Iesaki rakstu:

Viens no latviešu varas inteliÄ£ences pretÄ«gā intelektuālā pliekanuma un reizÄ“ hipertrofÄ“tās pašpārliecinātÄ«bas uzskatāmākajiem pierādÄ«jumiem ir dažādu jaunvārdu lietošana. Nepārtraukti kāds no valsts iestāžu darbiniekiem, žurnālistiem, augstskolu kadriem savos tekstos un runās izdala kādu negaidÄ«tu leksisko novitāti (faktiski – semantiski nepiemÄ“rotu kroplÄ«bu). To akceptÄ“ viņi paši un viņu prāta lÄ«menim konÄ£eniāli primāti. SabiedrÄ«ba šos jaunvārdus neatzÄ«st un izsmej. Tā tas plaši notiek internetā. Bet tas tomÄ“r netraucÄ“ turpināt lietot jaunvārdus.

Tā, piemÄ“ram, bez  “ilgtspÄ“jas” vairs neeksistÄ“ neviena valsts ierÄ“dņa vārdu krājums. Savukārt “valstsgriba” tiek vispamatÄ«gāk izsmieta, bet tas neko nemaina. Par “valstsgribu” turpina blādÄ«ties ne tikai “nācijas debilais tÄ“vs”(NDT), kurš ir viens no aktÄ«vākajiem jaunvārdu veidotājiem.

Šo jaunvārdu kolekciju var dÄ“vÄ“t par leksisko bižutÄ“riju. Latviešu varas inteliÄ£ence nemitÄ«gi izgatavo un nÄ“sā neÄ«stas valodiskās rotaslietas. Kā zināms, par bižutÄ“riju sauc rotaslietas, kuras nav izgatavotas no dārgakmeņiem un dārgmetāliem. BižutÄ“riju visbiežāk lieto indivÄ«di, kuri par katru cenu grib sevi spilgti izrotāt un kas vienmÄ“r ir ārÄ“jā izskata kāda trÅ«kuma kompensācija. Latviešu varas inteliÄ£ence ar kroplajiem jaunvārdiem kompensÄ“ prāta, zināšanu, profesionālās sagatavotÄ«bas trÅ«kumu. Tas ir pilnÄ«gi skaidrs.

VÄ“l tiek kompensÄ“ta nespÄ“ja sagatavot kaut ko konstruktÄ«vu, patiesi noderÄ«gu un vÄ“rtÄ«gu. Leksiskajai bižutÄ“rijai ir jākompensÄ“ pozitÄ«va pamata, konkrÄ“tu un perspektÄ«vu priekšlikumu deficÄ«ts turpmākajam darbam, kāda projekta, lÄ“muma izstrādāšanai. Tāpat leksiskajai bižutÄ“rijai ir jākompensÄ“ attiecÄ«gās amatpersonas nespÄ“ja izraisÄ«t konstruktÄ«vas sarunas, bet toties eksistÄ“ viņa maniakālā velme savos izteikumos izskatÄ«ties gudri sabiedrÄ«bas acÄ«s. Tas Ä«paši attiecas uz NDT pseidointelektuālo murgošanu.

2020.gada 13.februārÄ« “Dienā” tika ievietots teksts ar virsrakstu: “Kariņš: Nacionālais attÄ«stÄ«bas plāns ir vÄ“rsts uz sabiedrÄ«bas paradumu maiņu”. Katram saprātÄ«gam cilvÄ“kam dotais apgalvojums nav pieņemams. “Nacionālais attÄ«stÄ«bas plāns” nekādi nesaderas ar vārdu “paradumu”. Valsts stratÄ“Ä£ija ir pilnÄ«gi kaut kas cits nekā sabiedrÄ«bas paradumi. SaprātÄ«gā vidÄ“ nevar bÅ«t valsts stratÄ“Ä£ija sabiedrÄ«bas paradumu maiņai. Neviens normāls valstsvÄ«rs neuzdrošināsies tādu dumjÄ«bu – izstrādāt valstisku stratÄ“Ä£iju sabiedrÄ«bas paradumu korekcijai.

Neapšaubāmi, vārds “paradumu” ir bižutÄ“risks karÄ“klis, kas adresÄ“ts muļķiem. Vārdu “paradumu” nacionālā attÄ«stÄ«bas plānā var lietot vienÄ«gi cilvÄ“ciski neadekvāti hominÄ«di, kuri psihiski nav spÄ“jÄ«gi uztvert leksisko vienÄ«bu semantisko jÄ“gu. Tāpat var lietot inovatÄ«vi tukši amatvÄ«ri, kuri neko sakarÄ«gu un noderÄ«gu nevar piedāvāt dotajā plānā. Un tas ir redzams “Dienas” publikācijā, citÄ“jot Kariņa skaidrojumu: „"NAP2027 ir vÄ“rsts uz sabiedrÄ«bas paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzÄ«ves kvalitāti, zinošÄku sabiedrÄ«bu, gudrāku uzņēmÄ“jdarbÄ«bu un lielāku atbildÄ«bu par apkārtÄ“jo vidi, tostarp klimatu, Latvijā. Īstenojot plānā iecerÄ“tās iniciatÄ«vas, ieliksim pamatus mÅ«su sabiedrÄ«bas un tautsaimniecÄ«bas ilgtspÄ“jÄ«gai attÄ«stÄ«bai," pauda Ministru prezidents.”

Tikai pilnÄ«gi muļķi var attiecināt “augstāku dzÄ«ves kvalitāti, zinošÄku sabiedrÄ«bu, gudrāku uzņēmÄ“jdarbÄ«bu un lielāku atbildÄ«bu par apkārtÄ“jo vidi, tostarp klimatu” uz sabiedrÄ«bas paradumiem. MinÄ“tais ir nevis sabiedrÄ«bas paradumi, bet elementāra katras sabiedrÄ«bas eksistenciālā vajadzÄ«ba, prasÄ«ba, nepieciešamÄ«ba. Ä»oti stulbi ir uzskatÄ«t, ka attieksme pret dzÄ«ves labklājÄ«bu, labu izglÄ«tÄ«bu, sekmÄ«gu biznesu, tÄ«ru dabu ir “paradumi”, kuri latviešu tautā lÄ«dz šim nav bijuši un tāpÄ“c ir jāpanāk to kāpums lÄ«dz 2027.gadam.

Paradums ir cilvÄ“ka darbÄ«bas, uzvedÄ«bas un komunikācijas individuāli psiholoÄ£iski motivÄ“ts fenomens. Visbiežāk paraduma izcelsmi cilvÄ“ks pats neprot izskaidrot. Tā, piemÄ“ram, ne visi spÄ“s izskaidrot paradumu pÄ“c vakariņām “dirnÄ“t” lÄ«dz pusnaktij pie televizora . Paradums ir saistÄ«ts ar rÄ«cÄ«bas automātiskumu, stihiskumu. CilvÄ“ks var apzināti regulÄ“t savus paradumus. Īpaši tajos gadÄ«jumos, ja paradums nav labs un tas tiek sabiedrÄ«bā nosodÄ«ts. Audzināšanas un izglÄ«tÄ«bas pienākums ir pieskatÄ«t paradumu attÄ«stÄ«bu, lai socializācijas laikā nenostiprinātos slikti paradumi un priekšroka bÅ«tu labiem paradumiem. Taču nonsenss ir valsts stratÄ“Ä£iju pārvÄ“rst par paradumu kuratoru. Tas var notikt tikai debilitātes laikmetā, kad latviešiem ir valdÄ«ba ar “583 darāmajiem darbiem” Ä£eniāli muļķa premjera virsvadÄ«bā.