Par veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas reformu: augstÄ dziesma, skani, skani...
Oskars Bundža, Ärsts · 10.10.2018. · Komentāri (0)SeptembrÄ« vairÄki masu mediji ziņoja, ka arvien pieaug pacientu parÄdi ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“m. NenomaksÄto pacienta nodevu par valsts finansÄ“tajiem veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumiem kopsumma valstÄ« jau pÄrsniedzot 10 miljonus euro, bet lielÄkajÄ ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“, proti, Austrumu slimnÄ«cÄ summa tuvinoties 5 miljoniem euro. Å…emot vÄ“rÄ jomas specifiku, slimnÄ«cas esot diezgan bezspÄ“cÄ«gas veikt parÄdu atgÅ«šanu, savukÄrt VeselÄ«bas ministrija un valsts par problÄ“mu nevarot uzņemties atbildÄ«bu, jo piedziņa risinÄma privÄttiesiskÄ kÄrtÄ«bÄ. JÄpiezÄ«mÄ“, lielÄko slimnÄ«cu Ä«pašnieks ir valsts; to pÄrraugs jeb "galvenais saimnieks" ir VeselÄ«bas ministrija.
Esmu vairÄkkÄrt interneta portÄlos vai agrÄk laikrakstos publicÄ“jis pÄrdomas, ka jebkurai sistÄ“mai, arÄ« valsts uzturÄ“tajai veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mai, lai reÄli funkcionÄ“tu, pamatprasÄ«ba bÅ«tu izprast tajÄ iesaistÄ«to subjektu savstarpÄ“jÄs tiesiskÄs attiecÄ«bas un spÄ“t atsevišÄ·us MK noteikumus interpretÄ“t ne vien konkrÄ“ti situatÄ«vi, bet sistÄ“miski un saistÄ«bÄ ar citÄm tiesÄ«bu normÄm.
KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ tiesiskÄs attiecÄ«bas izprast nu nekÄdi nevarÄ“tu bÅ«t sarežģīti; drÄ«zÄk traucÄ“ ieraduma diktÄ“ti iemesli; tÄdi acÄ«mredzot ir gan valdÄ«bai, kas bÅ«tu saprotami, gan slimnÄ«cu administrÄcijai un viņu algotajiem juristiem, kÄ pozÄ«cija, ciešot zaudÄ“jumus, nekÄdi nešÄ·iet Ä«sti saprotama.
Nav jÄbÅ«t juristam, lai saprastu, ka mÅ«su valstÄ«, mÅ«su veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mÄ pacients, nenomaksÄdams obligÄto lÄ«dzmaksÄjumu, nekÄdi nevar palikt parÄdÄ ÄrstniecÄ«bas iestÄdei; parÄdsaistÄ«bas viņam varÄ“tu veidoties vienÄ«gi pret valsti.
Likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 1.pantÄ nepÄrprotami noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests kÄ finanšu ministra padotÄ«bÄ esoša iestÄde nodrošina gan nodokļu un nodevu, gan citu valsts noteikto obligÄto maksÄjumu iekasÄ“šanu Latvijas teritorijÄ. ArÄ« pacienta lÄ«dzmaksÄjums bez šaubÄm ir viens no valsts noteiktiem obligÄtajiem maksÄjumiem.
IespÄ“jams, valdÄ«bai problÄ“mjautÄjums "par tikai 10 miljoniem" šÄ·itis nebÅ«tisks, tÄpÄ“c ZZS pÄrstÄvji, proti, Ministru prezidents, veselÄ«bas ministre un finanšu ministre nav pat mÄ“Ä£inÄjuši vienoties par kÄdu risinÄjumu. Īsti piemÄ“rots brÄ«dis aktualizÄ“t ieilgušo problÄ“mu bija pirms jauno MK noteikumu par veselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kÄrtÄ«bu spÄ“kÄ stÄšanÄs šÄ gada augustÄ.
ArÄ« aktuÄlÄ MK noteikumu versija "slimo" ar ierasto nekonkrÄ“tÄ«bu, neprecizÄ“jot, ko ÄrstniecÄ«bas iestÄdei iesÄkt ar pacientiem, kuri saprÄtÄ«gÄ, normatÄ«vajÄ aktÄ noteiktÄ termiÅ†Ä nesamaksÄ lÄ«dzmaksÄjumu. IespÄ“jams, MK noteikumos skaidri bÅ«tu jÄnorÄda, ka tÄdÄ gadÄ«jumÄ NacionÄlÄ veselÄ«bas dienesta pienÄkums ir segt ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“m pacienta lÄ«dzmaksÄjumu un nosÅ«tÄ«t informÄciju par faktu VID. Šis mehÄnisms, piemÄ“rojot citu tiesÄ«bu aktu normas, gan it kÄ jau bÅ«tu pašsaprotams; tomÄ“r pagaidÄm sabiedrÄ«bas un amatpersonu labÄkai izpratnei vajadzÄ“tu nozares galvenajos MK noteikumos ietvert ne vien šÄdas konkrÄ“tas normas, bet arÄ« striktu aizliegumu slimnÄ«cÄm slÄ“gt privÄttiesisku papildu lÄ«gumu ar pacientu, kurš vÄ“las saņemt tieši valsts apmaksÄtos veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus.
PrivÄto tiesÄ«bu subjektu, proti, gan ÄrstniecÄ«bas iestÄžu, gan pacientu tiesÄ«bas un pienÄkumi ir skaidri noteikti normatÄ«vajos aktos un publisko tiesÄ«bu lÄ«gumÄ, ko NacionÄlais veselÄ«bas dienests slÄ“dz ar ÄrstniecÄ«bas iestÄdi. Fakts, ka lÄ«gumi, ar ko valsts deleģē ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“m tiesÄ«bas pildÄ«t konkrÄ“tu valsts pÄrvaldes uzdevumu un sniegt minÄ“tos pakalpojumus vai izrakstÄ«t kompensÄ“jamÄs zÄles, ir publisko tiesÄ«bu lÄ«gumi, administratÄ«vo tiesu judikatÅ«rÄ atzÄ«ts jau kopš 2006.gada.
Īsti nav saprotams, kÄpÄ“c gan ÄrstniecÄ«bas iestÄdes, pildot deleģētu funkciju valsts pÄrvaldÄ“, tÄ vietÄ, lai vien iepazÄ«stinÄtu pacientus ar tiesÄ«bu aktiem, pamatÄ MK noteikumiem par veselÄ«bas aprÅ«pes organizÄ“šanas un finansÄ“šanas kÄrtÄ«bu, uzspiež viņiem parakstÄ«t kÄdus privÄttiesiskus papildu lÄ«gumus? Jo, ciktÄl runa ir tikai un vienÄ«gi par valsts apmaksÄtajiem pakalpojumiem, tÄda pieeja nepÄrprotami no slimnÄ«cu puses ir patvarÄ«ba un prettiesiska rÄ«cÄ«ba; to piekopj arÄ« VeselÄ«bas ministrijas pÄrraudzÄ«bÄ esošÄs valsts slimnÄ«cas. RezultÄtÄ, ilgtermiÅ†Ä radies juceklis, kur nevienam vairs nav un nevar bÅ«t skaidras iesaistÄ«to pušu savstarpÄ“jÄs tiesiskÄs attiecÄ«bas.
Par publisko tiesÄ«bu lÄ«gumu izpildi atbild valsts, kam tÄtad ir pienÄkums ne vien nodrošinÄt, lai pacientiem pakalpojumu bÅ«tu iespÄ“jams saņemt tiesÄ«bu aktos noteiktos termiņos un atbilstošÄ kvalitÄtÄ“, bet nodrošinÄt arÄ« to, lai ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“m, kuras godprÄtÄ«gi izpildÄ«jušas lÄ«gumu un sniegušas pakalpojumu, nerastos zaudÄ“jumi, ja valsts nespÄ“j vai negrib no kÄdÄm negodprÄtÄ«gÄm personÄm efektÄ«vi iekasÄ“t pašas noteiktu obligÄto maksÄjumu.
ApstÄklis, ka MK noteikumos ietverta norma, uz kÄ pamata pacienta lÄ«dzmaksÄjumu deleģēts iekasÄ“t ÄrstniecÄ«bas iestÄdei, saprotams, nekÄdi neatbrÄ«vo valsti no saistÄ«bÄm iekasÄ“t obligÄtos maksÄjumus. AttiecÄ«gÄ norma faktiski iestrÄdÄta MK noteikumos vien tÄpÄ“c, lai godprÄtÄ«gajiem pacientiem ietaupÄ«tu laiku un viņi varÄ“tu ar valsti norÄ“Ä·inÄties tieši ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“. TurklÄt šÄda norma arÄ« valstij ir izdevÄ«ga, jo veicina procesuÄlo ekonomiju. Tai pat laikÄ, protams, varÄ“ja procedÅ«ru veidot "pÄrskatÄmÄku", iekļaujot nevajadzÄ«gas palÄ«gdarbÄ«bas, piemÄ“ram, pacients lÄ«dzmaksÄjumu pÄrskaitÄ«tu NVD, bet iestÄdei pÄ“cÄk nÄktos to pÄrskaitÄ«t uz slimnÄ«cas kontu. Diemžēl realitÄtÄ“ izrÄdÄ«jies tieši tÄ, ka amatpersonu un sabiedrÄ«bas kopumÄ izpratnes lÄ«menis nav gatavs tiesÄ«bu normÄm, kas izslÄ“dz palÄ«gdarbÄ«bas, un procesuÄlÄs ekonomijas jÄ“dzienu vairums tÄ Ä«sti arÄ« neizprot.
AtklÄti runÄjot, man no provinces skatpunkta nešÄ·iet ticami, ka izmantotas sarežģītas polittehnoloÄ£ijas, lai mÄkslÄ«gi radÄ«tu problÄ“mu. TurklÄt nevar vainot pašreizÄ“jo VeselÄ«bas ministrijas vadÄ«bu, jo viņi tikai turpina pieļaut priekšgÄjÄ“ju sen aizsÄktu, domÄjams, "ieilgušu neuzmanÄ«bas kļūdu".
Faktiski, problÄ“mjautÄjumu ZZS kÄ Ä«steni saimnieki var atrisinÄt ļoti Ätri. VeselÄ«bas ministrei vien jÄpainformÄ“ finanšu ministre, ka VID turpmÄk bÅ«s vÄ“l viens no likuma jau izrietošs, bet lÄ«dz šim neapzinÄts darbiņš. Tad jÄpainformÄ“ NVD vadÄ«ba, ka valsts, sistÄ“miski piemÄ“rojot jau spÄ“kÄ esošas tiesÄ«bu normas, turpmÄk segs ÄrstniecÄ«bas iestÄdÄ“m lÄ«dzmaksÄjumus par pacientiem, kuri to nav izdarÄ«juši MK noteikumos paredzÄ“tajÄ termiņÄ. SavukÄrt ÄrstniecÄ«bas iestÄžu vadÄ«tÄjiem operatÄ«vi jÄnosÅ«ta ziņa, ka valsts savu ilgstoši pieļauto kļūdu labos un lÄ«dzšinÄ“jo parÄdu segs, kad šai vajadzÄ«bai iespÄ“jami Ätri tiks atrasti lÄ«dzekļi. TÄpat stingri jÄpiekodina slimnÄ«cÄm, veidojot attiecÄ«bas ar pacientiem, ciktÄl viņi saņem vien valsts apmaksÄtos pakalpojumus, strikti ievÄ“rot tiesÄ«bu aktos un lÄ«gumÄ ar NVD noteiktÄs normas, pilnÄ«bÄ izslÄ“dzot jebkÄdu papildinošu privÄttiesisku lÄ«gumu spÄ“kÄ esamÄ«bu.
Tas viss! Ja ZZS ar pašreizÄ“jo savu ietekmi valdÄ«bÄ nespÄ“j atrisinÄt tik triviÄlu problÄ“mu, tad par kÄdu veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas reformu politiskais spÄ“ks runÄ?!