Parex mÄcÄ«ba banku „uzraugiemâ€, kuri to tÄ arÄ« neņēma vÄ“rÄ
PIETIEK · 23.11.2011. · Komentāri (27)Pašlaik, kad Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas vadÄ«ba pilnÄ sparÄ mÄ“Ä£ina attaisnoties saistÄ«bÄ ar pieļauto Latvijas KrÄjbankas krahu, ir Ä«stais brÄ«dis atcerÄ“ties visas tÄs neizdarÄ«bas, ko banku uzraugi IrÄ“nas KrÅ«manes vadÄ«bÄ pieļÄva pirms trim gadiem – pirms Parex krÄ«zes un tÄs laikÄ. Pietiek ekskluzÄ«vi publicÄ“ šai tÄ“mai veltÄ«tÄs nodaļas no apgÄda AtÄ“na izdotÄs grÄmatas Parex krahs: nejÄ“gas, nelgas un noziedznieki.
Divi trauksmes zvaniņi
Jau 2008. gada oktobra sÄkumÄ banku aprindÄs ceļoja, piemÄ“ram, kÄds grafiks, kurÄ nezinÄmie analÄ«tiÄ·i bija iezÄ«mÄ“juši dažÄdu banku pirmsnodokļu atdeves uz kapitÄlu un izdevumu/ienÄkumu rÄdÄ«tÄja prognozes, - Parex banka tajÄ nudien neizskatÄ«jÄs labi.
PubliskajÄ telpÄ šis grafiks tÄ arÄ« neparÄdÄ«jÄs - tÄpat kÄ ziņas par pirmajÄm banku uzraugu aktivitÄtÄ“m saistÄ«bÄ tieši ar Parex banku. Latvijas Banka gan tobrÄ«d vÄ“l mierÄ«gi gulÄ“ja, jo jau sen bija šÄ·Ä«rusies no finanšu sektora uzraudzÄ«bas funkciju veikšanas. „Ja skaitÄ«t no šodienas, tad trÄ«s nedēļas iepriekš [ap 23. oktobri],” - tik sirdsšÄ·Ä«sti Latvijas Bankas prezidents IlmÄrs RimšÄ“viÄs 13. novembrÄ« varÄ“ja atbildÄ“t uz žurnÄlistu jautÄjumiem, kad Ä«sti viņš uzzinÄjis par Parex bankas problÄ“mÄm.
TaÄu nav pamata neticÄ“t Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas oficiÄlajai informÄcijai, ka jau jÅ«lija beigÄs vai augusta sÄkumÄ tÄ uzaicinÄjusi Parex bankas pÄrstÄvjus piedalÄ«ties komisijas padomes sÄ“dÄ“. (Komisija gan noklusÄ“, ka Parex bankas vadÄ«tÄjam ValÄ“rijam Karginam 2008. gada 30. jÅ«lijÄ nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli, kurÄ, atsaucoties uz 2007. gada novembra–decembra un 2008. gada janvÄra - tÄtad pusgadu iepriekš! - datu pÄrbaudi, norÄda, ka „bankas darbÄ«bai raksturÄ«gs mÄ“rens risku lÄ«menis”.) Iemesls - lai „pÄrrunÄtu bankas darbÄ«bas risku novÄ“rtÄ“šanas rezultÄtus saskaÅ†Ä ar FKTK veiktÄs pÄrbaudes rezultÄtiem”, un cita starpÄ padomes sÄ“dÄ“ Parex bankÄ tikusi izskatÄ«ta arÄ« „kreditÄ“šanas politika (bankas veiktÄ izsniegto kredÄ«tu uzraudzÄ«ba, novÄ“rtÄ“šana un kredÄ«tu portfeļa koncentrÄcijas)” un „investÄ«ciju politika (finanšu instrumentu koncentrÄcijas, limitu ievÄ“rošana)”.
SavukÄrt jau augusta otrajÄ pusÄ“ sÄkusies pusotru mÄ“nesi ilgusÄ« - tÄtad faktiski lÄ«dz brÄ«dim, kad iestÄjÄs Swedbank veltÄ«to baumu pilnbrieds, - pÄrbaude ar mÄ“rÄ·i „izskatÄ«t un novÄ“rtÄ“t bankas kreditÄ“šanas procesu”, kurÄ tad arÄ« „konstatÄ“ti bÅ«tiski trÅ«kumi kreditÄ“šanas procesÄ - mainoties ekonomiskajai situÄcijai LatvijÄ un pasaulÄ“ un pasliktinoties aizņēmÄ“ju maksÄtspÄ“jai, banka nebija izveidojusi kredÄ«tportfeļa kvalitÄtei atbilstošu uzkrÄjumu apjomu (uzkrÄjumu iztrÅ«kums 40 miljoni latu)”, kÄ arÄ« „trÅ«kumi kredÄ«triska vadÄ«bas jomÄ”.
TaÄu šÄ«s pÄrrunas un pÄrbaudes nebija nekas Ä«pašs un neparasts - izsakoties kÄda banku uzrauga vÄrdiem, „šÄdas pÄrbaudes tiek rÄ«kotas pÄ“c riska profila izvÄ“rtÄ“šanas, tÄ ka Parex bankÄ tÄdas notika ne retÄk kÄ reizi divos gados, bet, ievÄ“rojot vÄ“sturiskos apstÄkļus, reÄli pat biežÄk. Notika un vÄ“l joprojÄm notiek”. Un, protams, publiskÄ telpÄ par tÄm neparÄdÄ«jÄs pilnÄ«gi un absolÅ«ti nekas.
Tad kÄ Ä«sti tieši Parex bankas - un nevis, teiksim, Aizkraukles bankas, Rietumu bankas, Latvijas KrÄjbankas un citu lielÄkoties ar pašmÄju vai Austrumu kapitÄlu dzÄ«vojošu kredÄ«tiestÄžu - klientu daļa jau oktobra sÄkumÄ saprata, ka ir laiks pÄrcelt savu naudu uz drošÄkiem seifiem? Tikai tÄpÄ“c, ka zviedri paziņoja par savu banku aizsardzÄ«bu, bet Ivara Godmaņa valdÄ«ba to neizdarÄ«ja pat paziņojumu lÄ«menÄ«?
V. Karginam un Viktoram Krasovickim, protams, gribÄ“tos, lai visi tÄ arÄ« domÄtu, un lÄ«dzÄ«gu viedokli publiski izteica arÄ« tÄlaika finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs, - bet nÄ“, tÄ nu nebija gan. „VispÄr ne pÄrÄk, ja nu vienÄ«gi kÄ pÄ“dÄ“jo odziņu uz putukrÄ“juma kÄrtas, kas neglÄbjami paaugstinÄja pacienta holesterÄ«na lÄ«meni,” - tÄ uz jautÄjumu par kÄdu sakarÄ«bu starp zviedru paziņojumu par atbalstu savÄm bankÄm un naudas izņemšanas sÄkšanos no Parex bankas ironiski atbild kÄds banku pÄrraugu pÄrstÄvis.
Tad kÄ bija patiesÄ«bÄ? PÄ“c Parex bankas faktiskÄ kraha un Ä«pašnieku maiņas izrÄdÄ«jÄs, ka LatvijÄ ir papilnam gudru cilvÄ“ku, kuriem visiem kÄ vienam bija skaidrs - valdÄ«bai, Latvijas Bankai un pirmÄm kÄrtÄm jau Finanšu un kapitÄla tirgus komisijai jau sen vajadzÄ“ja bÅ«t lietas kursÄ par gaidÄmajÄm Parex bankas problÄ“mÄm. TurklÄt šo gudro cilvÄ“ku vidÅ« bija ne tikai politiÄ·i un anonÄ«mu interneta komentÄru autori, bet arÄ« par pietiekami nopietniem uzskatÄ«ti ekonomisti un finansisti.
Ja savelkam kopÄ viņu teikto, sausais atlikums ir apmÄ“ram šÄds: jebkuram finanšu lietÄs saprÄtÄ«gam cilvÄ“kam jau sen bija jÄbÅ«t skaidram, ka Parex banku gaida lielas problÄ“mas, kuru iemesls - „zÄ“ni” pÄrÄk „aizspÄ“lÄ“jÄs”, atraujoties no realitÄtes, un pirmÄm kÄrtÄm vainojami par šÄ«s situÄcijas nepamanÄ«šanu ir tieši pašmÄju banku uzraugi - Finanšu un kapitÄla tirgus komisija, kurai jau sen vajadzÄ“ja ierobežot pareksiešu nekontrolÄ“jamo aizņemšanos pasaules tirgos, bet mazÄkÄ mÄ“rÄ arÄ« Latvijas Banka (tÄ pati, kura apgalvo, ka par Parex bankas problÄ“mÄm vispÄr uzzinÄjusi tikai dažas nedēļas pirms kredÄ«tiestÄdes kraha) problÄ“mÄm un Ministru kabinets.
Tiesa, kas interesanti, neviens no šiem zinÄmajiem un anonÄ«majiem gudrajiem ļaudÄ«m ne septembrÄ«, ne oktobrÄ«, ne novembra sÄkumÄ - par agrÄkiem laikiem nemaz nerunÄsim - ne ar kÄdiem brÄ«dinošiem paziņojumiem saistÄ«bÄ ar Parex banku atklÄtÄ«bÄ nenÄca. Un tas savukÄrt nozÄ«mÄ“ - ko tad Ä«sti? Vai to, ka patiesÄ«bÄ neko pirms banku uzraugu kÄrtÄ«gÄs sarosÄ«šanÄs 2008. gada oktobrÄ« neko nevarÄ“ja pamanÄ«t un nojaust? Vai to, ka tiešÄm tikai skandinÄvu lÄ“mums atbalstÄ«t savas bankas aizsÄka „abu VK” problÄ“mas?
NÄ“, nudien ne - lai ko arÄ« mums nemÄ“Ä£inÄtu iestÄstÄ«t banku uzraugi savdabÄ«gajÄ korÄ« ar „abiem VK”. CilvÄ“kiem, kuri Parex bankÄ turÄ“ja patiešÄm lielas naudas summas un lÄ«dz ar to arÄ« rÅ«pÄ«gÄk nekÄ plašÄs gudro ekspertu masas sekoja pasaules un Latvijas finanšu norisÄ“m, jau labu brÄ«di pirms liktenÄ«gÄ 2008. gada novembra sÄkuma notrinkšÄ·Ä“ja vismaz divi spalgi trauksmes zvaniņi. Nevis iedomÄti, bet pilnÄ«gi reÄli cilvÄ“kiem, kuri dzÄ«vo naudas pasaulÄ“ un par savu naudu patiešÄm rÅ«pÄ“jas.
Pirmais bija Lehman Brothers bankrots 15. septembrÄ«. Otrais - iespÄ“jams, ekonomiskajÄ ziÅ†Ä visu laiku visnozÄ«mÄ«gÄkais Kas notiek LatvijÄ? TV raidÄ«jums 8. oktobrÄ«, kurÄ Parex bankas vecÄkais viceprezidents MÄrtiņš JaunarÄjs pirmoreiz publisko nosauca sindicÄ“to kredÄ«tu summu, kas bankai jÄatmaksÄ nÄkamajÄ gadÄ. TaÄu, lai saprastu, ko un kÄ šie zvaniņi lika saprast (un rÄ«koties) finansiÄli domÄjošiem ļaudÄ«m, mums vispirms Ä«si jÄnoskaidro, kas tad Ä«sti pÄ“dÄ“jos gados bija Parex banka, ar ko tÄ Ä«sti nodarbojÄs un kÄ pelnÄ«ja naudu.
Protams, visvienkÄršÄk ir ticÄ“t mÅ«slaiku folklorai, saskaÅ†Ä ar kuru V. Kargina un V. Krasovicka faktiski simtprocentÄ«gi kontrolÄ“tÄ kredÄ«tiestÄde pelnÄ«ja dažÄdÄs „viņu tautasbrÄļu” afÄ“rÄs, atmazgÄjot naudu pa visu bijušÄs Padomju SavienÄ«bas teritoriju un pieņemot finanšu lÄ«dzekļus no visšaubÄ«gÄkajiem un kriminÄlÄkajiem elementiem - pat tÄdiem, kuri bankÄ depozÄ«tos turÄ“juši lÄ«dz pat miljardam, un tÄ tÄlÄk, un tÄ tÄlÄk.
ŠÄdai folklorai ir viena bÅ«tiska iezÄ«me - tÄ faktiski vienmÄ“r ir interesantÄka un spilgtÄka par daudz pieticÄ«gÄko un pelÄ“cÄ«gÄko realitÄti. SavukÄrt Ä«stenÄ«ba bija nedaudz cita - par spÄ«ti Latvijas apstÄkļiem pietiekami ÄrÄ“jam spožumam, Parex banka globalizÄcijas apstÄkļos bija nekas cits kÄ savu Ä«pašnieku (un pirmÄm kÄrtÄm V. Kargina) lielummÄnijas uzpÅ«sts punduris, kam lielÄko brÄļu pulkÄ savu varÄ“šanu bija jÄpierÄda, izdomÄjot jaunus un jaunus pelnÄ«šanas veidus.
Varam piekrist investÄ«ciju baņķierim Ä¢irtam Rungainim, kurš bez liekas diplomÄtijas saka: „Parex banka bija tipiska nerezidentu banka, kurai pÄ“c definÄ«cijas ir jÄievÄ“ro konservatÄ«va politika. ŠÄda banka var kreditÄ“t tirdzniecÄ«bu, Ä«stermiņa projektus, vÄ“rtspapÄ«rus, taÄu ne ilgtermiņa investÄ«cijas. TaÄu, ja bankÄ nerezidentu nauda nÄk desmit, piecpadsmit gadu, tas iemidzina un liek domÄt, ka tÄ bÅ«s arÄ« uz priekšu. PatiesÄ«bÄ banka, kas turas uz nerezidentu noguldÄ«jumiem, brÄ«dÄ«, kad naudu sÄk izņemt, ir pakļauta lielam riskam.”
Un tas vÄ“l nebija bÅ«tiskÄkais. PirmskrÄ«zes un arÄ« pÄ“ckrÄ«zes laikÄ Parex bankas pÄrstÄvji ar publisku lepnumu norÄdÄ«ja uz savu lielisko stÄvokli - depozÄ«tu esot pat nedaudz vairÄk nekÄ izsniegto kredÄ«tu. „Mums piesaistÄ«to depozÄ«tu apjoms ir lielÄks par izsniegto kredÄ«tu apjomu!” - tÄ jau pieminÄ“tajÄ Kas notiek LatvijÄ? raidÄ«jumÄ 8. oktobrÄ« deklarÄ“ja M. JaunarÄjs, izvairoties no atbildes, cik lieli sindicÄ“tie kredÄ«ti bankai jÄatdod nÄkamajÄ gadÄ.
Un tieši šÄ« izvairÄ«šanÄs, pÄ“c kuras „baismÄ«gÄ summa” (izsakoties raidÄ«juma vadÄ«tÄja JÄņa Dombura vÄrdiem) - 775 miljoni eiro - tomÄ“r izlÄ«da dienas gaismÄ, deva skaidru atbildi par Parex bankas naudas izvietojumu: ja reiz, ļoti vienkÄršoti rÄ“Ä·inot, kredÄ«ti izsniegti tikai 1,9 miljardu latu apmÄ“rÄ, bet noguldÄ«jumus banka pieņēmusi veselu 1,94 miljardu apjomÄ (2008. gada deviņu mÄ“nešu dati) un tai turklÄt vÄ“l ir vismaz 775 miljoni eiro no citurienes aizņemtas naudas, tas nozÄ«mÄ“, ka vismaz nepilnus 600 miljonus latu banka ir likusi kaut kur citur. VisticamÄkais - vÄ“rtspapÄ«ros, jo nekas cits jau lÄga neatliek.
Ko varēja saskatīt un saskaitīt cilvēks no malas?
KÄpÄ“c atšÄ·irÄ«bÄ no citÄm Latvijas lielajÄm universÄlajÄm bankÄm Parex banka tik nopietni aizrÄvÄs ar ieguldÄ«jumiem vÄ“rtspapÄ«ros - turklÄt ne jau tajos dzelžaini stabilÄkajos vien? Īsi sakot - tÄpÄ“c, ka pÄ“dÄ“jos gados ValÄ“rija Kargina un Viktora Krasovicka Parex bankai nebija citas izejas, ja tÄ nevÄ“lÄ“jÄs strauji saplakt un palikt tÄdas vidusmÄ“ra provinciÄlas banciņas statusÄ. Un šÄdas vÄ“lmes bankas saimniekiem nudien nebija.
Lieta tÄ, ka pÄ“dÄ“jos gados banka, reÄli raugoties uz situÄciju, bija absolÅ«ti nekonkurÄ“tspÄ“jÄ«ga gan hipotekÄrajÄ, gan pat arÄ« korporatÄ«vajÄ kreditÄ“šanÄ - skandinÄvu meitasbankÄm pieejamÄ nauda bija bÅ«tiski lÄ“tÄka nekÄ Parex bankas starptautiskajÄ tirgÅ« aizņemtÄ - tie paši tik daudz piesauktie sindicÄ“tie kredÄ«ti. (Starp citu, 2008. gada beigÄs sindicÄ“tie kredÄ«ti bija veselÄm astoņÄm Latvijas komercbankÄm - bet nevienai no tÄm ne tuvu tik milzÄ«gÄ apjomÄ kÄ Parex bankai.)
ŠÄ« aizņemtÄ nauda bija kaut kur jÄiegulda, lai Parex banka to varÄ“tu atdot ar procentiem un vÄ“l pelnÄ«t pats. HipotekÄrÄ kreditÄ“šana to Ä«sti nespÄ“ja nodrošinÄt (kaut bankas portfelis bija pietiekami liels - un pietiekami veselÄ«gs, salÄ«dzinot ar skandinÄvu banku kredÄ«tiem), arÄ« uzņēmumu kreditÄ“šana ne - kaut Parex banka aizdeva pat tÄdiem pusmiroņiem kÄ Latvijas Pasts. Atlika ieguldÄ«jumi Ärpus Latvijas - šis tas bija kredÄ«tos uzņēmumiem KrievijÄ (lai gan arÄ« tur tirgus bija sarucis - pÄ“dÄ“jais lielais kredÄ«ts bija izsniegts kÄdai lielai Ä·ieÄ£eļu rÅ«pnÄ«cai), taÄu galvenokÄrt - vÄ“rtspapÄ«ros.
Par to, cik agresÄ«vi un riskanti strÄdÄt pasaules vÄ“rtspapÄ«ru tirgos (un arÄ« KrievijÄ, kur Parex banka, laimÄ«gi izvairÄ«jÄs no 1998. gada defolta, bija Ä«paši piesardzÄ«gs), bankÄ ilgstoši un pastÄvÄ«gi diskutÄ“juši divi spÄrni - piesardzÄ«gais ar viceprezidentu Ä’riku BrÄ«vmani priekšgalÄ un dedzÄ«gais, kura redzamÄkais pÄrstÄvis bija Džīns Zolotarjovs. TaÄu neatkarÄ«gi no iznÄkuma Parex banka vÄ“rtspapÄ«ros ieguldÄ«ja - reizÄ“m riskantÄk, reizÄ“m piesardzÄ«gÄk, taÄu ieguldÄ«ja, jo citas iespÄ“jas faktiski nebija. Ja, protams, kÄ jau minÄ“ts, nebija vÄ“lmes strauji sarukt. Un pelnÄ«ja labi - 2007. gadÄ peļņa no operÄcijÄm ar vÄ“rtspapÄ«riem bija apmÄ“ram 20 miljoni latu.
ŠÄdÄ situÄcijÄ 2008. gada 15. septembrÄ« tad arÄ« atskanÄ“ja Lehman Brothers bankrota trauksmes zvaniņš. Jau tobrÄ«d bankai - kÄ itin visÄm LatvijÄ strÄdÄjošÄm kredÄ«tiestÄdÄ“m - varÄ“ja klÄties arÄ« labÄk, taÄu oficiÄlÄs peļņas rÄdÄ«tÄji vÄ“l griezÄs (Parex bankai - 12,4 miljoni latu pirmajos deviņos mÄ“nešos).
Pavirši raugoties, viss varÄ“ja šÄ·ist gluži labÄ kÄrtÄ«bÄ. Un gandrÄ«z visiem arÄ« šÄ·ita - neviens gudrais eksperts pat neiepÄ«kstÄ“jÄs, bet prese vÄ“l pusotru mÄ“nesi vÄ“lÄk bija gatava jÅ«smot par Parex bankas panÄkumiem (vÄ“l 7. novembrÄ«, dienu pirms Parex bankas pÄrņemšanas Vesti Segodņa publicÄ“ja rakstu „Klientu uzticÄ«ba Parex bankai aug”).
Ko šis bankrots un tam sekojošÄs dienas Ä«sti pateica tiem cilvÄ“kiem, kuri ne tikai turÄ“ja lielu naudu Parex bankÄ, bet arÄ« spÄ“ja (un vÄ“lÄ“jÄs) skaitÄ«t un sekoja tam, kas ar šo banku notiek? LÅ«k, viena šÄda cilvÄ“ka stÄstÄ«jums, balstoties uz septembrÄ« zinÄmajiem datiem par Parex bankas stÄvokli - ar kuriem, izrÄdÄs, pilnÄ«gi pietika, lai izdarÄ«tu skaidrus secinÄjumus:
„Nav jÄbÅ«t FKTK banku uzraudzÄ«bas ekspertam, lai saprastu, ko bankai nozÄ«mÄ“ja vÄ“rtspapÄ«ru tirgus sabrukums pÄ“c Lehman Brothers slÄ“gšanas. Bankas aktÄ«vi - 3 miljardi latu; noguldÄ«jumi - 1,9 miljardi latu; kredÄ«ti - 1,8 miljardi latu; pašu kapitÄls un rezerves 0,2 miljardi latu. Tas nozÄ«mÄ“, ka 1,2 miljardi latu (3 – 1,8 = 1,2) ir izvietoti skaidras naudas depozÄ«tos un vÄ“rtspapÄ«ros, bet 0,9 miljardi latu (3 – 1,9 – 0,2 = 0,9) ir aizņemtie lÄ«dzekļi.
Par aizņemtajiem lÄ«dzekļiem (0,9 miljardi) ir jÄmaksÄ procenti, tÄpÄ“c tie jÄizvieto uz augstÄkÄm likmÄ“m nekÄ tÄs, par kurÄm banka tos aizņēmÄs. TÄpÄ“c 1,2 miljardi latu nevarÄ“ja bÅ«t izvietoti depozÄ«tos un ASV un VÄcijas valdÄ«bas vÄ“rtspapÄ«ros, bet tÄdÄs aktÄ«vu klasÄ“s kÄ Latvijas un tamlÄ«dzÄ«gÄs valdÄ«bu un korporatÄ«vajÄs obligÄcijÄs. Varam pieņemt, ka daļa no 1,2 miljardiem latu bija banku depozÄ«tos un skaidras naudas atlikumos bankas kasÄ“, tomÄ“r jebkurÄ gadÄ«jumÄ vismaz viens miljards latu bija vÄ“rtspapÄ«ros.
Ja bankas vÄ“rtspapÄ«ru portfeļa tirgus cenas kritums bÅ«tu bijis tikai 10%, tad banka zaudÄ“tu pusi sava kapitÄla (10% no viena miljarda lata ir 0,1 miljards un tas ir puse no 0,2 miljardiem). Ja tirgus cenu kritums bÅ«tu bijis 20%, tad banka zaudÄ“tu visu savu kapitÄlu. TaÄu mÄ“s redzÄ“jÄm, ka tirgus gÄzÄs daudz vairÄk - vismaz par 30–50%! Tur nebija jÄbÅ«t gaišreÄ£im, lai saprastu, ka bankai ir kapitÄla pietiekamÄ«bas problÄ“mas, kuras „izleks” un dienas gaismu ieraudzÄ«s nÄkamÄ mÄ“neša sÄkumÄ - pÄris dienu pÄ“c mÄ“neša atskaites iesniegšanas FKTK. Šo laiku neizmantoja ne akcionÄri, ne FKTK, ne valdÄ«ba, ne Latvijas Banka.
Ja kÄds cilvÄ“ks saka, ka viņš par bankas problÄ“mÄm neko nenojauta, tad viņš patiešÄm no finansÄ“m absolÅ«ti neko nesaprot. Bet tÄdi taÄu nedrÄ«kst bÅ«t ne FKTK, ne Finanšu ministrijÄ, ne arÄ« blakus premjeram. KÄ var tÄdÄ gadÄ«jumÄ nereaģēt, bet kaut ko gaidÄ«t?! TurklÄt te ir tikai pÄris publiski pieejamu ciparu, bet FKTK bija visa informÄcija! Katru mÄ“nesi, gadu no gada! TurklÄt uzraudzÄ«t ir viņu vienÄ«gais darbs! TajÄ laikÄ viņi nebija aizņemti ar desmit citu banku glÄbšanu, viņiem pat vidÄ“ji vienu banku gadÄ kÄdu laiku nebija iznÄcis tÄ Ä«paši pieskatÄ«t...”
Un te mums ir viena skaidra atbildes daļa uz jautÄjumu - kÄpÄ“c septembra beigÄs un oktobra sÄkumÄ nevis „bankomÄtu publika”, bet nopietni un lieli klienti sÄka vÄkt savu miljonos lÄ“šamo naudu prom no Parex bankas. Protams, tÄdi nopietni ekonomisti kÄ toreizÄ“jÄ finanšu ministra Ata Slaktera padomnieks Andris Miglavs vÄ“lÄk presei aizrautÄ«gi visu vÄ“la uz to, ka „viens paÄabinÄja apkÄrt, otrs, sarunas pa malÄm notika”, taÄu tobrÄ«d nekas tamlÄ«dzÄ«gs nenotika.
Pietiekami daudzi lielÄs naudas turÄ“tÄji nevis no „viena tante teica” avotiem, bet nepÄrprotamiem skaitļiem skaidri redzÄ“ja draudošÄs nepatikšanas un, protams, zinÄja arÄ« to, ko plašÄ publika uzzinÄja 8. oktobrÄ« no bankas viceprezidenta MÄrtiņa JaunarÄja, - ka nÄkamajÄ gadÄ bankai Ärvalstu aizdevÄ“jiem jÄatdod vairÄk nekÄ pusmiljards latu.
Cik perspektÄ«va izskatÄ«jÄs tÄ atdošana? Maigi izsakoties - ne visai. No vienas puses, nevarÄ“ja gan teikt, ka Parex bankas Ä«pašnieki tiešÄm bÅ«tu „aizspÄ“lÄ“jušies”, - nav pamata neticÄ“t FKTK vadÄ«tÄjas vietniekam JÄnim Brazovskim, kurš jau pÄ“c bankas kraha apgalvoja, ka „pÄ“c visÄm mÄcÄ«bu grÄmatÄm nebija likvÄ«dÄka portfeļa, kÄ vispÄr tur bija”, un pie šÄ viedokļa palika arÄ« pÄ“cÄk: „PapÄ«riem kÄ tÄdiem lielÄkoties nebija (un nav) ne vainas. ProblÄ“ma tÄ, ka to tirgus „sasala", spÄ“lÄ“tÄji no tÄ pazuda, partneri nonÄca valsts atbalstÄ utt. RespektÄ«vi, likteņa ironija...”
„Atbilstoši revidÄ“tajam gada pÄrskatam (brÄ«vi pieejama informÄcija) Bankas vÄ“rtspapÄ«ru portfeļa 958 miljonu latu apmÄ“rÄ struktÅ«ra bija: tirdzniecÄ«bas nolÅ«kÄ turÄ“tie vÄ“rtspapÄ«ri - 1%; pÄrdošanai pieejamie vÄ“rtspapÄ«ri - 16%; lÄ«dz dzÄ“šanai turamie vÄ“rtspapÄ«ri - 83%. No visiem vÄ“rtspapÄ«riem 98% bija parÄda vÄ“rtspapÄ«ri un citi vÄ“rtspapÄ«ri ar fiksÄ“tu ienÄkumu, no tiem 65% bija Latvijas Republikas valdÄ«bas obligÄcijas. Un tikai 2% no visa vÄ“rtspapÄ«ru portfeļa bija akcijas un citi vÄ“rtspapÄ«ri ar nefiksÄ“tu ienÄkumu,” skan FKTK oficiÄlÄ informÄcija.
„CilvÄ“ku valodÄ” tas nozÄ«mÄ“ - Parex bankas vÄ“rtspapÄ«ros naudu bija ieguldÄ«jis pietiekami saprÄtÄ«gi un atturÄ«gi, bez pÄrmÄ“rÄ«ga riska. TaÄu - 2008. gada rudenÄ« bija skaidrs, ka arÄ« tÄdus pÄrdot vajadzÄ«bas brÄ«dÄ« vienkÄrši nebÅ«s iespÄ“jams citÄdi kÄ par ÄrkÄrtÄ«gi zemu cenu. Nav ko šaubÄ«ties, ka skaidru baltu patiesÄ«bu jau pÄ“c bankas kraha Dienai teica V. Krasovickis:
„MÅ«su „spilvena” vÄ“rtspapÄ«ri normÄla tirgus apstÄkļos maksÄtu miljardu, bet pÄ“c Lehman Brothers kraha tie vairs nebija likvÄ«di, lÄ«dz ar to cenas principÄ nav. LÄ«dz ar to pasliktinÄjÄs kapitÄla rÄdÄ«tÄji. [..] VienÄ brÄ«dÄ« vÄ“rtspapÄ«ri maksÄja vien 40% no cenas, turklÄt tos tÄpat nevarÄ“ja pÄrdot. No vienas puses, tie sabojÄja mums kapitÄla rÄdÄ«tÄjus, no otras - tos pat nevarÄ“ja samainÄ«t pret naudu gadÄ«jumÄ, ja atnÄk klients un prasa atmaksÄt depozÄ«tu.” Un tas, protams, bija skaidri saprotams ne tikai diviem „iekritušajiem” baņķieriem vien.
Ar vÄrdu sakot, „neredzamÄs panikas” iemesli nu mums ir vairÄk nekÄ skaidri, - tÄ bija finansiÄli izglÄ«totu, saprÄtÄ«gu cilvÄ“ku loÄ£iska rÄ«cÄ«ba. Bet kÄpÄ“c mums reizÄ“ ar pietiekami pÄrliecinošo naudas skaitÄ«tÄju var sÄkt šÄ·ist, ka mÅ«su banku uzraugi patiešÄm nebija uzdevumu augstumos? Un cik lielÄ mÄ“rÄ šis iespaids atbilst patiesÄ«bai? Par to - tÄlÄk.
Ko pamanīja un spēja banku uzraugi
TÄ tik bija viena krĚņa makaronu karinÄšana uz sabiedrÄ«bas ausÄ«m, kas notika 2008. gada 8. oktobrÄ« - piecas dienas pÄ“c tam, kad, plašÄkai sabiedrÄ«bai, protams, nezinot, Finanšu un kapitÄla tirgus komisija pabeidza Parex bankas kreditÄ“šanas procesa pÄrbaudi un, izsakoties pašas komisijas vÄrdiem, konstatÄ“ja „bÅ«tiskus trÅ«kumus kreditÄ“šanas procesÄ” un „trÅ«kumus kredÄ«triska vadÄ«bas jomÄ”.
ŠajÄ dienÄ pasaules ekonomiskÄs krÄ«zes jautÄjumiem veltÄ«tajÄ TV raidÄ«jumÄ Kas notiek LatvijÄ? bija sapulcÄ“jusies vesela virkne pašmÄju finanšu aprindu korifeju, kuri tad arÄ« viens par otru pÄrliecinošÄk stÄstÄ«ja, kÄpÄ“c Latvija bÅ«s un paliks finansiÄlÄs stabilitÄtes cietoksnis.
„Latvijas finanšu sistÄ“ma, runÄjot tautas valodÄ, ir vienkÄrša kÄ saimniecÄ«bas ziepes. Un paskaidrojot tÄ - visi šie tirgi [krÄ«zes skartÄ Islande, Īrija] ir ÄrkÄrtÄ«gi atkarÄ«gi no ÄrÄ“jÄ tirgus finansÄ“juma, tÄ saucamÄ naudas tirgus, mÅ«su bankas nav atkarÄ«gas no tÄ naudas tirgus,” vÄ“stÄ«ja komisijas vadÄ«tÄja vietnieks JÄnis Brazovskis, vÄ“l piebilstot, ka nekÄds domino efekts „uz Latviju neveļas”.
„Mums ir vesela rinda priekšrocÄ«bu, kuru šobrÄ«d Ä«stenÄ«bÄ nav mÅ«su pieredzÄ“jušajiem kolÄ“Ä£iem citÄs valstÄ«s, tajÄ skaitÄ mums ir arÄ« tÄda priekšrocÄ«ba, ka pÄ“dÄ“jo 15 gadu laikÄ divas diezgan skarbÄs mÄcÄ«bas, kas Latvijas valstij ir bijušas, ir devušas ÄrkÄrtÄ«gi nopietnu stimulu precÄ«zai un dziļi analÄ«tiskai banku uzraudzÄ«bas sistÄ“mai, kas [..] dod to iespÄ“ju mums justies pietiekami komfortabli salÄ«dzinoši ar citÄm Eiropas valstÄ«m, jÄ!” viņam piebalsoja Finanšu ministrijas valsts sekretÄrs MÄrtiņš BiÄevskis.
Bet visrunÄ«gÄkais, apliecinot Latvijas finanšu sfÄ“ras stabilitÄti, bija Latvijas Bankas MonetÄrÄs politikas pÄrvaldes vadÄ«tÄja vietnieks Uldis Rutkaste: „LatvijÄ banku sistÄ“ma ir stabila, mÄ“s neesam iesaistÄ«ti, neesam bijuši iesaistÄ«ti tÄdos darÄ«jumos, kas ir noveduši pie tÄ, kas šobrÄ«d ir vÄ“rojams pasaules finanšu sistÄ“mÄ, un jÄsaka, ka, protams, tas jau arÄ« ir iepriekš pausts, ka pilnÄ«gi bez konsekvencÄ“m nepaliksim, jebkurÄ gadÄ«jumÄ mums bÅ«s jÄrÄ“Ä·inÄs ar to, ka finansÄ“jums sadÄrdzinÄsies, visticamÄk kreditÄ“šana nepieaugs tik strauji kÄ iepriekš bija domÄts, varbÅ«t finansÄ“jums kļūs nedaudz mazÄks, grÅ«tÄk pieejams, bet teiksim, tÄda mÄ“roga problÄ“mas, kÄdas šobrÄ«d mÄ“s vÄ“rojam attÄ«stÄ«tos rietumvalstu finanšu tirgos, mÅ«s negaida!”
Un tas vÄ“l nebija viss - Latvijas Bankas pÄrstÄvis tik runÄja un runÄja: „LatvijÄ finanšu un banku sistÄ“ma ir diezgan vienkÄrša, un tie darÄ«jumi, kas te tiek veikti, tie ir tÄlu no tÄ, no tiem darÄ«jumiem, kas ir noveduši pie problÄ“mÄm pasaulÄ“! [..] Protams, jÄskatÄs, kÄ situÄcija attÄ«stÄ«sies nÄkotnÄ“, bet nu tas nenovedÄ«s pie tÄdÄm sekÄm, kÄ tas šobrÄ«d ir EiropÄ, kad valstu vadÄ«tÄjiem ir jÄlauza galvas kÄ sadabÅ«t finansÄ“jumu, notiek dažÄdi nacionalizÄcijas procesi, banku nacionalizÄcija un tÄdas lietas, nu, tas LatvijÄ nedraud!”
Ja godÄ«gi, tad banku uzraugu pÄrstÄvim šÄdu publisku paziņojumu izteikšanu nav ko pÄrmest, jo tÄds viņam darbs - nekÄdÄ gadÄ«jumÄ nesÄ“t paniku. („Ja FKTK bÅ«tu teikuši, ka bankai ir problÄ“mas, ar to vienu skaņu vai pat mÄjienu banku iznÄ«cinÄtu,” atzÄ«st auditors JÄnis Zelmenis.)
SavukÄrt gan par Latvijas Bankas, gan par Finanšu ministrijas pÄrstÄvjiem visu izsaka viņu atbildes uz visnotaļ vienkÄršu jautÄjumu - vai viņi tagad drusciņ nesarkst kaunÄ par savu tobrÄ«dÄ“jo... jÄ, ko tad Ä«sti? „Ja jÅ«su jautÄjums bija, vai valsts sekretÄrs uzskata, ka šis komentÄrs raidÄ«jumÄ Kas notiek LatvijÄ? bija kļūdains, tad atbilde ir - nÄ“, BiÄevska kungs tÄ neuzskata,” skan Finanšu ministrijas atbilde, savukÄrt U. Rutkaste skaidro: „Mans viedoklis jÅ«su citÄ“tajÄ raidÄ«jumÄ balstÄ«jÄs uz tobrÄ«d pieejamo informÄciju...”
VÄ“lÄk informÄcija, kÄ zinÄms, mainÄ«jÄs. SaskaÅ†Ä ar Latvijas Bankas prezidenta IlmÄra RimšÄ“viÄa publisko apgalvojumu viņš - un tÄtad laikam arÄ« citi bankas vadÄ«bas pÄrstÄvji - par Parex bankas problÄ“mÄm uzzinÄjis ap 23. oktobri, bet Parex bankas vadÄ«tÄji apgalvo, ka ar pirmajiem diplomÄtiski izteiktajiem palÄ«dzÄ«bas lÅ«gumiem pie valdÄ«bas vÄ“rsušies jau ap 10. oktobri.
TaÄu... banku uzraudzÄ«ba nekÄdÄ veidÄ nebija šo iestÄžu pienÄkums, tÄ kÄ to pÄrstÄvju izrunÄšanÄs var izraisÄ«t ja nu vienÄ«gi smÄ«nu. Cita lieta - FKTK, kura pati deklarÄ“jusi, ka lÄ«dz ar likuma noteikto uzraudzÄ«bas pamatfunkciju veikšanu tÄ vÄ“loties bÅ«t „savÄ darbÄ«bÄ efektÄ«vÄkÄ, elastÄ«gÄkÄ un dinamiskÄkÄ finanšu un kapitÄla tirgus uzraudzÄ«bas institÅ«cija Ziemeļeiropas un Baltijas reÄ£iona valstÄ«s”.
Ja atmetam iracionÄlus apgalvojumus no nodaļas „viņi atļÄva tiem žīdiem visu izzagt!”, tad pÄ“c bÅ«tÄ«bas šiem Latvijas galvenajiem un vienÄ«gajiem Ä«stajiem banku uzraugiem tiek izvirzÄ«ti divi lieli pÄrmetumi.
Pirmais - viņi ļÄvuši Parex bankas saimniekiem rÄ«koties atbilstÄ«gi savas lielummÄnijas un alkatÄ«bas diktÄtam un cerÄ«bai, ka iespÄ“ja Ä«stermiÅ†Ä iegÅ«tus lÄ«dzekļus ieguldÄ«t ilgtermiÅ†Ä turpinÄsies vÄ“l ilgi, pat nemÄ“Ä£inot kaut kÄ ierobežot „abu VK” kÄri ÄrzemÄ“s ņemt milzÄ«gus sindicÄ“tos kredÄ«tus, lai iegÅ«to naudu izvietotu dažÄdos, kÄ izrÄdÄ«jies, pietiekami šaubÄ«gos pasÄkumos.
Otrais - FKTK pÄrÄk vÄ“lu un nepietiekami stingri reaģējusi uz Parex bankas problÄ“mÄm gan iedÄ«gļa, gan jau brieduma stadijÄ. Izsakoties iepriekšÄ“jÄ nodaÄ¼Ä pieminÄ“tÄ Parex bankas naudas skaitÄ«tÄja vÄrdiem, „slinkumÄ palaidušies un izlaidušies bija, apjukuši bija, kad pamodÄs, nezinÄja ko un kÄ darÄ«t. Premjeru [Ivaru Godmani], ja tas pats nejÄ“dza, savlaicÄ«gi nebrÄ«dinÄja un neko sakarÄ«gu neieteica, un tas pats ar Latvijas Banku - ja paši ko pamanÄ«ja un saprata, tad premjeram neko adekvÄtu neieteica un paši iniciatÄ«vu neuzņēmÄs, drÄ«zÄk nolÄ«da malÄ. Un premjers jau arÄ« nebija tas cilvÄ“ks, kurš uzklausa viedokļus”...
Par ko mÄ“s noteikti varam nešaubÄ«ties? PirmÄm kÄrtÄm, par to, ka atšÄ·irÄ«bÄ no 1995. gada, kad Einara Repšes un tÄ paša I. RimšÄ“viÄa vadÄ«tÄ Latvijas Banka Bankas Baltija krÄ«zes rašanos un attÄ«stÄ«bu vienkÄrši nogulÄ“ja, jo bankas saimnieki viņiem aiz muguras ilgstoši darÄ«ja, kas vien ienÄk prÄtÄ, mÅ«sdienu LatvijÄ ar komercbanku uzraudzÄ«šanu (uzsvÄ“rsim - uzraudzÄ«šanu, kas nenozÄ«mÄ“ ne regulÄ“šanu, ne pÄrvaldÄ«šanu) viss tiešÄm ir bijis labÄ kÄrtÄ«bÄ. Tas, ko bankas dara, ir ticis uzraudzÄ«ts - un Parex banka nav bijusi nekÄds izņēmums.
OtrÄ pilnÄ«gi drošÄ lieta - FKTK pastÄvÄ«gi ir bijis nesalÄ«dzinÄmi vairÄk informÄcijas nekÄ novÄ“rotÄjiem no malas. KÄ atceramies, arÄ« izglÄ«totiem un saprÄtÄ«giem novÄ“rotÄjiem tÄs pilnÄ«gi pietika, lai izlemtu, ka banka stÄv nopietnu problÄ“mu priekšÄ un savus miljonus no tÄs labÄk pÄrcelt uz kÄdu drošÄku vietu. FKTK, pÄ“c visa spriežot, skaidri redzÄ“ja gan to, ka jau 2007. gadÄ banka faktiski strÄdÄja ar zaudÄ“jumiem (ja bÅ«tu konservatÄ«vi uzrÄdÄ«jusi savus ieguldÄ«jumus vÄ“rtspapÄ«ros, - taÄu izvÄ“lÄ“jÄs tÄs iegrÄmatot citÄdi), gan 2008. gada sÄkumÄ saskatÄmÄs problÄ“mas, par kurÄm finanšu aprindÄs sÄkÄs pirmÄs runas.
Tad nu jautÄjumi, uz kuriem jÄsameklÄ“ pÄrliecinošas atbildes. SÄksim ar pirmo tÄ“mu - tÄtad, vai FKTK 1) reÄli bÅ«tu spÄ“jusi aizkavÄ“t Parex bankas negausÄ«go aizņemšanos; 2) vai likumi tai to atļÄva un uzlika par pienÄkumu; 3) vai tai pÄ“c bÅ«tÄ«bas bija pamats kaut ko tÄdu darÄ«t? Galu galÄ - tas taÄu bija tas pats I. Godmanis, kurš vÄ“l 2009. gada jÅ«lijÄ publiski paziņoja, ka „atbildÄ«ba bÅ«tu jÄprasa no Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas bijušÄ vadÄ«tÄja Ulda CÄ“rpa, jo šÄ« banku uzraudzÄ«bas iestÄde jau laikus nav cÄ“lusi trauksmi par, viņaprÄt, ÄrkÄrtÄ«gi riskantajiem Parex bankas darÄ«jumiem, regulÄri aizņemoties lielus naudas lÄ«dzekļus sindicÄ“to kredÄ«tu veidÄ”.
Daži pašas FKTK apkopotie skaitļi: kopumÄ 2007. gadÄ EiropÄ izsniegto (un attiecÄ«gi saņemto) sindicÄ“to kredÄ«tu apjoms bija apmÄ“ram 87 miljardi eiro, bet 2008. gadÄ - 64 miljardi eiro, no tiem Latvijas bankÄm kopÄ 2007. gadÄ bija 1,47 miljardi eiro, bet 2008. gadÄ - 0,49 miljardi eiro. SavukÄrt no šiem Latvijas kredÄ«tiem lauvas tiesa tiešÄm bija uz Parex bankas rÄ“Ä·ina: 2007. gada jÅ«nijÄ Parex banka paņēma 500 miljonus eiro lielu sindicÄ“to aizdevumu, bet 2008. gada februÄrÄ« - vÄ“l 275 miljonu eiro aizdevumu.
TaÄu jÄņem vÄ“rÄ, ka šie „ÄrkÄrtÄ«gi riskantie darÄ«jumi” (I. Godmaņa vÄrdiem izsakoties) notika nevis paslepus, bet visu (arÄ« paša I. Godmaņa) acu priekšÄ, ar tiem vÄ“l V. Kargina stiliÅ†Ä Ä«paši palepojoties. Tiesa, finanšu ministrs Atis Slakteris žurnÄlam Klubs vÄ“lÄk gan paziņoja: „Kad bija pirmÄs sarunas ar Karginu un Krasovicki, viņi teica, ka ne pirmo reizi esot pÄrkreditÄ“jušies, tÄ bija laikam septiņpadsmitÄ reize, kad sindicÄ“tos kredÄ«tus pÄrkreditÄ“ja. [..] Kad uzzinÄju, ka Parex bankas akcionÄri aizņēmÄs Ä«stermiņa lÄ«dzekļus, lai izsniegtu kredÄ«tus uz 25 gadiem, man acis iepletÄs.” (VÄ“lÄk viņš gan precizÄ“, ka acis iepletušÄs, ņemot vÄ“rÄ aizņēmumu apmÄ“rus un riskanto dabu.)
Un tobrÄ«d neviens, pilnÄ«gi un absolÅ«ti neviens banku vai ekonomikas eksperts pat neiepÄ«kstÄ“jÄs par to, kÄdas problÄ“mas var radÄ«t situÄcija, kad šÄdas summas ir jÄatdod, bet naudas Ä«sti nepietiek. I. RimšÄ“viÄs ir pat publiski izlielÄ«jies par centimetriem biezu publikÄciju kaudzi, kurÄs viņš it kÄ brÄ«dinot par gaidÄmajÄm ekonomiskajÄm problÄ“mÄm, bet arÄ« šajÄ uzskaitÄ«jumÄ nav atrodams neviens, pilnÄ«gi neviens vÄrds par iespÄ“jamÄm problÄ“mÄm saistÄ«bÄ ar sindicÄ“tajiem kredÄ«tiem.
Latvijas banku un finanšu aprindÄs nebija neviena publiski sadzirdama cilvÄ“ka, kurš 2008. gada pirmajÄ pusÄ“ bÅ«tu skaļi pateicis, ka lÄ“tas naudas piedÄvÄjums pasaules tirgÅ« var arÄ« beigties un tÄpÄ“c no sindicÄ“tajiem kredÄ«tiem vajag piesargÄties. Un ne tÄpÄ“c, ka visi bÅ«tu bijuši ar visÄm Ä·eskÄm nopirkti. AbsolÅ«ti valdošÄ noskaņa bija pilnÄ«gi cita – lÄ“to naudu vajag ņemt un ņemt, ja vien ir, kur to likt tÄlÄk, respektÄ«vi - ar to pelnÄ«t. Parex bankas saimniekiem šÄda pÄrliecÄ«ba bija tÄpat kÄ pilnas likumÄ«gas tiesÄ«bas šÄdus kredÄ«tus ņemt, un FKTK arÄ« tagad gluži norÄda:
„LÄ«dzšinÄ“jÄ uzraudzÄ«bas praksÄ“ nedz citÄs ES valstÄ«s, nedz LatvijÄ bankÄm nav bijis jÄinformÄ“ vai jÄlÅ«dz atļauja uzraugam - FKTK, ja tÄs nolÄ“mušas ņemt sindicÄ“to kredÄ«tu. Jo sindicÄ“tie kredÄ«ti pÄ“c bÅ«tÄ«bas neatšÄ·iras no cita veida lÄ«dzekļu piesaistÄ«šanas bankai, kas, piemÄ“ram, ir arÄ« citi kredÄ«ti, noguldÄ«jumi, obligÄciju emisijas, hipotekÄro Ä·Ä«lu zÄ«mju emisijas. Banku biznesa bÅ«tÄ«ba ir lÄ«dzekļu piesaistÄ«šana un kredÄ«tu izsniegšana, lai pelnÄ«tu. Ja bankai ir izsniegta licence lÄ«dzekļu (noguldÄ«jumu u. c.) piesaistÄ«šanai, tad aizliegt ņemt sindicÄ“to kredÄ«tu bÅ«tu tas pats, kas aizliegt pieņemt noguldÄ«jumus, kaut arÄ« licence tam ir spÄ“kÄ.”
FormÄli banku uzraugiem ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba. Bet pÄ“c bÅ«tÄ«bas? Par to - tÄlÄk.
Kontrole pēc likuma burta
VÄ“lme vainot Latvijas banku uzraugus tajÄ, ka viņi ValÄ“rija Kargina un Viktora Krasovicka Parex bankai neaizliedza aizņemties pasaules tirgÅ« vairÄk nekÄ pusmiljardu latu, ir gandrÄ«z tikpat nepÄrvarama kÄ vÄ“lÄ“šanÄs bez garas domÄšanas abus eksbaņķierus pasludinÄt par viszemiskÄkajiem latviešu tautas aplaupÄ«tÄjiem, kuru izplÄnotajÄ afÄ“rÄ iekrita visa Latvijas valsts.
Nelaime tikai tÄ, ka vismaz pirmajai vÄ“lmei nav iespÄ“jams atrast nekÄdu racionÄlu pamatu - ja mÅ«s interesÄ“ šÄdi pamati un nevis iespÄ“ja kÄrtÄ«gi paklaigÄt. Latvijas likumdošana ne tikai neuzlika par pienÄkumu Finanšu un kapitÄla tirgus komisijai vajadzÄ«bas gadÄ«jumÄ ierobežot komercbanku aizņemšanos pasaules tirgÅ«, bet faktiski arÄ« nemaz neļÄva ar ko tÄdu nodarboties. SavukÄrt ekonomikas „ekspertu” pÄrmetumi banku uzraugiem pÄ“c sÄ«kÄkas aplÅ«košanas izskatÄs visai pašÄ·idri: kamÄ“r eksperti prÄto, kÄ teorÄ“tiski „vajadzÄ“ja bÅ«t”, uzraugi atsaucas uz likumdošanu, kas skaidri nosaka - ko vajadzÄ“ja, ko nevajadzÄ“ja darÄ«t.
KÄ tas izskatÄs dabÄ? FKTK bija jÄredz, ka Parex banka ir paņēmusi sindicÄ“to kredÄ«tu uz diviem gadiem un paļaujas uz pÄrfinansÄ“šanu, apsÅ«dzoši saka auditors Egons Liepiņš. „MÄ“s arÄ« redzam, ka bankas ņem depozÄ«tus uz diviem–pieciem gadiem un paļaujas (pareizÄk, veido modeļus), kÄ tie tiks pÄrfinansÄ“ti. NormÄla likviditÄtes vadÄ«ba. Parex bankai un arÄ« citÄm bankÄm šÄdi sindicÄ“tie kredÄ«ti tika vÄ“sturiski bieži pÄrfinansÄ“ti un lÄ«dz ar to bija izveidojusies pietiekami gara statistikas rinda, uz kuru arÄ« varÄ“ja pieņemt kÄdas iespÄ“jas par pÄrfinansÄ“šanu/daļēju pÄrfinansÄ“šanu utt.,” atbild komisijas vadÄ«tÄjas vietnieks JÄnis Brazovskis, un ar racionÄliem argumentiem viņam nav iespÄ“jams iebilst.
„DomÄju, ka FKTK nevajadzÄ“ja ļaut bankai aizņemties šÄdas milzu summas paļÄvÄ«bÄ, ka bÅ«s iespÄ“ja pÄrfinansÄ“t,” turpina E. Liepiņš. TaÄu FKTK nebija nekÄdu reÄlu iespÄ“ju „ļaut” vai „neļaut”, un jau atkal nevar apstrÄ«dÄ“t J. Brazovska teikto: „Ja bankai ir licence lÄ«dzekļu piesaistÄ«šanai, tad aizliegt ņemt sindicÄ“to kredÄ«tu bÅ«tu tas pats, kas aizliegt pieņemt noguldÄ«jumus, kaut arÄ« licence tam ir spÄ“kÄ. VienÄ«gais patiesi efektÄ«vais varÄ“ja bÅ«t - pateikt, lai banka nepiesaista noguldÄ«jumus un neaizņemas vispÄr, vai vispÄr atcelt noguldÄ«jumu garantiju sistÄ“mu valstÄ«, - bet tas, protams, ir neiespÄ“jami integrÄ“tÄ tirgÅ«.” JÄpiebilst, ka nevienai komercbankai arÄ« nevajadzÄ“ja nekÄdu FKTK atļauju sindicÄ“to kredÄ«tu ņemšanai - izsakoties J. Brazovska vÄrdiem, „tad jau teorÄ“tiski tÄda par jebkuru noguldÄ«jumu bÅ«tu jÄsniedz”.
„Kas tad banku uzraugiem konkrÄ“tajÄ situÄcijÄ jau laikus bija jÄdara?” - to mÄ“s jautÄjÄm ne tikai vienam auditoram vien. TaÄu arÄ« tagad neviens „eksperts” nevar konkrÄ“ti pateikt, uz kÄdu tieši likumdošanas normu pamata un kÄdus tieši pasÄkumus uzraugi varÄ“ja veikt, lai ierobežotu Parex bankas negausÄ«go - skatoties no šÄbrīža (bet ne no 2007. gada un 2008. gada sÄkuma!) redzes punkta - aizņemšanos pasaules tirgos.
„Bija jÄierobežo šÄda kredÄ«tu ņemšana, pieprasot lielÄkus uzkrÄjumus,” ieminas kÄds „eksperts”, taÄu pat viņa kolÄ“Ä£is klusi pavÄ«psnÄ ar vÄrdiem: „Par uzkrÄjumiem gan es nesaprotu šo tÄ“zi, jo uzkrÄjumus veido aktÄ«viem, tas atstÄj iespaidu uz peļņu un kapitÄlu, bet bankas aizņēmumi ir pasÄ«vÄ. KÄ šis speciÄlists domÄjis ierobežot likviditÄtes piesaisti ar uzkrÄjumu veidošanu, es nezinu. UzkrÄjumi jau nav skaidra nauda, kas kaut kur guļ, bet grÄmatvedÄ«bas ieraksts...”
PilnÄ«gi cita lieta - kad uzraugiem vajadzÄ“ja sÄkt celt klusu un konfidenciÄlu trauksmi par Parex bankas situÄciju, bet kad - aicinÄt nopietni rÄ«koties valdÄ«bu un Latvijas Banku? KÄ mÄ“s atceramies, pati FKTK apgalvo (un tam nav pamata neticÄ“t), ka pirmoreiz saistÄ«bÄ ar iespÄ“jamÄm problÄ“mÄm uzaicinÄjusi Parex bankas pÄrstÄvjus komisijas padomes sÄ“dÄ“ piedalÄ«ties 2008. gada jÅ«lija beigÄs vai augusta sÄkumÄ, bet nopietnas problÄ“mas kredÄ«tiestÄdÄ“ pÄ“c kÄrtÄ«gas pÄrbaudes atklÄtas pašÄ oktobra sÄkumÄ. Un drÄ«z pÄ“c tam par palÄ«dzÄ«bu bankai sÄka interesÄ“ties arÄ« abi tÄs toreizÄ“jie saimnieki.
KÄpÄ“c ne agrÄk, ja reiz gudrie eksperti (piemÄ“ram, investÄ«ciju baņķieris Ä¢irts Rungainis) teic, ka jau 2007. gadu banka beigusi ar reÄliem zaudÄ“jumiem, kaut grÄmatvedisku peļņu, bet runas par bankas problÄ“mÄm cirkulÄ“jušas jau 2008. gada sÄkumÄ? Un runÄm bija pamats - atliek bankas 2007. gada pÄrskatu nolikt priekšÄ auditoram JÄnim Zelmenim, lai viņš bez Ä«pašas gatavošanÄs sÄktu savÄ nodabÄ pÄrdomÄt:
„TÄ, uzkrÄjumi palielinÄjušies. VairÄk nekÄ 100 miljoni. Tas varÄ“tu bÅ«t kÄ klasiskais, hrestomÄtiskais piemÄ“rs, kad bankai ir daudz klientu un ir viens liels klients, uz kuru visu balsta, un pÄ“kšÅ†i tas klients atstiepj kÄjas. Kaut kas ir noklÄjies. PilnÄ«gi. GrÄmatvediskÄ attieksme nomainÄ«jusies par 180 grÄdiem. Ja lasÄ«tu ilgi un dikti, tad droši vien saprastu, kas tas ir par klientu... Un vÄ“l visÄdas grÄmatvediskas spÄ“lÄ«tes. Kase kopÄ ir nokritusies. Es gan neesmu baņķieris ar kaulu smadzenÄ“m, bet varu iedomÄties, kas baņķierim ir kase. Kase ir spÄ“ja momentÄni apmierinÄt pieprasÄ«jumus. Ja tev ir divarpus reizes mazÄk, tas ir ļoti slikti. PrasÄ«jumi pret kredÄ«tiestÄdÄ“m - tas varÄ“tu bÅ«t arÄ« aktÄ«vs. Redzi, kasÄ“ krÄ«tas nauda, noguldÄ«jumi. Tas ir tas, kÄ nauda pieplÅ«st bankÄ. TÄtad kaut kas bija mežonÄ«gi jÄpÄrvÄ“rtÄ“...”
Banku uzraugu argumenti gan ir dzelžaini - ja raugÄmies uz situÄciju nevis „po poņatijam”, bet atbilstÄ«gi tiesiskÄs valsts galvenajai vÄ“rtÄ«bai - normatÄ«vajiem aktiem. „Latvija kÄ jebkura cita ES dalÄ«bvalsts ir izveidojusi trÄ«spusÄ“ju PastÄvÄ«go darba grupu, kas ietver Latvijas Banku, Finanšu ministriju un FKTK. ŠÄ« grupa regulÄri monitorÄ“ja finansiÄlo stabilitÄti, noteica rÅ«pju sfÄ“ras un nodrošinÄja informÄcijas apmaiņu starp iestÄdÄ“m,” atbild tagad augstu amatu Zviedrijas Finanšu inspekcijÄ ieņemošais bijušais FKTK vadÄ«tÄjs Uldis CÄ“rps (tas pats, kuram Ivars Godmanis šovasar publiski pÄrmeta nevÄ“rÄ«bu pret riskantajiem Parex bankas sindicÄ“tajiem aizņēmumiem). FormÄli - nav ko pÄrmest.
Tieši tÄpat no formÄlÄ viedokļa nav ko pÄrmest FKTK, kas atsaucas gan uz auditoru Ernst & Young atzinumu par Parex bankas 2008. gada pirmo pusgadu („ir gan 10,4 miljonu latu peļņa, gan lÄ«dz ar to arÄ« ar kapitÄlu viss ir kÄrtÄ«bÄ”), gan uz bankas ikmÄ“neša pÄrskatiem, gan uz visu pÄrÄ“jo ļoti detalizÄ“to (1995. gada banku krÄ«ze lika piestrÄdÄt ļoti nopietni) informÄciju, ko banka tÄpat sniegusi normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tajÄ kÄrtÄ«bÄ un apjomÄ. Faktiski vienÄ«gais, kas pieminams - banku ikdienas likviditÄtes analÄ«zi jeb monitoringu FKTK sÄkusi tikai oktobrÄ«.
Lai labÄk bÅ«tu izprotams pašmÄju banku uzraugu skats uz dzÄ«vi, atļausimies citÄ“t pÄris rindkopas ne gluži „cilvÄ“ku valodÄ” - pašas FKTK skaidrojumu par savu darbÄ«bu un tÄs principiem:
„Nav FKTK uzraugu uzdevums aizstÄt bankas valdes un akcionÄru darbÄ«bu un veikt viņu vietÄ tÄlredzÄ«gu bankas vadÄ«bu. Proti, par konkrÄ“tas bankas darbÄ«bu ir atbildÄ«ga valde (t. sk. FKTK regulÄ“jošo prasÄ«bu ievÄ“rošanu), bet par finanšu piesaisti un stratÄ“Ä£iju - akcionÄri. ŠajÄ jomÄ ir tÄds pats komercdarbÄ«bas risks kÄ citÄs regulÄ“tÄs jomÄs, un saskaÅ†Ä ar KIL 145. pantu „Finanšu un kapitÄla tirgus komisija var iesniegt tiesÄ maksÄtnespÄ“jas pieteikumu, ja pastÄv vismaz viens no apstÄkļiem: 1) kredÄ«tiestÄde nespÄ“j pienÄcÄ«gi izpildÄ«t savas parÄdu saistÄ«bas; 2) kredÄ«tiestÄdes parÄdu saistÄ«bas pÄrsniedz tÄs aktÄ«vus”.
„Finanšu sektora uzraudzÄ«ba balstÄs uz tirgus dalÄ«bnieku darbÄ«bas risku vÄ“rtÄ“šanu, analizÄ“jot finanšu pÄrskatus. ŠÄda analÄ«ze ļauj novÄ“rtÄ“t tirgus dalÄ«bnieku finansiÄlo stabilitÄti, darbÄ«bas riskus un to tendences un darbÄ«bas atbilstÄ«bu likumÄ noteiktajÄm prasÄ«bÄm. Finanšu pÄrskatu analÄ«ze tiek ņemta vÄ“rÄ, plÄnojot klÄtienes pÄrbaudes. PÄrbaužu galvenais uzdevums ir novÄ“rtÄ“t uzraugÄmÄs iestÄdes finansiÄlo stabilitÄti, kapitÄla pietiekamÄ«bu un to, vai iekšÄ“jÄs kontroles sistÄ“ma nodrošina pietiekamu risku novÄ“rtÄ“šanu un pÄrvaldÄ«šanu. Laikus atklÄjot problÄ“mu cÄ“loņus un rodot risinÄjumus to novÄ“ršanai, tiek mazinÄta individuÄlÄ tirgus dalÄ«bnieka iespÄ“ja nepildÄ«t savas saistÄ«bas, kÄ arÄ« varbÅ«tÄ“jo problÄ“mu ietekme uz finanšu un kapitÄla tirgu kopumÄ.”
Ko tas Ä«sti nozÄ«mÄ“? To, ka FKTK nav jÄvada banku ikdienas darbs, bet par dažÄda smaguma palaidnÄ«bÄm jÄaizrÄda ar dažÄdu stingrÄ«bu, savukÄrt, ja iestÄjas pavisam lielas problÄ“mas, jÄceļ trauksme. Banku uzraugi uzskata, ka saskaÅ†Ä ar visiem normatÄ«vajiem aktiem viņi to arÄ« ir precÄ«zi darÄ«juši - kamÄ“r Parex bankas problÄ“mas bija nelielas, likuši ar tÄm strÄdÄt, bet, kad kļuva milzÄ«gas un „bankas galvenie darbÄ«bas rÄdÄ«tÄji - kapitÄla pietiekamÄ«ba un likviditÄte sÄka balansÄ“t uz normatÄ«vu robežas, tad FKTK kopÄ ar Latvijas Banku un valdÄ«bu strÄdÄja pie efektÄ«vÄkajiem risinÄjumiem”.
Un kÄpÄ“c kļuva milzÄ«gas? No visiem FKTK skaidrojumiem izriet viens un tas pats: Parex bankas krahÄ vainojama tiešÄm neikdienišÄ·Ä apstÄkļu (globÄlie satricinÄjumi, nebija mÄtes bankas, specifiskie riski, pastiprinÄtÄ noguldÄ«jumu izņemšana arÄ« tÄda triviÄla iemesla dēļ, ka bankas Austrumu noguldÄ«tÄjiem krÄ«zes apstÄkļos vienkÄrši vajadzÄ“ja naudu) sakritÄ«ba, kuras rezultÄtus LatvijÄ laikus nespÄ“ja prognozÄ“t pilnÄ«gi un absolÅ«ti neviens. PÄ“tiet 2007. un 2008. gada pirmÄs puses presi un internetu, cik tÄ«k, - šÄdus brÄ«dinÄjumus neizteica pilnÄ«gi un absolÅ«ti neviens.
Tad kas sanÄk - banku uzraugiem tiešÄm neko nevaram pÄrmest? NÄ“, varam gan - bet par to tÄlÄk.
KlusÄ“šana, nekÄ nedarÄ«šana un datu koriģēšana
RunÄjot ar dažÄda ranga Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas - Latvijas galvenÄ banku uzrauga - pÄrstÄvjiem, ir lieta, kas nemainÄs atkarÄ«bÄ no sarunas biedra: šÄ·iet, viņi visi patiešÄm ir pilnÄ«gi pÄrliecinÄti, ka Parex bankas lietÄ izdarÄ«juši visu, ko spÄ“juši, turklÄt vÄ“l pÄ“c labÄkÄs sirdsapziņas.
Uzraugu domu gÄjiens ir vienkÄršs: ir normatÄ«vie akti, ko Parex bankas uzraudzÄ«bÄ esam izpildÄ«juši lÄ«dz pÄ“dÄ“jam komatam, tÄ ka mÅ«su „uzraudzÄ«ba palÄ«dzÄ“ja operatÄ«vi identificÄ“t Parex bankas reÄlo situÄciju un reaģēt uz to, bet stÄvokļa uzlabošanai bija nepieciešama praktiska un steidzama finansiÄla palÄ«dzÄ«ba, ko varÄ“ja sniegt tikai Ministru kabinets”.
JÄ, viņi negribÄ«gi piekrÄ«t, ka finansiÄli izglÄ«toti cilvÄ“ki no malas Parex bankai gaidÄmÄs Ä«stÄs problÄ“mas varÄ“ja saskatÄ«t jau septembra otrajÄ pusÄ“ un attiecÄ«gi rÄ«koties (kaut oficiÄlÄ atbildÄ“ joprojÄm apgalvo - „konkrÄ“tÄs Latvijas bankas finanšu problÄ“mu pamatÄ bija vainojama straujÄ noguldÄ«jumu aizplÅ«de, kuras galvenais iemesls bija tÄds iracionÄls faktors kÄ baumas”).
Bet tajÄ pašÄ laikÄ viņi piebilst - bet ko, tÄ taÄu nav uzraugu atbildÄ«ba, ka cilvÄ“ki par banku izdara kaut kÄdus secinÄjumus un attiecÄ«gi rÄ«kojas! Uzraugu atbildÄ«ba ir, lai banka nedarÄ«tu neko pretlikumÄ«gu un izpildÄ«tu visus kapitÄla pietiekamÄ«bas un pÄrÄ“jos normatÄ«vus, kuri turklÄt ir nevis Latvijas gudro galvu izdomÄti, bet lielÄkoties „no augšas” nolaisti un darbojas visÄ Eiropas SavienÄ«bÄ.
Tieši te arÄ« slÄ“pjas lielÄ pašreizÄ“jÄs Finanšu un kapitÄla tirgus komisijas vadÄ«bas atbildÄ«ba par Parex bankas krahu un sekojošajiem notikumiem: tajÄ, ka lÄ«dz pat oktobra beigÄm viņi uz notiekošo raudzÄ«jÄs tikai un vienÄ«gi no savu tiešo funkciju viedokļa - pÄrbaudÄ«t katras konkrÄ“tas finanšu iestÄdes datu patiesÄ«gumu un atbilstÄ«bu normatÄ«viem. Šo attieksmi lieliski raksturo, piemÄ“ram, komisijas vadÄ«tÄjas vietnieka JÄņa Brazovska komentÄrs par „skaitÄ«tÄju no malas”, kurš no publiski pieejamajiem datiem ar diezgan vienkÄršu aprÄ“Ä·inu palÄ«dzÄ«bu bija izskaitļojis Parex bankas kapitÄla nepietiekamÄ«bas draudus 2008. gada septembrÄ«, uz kuriem nevarÄ“ja nereaģēt bankas prÄtÄ«gÄkie noguldÄ«tÄji:
„Es paskatÄ«šos precÄ«zi skaitļos, bet kapitÄla pietiekamÄ«ba, sevišÄ·i šajos apstÄkļos, kÄdi ir un bija visÄ pasaulÄ“, nu galÄ«gi nebija lielÄkÄ problÄ“ma. KapitÄla pietiekamÄ«bu ij ar grÄmatvedÄ«bas metodÄ“m var pastiept garumÄ (pÄrkvalificÄ“t vÄ“rtspapÄ«rus no tirdzniecÄ«bai pieejamiem uz vÄ“rtspapÄ«riem, kas tiek turÄ“ti lÄ«dz termiņa beigÄm, piemÄ“ram), ij depozÄ«tus (subordinÄ“tos) konvertÄ“t par kapitÄlu, ij sliktos aktÄ«vus - pÄrdot, iznest Ärpus bilances. Ja noguldÄ«tÄji neskrien prom, tad šo lietu mierÄ«gÄ garÄ arÄ« atrisinÄtu.
Ja tÄ godÄ«gi, tad šÄ« ir problÄ“ma visÄ EiropÄ, un daudziem ir aizdomas, ka tur daudzas bankas lÄ«dz 8% [kapitÄla pietiekamÄ«bai], ja visu vÄ“rtÄ“tu pÄ“c tirgus, nevelk, tÄpÄ“c arÄ« nav uzticÄ«bas tirgÅ«. ProblÄ“ma ir tikai tÄ, ka vingrinÄjumi ar kapitÄla pietiekamÄ«bu un kapitÄla atjaunošanu ir galÄ«gi neinteresanti noguldÄ«tÄjiem, kuriem ir vajadzÄ«gs cash, svaigs cash, bet kapitÄlu arÄ« bez tÄ var atjaunot. PiemÄ“ram, kad es dzirdu - kur skandinÄvi ņems naudu kapitÄla atjaunošanai, atbildu, ka neko viņiem ņemt nevajadzÄ“s, jo vienkÄrši pÄrvÄ“rtÄ«s prasÄ«bas pret meitÄm par kapitÄlu (grÄmatvedÄ«bas ieraksts, nekas vairÄk). RespektÄ«vi, tÄ ir aksioma, ka banka faktiski bez kapitÄla un zem kapitÄla pietiekamÄ«bas var gadiem strÄdÄt, protams, ja vien izpilda likviditÄti.
Ja kas, tad tÄ ir arÄ« normÄla starptautiska prakse, ka šÄdos apstÄkļos pamatÄ visi koncentrÄ“jas uz likviditÄti un kapitÄlu „pastiepj garumÄ”. Cik atceros, tad TaizemÄ“ krÄ«zes laikÄ par finansiÄli stabilÄm uzskatÄ«ja ne tikai bankas ar kapitÄla pietiekamÄ«bu - 4%, bet arÄ« tÄdas, kurÄm pat bija 2 lÄ«dz 4%. Cik gan tÄs man bÅ«tu bijušas patÄ«kamas rÅ«pes - risinÄt tikai kapitÄla pietiekamÄ«bas problÄ“mu, ja noguldÄ«tÄji nemuktu un pret cenu pat zaudÄ“jušiem vÄ“rtspapÄ«riem tirgÅ« varÄ“tu aizņemties...”
Un jau atkal - no formÄlÄ, skaitļu, grÄmatvedÄ«bas standartu viedokļa FKTK vadÄ«bas pÄrstÄvim ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba. OrientÄ“joties tikai uz likviditÄtÄ“m, kapitÄla pietiekamÄ«bÄm, kredÄ«tu novÄ“rtÄ“jumiem, uzkrÄjumu apjomiem un lÄ«dzÄ«gÄm gandrÄ«z tikai un vienÄ«gi skaitļos izsakÄmÄm lietÄm, kuras pietiekami precÄ«zi aprakstÄ«tas normatÄ«vajos aktos, FKTK formÄli izdarÄ«ja visu, kas bija tÄs uzdevumos. Nelaime tikai tÄ, ka plašÄkÄs kopsakarÄ«bÄs nemÄcÄ“ja domÄt ne tÄs bijusÄ«, ne tagadÄ“jÄ vadÄ«ba. LÅ«k, kÄ to skaidro tas pats „skaitÄ«tÄjs no malas”:
„Tur jau ir tÄ lieta, ka FKTK cilvÄ“ki domÄ Ä¼oti šauri no sava resora viedokļa, turklÄt viņi reizÄ“ ar visu FKTK pieņem, ka tÄpat vajadzÄ“tu domÄt arÄ« noguldÄ«tÄjiem. Bet tÄ taÄu nav un nevar bÅ«t. Viņam vajadzÄ“tu noguldÄ«tÄju uzvedÄ«bu prognozÄ“t nevis no sava, bet noguldÄ«tÄju skatu punkta!
NoguldÄ«tÄji - piekrÄ«tu, ka sÄkumÄ tikai kÄda daļa noguldÄ«tÄju -, redzot, ka banka zaudÄ“ kapitÄlu, saprot, ka tai paliek tikai klientu nauda, noguldÄ«tÄju nauda. Viņi saprot, ka bankai bÅ«s problÄ“mas, - tas ir nepÄrprotams trauksmes signÄls. Viņus nenomierinÄs, bet drÄ«zÄk vÄ“l vairÄk satrauks doma par to, ka to visu banka var grÄmatvediski „sakÄrtot” vai „pastiept garumÄ”. Viņi saprot, ka labÄk un drošÄk bÅ«tu savu naudiņu glabÄt citÄ - drošÄkÄ vietÄ, kaut vai skaidrÄ naudÄ bankas seifÄ vai mÄjÄs „zeÄ·Ä“”. Naudas aizplÅ«šana ir tikai sekas nevis cÄ“lonis, - un to FKTK nesaprot arÄ« tagad.
Protams, var piekrist, ka noguldÄ«tÄju rindas pie bankas var paÄtrinÄt naudas izņemšanas procesu, ka naudas izņemšana var vÄ“l veicinÄt izņemšanu, bet ir vajadzÄ«gs sÄkotnÄ“jais impulss - ierosinÄtÄjs šÄ«m bailÄ“m pazaudÄ“t savu naudu. Tas, ka daži cilvÄ“ki izņem - tas vÄ“l nav nekas, bet kritisko masu var dot tikai notikums vai informÄcija, kura reÄli liek nobÄ«ties par savu noguldÄ«jumu drošÄ«bu. NesÄkÄs jau tas viss ar rindÄm Smilšu ielÄ...
JÄ, Ä«ri pateica, ka garantÄ“ visus noguldÄ«jumus, - un tÄpat neiztika bez nacionalizÄcijÄm. Bet arÄ« zviedri pateica, un vai tas nozÄ«mÄ“, ka ĪrijÄ un ZviedrijÄ bÅ«tu bijis labÄk, ja valdÄ«bas tur bÅ«tu paklusÄ“jušas un nesolÄ«jušas? Vai tas tomÄ“r nemazinÄja kopÄ“jo spriedzi, Ä«paši jau ZviedrijÄ? Nevajag Ä«rus salÄ«dzinÄt ar mums, bet ar pašiem Ä«riem, nevajag tÄdas spekulÄcijas! Un vai tikai tas, ka arÄ« mÄ“s pateiktu, ka atbalstÄ«sim savas bankas bija vienÄ«gais, kÄdÄ veidÄ vairot uzticÄ«bu savam banku sektoram? Vai klusÄ“šana un nekÄ nedarÄ«šana bija viss, ko, izņemot grÄmatvedÄ«bas datu koriģēšanu, FKTK, Latvijas Banka un valdÄ«ba varÄ“ja izdomÄt laikÄ, kad lielÄs problÄ“mas vÄ“l nebija sÄkušÄs?...”
Viņam piebalso vÄ“l kÄds eksbaņķieris (kura pieredzÄ“, starp citu, ietilpst gan bankas krahs 1995. gadÄ, gan prÄvu personisko lÄ«dzekļu zaudÄ“šana 1998. gada Krievijas defoltÄ: „LÄ«dz šim viņi visas bankas uzraudzÄ«ja apmÄ“ram tÄ - mums te ir kredÄ«tu kvalitÄte, te uzkrÄjumi, te ir kapitÄla pietiekamÄ«ba, pÄ“c cipariem, pa sausiņu modei. Kaut gan pÄ“c bÅ«tÄ«bas sistÄ“mas banka nedrÄ«kst piederÄ“t, no pasaules mÄ“roga skatoties, vienai trÅ«cÄ«gai Ä£imenei. Parex banka piederÄ“ja no Latvijas viedokļa ļoti bagÄtiem cilvÄ“kiem, kuri no pasaules viedokļa bija - nekas Ä«pašs. Bet bankai, kura uztur valsts finansu norÄ“Ä·inus, ir jÄbÅ«t tÄdai, kas to miljardu var norakstÄ«t kÄ neko.
Kaut ko pastimulÄ“jot, kaut kur uzspiežot, ļoti iespÄ“jams, ka varÄ“ja panÄkt, lai Parex banka jau laikus bÅ«tu pÄrdota kÄdam globÄlam spÄ“lÄ“tÄjam. IzklausÄs neticami? UzraugošajÄm institÅ«cijÄm iespÄ“ju ir ļoti daudz, un mÅ«su uzraudzÄ«tÄji kopumÄ nav nekÄdi jÄ“lnadži, tikai viņiem šis jautÄjums nekad nebija pietiekami augstÄ prioritÄtÄ“. Valdošajai elitei bija laikus jÄsaprot, kÄda ir Parex bankas vieta Latvijas ekonomikÄ, bet viņi to, protams, nesaprata, un tÄ ir tikai viena no simttÅ«kstoš nesaprašanÄm, kas atrodas mÅ«su vadÄ«tÄju galvÄs. Un tas, ka šÄda pati nesaprašana bija arÄ« citur pasaulÄ“, nav nekÄds attaisnojums...”
Un te nu mÄ“s arÄ« esam - banku uzraugu izcili labi atalgotajÄ (profesionÄļiem taÄu jÄmaksÄ!) vadÄ«bÄ neatradÄs neviena cilvÄ“ka, kurš, izmantojot visu šÄ«s iestÄdes rÄ«cÄ«bÄ esošo informÄciju, bÅ«tu spÄ“jis laikus noprast iedÄ«glÄ« esošo problÄ“mu patieso mÄ“rogu. Lai kÄ arÄ« mums varbÅ«t gribÄ“tos, nav gan ne mazÄko norÄžu, ka „abi VK” bÅ«tu ar visÄm Ä·eskÄm nopirkuši banku uzraugus, lai tie nejaucas iekšÄ viņu velnišÄ·ajÄ plÄnÄ iznÄ«cinÄt trešo daļu Latvijas ekonomikas.
Bet vai nav arÄ« nekÄdu norÄžu, ka banku uzraugi atšÄ·irÄ«bÄ no 1995. gada, kad Einars Repše un IlmÄrs RimšÄ“viÄs Latvijas Bankas vadÄ«bÄ izrÄdÄ«jÄs pilnÄ«gi nespÄ“jÄ«gi kontrolÄ“t virknes komercbanku darbÄ«bas atbilstÄ«bu kaut jel kÄdiem normatÄ«vu rÄmjiem, nebÅ«tu darÄ«juši - vismaz formÄli - visu to, ko tiem uzlika par pienÄkumu likumdošana? Par to portÄlÄ Pietiek lasiet rÄ«t.