄ“c darbošanās Latvijā — Kirovas apgabala NKVD priekšnieks, vÄ“lāk pārcelts uz GULAGa sistÄ“mu kā nometņu priekšnieks.

Tālāk, runājot par 1953. gadu, eksperts sajaucis čekas priekšnieku A. A. Noviku ar pavisam citu personu — kādu nebÅ«t K. A. Novikovu. Vispār jau uzjautrinoši, bet komisija taču grasoties pÄ“tÄ«t tādus sensitÄ«vus jautājumus kā aÄ£entÅ«ra, aÄ£entu ziņojumi u.t.t. Ja tai bÅ«s vienalga: Liepiņš vai Lapiņš, Kalniņš vai KrÅ«miņš, tad kādu vÄ“l kapā iedzÄ«s...

Bet tagad par galveno — padomju okupācijas režīma drošÄ«bas dienestu izveidošanu Latvijā un jautājumu: kas tos veidoja un kam tie pakļāvās? Lasām komisijas eksperta atzinumu, kurš sākas šÄdi:

„1940. gada 20. jÅ«nijā par iekšlietu ministra biedru un Politiskās policijas priekšnieku Augusta Kirhenšteina valdÄ«bā kļūst Vikentijs Latkovskis. Tieši viņa vadÄ«tā struktÅ«ra Ä«steno pirmās, tobrÄ«d vÄ“l salÄ«dzinoši mazskaitlÄ«gās represijas.” Nekā sevišÄ·a. Normāla demokrātiskas valsts dzÄ«ve — valdÄ«bas nāk un iet, ministri un viņu vietnieki mainās. Esot gan bijušas kādas nebÅ«t mazskaitlÄ«gas represijas. Tālāk tekstā tādas vispār netiek minÄ“tas. Tātad nekā nopietna. Par padomju okupāciju ne vārda. MÅ«su pašu valsts iekšÄ“jā lieta.

Lasām tālāk:

„1940. gada 26. augustā izveidots Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts, par tautas komisāru tiek apstiprināts Alfons Noviks.” Lai izprastu eksperta domu gaitu, ņemam talkā pievienoto atsauci — dokumentu, no kura šÄ« informācija it kā iegÅ«ta. Tas izrādās 1940. gada 27. augusta laikraksts „ValdÄ«bas VÄ“stnesis” (Nr.194). Eksperta Zelmeņa uzrādÄ«tajā laikraksta numurā nav neviena vārda par LPSR Iekšlietu tautas komisariāta izveidošanu un Alfona Novika apstiprināšanu amatā. Tā vietā tur ir publicÄ“ta „Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas KonstitÅ«cija (Pamatlikums)”. Vai tas nozÄ«mÄ“, ka šis konkrÄ“tais eksperts, un tātad arÄ« komisija uzskata, ka padomju drošÄ«bas dienests nav vis okupācijas režīma drošÄ«bas dienests, bet likumÄ«gi uz konstitÅ«cijas pamata dibināta mÅ«su pašu drošÄ«bas iestāde? Jeb pie vainas tomÄ“r bÅ«s katastrofāls eksperta zināšanu trÅ«kums?

To apliecina arÄ« visi dokumentā lietotie formulÄ“jumi: „izveidots Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts”, „Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāts tiek sadalÄ«ts”, „Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas tautas komisariāts tiek pārdÄ“vÄ“ts”, „Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas ministrija tiek apvienota”, „izveidota Latvijas PSR Ministru padomes Valsts drošÄ«bas komiteja”. Katrs apgalvojums pamatots ar laikrakstā „Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs” publicÄ“tajiem LPSR AP Prezidija dekrÄ“tiem. Nekādas okupācijas. MÅ«su pašu valsts drošÄ«bas iestādes vÄ“sture.

Okupācija gan vienu reizi ir pieminÄ“ta. CitÄ“ju: „1941.–1945. g. Laikā kamÄ“r Latviju bija okupÄ“jis Vācijas karaspÄ“ks, abi šie tautas komisariāti esot darbojušies evakuācijā. SÄ«kāku ziņu par to darbÄ«bu nav. 1944.–1945. gadā tie atjauno darbÄ«bu Latvijas teritorijā.” Skaidri un gaiši: okupanti bija tikai Vācijas karaspÄ“ks. MÅ«su komisariāti tajā laikā darbojās evakuācijā. PÄ“c tam atkal atjaunoja darbÄ«bu Latvijā. Tāds ir eksperta slÄ“dziens, vÄ“rtÄ“jums?!? Un komisija ar to ir apmierināta?!?

Savādāk, kā par diletantisma un nekompetences Augsto dziesmu, šo dokumentu nodÄ“vÄ“t nevar. Ar to, protams, domājot Pietuka Krustiņa slaveno vārsmojumu. Ir pilnÄ«gi skaidri redzams, ka ne minÄ“tais eksperts, ne arÄ« komisija kopumā nav nolaidusies tik zemu, lai iepazÄ«tos ar lÄ«dzšinÄ“jiem Latvijas vÄ“sturnieku publicÄ“tajiem darbiem par attiecÄ«go tÄ“mu. Tajā skaitā, lai cik tas dÄ«vaini nebÅ«tu, arÄ« ar komisijas locekļa Ritvara Jansona agrāko gadu pÄ“tÄ«jumiem.

Saprotu, ka komisija jau tagad neies to visu lasÄ«t un pÄ“tÄ«t. Tad paņemiet un izlasiet divus dokumentus. Tas nav daudz. Pirmkārt Satversmes preambulu, kurā skaidri rakstÄ«ts: „Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brÄ«vÄ«bu, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarÄ«bu uz valsts nepārtrauktÄ«bas pamata.” Un pÄ“c tam lÅ«dzu beidzot izlasiet sava eksperta uz LPSR KonstitÅ«cijas un LPSR Augstākās Padomes Prezidija dekrÄ“tiem balstÄ«to atzinumu par Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteju. Vai viss ir kārtÄ«bā, un nekādas pretrunas neredziet?

Saprotu, ka šobrÄ«d ne lasÄ«tāji, ne diemžēl kāds no komisijas nesaprot, kur ir problÄ“ma. Paskaidrošu: Latvijas PSR NKVD tika izveidots ar 1940. gada 29/30. augusta PSRS NKVD narkoma Lavrentija Pavloviča Berijas Maskavā izdoto pavÄ“li Nr. 001072 „Par NKVD organizāciju Latvijas PSR”. Par LPSR NKVD dislokācijas vietu tiek nozÄ«mÄ“ta RÄ«ga ar tai pakļautām NKVD nodaļām katrā Latvijas apriņķī. Ar šÄ«s pavÄ“les pielikumu par LPSR NKVD narkomu iecÄ“la Alfonu Noviku.

ŠÄ« informācija nav nekas jauns un lÄ«dz šim nezināms. Berijas pavÄ“les pilns teksts ir publicÄ“ts Krievijā izdotajā dokumentu krājumā „Pribaltijskij nacionalizm v dokumentah NKVD, MVD i MGB SSSR”. Krājums ir pieejams arÄ« Latvijā. Varu pat aizdot komisijai, ja gadÄ«jumā kādam pÄ“kšÅ†i rodas interese. Tāpat šis fakts minÄ“ts arÄ« Latvijā lÄ«dz šim par tÄ“mu publicÄ“tajos darbos. PiemÄ“ram Latvijas Valsts arhÄ«va sagatavotajā dokumentu krājumā „Okupācijas varu politika Latvijā 1939–1991”, kā arÄ« krājumā „Aizvestie. 1941. gada 14. jÅ«nijs”. Izskatās, ka ne komisija, ne tās eksperts par to neko nezina. Bet eksperts taču pats ir Latvijas Valsts arhÄ«va darbinieks…

Es zinu, ka komisija teiks: mÅ«s 1940. gads nemaz neinteresÄ“. Mums saistošs ir periods no 1944. gada, bet vispār jau no 1953. gada, bet varbÅ«t arÄ«, ka tikai no 1956. gada. Un vispār — dodiet mums labāk aÄ£entu kartotÄ“ku un ziņojumus. PiesÄ“jās te viens ar savu vÄ“sturi. Baigi tā kādam vajadzÄ«ga... NÄ“, dārgā komisija, lai izprastu padomju okupācijas režīma drošÄ«bas dienestu darbÄ«bu ir vajadzÄ«ga zināšanu bāze. Ir jāsāk no sākuma, t.i., no okupācijas brīža 1940. gadā.

Otrs arguments varÄ“tu bÅ«t – bet tas jau tikai tāds Ä«ss apkopojums, kurā neko daudz pateikt nevar. Es domāju, ka zinātnieki man piekritÄ«s — Ä«su apkopojumu uzrakstÄ«t ir daudz grÅ«tāk nekā garu. Īsā ir jāparāda savas zināšanas, un nav iespÄ“jams nezināšanu aizliet ar Å«deni.

Skaidroju tālāk Ä€beces patiesÄ«bu, kura komisijai bija jāzina, pirms vispār Ä·erties klāt padomju okupācijas režīma drošÄ«bas dienestu izpÄ“tei. Latvijā darbojušies padomju okupācijas režīma drošÄ«bas dienesti saucās par Latvijas PSR dienestiem tikai teritoriālās piekritÄ«bas, nevis administratÄ«vās pakļautÄ«bas dēļ. Šos dienestus veidoja, vadÄ«ja, kontrolÄ“ja, reformÄ“ja un pārdÄ“vÄ“ja tikai Maskavā. Juridiski tas saucās: vissavienÄ«bas, starprepublikāniskais vai koprepublikāniskais (nosaukumi laika gaitā mainÄ«jās) dienests. Krievu valodā — sojuzno–respublikanskij organ. Latvijā par tiem netika lemts nekas. PilnÄ«gi nekas. Neviens okupants nekad neļaus okupÄ“tās zemes aborigÄ“niem lemt par saviem drošÄ«bas dienestiem. Visi šie oficiāli publicÄ“tie LPSR AP Prezidija dekrÄ“ti, uz kuriem atsaucas minÄ“tais eksperts, tikai dublÄ“ja Maskavas lÄ“mumus, un to mÄ“rÄ·is bija slÄ“pt okupācijas faktu. Tieši tāpÄ“c mÅ«su kaimiņi lietuvieši nelieto lietuviskoto padomju terminoloÄ£iju.

Savukārt Latvijā tā vÄ“l joprojām ir oficiālā terminoloÄ£ija, kuru lieto arÄ« komisijas nosaukumā. Taču šajā gadÄ«jumā varam saskatÄ«t arÄ« vienu pozitÄ«vu lietu — komisija, pati to neapzinādamās, ir pierādÄ«jusi savas lietotās terminoloÄ£ijas aplamÄ«bu. Neko par tÄ“mu nezinošs eksperts, lietojot aplamu padomju propagandas radÄ«tu terminoloÄ£iju, ir nonācis pie aplamiem avotiem un aplamiem secinājumiem — LPSR VDK ir mÅ«su pašu Latvijas iestāde, kas veidota uz LPSR KonstitÅ«cijas un LPSR AP Prezidija dekrÄ“tu pamata.

Tā kā komisijas locekļi nav mazi bÄ“rni, bet pārsvarā zinātņu doktori, man viņiem ir jautājums — cik gadi bija nepieciešami, lai jÅ«s kļūtu par speciālistiem un ekspertiem savā jomā un specialitātÄ“? Pieci, desmit, piecpadsmit? Nu lÅ«k, tieši tikpat gadu jums paies, arÄ« pÄ“tot padomju okupācijas drošÄ«bas dienestus. Tikai pÄ“c tam jÅ«s varÄ“siet saukties par šÄ«s tÄ“mas ekspertiem. ŠobrÄ«d, kā redzams, jÅ«s pat vÄ“l neesat iepazinušies ar kolÄ“Ä£u jau publicÄ“tajiem pÄ“tÄ«jumiem. Jums nav pietiekamas zināšanu bāzes, lai uzsāktu padziļinātu un specifiskāku problÄ“mu izpÄ“ti jautājumos par padomju drošÄ«bas dienestu darbÄ«bu.

ŠobrÄ«d komisija ir visai traÄ£iskā situācijā — eksperti aiz nezināšanas runā aplamÄ«bas, bet komisijā nav neviena, kurš to spÄ“tu pamanÄ«t, aizrādÄ«t, pirms publicÄ“šanas atmest atpakaļ un palÅ«gt pārstrādāt, jo pašiem par tÄ“mu ir, maigi izsakoties, miglains priekšstats. Ir protams komisijā pāris cilvÄ“ki, kuri tÄ“mā orientÄ“jas, bet tad viņiem ir jāiet prom no pašreizÄ“jā darba un jāpievÄ“ršas ekspertu ganÄ«šanai uz pilnu slodzi. Ir vÄ“l arÄ« pāris cilvÄ“ki, kuri pÄ“c dažiem gadiem varÄ“s saukties par ekspertiem. Bet tad jau komisijai bÅ«s beidzies derÄ«guma termiņš.

Diemžēl komisija, dÄ“vÄ“joties par ekspertiem un speciālistiem, degradÄ“ šos jÄ“dzienus. Pagaidām viņi varÄ“tu bÅ«t tikai komisijas locekļi. Un bÅ«tu jāatceras Zinātnieka Ä“tikas kodeksā teiktais: „Zinātnieks uzņemas veikt ekspertÄ«zi tikai tad, ja ekspertÄ“jamais zinātnes virziens atbilst zinātnieka specializācijai, zināšanām un pieredzei.”

* LU Latvijas VÄ“stures institÅ«ta 20. gadsimta pÄ“tniecÄ«bas nodaļas pÄ“tnieks, zinātniskās intereses — nacionālā bruņotā pretošanās kustÄ«ba Latvijā pÄ“c Otrā pasaules kara, nacionālie partizāni