Iesaki rakstu:

VeselÄ«bas ministrija septembra beigās savā mājas lapā izsludināja publisko apspriešanu Ä€rstniecÄ«bas likuma jaunai redakcijai, nosakot, ka likuma izskatÄ«šana notiks lÄ«dz 23. oktobrim, un neinformÄ“jot par šo apspriešanu nozares profesionāļus. Rodas iespaids – ministrija cerÄ“ja, ka likumprojektu izlasÄ«s tikai dažas uzticamas nevalstiskās organizācijas, piemÄ“ram, Latvijas Zāļu paralÄ“lā importa asociācija, kas nekavÄ“joši sniegs pozitÄ«vas un cildinošas atsauksmes.

Neticami, bet atradās daži ārsti, kas lasa Veselības ministrijas mājas lapu, un viņi ziņu par jaunu likumprojektu nodeva Ārstu biedrībai, Ģimenes Ārstu asociācijai, Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrībai. 23. oktobrī ministrija saņēma dažus pieklājīgus protestus ar mājienu, ka veselības ministram būtu laiks pāriet mierīgākā darbā uz Saeimu.

KāpÄ“c radās šis unikālais likumprojekts? Pirms divām nedēļām veselÄ«bas ministrs Guntis BelÄ“vičs nāca klajā ar vairākām idejām, no kurām nozÄ«mÄ«gākās bija:

• pacientiem, kas ārstÄ“jas pie privātārstiem, diagnostiku un ārstniecÄ«bu (laboratorijas izmeklÄ“jumus, radioloÄ£iskos izmeklÄ“jumus, manipulācijas) pilnā apjomā turpmāk nāksies maksāt pašiem;

• Ä£imenes ārstiem turpmāk bÅ«s kvotas laboratoriskiem izmeklÄ“jumiem un zālÄ“m. Ja kāds pārtÄ“rÄ“s – to bargi sodÄ«s.

Latvijas Ä¢imenes ārstu asociācija centās skaidrot situāciju – lauku rajonos Ä£imenes ārsta praksÄ“ ir galvenokārt veci cilvÄ“ki, RÄ«gā un PierÄ«gā vidÄ“jais pacientu vecums ir ievÄ“rojami mazāks. Diemžēl vecākajai paaudzei vajag vairāk izmeklÄ“jumu un zāļu, medicÄ«nā nav iespÄ“jams vidÄ“jais aritmÄ“tiskais. Argumentu bija pietiekami daudz, Ä£imenes ārsti ministra diktātam nepiekrita. Ministrs bija neapmierināts tik ļoti, ka teica bargus vārdus. Tik bargus, ka man nācās piemeklÄ“t literāru analogu, un ar grÅ«tÄ«bām es to atradu Jaroslava Hašeka grāmatas „Krietnā kareivja Šveika dÄ“kas 1. pasaules karā” Annas Baugas tulkojumā:

„Šveiks skaidri dzirdÄ“ja leitnanta Duba griezÄ«go balsi:

– Vai jÅ«s mani pazÄ«stat?

– Bet es Jums saku, ka JÅ«s mani vÄ“l nepazÄ«stat!

– JÅ«s mani varbÅ«t pazÄ«stat no labās puses, bet es Jums saku, ka JÅ«s mani mācÄ«sieties pazÄ«t arÄ« no sliktās puses!

– JÅ«s pie manis vÄ“l dabÅ«siet raudāt, Ä“zeļi tādi!”

Tātad nepagāja lāga divas nedēļas, un VeselÄ«bas ministrija radÄ«ja jaunu virslikuma – Ä€rstniecÄ«bas likuma redakciju. AtslÄ“gas vārds jaunajā likumprojektā ir “kontrole”. Ministrijas vārdā VeselÄ«bas inspekcija kontrolÄ“s, atņems tiesÄ«bas ārstÄ“t visiem, kas nepiekrÄ«t vienam vai otram ministrijas verdiktam. Likumā nav nekā no nozares kopskata, nekā no piemÄ“rojamiem principiem. Nav anotācijas, kur bÅ«tu skaidrots, kāpÄ“c vispār šÄdas tik sÄ«ki detalizÄ“tas normas nepieciešamas galvenajā nozares likumā.

Daži jaunieviesti likuma panti pilnÄ«bā atbilst nacistiskās Vācijas likumdošanas principiem 1939. gadā: piemÄ“ram, likumā paredzÄ“ts aizskart SatversmÄ“ noteiktās personas tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties nodarbošanos – tikai tā var lasÄ«t 7. panta 1. daļas 4. un 5. punktu. VeselÄ«bas ministrija likumā ieraksta tÄ“zi, ka persona nedrÄ«kstÄ“s nodarboties ar ārstniecÄ«bu, ja VeselÄ«bas inspekcija bÅ«s to divreiz gadā administratÄ«vi sodÄ«jusi. LÄ«dz šim šÄda apjoma aizliegums bija iespÄ“jams vienÄ«gi kā drošÄ«bas lÄ«dzeklis kriminālprocesā vai ar notiesājošu spriedumu, ja piemÄ“rots papildsods – noteiktas nodarbošanās aizliegums. LÄ«dz šim 95% administratÄ«vo sodu ir par dokumentu kārtošanas kļūdām – piemÄ“ram, spirta norakstÄ«šanu (birokrāti radÄ«juši sistÄ“mu, ka jānoraksta katri 5 ml no 50 ml spirta, ko atļauts uzglabāt doktorāt– ja pudelÄ«tÄ“ ir 35 ml, nevis 45 ml spirta, administratÄ«vais sods garantÄ“ts).

75. pants veltÄ«ts VeselÄ«bas inspekcijas kontrolei. Unikāla ir panta 2. daļa, ka VeselÄ«bas inspekcijas lÄ“mums izpildāms nekavÄ“joši, pat tad, ja ir pārsÅ«dzÄ“ts.

40. pantā VeselÄ«bas ministrija cenšas medicÄ«nu pārvÄ“rst par „pavārgrāmatu medicÄ«nu”. Nekādas jaunas metodes, kas nav reÄ£istrÄ“tas ministrijā (rinda uz tehnoloÄ£iju reÄ£istrÄ“šanu šobrÄ«d ir 7 gadi). Vairs nekādas fizikālās terapijas, nekādas homeopātijas, nekādas lāzerterapijas. Atbilstoši jaunajam likuma burtam un garam katrs ārstniecÄ«bas iestādes vadÄ«tājs tiks bargi sodÄ«ts, ja iestādÄ“ ārstniecÄ«bu veiks ārpus ierÄ“dņu radÄ«tām un Ministru kabineta kārtÄ«bā apstiprinātām medicÄ«niskām tehnoloÄ£ijām un ārstniecÄ«bā izmantojamiem algoritmiem, kā arÄ« klÄ«niskajām vadlÄ«nijām vai ārstniecÄ«bā izmantojamo metožu un farmakovigilances un ārstÄ“šanas efektivitātes novÄ“rtÄ“jumam. Likumā netieši ierakstÄ«ts: ministrija jums pateiks priekšÄ – ar kurām (kuras firmas ražotām, kuras vairumtirdzniecÄ«bas sistÄ“mas izplatÄ«tām) zālÄ“m jums bÅ«s ārstÄ“t.

Viss bÅ«tu labi, ja vien Latvijā vadlÄ«nijas bÅ«tu uzrakstÄ«tas kaut 10% visu medicÄ«nas situāciju un ja tās mainÄ«tos un attÄ«stÄ«tos atbilstoši Eiropas uzstādÄ«jumiem – vismaz reizi gadā.

Jaunu Ä€rstniecÄ«bas likumu vajag. PašreizÄ“jais Ä€rstniecÄ«bas likums ir novecojis, daudzkārt labots, tam nav struktÅ«ras un virzÄ«bas. Kā izsmiekls skan likuma 2. pants, kas apgalvo, ka Ä€rstniecÄ«bas likums regulÄ“ sabiedriskās attiecÄ«bas: “ŠÄ likuma mÄ“rÄ·is ir regulÄ“t sabiedriskās attiecÄ«bas ārstniecÄ«bā, lai nodrošinātu slimÄ«bu vai traumu kvalificÄ“tu profilaksi un diagnostiku, kā arÄ« kvalificÄ“tu pacienta ārstÄ“šanu un rehabilitāciju.”

PašreizÄ“jais Ä€rstniecÄ«bas likums apgalvo, ka par pacienta veselÄ«bu atbildÄ«gs ir valsts budžets, tajā reāli nav pieminÄ“ta profilakse, tas nenosaka medicÄ«nas finansÄ“šanas principus, kur nu vÄ“l naudas izlietošanas principus. Neticami lielu likuma daļu aizņem psihisko slimÄ«bu ārstÄ“šanas jautājumi, kam bÅ«tu nepieciešams atsevišÄ·s likums (tiesa, šajā jomā VeselÄ«bas ministrija rÄ«kojusies ar taustiņiem „copy–paste”).

Likuma normu sakārtošana neapšaubāmi bÅ«tu pamati, uz kuriem pārbÅ«vÄ“t mÅ«su nedaudz noplukušo veselÄ«bas namu. Jaunu likumu rakstÄ«šanai nebÅ«tu jÄ“gas, ja likuma radÄ«šana neietu rokrokā ar reformām. Tiesa, par reformām katram no mums ir savs viedoklis, kas dziļi sakņojas katra personiskajā pieredzÄ“. Katra reforma kādam ir apdraudÄ“jums, un vairākums allaž ir pret reformām pat tad, ja tās kopumā ir noderÄ«gas. Tiesa, pÄ“dÄ“jā gada laikā esam vÄ“rojuši reformas tikai un vienÄ«gi farmācijas jomā, kas lÄ«dz šim tika uzskatÄ«ta par sakārtotāko nozares sadaļu.