Iesaki rakstu:

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem.

Masu kustÄ«ba pasaules grÅ«tdieņu un apspiesto atbalstam pieņemas spÄ“kā, un beidzot arÄ« mÅ«su nedaudz atpalikušÄs publikas apdzÄ«votajā perifÄ“rijā ceļas apzinÄ«guma pilnas balsis. Tās aicina pārskatÄ«t mÅ«su sen ierastos, bet faktiski kroplos uzskatus par vÄ“sturisko nelietÄ«bu noklusÄ“šanu.

SevišÄ·i vÄ“lÄ“tos atzÄ«mÄ“t filosofa Arta Sveces sengaidÄ«to pienesumu: tā dzÄ«vot vairs nevarÄ“s! Silmaču skroderdienu rasisms un antisemÄ«tisms vairs nav paciešams nevienā acÄ«, un ir pÄ“dÄ“jais brÄ«dis lemt, kā rÄ«koties.

CitÄ“ju: “Ko mums ar to visu iesākt? [..] MÄ“Ä£ināt aizsteigties notikumiem priekšÄ un cenzÄ“t, pirms kāds ir sācis kaut ko pārmest? [..] TomÄ“r mÄ“s lÄ«dz šim esam veiksmÄ«gi izvairÄ«jušies no nopietnas diskusijas. Nesenie protesti rāda, ka šÄ« stratÄ“Ä£ija nevar bÅ«t mūžīga.”

Biedri Svece, kautrÄ«ba nevietā! Skaidra lieta, ka vajag rediģēt, cenzÄ“t un paskaidrot. Ikkatru gadu visa latviešu tauta, rasisma un vergturÄ«bas atmiņu piesārņota, tiek uzspicÄ“ta ar sevišÄ·i kaitÄ«gu antisemÄ«tisma porciju, ko nes Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”.

Izrādēs pa skatuvi grozās tikai bālģīmji, vergturu pēcteči, bez mazākajām nožēlas pazīmēm, bet lugas jautrākais brīdis pienāk, kad veco ebreju tirgotāju Ābramu uzvilina uz krāsns un uzsper gaisā. Āpāc, āpāc!

Biedra Sveces vārdiem sakot, šÄ« pieeja nevar bÅ«t mūžīga, un luga steidzami jālabo. Vai tiešÄm jāgaida skarbi norādÄ«jumi no centra?! Paši nesaprotam, cik mÅ«su tā sauktais literārais tā sauktais mantojums ir nelaikmetÄ«gs, lai neteiktu – kaitÄ«gs?!

“Skroderdienu” gadÄ«jumā tas nebÅ«s tik sarežģīti – ekspozÄ«cijā jāietamborÄ“, ka puikas Ä«stenÄ«bā ir palestÄ«nieši un tas viss ir progresÄ«vās atbrÄ«vošanās cīņas sastāvdaļa.

Ar “Kauju pie Knipskas” arÄ« lieta skaidra: Buņģis ir biezais apspiedÄ“js (baltais, protams), bet Cibiņš – apspiestais, krievu–turku kara gÅ«stekņu pÄ“ctecis, tumsnÄ“js no skata. Autors to nav pieminÄ“jis, bet mÄ“s tak varam paskaidrot, ja reiz laiki tādi.

GrÅ«tāk bÅ«s ar pasaku par SarkangalvÄ«ti. Tur gala rezultātā divus baltus sievišÄ·us piesmej pelÄ“kais vilks, bet mÄ“s tak zinām, ka pelÄ“ks ir atšÄ·aidÄ«ts melnais! ProblÄ“ma. Piedāvāju: mednieki–glābÄ“ji soļo četru ceturtdaļu taktÄ«, viegli sinkopÄ“tā ritmā, piesēžoties uz viena ceļgala ik pa reizei. VarbÅ«t izbrauks.

Latviešu tautasdziesmu sadaļā arÄ« bÅ«s, ko noņemties. Ir nenoliedzami progresÄ«vas iezÄ«mes, piemÄ“ram, “melna čūska miltus mala”, jo melnā čūska iebaro kungus, kuri pilnÄ«gi noteikti ir baltie, ar viskautkotādu. Kas attiecas uz “balta nāca tautu meita” un “daudz baltu dieniņu, Laimiņa, dodi”, bÅ«s Ä«sti sarežģīti. “BrÅ«na nāca tautu meita” neizklausās pārāk poÄ“tiski, bet “daudz varavÄ«ksnes dieniņu dodi” nerÄ«mÄ“jas dzejas ritmā.

Blaumaņa “Nāves Ä“nā” vecajā oriÄ£inālā ir tikai vieni vienÄ«gi baltie! Tas nevar bÅ«t pareizi, un, kā visnotaļ pamatoti norāda b. Artis Svece, tā dzÄ«vot vairs nevarÄ“s. Sižets nedaudz jāpiekārto, piemÄ“ram, šÄdi: mazo transvestÄ«tu KārlÄ“nu uzpasÄ“ melnais milzis Birkenbaums, kurš ir kurzemnieku paverdzināto Tobago ļaužu pÄ“ctecis, un visus izglābj PÄ“rnavas praida laivu izbrauciena aktÄ«visti.

Nedaudz mulsina fakts, ka b. Arša Sveces iniciatÄ«va joprojām nav adekvāti atbalstÄ«ta. Viņa iezÄ«mÄ“tā pamatdoma ir aumež skaidra: jāsāk pārvÄ“rtÄ“t, izvÄ“rtÄ“t, cenzÄ“t un aizliegt. Å…emot vÄ“rā to, ka Latvijas augstskolu profesÅ«ra ir savulaik droši pārbaudÄ«tu komunistu propagandistu pārsātināta, gaidÄ«sim svečturu parādi vistuvākajā laikā.

Pārpublicēts no aprinkis.lv