Iesaki rakstu:

Nu jau vecais režīms, saukts par "The New World Order" (saÄ«s. NWO, latv. Jaunā Pasaules KārtÄ«ba) savu darbÄ«bu sāka 1960. gadu beigās, izvÄ“rsās 80. gados, nonāca pie sava piepildÄ«juma trešÄs tÅ«kstošgades sākumā un sabruka tikai dažas minÅ«tes pirms paspÄ“ja iznÄ«cināt Rietumu pasauli. Šajā vÄ“sturiski Ä«sā laika sprÄ«dÄ« Rietumi piedzÄ«voja tādu neparastu ideoloÄ£iskās pārvaldÄ«bas formu, kas ļoti lÄ«dzinājās Orvela cilvÄ“ku paverdzināšanas futÅ«ristikai. 

IedzÄ«votāju vairākums tika demonizÄ“ti, vienkāršos cilvÄ“kus, kas strādāja, mÄ«lÄ“ja savas sievas un bÄ“rnus, apmeklÄ“ja baznÄ«cu, sauca par "fašistiem" vai "privileģētiem baltiem vÄ«riešiem", viņu tradicionālā kristÄ«gā ticÄ«ba tika izstumta no publiskās telpas, normālas dzimumattiecÄ«bas rādÄ«tas negatÄ«vā gaismā, homoseksualitātes propaganda kļuva tikpat izplatÄ«ta kā komunisma propaganda Brežņeva laikos, vecāku un bÄ“rnu attiecÄ«bas tika desinhronizÄ“tas un normāla valoda nÄ«dÄ“ta.

Tika ieviests termins "Naida runa", un tā kļuva par vadošo noziegumu pret  NWO. "FanātiÄ·is" - šis vārds pārvÄ“rtās par apkaunojošu apzÄ«mÄ“jumu, ko pielipināja normāliem cilvÄ“kiem, "AntisemÄ«tisms" un "Rasisms" nozÄ«mÄ“ja nepiedodamu noziedzÄ«bu, toties daudzi amorāli nāves grÄ“ki tika veicināti.

PÄ“c padomju sistÄ“mas sabrukšanas NWO turpināja savu uzvaras gājienu pāri visai Eiropai. Politkorektuma diktÄ“tā kontrole kļuva totalitāra, radikālais feminisms postÄ«ja eiropiešu Ä£imenes, vecāku - tÄ“va un mātes konceptu deleÄ£itimizÄ“ja. Vecākiem liedza iespÄ“jas lemt par savu bÄ“rnu audzināšanu, to darÄ«ja ierÄ“dņi, pÄ“c sava prāta nosakot "bÄ“rnu labākās intereses". Miljoniem bÄ“rnu tika leÄ£itÄ«mi nolaupÄ«ti no vecākiem, un tika izpostÄ«ti miljoni dzÄ«vju.

Neskaitāmi migrantu pūļi pārpludināja Eiropu, lai nomainÄ«tu tās populāciju, un katrs, kas pret to iebilda, tika saukts par nacistu. Tajā pat laikā tādi kā Lena Dunham, publiski aicinot iznÄ«cināt baltos vÄ«riešus, par to tika nevis nosodÄ«ti, bet slavÄ“ti.

Ir žēl to nabaga ļaužu, kuri ASV tagad demonstrācijās sludina savu mÄ«lestÄ«bu un uzticÄ«bu Obamam un Klintonei. Viņi bijuši iezombÄ“ti aklā ticÄ«bā tam, ka NWO režīms ir uz palikšanu uz visiem laikiem, ka paklausÄ«gie vienmÄ“r balsos tā, kā viņiem teiks. Viņi bija pārāk ilgi dzÄ«vojuši izdomājumu un filmu pasaulÄ“ un zaudÄ“juši saikni ar realitāti tāpat, kā, piemÄ“ram, rojālisti, kas turpina pielÅ«gt gāzto un mirušo karaļu portretus.

MÄ“s esam bijuši vergi, divu veidu vergi: tie, kas verdzÄ«bu paši izvÄ“lÄ“jušies, un tie, kam to uzspieda NWO. Tas pÅ«lis, kas kliedz "Not My President!", tie ir labprātÄ«gie vergi; viņi ir ieraduši mÄ«lÄ“t kungus un paklausÄ«t tiem. Tramps nu tos ir atbrÄ«vojis, bet tie par to nepriecājas. Eiropa ir pilna ar šÄdiem vergiem. Veselas paaudzes ilgumā vienÄ«gais veids, kā tikt uz augšu un kaut ko sasniegt, bija kļūt par laimÄ«go vergu, un to viņi darÄ«ja.

MilzÄ«gs daudzums Happy House vergu ir Zviedrijā, tur tie no galvas zina visus NWO saukļus un tic tiem kā svÄ“tiem baušÄ¼iem, lai gan tie Zviedriju ved uz katastrofu. Viņi pakļaujas radikālo feministu izstrādātiem noteikumiem, viņi uzņem milzÄ«gas migrantu masas, bet, ja nu pÄ“kšÅ†i tas vairs nav nepieciešams, ja viņi saskaras ar brÄ«vÄ«bu, tad tas tiem nemaz nepatÄ«k.

Bet mums, piespiedu vergiem, Trampa uzvara ir kā Dieva dāvana. MÄ“s esam ienÄ«duši verdzÄ«bu, un mÄ“s gribam baudÄ«t brÄ«vÄ«bu. MÄ“s redzam cauri mÅ«su bijušo vergturu lÄ“tajiem trikiem, ar kuriem tie mÄ“Ä£ina baidÄ«t ļaudis atpakaļ sprostā.

Vēl cīņa nav galā
Tādu himnisku sajÅ«smu, kādu šeit atainojis I.Šamirs, izjÅ«t simti miljoni. Taču NWO joprojām kontrolÄ“ finanses un lielos medijus. Elite cer, ka Trampa uzvara bÅ«s tikai kā Ä«slaicÄ«gs karnevāls, kā anekdote un pÄ“c kāda laika viss atgriezÄ«sies vecajās sliedÄ“s. TāpÄ“c gan ASV, gan Eiropā ir vajadzÄ«gs pamatÄ«gs cunami, lai notiktu neatgriezeniskas pārmaiņas. 

Viena pÄ“c otras pienāk ziņas par mutes aizbāšanu Trampa piekritÄ“jiem. ArÄ« mÅ«su pašu avÄ«zes tādā dÄ«vainā streipveidÄ«gā leksikā pauž, ka "apturÄ“ti baltādaino cilvÄ“ku pārākuma sludinātāju" konti. Tvitteris un Feisbuks bija lieliski un visiem pieejami mediji, kuros visai brÄ«vi varÄ“ja paust uzskatus, kas atšÄ·Ä«rās no NWO meinstrÄ«ma. Nu tiem cenzÅ«ra virsÅ«.

Starp apturÄ“tiem kontiem ir ASV labÄ“jo Alt-right kustÄ«bas lÄ«dera Ričarda Spensera konts un ar viņu saistÄ«tie konti. Spensers to nodÄ“vÄ“jis par "korporatÄ«vu staļinismu" un Tvittera rÄ«cÄ«bu salÄ«dzinājis ar to, kā Hitlers 1934.gadā iznÄ«cināja opozÄ«ciju savai nacionālsociālistu partijai, lai konsolidÄ“tu varu Vācijā, Ä«stenojot tā saukto “garo nažu nakti”.

Kontu bloÄ·Ä“šanu Tvitteris neveikli un aplami "attaisno" ar saviem noteikumiem, kas aizliedz “vardarbÄ«bas draudus, mocÄ«šanu, naidÄ«gu uzvedÄ«bu”. NWO kritika - tā taču ir "naida runa".

Digitālais komunisms

Kad viņi nespÄ“j apstrÄ«dÄ“t kādu ziņu un jÅ«tas bezspÄ“cÄ«gi apturÄ“t pieaugošo informÄ“tÄ«bu par šo ziņu, vienÄ«gā iespÄ“ja, kas viņiem atliek, ir apklusināt šo ziņu, to cenzÄ“jot. Tāda ir kultÅ«rmarksisma stratÄ“Ä£ija, un tās vadlÄ«nijas viņu teorÄ“tiÄ·is MarkÅ«ze ir izklāstÄ«jis savā pazÄ«stamajā esejā "RepresÄ«vā Tolerance".

Viņi nepieļauj alternatÄ«vus viedokļus, jo zina, ka uzvarÄ“t tos nevarÄ“s. Viņi nevis debatÄ“ vai ļauj sabiedrÄ«bai apspriest kādu alternatÄ«vu ziņu, bet dara visu, kas viņu spÄ“kos, lai izslÄ“gtu šo ziņu.

Tie necietÄ«s atšÄ·irÄ«gus uzskatus, jo tie ir drauds viņu hegemoniskajai kontrolei pār ļaužu masām. Ja viņi bÅ«tu tik pārliecināti par sava pasaules uzskata uzvarošo nekļūdÄ«gumu, tad taču viņi ļautu plašai sabiedrÄ«bai izspriest un apsvÄ“rt visus argumentus.

Politkorektuma, kas bÅ«tÄ«bā ir kultÅ«rmarksisma esence, saknes ir komunismā. Pirmo reizi tas parādÄ«ja savu patieso dabu boļševiku Krievijā un vÄ“lāk izplatÄ«jās arÄ« maoistu Ķīnā. Politkorektuma koncepcija bija un paliek - domāšanai jābÅ«t "pareizai", citiem vārdiem sakot, jāsaskan ar valdošÄs elites doktrÄ«nu.

Labāk nestāstÄ«t savas domas vai formulÄ“t savu viedokli, jo tas var beigties ar ieslodzÄ«jumu un asinÄ«m, to visi zināja tajos laikos, kad komunisms uzturÄ“ja savu brutālo kontroli. KlusÄ“t par savām atziņām un runāt tikai to, kas tiek gaidÄ«ts - tas bija politkorekti. Un ne citādi. Jo jebkurš slepkavÄ«go boļševiku vai Mao režīmu kontroles apdraudÄ“jums tika nežēlÄ«gi apspiests.

MÅ«sdienu pasaulÄ“ politkorektums izpaužas citādāk, bet ir veidots pÄ“c tā paša komunistiskā šablona. Lodes vietā ir cietumsods, gulaga vietā - sociālā izstumtÄ«ba, spÄ«dzināšanas vietā - cenzÅ«ra un aizliegumi sociālos medijos. Nonkonformistiskas idejas nav pieļaujamas, un vārda brÄ«vÄ«ba tiek apspiesta tāpat, kā tas bija komunistiskajā pagātnÄ“.

CilvÄ“kiem un grupām, kas pauž alternatÄ«vus viedokļus, liegt pieeju sociāliem medijiem - tas ir jauns digitālais komunisms. Tas nepieļauj nekādus iebildumus un izskauž visu, kas apstrÄ«d dominÄ“jošos naratÄ«vus. Tā ir ekstrÄ“ma neiecietÄ«ba, savā bÅ«tÄ«bā tāda pati kā tā, kas reiz radÄ«ja cilvÄ“ku masveida iznÄ«cināšanas sistÄ“mu zem sirpja un āmura.