Iesaki rakstu:

SeptembrÄ«  vairāki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parādi ārstniecÄ«bas iestādÄ“m. Nenomaksāto pacienta nodevu par valsts finansÄ“tajiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem kopsumma valstÄ« jau pārsniedzot 10 miljonus euro, bet lielākajā ārstniecÄ«bas iestādÄ“, proti,  Austrumu slimnÄ«cā summa tuvinoties 5 miljoniem euro. Å…emot vÄ“rā jomas specifiku, slimnÄ«cas esot diezgan bezspÄ“cÄ«gas veikt parādu atgÅ«šanu, savukārt VeselÄ«bas ministrija un valsts par problÄ“mu nevarot uzņemties atbildÄ«bu, jo piedziņa risināma privāttiesiskā kārtÄ«bā. JāpiezÄ«mÄ“, lielāko slimnÄ«cu Ä«pašnieks ir valsts; to pārraugs jeb "galvenais saimnieks" ir VeselÄ«bas ministrija.

Esmu vairākkārt interneta portālos vai agrāk laikrakstos publicÄ“jis pārdomas, ka jebkurai sistÄ“mai, arÄ« valsts uzturÄ“tajai veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mai, lai reāli funkcionÄ“tu, pamatprasÄ«ba bÅ«tu izprast tajā iesaistÄ«to subjektu savstarpÄ“jās tiesiskās attiecÄ«bas un spÄ“t atsevišÄ·us MK noteikumus interpretÄ“t ne vien konkrÄ“ti situatÄ«vi, bet sistÄ“miski un saistÄ«bā ar citām tiesÄ«bu normām.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā tiesiskās attiecÄ«bas izprast nu nekādi nevarÄ“tu bÅ«t sarežģīti; drÄ«zāk traucÄ“ ieraduma diktÄ“ti iemesli; tādi acÄ«mredzot ir gan valdÄ«bai, kas bÅ«tu saprotami, gan slimnÄ«cu administrācijai un viņu algotajiem juristiem, kā pozÄ«cija, ciešot zaudÄ“jumus, nekādi nešÄ·iet Ä«sti saprotama.

Nav jābūt juristam, lai saprastu, ka mūsu valstī, mūsu veselības aprūpes sistēmā pacients, nenomaksādams obligāto līdzmaksājumu, nekādi nevar palikt parādā ārstniecības iestādei; parādsaistības viņam varētu veidoties vienīgi pret valsti.

Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 1.pantā nepārprotami noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests kā finanšu ministra padotÄ«bā esoša iestāde nodrošina gan nodokļu un nodevu, gan citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasÄ“šanu Latvijas teritorijā. ArÄ« pacienta lÄ«dzmaksājums bez šaubām ir viens no valsts noteiktiem obligātajiem maksājumiem.

IespÄ“jams, valdÄ«bai problÄ“mjautājums "par tikai 10 miljoniem" šÄ·itis nebÅ«tisks, tāpÄ“c ZZS pārstāvji, proti, Ministru prezidents, veselÄ«bas ministre un finanšu ministre nav pat mÄ“Ä£inājuši vienoties par kādu risinājumu. Īsti piemÄ“rots brÄ«dis aktualizÄ“t ieilgušo problÄ“mu bija pirms jauno MK noteikumu par veselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kārtÄ«bu spÄ“kā stāšanās šÄ gada augustā.

ArÄ« aktuālā MK noteikumu versija "slimo" ar ierasto nekonkrÄ“tÄ«bu, neprecizÄ“jot, ko ārstniecÄ«bas iestādei iesākt ar pacientiem, kuri saprātÄ«gā, normatÄ«vajā aktā noteiktā termiņā nesamaksā lÄ«dzmaksājumu. IespÄ“jams, MK noteikumos skaidri bÅ«tu jānorāda, ka tādā gadÄ«jumā Nacionālā veselÄ«bas dienesta pienākums ir segt ārstniecÄ«bas iestādÄ“m pacienta lÄ«dzmaksājumu un nosÅ«tÄ«t informāciju par faktu VID. Šis mehānisms, piemÄ“rojot citu tiesÄ«bu aktu normas, gan it kā jau bÅ«tu pašsaprotams; tomÄ“r pagaidām sabiedrÄ«bas un amatpersonu labākai izpratnei vajadzÄ“tu nozares galvenajos MK noteikumos ietvert ne vien šÄdas konkrÄ“tas normas, bet arÄ« striktu aizliegumu slimnÄ«cām slÄ“gt privāttiesisku papildu lÄ«gumu ar pacientu, kurš vÄ“las saņemt tieši valsts apmaksātos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus.

Privāto tiesÄ«bu subjektu, proti, gan ārstniecÄ«bas iestāžu, gan pacientu tiesÄ«bas un pienākumi ir skaidri noteikti normatÄ«vajos aktos un publisko tiesÄ«bu lÄ«gumā, ko Nacionālais veselÄ«bas dienests slÄ“dz ar ārstniecÄ«bas iestādi. Fakts, ka lÄ«gumi, ar ko valsts deleģē ārstniecÄ«bas iestādÄ“m tiesÄ«bas pildÄ«t konkrÄ“tu valsts pārvaldes uzdevumu un sniegt minÄ“tos pakalpojumus vai izrakstÄ«t kompensÄ“jamās zāles, ir publisko tiesÄ«bu lÄ«gumi, administratÄ«vo tiesu judikatÅ«rā atzÄ«ts jau kopš 2006.gada.

Īsti nav saprotams, kāpÄ“c gan ārstniecÄ«bas iestādes, pildot deleģētu funkciju valsts pārvaldÄ“, tā vietā, lai vien iepazÄ«stinātu pacientus ar tiesÄ«bu aktiem, pamatā MK noteikumiem par veselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kārtÄ«bu, uzspiež viņiem parakstÄ«t kādus privāttiesiskus papildu lÄ«gumus? Jo, ciktāl runa ir tikai un vienÄ«gi par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, tāda pieeja nepārprotami no slimnÄ«cu puses  ir patvarÄ«ba un prettiesiska rÄ«cÄ«ba; to piekopj arÄ« VeselÄ«bas ministrijas pārraudzÄ«bā esošÄs valsts slimnÄ«cas. Rezultātā, ilgtermiņā radies juceklis, kur nevienam vairs nav un nevar bÅ«t skaidras iesaistÄ«to pušu savstarpÄ“jās tiesiskās attiecÄ«bas.

Par publisko tiesÄ«bu lÄ«gumu izpildi atbild valsts, kam tātad ir pienākums ne vien nodrošināt, lai pacientiem pakalpojumu bÅ«tu iespÄ“jams saņemt tiesÄ«bu aktos noteiktos termiņos un atbilstošÄ kvalitātÄ“, bet nodrošināt arÄ« to, lai ārstniecÄ«bas iestādÄ“m, kuras godprātÄ«gi izpildÄ«jušas lÄ«gumu un sniegušas pakalpojumu, nerastos zaudÄ“jumi, ja valsts nespÄ“j vai negrib no kādām negodprātÄ«gām personām efektÄ«vi iekasÄ“t pašas noteiktu obligāto maksājumu.

Apstāklis, ka MK noteikumos ietverta norma, uz kā pamata pacienta lÄ«dzmaksājumu deleģēts iekasÄ“t ārstniecÄ«bas iestādei, saprotams, nekādi neatbrÄ«vo valsti no saistÄ«bām iekasÄ“t obligātos maksājumus. AttiecÄ«gā norma faktiski iestrādāta MK noteikumos vien tāpÄ“c, lai godprātÄ«gajiem pacientiem ietaupÄ«tu laiku un viņi varÄ“tu ar valsti norÄ“Ä·ināties tieši ārstniecÄ«bas iestādÄ“. Turklāt šÄda norma arÄ« valstij ir izdevÄ«ga, jo veicina procesuālo ekonomiju. Tai pat laikā, protams, varÄ“ja procedÅ«ru veidot "pārskatāmāku", iekļaujot nevajadzÄ«gas palÄ«gdarbÄ«bas, piemÄ“ram, pacients lÄ«dzmaksājumu pārskaitÄ«tu NVD, bet iestādei pÄ“cāk nāktos to pārskaitÄ«t uz slimnÄ«cas kontu. Diemžēl realitātÄ“ izrādÄ«jies tieši tā, ka amatpersonu un sabiedrÄ«bas kopumā izpratnes lÄ«menis nav gatavs tiesÄ«bu normām, kas izslÄ“dz palÄ«gdarbÄ«bas, un procesuālās ekonomijas jÄ“dzienu vairums tā Ä«sti arÄ« neizprot.

Atklāti runājot, man no provinces skatpunkta nešÄ·iet ticami, ka izmantotas sarežģītas polittehnoloÄ£ijas, lai mākslÄ«gi radÄ«tu problÄ“mu. Turklāt nevar vainot pašreizÄ“jo VeselÄ«bas ministrijas vadÄ«bu, jo viņi tikai turpina pieļaut priekšgājÄ“ju sen aizsāktu, domājams, "ieilgušu neuzmanÄ«bas kļūdu".

Faktiski, problÄ“mjautājumu ZZS  kā Ä«steni saimnieki var atrisināt ļoti ātri. VeselÄ«bas ministrei vien jāpainformÄ“ finanšu ministre, ka VID turpmāk bÅ«s vÄ“l viens no likuma jau izrietošs, bet lÄ«dz šim neapzināts darbiņš. Tad jāpainformÄ“ NVD vadÄ«ba, ka valsts, sistÄ“miski piemÄ“rojot jau spÄ“kā esošas tiesÄ«bu normas, turpmāk segs ārstniecÄ«bas iestādÄ“m lÄ«dzmaksājumus par pacientiem, kuri to nav izdarÄ«juši MK noteikumos paredzÄ“tajā termiņā. Savukārt ārstniecÄ«bas iestāžu vadÄ«tājiem operatÄ«vi jānosÅ«ta ziņa, ka valsts savu ilgstoši pieļauto kļūdu labos un lÄ«dzšinÄ“jo parādu segs, kad šai vajadzÄ«bai iespÄ“jami ātri tiks atrasti lÄ«dzekļi. Tāpat stingri jāpiekodina slimnÄ«cām, veidojot attiecÄ«bas ar pacientiem, ciktāl viņi saņem vien valsts apmaksātos pakalpojumus, strikti ievÄ“rot tiesÄ«bu aktos un lÄ«gumā ar NVD noteiktās normas, pilnÄ«bā izslÄ“dzot jebkādu papildinošu privāttiesisku lÄ«gumu spÄ“kā esamÄ«bu.

Tas viss! Ja ZZS ar pašreizÄ“jo savu ietekmi valdÄ«bā nespÄ“j atrisināt tik triviālu problÄ“mu, tad par kādu veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas reformu politiskais spÄ“ks runā?!