Iesaki rakstu:

Ir ļoti daudz un plaši apskatÄ«ta sociāla nevienlÄ«dzÄ«ba Latvijā un pasaulÄ“. Ir neskaitāmi pÄ“tÄ«jumi par to, kādas problÄ“mas pastāv „nabadzÄ«go” un „maznodrošināto” iedzÄ«votāju slāņos. Ir dažādas kampaņas par to, ka turÄ«gākie pilsoņi/iedzÄ«votāji ir atbildÄ«gi par šiem „dzÄ«ves pabÄ“rniem”. VarbÅ«t jautāsiet, kādēļ tik daudz?

Ir pienācis laiks, lai kāds tiešÄm sāktu runāt par sociālo nevienlÄ«dzÄ«bu valstÄ«! Ar šo apzināti runāšu par neaizsargātāko un visvairāk ietekmÄ“to sabiedrÄ«bas slāni no privātpersonu skata punkta. Sākumā apskatÄ«sim kas tiek uzskatÄ«ta par maznodrošinātu/trÅ«cÄ«gu personu. „Ä¢imene (persona) ir trÅ«cÄ«ga, ja tās vidÄ“jie ienākumi katram Ä£imenes loceklim mÄ“nesÄ« pÄ“dÄ“jo triju mÄ“nešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro”[1].

TiešÄm, atzÄ«stu, šis skaitlis šÄ·iet satraucošs. Tikai sākumā gan. Šie pabÄ“rni tiek uzskatÄ«ti par sociāli nepasargāto iedzÄ«votāju slāni, un lÄ«dz ar šÄdu secinājumu pārÄ“jiem iedzÄ«votājiem ir pienākums šÄdus cilvÄ“kus pabalstÄ«t un glābt. Viņiem pienākas dažādi labumi un sociālā palÄ«dzÄ«ba no valsts puses.

NeaizmirsÄ«sim par maznodrošināto iedzÄ«votāju slāni - maznodrošinātā statusa piešÄ·iršanai ienākumu lÄ«meni nosaka pašvaldÄ«bas. Likumos nav noteikts, kā tas nosakāms. Latvijā maznodrošinātais var bÅ«t cilvÄ“ks, kura ienākumi ir 140 eiro mÄ“nesÄ«, bet var bÅ«t arÄ« iedzÄ«votājs ar 360 eiro ienākumu mÄ“nesÄ«[2] Maznodrošinātajiem palÄ«dzÄ«bas grozu var noteikt pašvaldÄ«ba. ArÄ« valsts no savas puses ir noteikusi virkni atvieglojumu.

Tātad jautāsiet, kas ir šie atvieglojumi – nekustamā Ä«pašuma nodokļa (NĪN) atvieglojums lÄ«dz 90% no aprÄ“Ä·inātās summas, valsts nodrošināta juridiskā palÄ«dzÄ«ba (likumsakarÄ«gi, sabiedrÄ«bai derÄ«gajiem pilsoņiem pašiem atliek cÄ«nÄ«ties par savu taisnÄ«bu), tiesÄ«bas uz atbrÄ«vojumu no tiesas izdevumiem*, par ko konkrÄ“ti lemj tiesa, vÄ“rtÄ“jot ienākumus, mazāka cena par pirmajām 100 kWh elektroenerÄ£ijas mÄ“nesÄ«, var pienākties arÄ« siltā Ä“diena pakalpojums, palÄ«dzÄ«ba dzÄ«vokļa jautājumu risināšanā, ko maznodrošinātā statusā esošie iedzÄ«votāji arÄ« visvairāk izmantojot, jo var tikt uzņemti dzÄ«vokļa rindā, un tā vÄ“l joprojām. ŠÄ«s lietas regulÄ“ pašvaldÄ«bas un valsts institÅ«cijas.

ŠÄdu bildi apzinoties, vÄ“los apspriest tiešÄm sociāli nepasargātāko iedzÄ«votāju slāni – iedzÄ«votājus ar vidÄ“jiem un augstiem ienākumiem! VarbÅ«t rodas jautājums - kādēļ? Tātad vidÄ“jā alga Latvijā (2016.gadā) - „mÄ“neša vidÄ“jā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 827 eiro, kas ir par 5,3% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gada attiecÄ«gajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati”.[3]

Å…emam vÄ“rā, ka šogad skaitlis Ä«paši nav mainÄ«jies. Tātad matemātiski šie iedzÄ«votāji un sabiedrÄ«bas slānis ar augstāku algu nekā vidÄ“jā ir sociāli nodrošināti un spÄ“j brÄ«vi rÄ«koties ar saviem lÄ«dzekļiem. Diemžēl tas ir mÄ«ts. Tieši mÄ“s, cilvÄ“ki, kas patstāvÄ«gi pelna sev iztiku vai ar algotu darbu, vai uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, radošÄm izpausmÄ“m, start up’iem un dažādām peļņas ieguvÄ“m, ciešam visvairāk, mÄ“s tiekam sodÄ«ti un „apzagti” par to, ka esam inteliÄ£enti, konkurÄ“tspÄ“jÄ«gi, izglÄ«toti, veiksmÄ«gi, nosvÄ“rti, motivÄ“ti, ambiciozi, attÄ«stÄ«ties griboši un spÄ“jÄ«gi, loÄ£iski un racionāli domājoši un spriest spÄ“jÄ«gi. Šo sarakstu varÄ“tu turpināt ar neskaitāmiem apzÄ«mÄ“tājiem kvalitatÄ«vam cilvÄ“kam un vajadzÄ«gam sabiedrÄ«bas loceklim kā tādam.

Jautāsiet - kādā veidā mÅ«s „apzog”? Ar nodokļiem, vÄ“l vairāk nodokļiem un, protams, cita veida nodevām. Ja tā sauktajam „pabÄ“rnam” valsts no budžeta maksā dažādus pabalstus, sniedz atvieglojumus un daudzos un dažādos veidos atvieglo šÄ« cilvÄ“ka liekēža un nederÄ«ga cilvÄ“ka eksistenci, tad par to maksājam mÄ“s „turÄ«gie”. Tas ir gluži ka maksāt stipendijas, tikai atšÄ·irÄ«ba ir tā, ka, ja students kāda iemesla dēļ negÅ«st atbilstošas sekmes, stipendija viņam tiek atņemta.

Kādēļ šis princips nav attiecināms uz veselu liekēžu un pabiru slāni (par saviem uzskatiem neatvainošos, pašlaik vÄ“l mÅ«su valsti pastāv „runas brÄ«vÄ«ba”)? Jeb jautāšu vÄ“l tiešÄk - kādēļ cilvÄ“ki, kas tiešÄm liek lietā savu smadzeņu podu, attÄ«stās un vispār tur šÄ«s valsts ekonomiku, tiek nospiesti uz ceļiem pretÄ« šÄ«m pabirām???

Skarbi skan, es zinu, patiesÄ«ba acÄ«s kož. Bet mÅ«su pienākums nav pabarot un aprÅ«pÄ“t visus šos „sociālo statusu” ieguvušos nederÄ«gos pilsoņus. MÅ«su atbildÄ«ba ir rÅ«pÄ“ties par sevi, savu Ä£imeni, mājsaimniecÄ«bu un attÄ«stÄ«bu.

Lai vieglāk bÅ«tu uztvert manu domu tiem, kas vÄ“l nav sapratuši, Ä“rtÄ«bas labad ņemsim reālus piemÄ“rus „no dzÄ«ves” Ieskatam apskatÄ«sim 3 dažādu slāņu cilvÄ“kus (maznodrošināto statusu ieguvušo cilvÄ“ku, aktÄ«vo bezdarbnieku un ekonomiskajā apritÄ“ esošo valsts iedzÄ«votāju).

Tātad ekonomiski aktÄ«vajam censonim bÅ«s viegli rÄ“Ä·ināmā 1000 EUR bruto alga (nedaudz virs 2016.g. aprÄ“Ä·inātās vidÄ“jās darba algas). Pabirām šis cipars liktos milzÄ«gi liels, ko tik nevar ar šÄdiem ienākumiem sadarÄ«t, cik alus pudeles nesanāk un grādÄ«gais vai jebkādas citas „smadzenes attÄ«stošÄs mantas” (ar šo nevÄ“los aizskart nevienu personÄ«gi, ja esi maznodrošināta persona citu iemeslu dēļ, arÄ« tad tā ir Tava un tikai Tava izvÄ“le)!

Tātad 1000 EUR vienam pieaugušajam bez apgādÄ«bā esošÄm personām (bÄ“rniem, vecākiem, laulātā). Uzskatāmāk, protams, jo šÄ« persona dzÄ«vo viena. Tātad elementārā matemātika ir, ka viņš no saviem nopelnÄ«tajiem 1000 euro „uz rokas” saņem 702,95 euro. Cik daudz, kāds teiks!!! No savas nopelnÄ«tās algas cilvÄ“ks valstij pārskaita 105,90 euro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un kopumā ar darba devÄ“jam maksājamo nodokļu „devu” valsts kase iekasÄ“s 533.31 Eur. Par ko???

Labi, to neņemsim vÄ“rā. Tātad cilvÄ“kam pāri no savas pelnÄ«tās naudas paliek 702,95 euro. Teiksim, ka šis cilvÄ“ks ir iegādājies Ä«pašumu tautas klases bloÄ·enÄ“, jo ar šÄdiem ienākumiem neko labāku banka nevarÄ“ja piedāvāt. Viņš par to mÄ“nesÄ« bankai atdod 200 euro, un, protams, neaizmirsÄ«sim par komunālajiem maksājumiem, elektrÄ«bu (pilnā apmÄ“rā un bez jebkādiem atvieglojumiem), Å«deni, NĪ nodokli (un atkal pilnā apmÄ“rā un bez jebkādiem atvieglojumiem) u.c. regulāros maksājumus.

Neaizmirstam, ka arÄ« šim, „turÄ«gajam” cilvÄ“kam ir fiziska pamatvajadzÄ«ba pÄ“c pārtikas (ko diemžēl neviens par velti nedod un pašam vÄ“l pagatavot nepieciešams, nav kā zupas virtuvÄ“, kur visu uz paplātes pasniedz!), kas, protams, ir aplikta ar PVN. Tā aptuveni rÄ“Ä·inot noskaitām nost no 702 euro vidÄ“ji (kā minimums) 500 euro šim regulārajām pamatvajadzÄ«bām. Kā redzam, kā „brÄ«vie” lÄ«dzekļi paliek aptuveni 200 euro.

Liekas tik daudz! TomÄ“r nedrÄ«kst aizmirst par medicÄ«nas izdevumiem, izdevumiem veselÄ«bai, apģērbam, arÄ« atpÅ«tai, jo cilvÄ“ks strādā un tā ir nepieciešama emocionālās veselÄ«bas saglabāšanai. Un šinÄ« gadÄ«jumā runa ir nevis par tāliem un eksotiskiem ceļojumiem, bet par ikdienišÄ·Äm lietām kā teātris, kino, kāds kafejnÄ«cas apmeklÄ“jums u.tml. Jebkurš loÄ£isks un lÄ«dzi rÄ“Ä·inošs indivÄ«ds atzÄ«s, ka nekas daudz pāri no šÄ«s algas nepaliek, ja vispār kas paliek pāri.

Ä»oti iespÄ“jams, ka šim cilvÄ“kam ir automašÄ«na (jo tā ir nepieciešamÄ«ba), mÄ“beles un tehnika lÄ«zingā, kur arÄ« ir regulāri maksājumi, vai arÄ« Ä£imenes locekļi ko pabalsta (vecākus, brāļus, māsas). ŠinÄ« gadÄ«jumā rodas jautājums kā vispār iespÄ“jams izdzÄ«vot!

Tagad ieskicÄ“sim aktÄ«vo bezdarbnieku! Šis cilvÄ“ks vairākus gadus cÄ«tÄ«gi, apzinÄ«gi un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi strādājis, visbiežāk vienā uzņēmumā un arÄ« vienā nozarÄ“. ŠÄ« persona, to darot, veikusi visas obligātās sociālās iemaksas (iespÄ“jams, arÄ« veidots kāds uzkrājums „nebaltām dienām”).

To visu darot, emocionāli un visādi citādi inteliÄ£entais cilvÄ“ks sapratis, ka pienācis laiks ko dzÄ«vÄ“ mainÄ«t! Industrija noveco, vai varbÅ«t es pats neesmu pietiekami laikam gājis lÄ«dzi, tomÄ“r kaut kas mainÄ«ts tiks. Stress jau pārņēmis, terapija nelÄ«dz, zÅ«d dzÄ«vesprieks, un Ä£imene arÄ« cieš no garastāvokļa svārstÄ«bām.

Tā turpinot attÄ«stÄ«ba arÄ« bremzÄ“jas. VienÄ«gais loÄ£iskais un atbalstāmais solis ir aiziet no darba un kā paraugpilsonim saņemt sevis grÅ«ti un sÅ«ri pelnÄ«to bezdarbnieku pabalstu! Izcils Ä«stermiņa risinājums, lai maksimāli uzlabotu veselÄ«bu, nervu sistÄ“mu, atjaunotu smadzeņu resursus, uzlabotu attiecÄ«bas Ä£imenÄ“ un tik tiešÄm saprastu, ko vÄ“las dzÄ«vÄ“ turpmāk darÄ«t, kā un kur pārkvalificÄ“ties, ja tāda vÄ“lme rodas (un to darÄ«t bez papildu stresa, jo to var darÄ«t jeb kurā laika, ne pÄ“c darba vai kā savādāk).

TiešÄm perfekts risinājums grÅ«tÄ«bās nonākušam pilsonim, kurš jebkādā veidā tiek bremzÄ“ts savā esošajā darbavietā, industrijā, sfÄ“rā un nozarÄ“ (protams, klāt nāk neskaitāmi personiski aspekti, par kuriem nerunāšu). Galvenais ir apzināties, ka šim indivÄ«dam finansiāli ir tikpat lielas problÄ“mas kā iepriekš pieminÄ“tajam.

Nedaudz atsvaidzināsim atmiņu par bezdarbnieku pabalstiem - pabalsta izmaksas ilgums visiem bezdarbniekiem ir 9 mÄ“neši neatkarÄ«gi no apdrošināšanas (darba) stāža: pirmos 3 mÄ“nešus - piešÄ·irtajā apmÄ“rā; nākamos 3 mÄ“nešus - 75% no piešÄ·irtā pabalsta apmÄ“ra; pÄ“dÄ“jos 3 mÄ“nešus - 50% no piešÄ·irtā pabalsta apmÄ“ra.[4] Kā redzams, nekas spÄ«došs! Atkal jau laupÄ«šana!

Un, ja nu pārkvalificÄ“šanās prasa 1,5 gadus? Kā lai cilvÄ“ks izdzÄ«vo atlikušos 9 mÄ“nešus (neaizmirstam, ka šis personāžs ir aktÄ«vais bezdarbnieks, kas turpinās aktÄ«vas darba gaitas, atradis piemÄ“rotāku darbu, pārkvalificÄ“jies, attÄ«stÄ«jies, pārvarÄ“jis kādus šÄ·Ä“ršÄ¼us, savedis kārtÄ«bā veselÄ«bu u.t.t.)?

Ar matemātiku var nodarboties katrs pats, taču visiem zināms, ka cilvÄ“ks maksās (katrā ziņā pienākums maksāt likuma ietvaros) visus rÄ“Ä·inus 100% apmÄ“rā. Visus pamatrÄ“Ä·inus, Ä“st arÄ« nepieciešams, un kādu apģērba gabalu arÄ« ik pa laikam nepieciešams nomainÄ«t, citādāk ar ielāpiem vien bÅ«s jāstaigā! Un, kas bieži vien nāk papildus “turÄ«gajam” personāžam, ir veselÄ«bas izdevumi un kursu/mācÄ«bu/kvalifikācijas celšanas maksājumi (iebildÄ«siet, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aÄ£entÅ«ra šo sniedz bez maksas), - šie izdevumi nav no mazajiem.

Teiksim, ja persona vÄ“las pārkvalificÄ“ties un kļūt par sertificÄ“tu Java programmÄ“tāju ( tak laikam lÄ«dzi iet un bÅ«t konkurÄ“tspÄ“jÄ«gam arÄ« nākotnÄ“), tad tÄ«ri tikai par kursiem ar sertifikātu (jo grÅ«ti bez attiecÄ«gās jomas profesionālas pieredzes bez sertifikāta atrast darbu) jāšÄ·iras vidÄ“ji ap 1500 eiro. Un bieži vien šim skaitlim klāt nāk dažādi citi ne tie mazākie cipari, kas tieši saistÄ«ti ar kvalifikācijas celšanu (atbilstošs dators, citi kursi u.t.t.).

Labi, pietiks par šo, domāju, ka vismaz idejiski situācija šiem valsts iedzÄ«votājiem ir saprotama. Un tagad Ä·ersimies klāt “sociāli neaizsargātākajai” sabiedrÄ«bas grupai – vai precÄ«zāk, piemÄ“ra pÄ“c, iedzÄ«votājiem ar sociālo statusu - maznodrošinātais!

Šim nabadziņam diemžēl (!?) mÄ“neša ienākumi ir zem vai ap iztikas minimumu. Šim personāžam atšÄ·irÄ«bā no pārÄ“jiem ir iespÄ“ja tikt pie 90% NĪN atlaides (ja vispār tāds jāmaksā, tak var bÅ«t vÄ“l daudz un dažādi atvieglojumi, pat lÄ«dzmaksājums no valsts/pašvaldÄ«bas puses par dzÄ«vokļa Ä«ri), dažādu komunālo un regulāro maksājuma atlaides vai pabalsti, iespÄ“ja tikt pie restorāna “Zupas virtuve” labumiem (iedomājieties, cik daudz naudas ieekonomÄ“jas un pārtikas produktiem), pārtikas pakām, sociālās palÄ«dzÄ«bas (drÄ“bes, lietas u.t.t.), kurā iekļaujas arÄ« nauda dažādu pabalstu ietvaros.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palÄ«dzÄ«bas likumu sociālās palÄ«dzÄ«bas mÄ“rÄ·is ir sniegt materiālu atbalstu krÄ«zes situācijā nonākušÄm trÅ«cÄ«gām un maznodrošinātām Ä£imenÄ“m (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzÄ«bas - Ä“diens, apģērbs, mājoklis, veselÄ«bas aprÅ«pe, obligātā izglÄ«tÄ«ba - un veicinātu darbspÄ“jÄ«go personu lÄ«dzdarbÄ«bu savas situācijas uzlabošanā.[5]

AtzÄ«sim paši sev - kas ir tie cilvÄ“ki, kas nonāk šÄdā “sociālā nabadziņa lomā”? Tie ir liekēži, nespÄ“jnieki, deÄ£enerāti, emocionāli degradÄ“jušies indivÄ«i ar destruktÄ«vām tieksmÄ“m un, pats trakākais, tie, kas šÄdus stāvokļus ļaunprātÄ«gi izmanto, pieprasot valsts palÄ«dzÄ«bu!!!

Un ne tikai! Šie nekam nederÄ«gie cilvÄ“ki (domāju to, ka ekonomiski un kā pilntiesÄ«gi sabiedrÄ«bas locekļi) pieprasa sapratni, cieņu, respektu, lai mÄ“s atbalstām viņus, palÄ«dzam turpināt ceļu kā absolÅ«tām nullÄ“m, apzogot ekonomiski spÄ“jÄ«go iedzÄ«votāju makus, atņemot tiesÄ«bas uz labāku dzÄ«vi, attÄ«stÄ«bu un atpÅ«tu!

Gari un plaši rakstÄ«ts! Kur tad parādās sociālā nevienlÄ«dzÄ«ba? Faktos, ka maznodrošinātā un trÅ«cÄ«gā statusa ieguvÄ“js no valsts var iegÅ«t (un to ļoti aktÄ«vi dara) dažādus pabalstus, piemaksas, atvieglojumus, dzÄ«vesvietu, neierobežotu „sapratni” (dzÄ«ve tak skarba mÅ«sdienās, ak, nabadziņš!) un citus labumus!

KamÄ“r cilvÄ“ku, kuru apzog ar neskaitāmiem nodokļiem un nodevām par savu REÄ€LI esošu ieguldÄ«jumu sabiedrÄ«bas un valsts/reÄ£iona attÄ«stÄ«bā, noliek pie vietas, uzliekot vÄ“l vairāk nodokļu, maksājumu, ierobežojumu un cita veida „sodu” par to, ka cilvÄ“ks dara.

Ä»oti žēl apzināties, ka pašlaik un ļoti sen ir iedzÄ«vināta sociālisma kustÄ«ba. Pabalsti ir tas, kas mÅ«su sabiedrÄ«bu degradÄ“ (neesmu jau tomÄ“r tik skeptiska persona, ir 2 pabalsti, kas ir absolÅ«ti pelnÄ«ti un veicināmi, jo paši maksājam nodokļus, un šie ir vienÄ«gie, kas cieši saistÄ«ti ar mums pašiem – maternitātes/paternitātes pabalsts un bezdarbnieku pabalsts, ko pieminÄ“ju iepriekš)!

Pabalstu un sociālā sistÄ“ma iznÄ«cina sabiedrÄ«bu, uzliekot par „pienākumu” turÄ«gajiem rÅ«pÄ“ties par pabirām, deÄ£enerātiem un „neveiksminiekiem pÄ“c paša vÄ“lÄ“šanās”.

Jebkurš no mums ir tieši atbildÄ«gs par savu dzÄ«vi. Ja nepieciešami iztikas lÄ«dzekļi, tad, lÅ«dzu, ir darbs, kaut ar minimālo algu, taču ir. Ja nav vÄ“lmes strādāt, lÅ«dzu, brÄ«va izvÄ“le, tikai atceries, nebÅ«s ne pabalstu ne atvieglojumu, ne bezmaksas dzÄ«vesvietas uz citu rÄ“Ä·ina, ne bezmaksas restorāna! Ja nepieņem darbā (kā nekā strādāt vÄ“lies), tad panāc to, ka Tevi vispār ir vÄ“rts pieņemt darbā, attÄ«sties, nomazgājies pirms darba intervijas, mācies, ej lÄ«dzi laikam, ja tas nav pa spÄ“kam, tad zini, ka esi absolÅ«ti nederÄ«gs sabiedrÄ«bas loceklis, kas nav pelnÄ«jis palÄ«dzÄ«bu no turÄ«go un valsts puses.

Es šÄdu sarakstu varÄ“tu turpināt, galvenā ideja ir, ka „turÄ«gie” vai nodrošinātie cilvÄ“ki atrodas šÄdā statusā tikai tādēļ, ka ir izmantojuši potenciālu, ieguldÄ«juši daudz darba savā attÄ«stÄ«bā, seko lÄ«dzi tendencÄ“m pasaulÄ“, nepārtraukti mācās un apgÅ«st strauji augošo informācijas tehnoloÄ£iju laikmetu, nesēž uz vietas ar klÄ“pÄ« saliktām rokām, bet dodas meklÄ“t iespÄ“jas un veidus, ka tikt vÄ“l tālāk savā karjerā un attÄ«stÄ«bā. Šie cilvÄ“ki ir tie, kas dzen uz priekšu valsts attÄ«stÄ«bu un ekonomiku.

Un ko mÄ“s saņemam pretÄ«? Nosaukšu to par sociālo nevienlÄ«dzÄ«bu. MÅ«s apzog tikai par to, ka esam labāki (uzdrošinos to apgalvot, jo tādi ir mani uzskati). Pabiras un neveiksminieki tiešÄ veidā no mana un manas Ä£imenes maka katru mÄ“nesi nozog simtiem eiro, kas tieši ir saistÄ«ti ar manu personÄ«go vÄ“rtÄ«bu darba tirgÅ«, manām nākotnes iespÄ“jām attÄ«stÄ«ties, atpÅ«tu, dzÄ«ves kvalitātes uzlabošanu!

Katru gadu no manis pelnÄ«tās algas tiek nozagts viens skaists, stresu noņemošs, sevis pilnveides un attÄ«stÄ«bas pilns ceļojums! Vai arÄ« jauns dators, kas cieši saistÄ«ts ar nepārtraukto tehnoloÄ£isko attÄ«stÄ«bu un inovācijām esošu darba vidi, kur esošÄ tehnika jau ir novecojusi…

ArÄ« šeit varÄ“tu turpināt, taču neredzu vajadzÄ«bu pÄ“c tā. Viens ir skaidrs - mani un man lÄ«dzÄ«gos apzog! Un to dara apzināti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi, uz katra soļa, ar katru limonādes pudeli un ābolu, ar nepārtraukti pieaugošo nekustamā Ä«pašuma nodokli un augstajām degvielas cenām, ar 21% PVN par pamata precÄ“m, kas nepieciešamas cilvÄ“cÄ«gai eksistencei, ar “bezmaksas” medicÄ«nu, kad par zobārsta apmeklÄ“jumu nepieciešams šÄ·irties no prāvām naudas summām, ar pastāvošo izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu, kad tiek atdoti tÅ«kstošiem euro par izglÄ«tÄ«bu, ar katru savu darbā pavadÄ«to stundu, jo no algas tiek atņemts aizvien vairāk nodokļu, pretÄ« nesaņemot NEKO!

Tā ir realitāte kādā mēs visi dzīvojam! Ja esi padibene, neveiksminieks un likteņa pabērns, tad tā ir Tava izvēle, un neesi pelnījis ne centa no manas algas vai valsts budžeta! Tā ir tikai un vienīgi Tava izvēle! Nevajag par to sodīt citus, atņemot viņiem iespējas un finansiālo brīvību!

---

[1] http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi?id=272833

[2] http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi?id=272881

[3] http://www.la.lv/latvija-palielinajusies-videja-darba-alga/

[4] http://www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/stradajosajiem/bezdarbnieka-pabalsts

[5] http://www.lm.gov.lv/text/1034