Menu
Pilnā versija

Pārbūves mantojums: perversijas deserts

Arturs PriedÄ«tis · 08.02.2017. · Komentāri (45)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

PÄ“cpadomju gados latviešu garÄ«gajā kultÅ«rā nepatÄ«kams jaunums ir masveidÄ«gā pievÄ“ršanās perversajam. Tas tiek darÄ«ts ar Ä«pašu entuziasmu un lepnumu un, iespÄ“jams, ne visai sprigani apzinoties jaunās kaislÄ«bas pretdabiskumu, slimÄ«gumu, kroplÄ«bu, novirzi no normas seksuālajā jomā. Agrāk latviešu garÄ«gajā kultÅ«rā (mākslā un literatÅ«rā) interese par perverso nebija sastopama. Bija sastopama atsevišÄ·u gleznotāju un dzejnieku pievÄ“ršanās erotiskajam, bet nevis perversajam. Latviešu garÄ«gā kultÅ«ra attÄ«stÄ«jās bez perversijām – pretdabiskas, slimÄ«gas, kroplas tieksmes vāvuļot par seksuālo tematiku. TurpretÄ« pašlaik tā vien liekas, ka daudzi vispār neprot atšÄ·irt erotisko no perversā. „Delfu”, „satori” piesmÄ“rÄ“tāji noteikti neprot.

Agrāk latviešu garÄ«go kultÅ«ru veidoja latvieši bez novirzes no elementārām mentālajām prasÄ«bām. Mākslā un literaturā darbojās cilvÄ“ki bez prāta un dvÄ“seles izkropļojumiem. Izsakoties perversijas fanu valodā, lÄ«dz XX gs. beigām latviešu garÄ«gai kultÅ«rai bija pesārijs. Tas palÄ«dzÄ“ja garÄ«go kultÅ«ru saturÄ“t cilvÄ“ciski normālā stāvoklÄ«. Atjaunojot „neatkarÄ«bu” un iegÅ«stot „brÄ«vÄ«bu”, latvieši tÅ«lÄ«t aizmeta pesāriju un enerÄ£iski nodevās perversijas apsiekalošanai.

Domāju, nav vajadzÄ«gs paskaidrot vārda „pesārijs” nozÄ«mi. Perversijas masveidÄ«bas apstākļos tas visiem ir zināms. Latviešu jaunajai inteliÄ£encei, perversijas visaktÄ«vākajiem skunksiem, noteikti ir zināms.

Perversijas apsiekalošana ir gaišÄs un gudrās latviešu inteliÄ£ences jauns panākums garÄ«gajā kultÅ«rā. Perversais ir obligāts komponents šodienas latviešu inteliÄ£ences garÄ«gajā burbuļošanā. Katru dienu ožam latviešu inteliÄ£ences perverso smaku. Portāli „delfi” un „satori” bez perversijas neprot dzÄ«vot. Tagad perversais ir kļuvis ne tikai apdauzÄ«to inteliÄ£entu izlaidÄ«bas saturs, bet viņu mentalitātes iezÄ«me. Mentalitātes perversā iezÄ«me ir sastopama hermaņu vulgārajos teatrālajos iestudÄ“jumos, augstskolu aprobežoto „akadÄ“miÄ·u” tekstos un projektos, saitos, luterāņu mācÄ«tāju attieksmÄ“ pret draudzi. LÅ«k, daži piemÄ“ri (tekstu virsraksti un fragmenti) no perversiju jaunākā smirdÄ“juma.

Bez murgošanas par „gender” latviešu literatÅ«rzinātnieki vairs nevÄ“lās aplÅ«kot Aspazijas daiļradi un personÄ«bu. Kāda žurnāliste jautā LU prātkopei Ausmai Cimdiņai: „Ir iznācis rakstu krājums Aspazija un mÅ«sdienas. Dzimums, nācija, radošie izaicinājumi. ŠÄ krājuma ievadrakstā Aspazijas izaicinājums zinātnei un tÄ“vzemei jÅ«s veselu apakšnodaļu esat veltÄ«jusi feminisma un gender teorijas valodnieciskajam aspektam.” LU prātkope Ausma Cimdiņa lepni atbild, ka šodien ir ļoti vajadzÄ«gi uz Aspazijas personÄ«bas un daiļrades fona izskaidrot atšÄ·irÄ«bu starp vārdiem „dzimte” un „dzimums”. Labi, ka Rainis to nedzird!

Izrādās, mÄ“nessÄ“rdzÄ«go latviešu dievinātais luterāņu mācÄ«tājs Juris Rubenis baznÄ«cā katru dienu saskaras ar seksu: „ĪstenÄ«bā jau šie temati – attiecÄ«bas, mÄ«lestÄ«ba, sekss –, tās ir tās pamatlietas, par kurām mÄ“s tā vai citādi domājam, uzdodam jautājumus, ar kuriem mācÄ«tājam iznāk saskarties ik dienas”. TāpÄ“c mÄ“nessÄ“rdzÄ«go latviešu garÄ«gais tÄ“tis Rubenis droši formulÄ“ savu kategorisko imperatÄ«vu: “Seksualitātes kulminācija ir Dieva mÄ«lestÄ«bas atklāšana Ä·ermenÄ«». No savas puses nākas piebilst, ka baznÄ«ctÄ“vi-deÄ£enerāti noteikti ir pÄ“cpadomju deÄ£enerācijas procesa viens no lielākajiem panākumiem.

Interneta saits „cehs” globāli salÄ«dzinoši informÄ“: „KamÄ“r trešÄs pasaules valstÄ«s joprojām cieņā sieviešu dzimumorgānu nogriešana, lai nepieļautu iespÄ“ju, ka dzimumakts viņām sagādās baudu, pašmāju feministes aktÄ«vi cÄ«nās par savām tiesÄ«bām atlaist padusÄ“ pamatÄ«gāku kušÄ·i un pÄ“c iespÄ“jas publiskāk barot ar krÅ«ti bÄ“rnu”.

Latviešu dzejā arÄ« lielas izmaiņas: „2016. gada Dzejas dienas tika pieteiktas ar saukli "Dzeja pavedina", kas šÄ·ita ļoti atbilstošs un intriģējošs vārdu salikums kārtÄ“jām dzejiskajām septembra nedēļām.”

OrganizÄ“jot elegantu diskusiju „KāpÄ“c mÄ“s nodarbojamies ar seksu”, „satori” pavedÄ“js Ilmārs Šlāpins vispirms pievÄ“ršas kompetentai „sarunai ar LGBT un viņu draugu apvienÄ«bas "MozaÄ«ka"  valdes priekšsÄ“dÄ“tāju KristÄ«ni Garinu”.

Feminisma vietÄ“jā pustrakā urbÄ“ja Kārļa VÄ“rpes opusa „JÅ«tÄ«gie cÄ«nÄ«tāji II – Freids, sievietes un dusmas” (protams, tas publicÄ“ts „satori”) komentÄ“tājs „Akmens” pÄ“c sevis atstāja šÄdu burvÄ«gu smirdoņu: „Es lasÄ«ju. Sieviete ir mātÄ«te pÄ“c savas bÅ«tÄ«bas. Viņai iedzimtie instinkti dominÄ“ par racio. Kas attiecas uz peņa skaudÄ«bu, tad tikpat labi ir cunnus skaudÄ«ba dažiem vÄ«riešiem. Freids atklāja PANSEKSUÄ€LISMU. PārÄ“jai viņa garÄ«gais mantojums ir fufelis. Uz to norādÄ«ja Karls Jaspers. Es jau rakstÄ«ju, ka sieviete = sieviete + vÄ«rišÄ·Ä«gā sieviete. Tas ir ļoti svarÄ«gi, jo sievietei ir ANIMUS, bet vÄ«rišÄ·Ä«gai sievietei ANIMUS nav.”

Teātra kritiÄ·e Silvija Radzobe dullajiem latviešiem beidzot pateica nepatÄ«kamo patiesÄ«bu par LāčplÄ“ša ielas lÄ«meņa skatuves meistara Hermaņa perverso režiju: „Režisors lielu uzmanÄ«bu pievÄ“rsis [..] seksuālajai problemātikai, kas izrādÄ“ izvÄ“rsta un papildināta ar paša fantāzijas radÄ«tiem spÄ“cÄ«giem tÄ“liem, dažkārt atstājot iespaidu, ka patiesi viņu interesÄ“jusi tikai tā.” Runa ir par M.Velbeka romāna hermanisko “apšmucÄ“šanu” RÄ«gā.

Kā zināms, latviešu skatuves perturbÄ“tāji visvairāk ir iemÄ«lÄ“juši cÅ«koties ap Raini. Nav manÄ«ti mÅ«su slavenāko „rainologu” GrÄ«numas, ZālÄ«ša iebildumi pret tādu cÅ«košanos. Viņi nevar nezināt, ka Raiņa daiļradÄ“ pat erotiski motÄ«vi nav sastopami. Sastopams ir tikai „li” Kastaņolas gados rakstÄ«tajā „Dienas hronikā”. „Li” nozÄ«mi nevÄ“los atšifrÄ“t, lai bezperspektÄ«vi neuzbudinātu vaislÄ«gos latviešu jaunos vaisliniekus.

Latviešu Ä“rcÄ«gi zinātkārajās aprindās iecienÄ«ts ir interneta žurnāls ar apakšvirsrakstu „Politika, sekss, dzÄ«ves māksla, smalkās aprindas, krimināllietas”. Saitā var baudÄ«t šÄdu kārumu: „Latviešu māksliniecei veic Ä·irurÄ£isku operāciju, lai atjaunotu jaunavÄ«bas plÄ“vi.”

Nesen kādas otrdienas vakarā „skatÄ«tāju vÄ“rtÄ“jumam beidzot nodots jau daudz apspriestais pašmāju seriāls "ŠÄ·iršanās formula" – atklāts un seksa piesātināts stāsts par vÄ«riešu un sieviešu attiecÄ«bām un mÄ«lestÄ«bas meklÄ“jumiem”.

Pirms kāda laika „satori” publicÄ“ja jaunās autores Daces VÄ«gantes prozaisko šedevru „Pirmais stāsts”. Tas sākās jestri pamācoši: „Ja kāds man jautātu, kāpÄ“c iestājos literārajā pulciņā, es koÄ·eti atbildÄ“tu: "Jo man neveicas ar vÄ«riešiem." SkaidrÄ«bas labad piebilstu, ka nÄ“, neplānoju tur iepazÄ«ties ar kādu rakstnieku. Sieviešu žurnālos esmu lasÄ«jusi, ka ar rakstÄ«šanas terapijas palÄ«dzÄ«bu iespÄ“jams izvÄ“tÄ«t attiecÄ«bas ar pretÄ“jo dzimumu un uzzināt vairāk par sevi. Tā kā tuvojos kritiskajam vecumam, esmu gatava Ä·erties pie radikālām metodÄ“m. UzrakstÄ«šu par to stāstu.”

RÄ«gas ziņu portāli Latvijas smalko sabiedrÄ«bu labprāt detalizÄ“ti informÄ“ par policistu noÄ·ertajiem mÄ«lniekiem publiskajās vietās. ŠÄ« informācija ir medus pods „satori” seksuālajiem intelektuāļiem. Viņi nekavÄ“joties profesionāli komentÄ“, piemÄ“ram, seksu parkā un policistu nemākulÄ«bu saskarsmÄ“ ar seksu parkā: „Nākamais ziņas teikums ir vÄ“l interesantāks. "Ierodoties notikuma vietā, pamanÄ«ta sieviete, kura vÄ«rietim sniedza seksuāla rakstura pakalpojumu - minetu." Pakalpojums paredz finansiālas vai lÄ«guma saistÄ«bas. Redzot cilvÄ“kus, kas nodarbojas ar seksu, nav iespÄ“jams noteikt, vai viņi viens otram sniedz seksuālos pakalpojumus. Ierodoties notikuma vietā, vienÄ«gais, ko kārtÄ«bas sargi varÄ“ja pamanÄ«t un konstatÄ“t, ir tas, ka sieviete orāli apmierina vÄ«rieti, citiem vārdiem, publiski nodarbojas ar seksu. Un vÄ«rietis arÄ« tajā piedalās. Vai policistiem izpratne par seksu nesniedzas tālāk par seksuālajiem pakalpojumiem un šis ir vienÄ«gais attiecÄ«bu veids, kas tiem ir pazÄ«stams? VarbÅ«t sieviete ir bÅ«tne, kas tikai sniedz seksuālos pakalpojumus?”

AizvadÄ«tā gada novembrÄ« latviešu kultÅ«rā sākās jauna Ä“ra: „Vakar, 30.novembrÄ«, mājaslapā manabalss.lv sākta parakstu vākšana iniciatÄ«vai "Par bordeļu legalizāciju un prostitÅ«tu darba apstākļu uzlabošanu". IniciatÄ«vu iesniegusi Ieva Skrebele. IniciatÄ«va piedāvā ieviest JaunzÄ“landes modeli prostitÅ«cijas regulÄ“šanā, kas paredz legalizÄ“t bordeļus, legalizÄ“t sutenerismu gadÄ«jumos, kad ir noslÄ“gts darba lÄ«gumus un panākt, ka prostitÅ«tas var droši vÄ“rsties policijā, ja kāds ir pārkāpis viņu tiesÄ«bas. Autori norāda, ka iniciatÄ«vas mÄ“rÄ·is ir uzlabot prostitÅ«tu drošÄ«bu un darba apstākļus.”

„Delfi” latviešu tautai neoficiāli ieteica sekot Jaunupa kunga paraugam („Jaunups publisko Ä«paši intÄ«mu sievas foto”), kā arÄ« apmierināja lasÄ«tāju nebÄ“dnÄ«go ziņkāri, beidzot publicÄ“jot fotosÄ“riju „Ieskats latviešu seksa komÄ“dijas 'Svingeri' aizkulisÄ“s”.

Savukārt „Eirobarometrs” pielika punktu kašÄ·Ä«gajai neskaidrÄ«bai par latviešu seksuālo jurisdikciju: „Nedaudz mazāk kā puse Latvijas iedzÄ«votāju uzskata, ka noteiktos apstākļos dzimumattiecÄ«bas bez partnera piekrišanas varÄ“tu bÅ«t attaisnojamas.”

Latvijā atlikušajiem normālajiem cilvÄ“kiem dabiski gribÄ“tos dzirdÄ“t atbildi uz jautājumiem par perversās mentalitātes izcelsmi, iemesliem, pamatojumu, izskaidrojumu. Visjaunāko laiku garÄ«gajā toverÄ« perversijas jau plÅ«st pāri malai. Nākas tikt skaidrÄ«bā, kas ir noticis.

Vai latviešu jaunās inteliÄ£ences perversās mentalitātes uzplaukšana ir saistÄ«ta ar vispārÄ“jās attÄ«stÄ«bas zemo lÄ«meni jeb nepieciešams cits izskaidrojums?

Vai perversās mentalitātes uzplaukšana ir saistÄ«ta ar „plurālisma” un „demokrātijas” smirdÄ“šanu pÄ“cpadomju laikā?

Vai perversās mentalitātes uzplaukšana ir saistÄ«ta ar ļoti zemo augstākās izglÄ«tÄ«bas lÄ«meni, humanitāro un sociālo zinātņu tradicionālo provinciālismu un seklumu latviešu kultÅ«rā?

Vai perversās mentalitātes uzplaukums ir Rietumu ievazātā sÄ“rga, ņemot vÄ“rā latviešu klasisko nespÄ“ju ignorÄ“t Rietumu postmodernisma perversijas devu?

Vai perversās mentalitātes uzplaukšana sakņojās latviešu inteliÄ£ences riebÄ«gajā politiskajā verdziskumā, patoloÄ£iskajā stulbumā, neinteliÄ£entumā, morālajā niecÄ«bā, sociālās atbildÄ«bas trÅ«kumā?

Visticamākais, tie varētu būt retoriski jautājumi. Katrā jautājumā ir projicēta zināma gatava atbilde. Perversās mentalitātes uzplaukumu nosaka dažādi faktori.

Ja vÄ“lamies dzirdÄ“t lakonisku atbildi par perversās mentalitātes izcelsmi, iemesliem, pamatojumu, izskaidrojumu, tad var norādÄ«t uz pārbÅ«ves („perestroikas”) mantojumu. Tas sagandÄ“ja cilvÄ“ku garÄ«go pasauli visdažādākajos virzienos, sekmÄ“jot „dzÄ«vnieku dvÄ“seles” (Aristotelis) huligānisko nesavaldÄ«bu, neierobežotÄ«bu, nesodamÄ«bu.

Tautas aizraušanās ar perverso ir ļoti izdevÄ«ga pārbÅ«ves dzemdÄ“tajiem noziedzniekiem, kuri joprojām pārvalda latviešu tautu. Viņiem nav jābaidās no tautas dusmām un lÄ“muma sodÄ«t noziedzniekus, likvidÄ“t Lielo Bandu, Astoņkāji. Tauta arvien vairāk degradÄ“jas, un tas ir labi. Tas ir ļoti izdevÄ«gi noziedzniekiem, valdošajai kliÄ·ei. Pagrimuša un panÄ«kusi tauta ir spÄ“jÄ«ga vienÄ«gi vÄ“l vairāk pagrimt un panÄ«kt.

Novērtē šo rakstu:

0
0