Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadÄ«ba pilnā sparā mÄ“Ä£ina attaisnoties saistÄ«bā ar pieļauto Latvijas Krājbankas krahu, ir Ä«stais brÄ«dis atcerÄ“ties visas tās neizdarÄ«bas, ko banku uzraugi IrÄ“nas KrÅ«manes vadÄ«bā pieļāva pirms trim gadiem – pirms Parex krÄ«zes un tās laikā. Pietiek ekskluzÄ«vi publicÄ“ šai tÄ“mai veltÄ«tās nodaļas no apgāda AtÄ“na izdotās grāmatas Parex krahs: nejÄ“gas, nelgas un noziedznieki.

Divi trauksmes zvaniņi

Jau 2008. gada oktobra sākumā banku aprindās ceļoja, piemÄ“ram, kāds grafiks, kurā nezināmie analÄ«tiÄ·i bija iezÄ«mÄ“juši dažādu banku pirmsnodokļu atdeves uz kapitālu un izdevumu/ienākumu rādÄ«tāja prognozes, - Parex banka tajā nudien neizskatÄ«jās labi.

Publiskajā telpā šis grafiks tā arÄ« neparādÄ«jās - tāpat kā ziņas par pirmajām banku uzraugu aktivitātÄ“m saistÄ«bā tieši ar Parex banku. Latvijas Banka gan tobrÄ«d vÄ“l mierÄ«gi gulÄ“ja, jo jau sen bija šÄ·Ä«rusies no finanšu sektora uzraudzÄ«bas funkciju veikšanas. „Ja skaitÄ«t no šodienas, tad trÄ«s nedēļas iepriekš [ap 23. oktobri],” - tik sirdsšÄ·Ä«sti Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs 13. novembrÄ« varÄ“ja atbildÄ“t uz žurnālistu jautājumiem, kad Ä«sti viņš uzzinājis par Parex bankas problÄ“mām.

Taču nav pamata neticÄ“t Finanšu un kapitāla tirgus komisijas oficiālajai informācijai, ka jau jÅ«lija beigās vai augusta sākumā tā uzaicinājusi Parex bankas pārstāvjus piedalÄ«ties komisijas padomes sÄ“dÄ“. (Komisija gan noklusÄ“, ka Parex bankas vadÄ«tājam ValÄ“rijam Karginam 2008. gada 30. jÅ«lijā nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli, kurā, atsaucoties uz 2007. gada novembra–decembra un 2008. gada janvāra - tātad pusgadu iepriekš! - datu pārbaudi, norāda, ka „bankas darbÄ«bai raksturÄ«gs mÄ“rens risku lÄ«menis”.) Iemesls - lai „pārrunātu bankas darbÄ«bas risku novÄ“rtÄ“šanas rezultātus saskaņā ar FKTK veiktās pārbaudes rezultātiem”, un cita starpā padomes sÄ“dÄ“ Parex bankā tikusi izskatÄ«ta arÄ« „kreditÄ“šanas politika (bankas veiktā izsniegto kredÄ«tu uzraudzÄ«ba, novÄ“rtÄ“šana un kredÄ«tu portfeļa koncentrācijas)” un „investÄ«ciju politika (finanšu instrumentu koncentrācijas, limitu ievÄ“rošana)”.

Savukārt jau augusta otrajā pusÄ“ sākusies pusotru mÄ“nesi ilgusÄ« - tātad faktiski lÄ«dz brÄ«dim, kad iestājās Swedbank veltÄ«to baumu pilnbrieds, - pārbaude ar mÄ“rÄ·i „izskatÄ«t un novÄ“rtÄ“t bankas kreditÄ“šanas procesu”, kurā tad arÄ« „konstatÄ“ti bÅ«tiski trÅ«kumi kreditÄ“šanas procesā - mainoties ekonomiskajai situācijai Latvijā un pasaulÄ“ un pasliktinoties aizņēmÄ“ju maksātspÄ“jai, banka nebija izveidojusi kredÄ«tportfeļa kvalitātei atbilstošu uzkrājumu apjomu (uzkrājumu iztrÅ«kums 40 miljoni latu)”, kā arÄ« „trÅ«kumi kredÄ«triska vadÄ«bas jomā”.

Taču šÄ«s pārrunas un pārbaudes nebija nekas Ä«pašs un neparasts - izsakoties kāda banku uzrauga vārdiem, „šÄdas pārbaudes tiek rÄ«kotas pÄ“c riska profila izvÄ“rtÄ“šanas, tā ka Parex bankā tādas notika ne retāk kā reizi divos gados, bet, ievÄ“rojot vÄ“sturiskos apstākļus, reāli pat biežāk. Notika un vÄ“l joprojām notiek”. Un, protams, publiskā telpā par tām neparādÄ«jās pilnÄ«gi un absolÅ«ti nekas.

Tad kā Ä«sti tieši Parex bankas - un nevis, teiksim, Aizkraukles bankas, Rietumu bankas, Latvijas Krājbankas un citu lielākoties ar pašmāju vai Austrumu kapitālu dzÄ«vojošu kredÄ«tiestāžu - klientu daļa jau oktobra sākumā saprata, ka ir laiks pārcelt savu naudu uz drošÄkiem seifiem? Tikai tāpÄ“c, ka zviedri paziņoja par savu banku aizsardzÄ«bu, bet Ivara Godmaņa valdÄ«ba to neizdarÄ«ja pat paziņojumu lÄ«menÄ«?

V. Karginam un Viktoram Krasovickim, protams, gribÄ“tos, lai visi tā arÄ« domātu, un lÄ«dzÄ«gu viedokli publiski izteica arÄ« tālaika finanšu ministra padomnieks Andris Miglavs, - bet nÄ“, tā nu nebija gan. „Vispār ne pārāk, ja nu vienÄ«gi kā pÄ“dÄ“jo odziņu uz putukrÄ“juma kārtas, kas neglābjami paaugstināja pacienta holesterÄ«na lÄ«meni,” - tā uz jautājumu par kādu sakarÄ«bu starp zviedru paziņojumu par atbalstu savām bankām un naudas izņemšanas sākšanos no Parex bankas ironiski atbild kāds banku pārraugu pārstāvis.

Tad kā bija patiesÄ«bā? PÄ“c Parex bankas faktiskā kraha un Ä«pašnieku maiņas izrādÄ«jās, ka Latvijā ir papilnam gudru cilvÄ“ku, kuriem visiem kā vienam bija skaidrs - valdÄ«bai, Latvijas Bankai un pirmām kārtām jau Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jau sen vajadzÄ“ja bÅ«t lietas kursā par gaidāmajām Parex bankas problÄ“mām. Turklāt šo gudro cilvÄ“ku vidÅ« bija ne tikai politiÄ·i un anonÄ«mu interneta komentāru autori, bet arÄ« par pietiekami nopietniem uzskatÄ«ti ekonomisti un finansisti.

Ja savelkam kopā viņu teikto, sausais atlikums ir apmÄ“ram šÄds: jebkuram finanšu lietās saprātÄ«gam cilvÄ“kam jau sen bija jābÅ«t skaidram, ka Parex banku gaida lielas problÄ“mas, kuru iemesls - „zÄ“ni” pārāk „aizspÄ“lÄ“jās”, atraujoties no realitātes, un pirmām kārtām vainojami par šÄ«s situācijas nepamanÄ«šanu ir tieši pašmāju banku uzraugi - Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kurai jau sen vajadzÄ“ja ierobežot pareksiešu nekontrolÄ“jamo aizņemšanos pasaules tirgos, bet mazākā mÄ“rā arÄ« Latvijas Banka (tā pati, kura apgalvo, ka par Parex bankas problÄ“mām vispār uzzinājusi tikai dažas nedēļas pirms kredÄ«tiestādes kraha) problÄ“mām un Ministru kabinets.

Tiesa, kas interesanti, neviens no šiem zināmajiem un anonÄ«majiem gudrajiem ļaudÄ«m ne septembrÄ«, ne oktobrÄ«, ne novembra sākumā - par agrākiem laikiem nemaz nerunāsim - ne ar kādiem brÄ«dinošiem paziņojumiem saistÄ«bā ar Parex banku atklātÄ«bā nenāca. Un tas savukārt nozÄ«mÄ“ - ko tad Ä«sti? Vai to, ka patiesÄ«bā neko pirms banku uzraugu kārtÄ«gās sarosÄ«šanās 2008. gada oktobrÄ« neko nevarÄ“ja pamanÄ«t un nojaust? Vai to, ka tiešÄm tikai skandināvu lÄ“mums atbalstÄ«t savas bankas aizsāka „abu VK” problÄ“mas?

NÄ“, nudien ne - lai ko arÄ« mums nemÄ“Ä£inātu iestāstÄ«t banku uzraugi savdabÄ«gajā korÄ« ar „abiem VK”. CilvÄ“kiem, kuri Parex bankā turÄ“ja patiešÄm lielas naudas summas un lÄ«dz ar to arÄ« rÅ«pÄ«gāk nekā plašÄs gudro ekspertu masas sekoja pasaules un Latvijas finanšu norisÄ“m, jau labu brÄ«di pirms liktenÄ«gā 2008. gada novembra sākuma notrinkšÄ·Ä“ja vismaz divi spalgi trauksmes zvaniņi. Nevis iedomāti, bet pilnÄ«gi reāli cilvÄ“kiem, kuri dzÄ«vo naudas pasaulÄ“ un par savu naudu patiešÄm rÅ«pÄ“jas.

Pirmais bija Lehman Brothers bankrots 15. septembrÄ«. Otrais - iespÄ“jams, ekonomiskajā ziņā visu laiku visnozÄ«mÄ«gākais Kas notiek Latvijā? TV raidÄ«jums 8. oktobrÄ«, kurā Parex bankas vecākais viceprezidents Mārtiņš Jaunarājs pirmoreiz publisko nosauca sindicÄ“to kredÄ«tu summu, kas bankai jāatmaksā nākamajā gadā. Taču, lai saprastu, ko un kā šie zvaniņi lika saprast (un rÄ«koties) finansiāli domājošiem ļaudÄ«m, mums vispirms Ä«si jānoskaidro, kas tad Ä«sti pÄ“dÄ“jos gados bija Parex banka, ar ko tā Ä«sti nodarbojās un kā pelnÄ«ja naudu.

Protams, visvienkāršÄk ir ticÄ“t mÅ«slaiku folklorai, saskaņā ar kuru V. Kargina un V. Krasovicka faktiski simtprocentÄ«gi kontrolÄ“tā kredÄ«tiestāde pelnÄ«ja dažādās „viņu tautasbrāļu” afÄ“rās, atmazgājot naudu pa visu bijušÄs Padomju SavienÄ«bas teritoriju un pieņemot finanšu lÄ«dzekļus no visšaubÄ«gākajiem un kriminālākajiem elementiem - pat tādiem, kuri bankā depozÄ«tos turÄ“juši lÄ«dz pat miljardam, un tā tālāk, un tā tālāk.

ŠÄdai folklorai ir viena bÅ«tiska iezÄ«me - tā faktiski vienmÄ“r ir interesantāka un spilgtāka par daudz pieticÄ«gāko un pelÄ“cÄ«gāko realitāti. Savukārt Ä«stenÄ«ba bija nedaudz cita - par spÄ«ti Latvijas apstākļiem pietiekami ārÄ“jam spožumam, Parex banka globalizācijas apstākļos bija nekas cits kā savu Ä«pašnieku (un pirmām kārtām V. Kargina) lielummānijas uzpÅ«sts punduris, kam lielāko brāļu pulkā savu varÄ“šanu bija jāpierāda, izdomājot jaunus un jaunus pelnÄ«šanas veidus.

Varam piekrist investÄ«ciju baņķierim Ä¢irtam Rungainim, kurš bez liekas diplomātijas saka: „Parex banka bija tipiska nerezidentu banka, kurai pÄ“c definÄ«cijas ir jāievÄ“ro konservatÄ«va politika. ŠÄda banka var kreditÄ“t tirdzniecÄ«bu, Ä«stermiņa projektus, vÄ“rtspapÄ«rus, taču ne ilgtermiņa investÄ«cijas. Taču, ja bankā nerezidentu nauda nāk desmit, piecpadsmit gadu, tas iemidzina un liek domāt, ka tā bÅ«s arÄ« uz priekšu. PatiesÄ«bā banka, kas turas uz nerezidentu noguldÄ«jumiem, brÄ«dÄ«, kad naudu sāk izņemt, ir pakļauta lielam riskam.”

Un tas vÄ“l nebija bÅ«tiskākais. PirmskrÄ«zes un arÄ« pÄ“ckrÄ«zes laikā Parex bankas pārstāvji ar publisku lepnumu norādÄ«ja uz savu lielisko stāvokli - depozÄ«tu esot pat nedaudz vairāk nekā izsniegto kredÄ«tu. „Mums piesaistÄ«to depozÄ«tu apjoms ir lielāks par izsniegto kredÄ«tu apjomu!” - tā jau pieminÄ“tajā Kas notiek Latvijā? raidÄ«jumā 8. oktobrÄ« deklarÄ“ja M. Jaunarājs, izvairoties no atbildes, cik lieli sindicÄ“tie kredÄ«ti bankai jāatdod nākamajā gadā.

Un tieši šÄ« izvairÄ«šanās, pÄ“c kuras „baismÄ«gā summa” (izsakoties raidÄ«juma vadÄ«tāja Jāņa Dombura vārdiem) - 775 miljoni eiro - tomÄ“r izlÄ«da dienas gaismā, deva skaidru atbildi par Parex bankas naudas izvietojumu: ja reiz, ļoti vienkāršoti rÄ“Ä·inot, kredÄ«ti izsniegti tikai 1,9 miljardu latu apmÄ“rā, bet noguldÄ«jumus banka pieņēmusi veselu 1,94 miljardu apjomā (2008. gada deviņu mÄ“nešu dati) un tai turklāt vÄ“l ir vismaz 775 miljoni eiro no citurienes aizņemtas naudas, tas nozÄ«mÄ“, ka vismaz nepilnus 600 miljonus latu banka ir likusi kaut kur citur. Visticamākais - vÄ“rtspapÄ«ros, jo nekas cits jau lāga neatliek.

 

Ko varēja saskatīt un saskaitīt cilvēks no malas?

KāpÄ“c atšÄ·irÄ«bā no citām Latvijas lielajām universālajām bankām Parex banka tik nopietni aizrāvās ar ieguldÄ«jumiem vÄ“rtspapÄ«ros - turklāt ne jau tajos dzelžaini stabilākajos vien? Īsi sakot - tāpÄ“c, ka pÄ“dÄ“jos gados ValÄ“rija Kargina un Viktora Krasovicka Parex bankai nebija citas izejas, ja tā nevÄ“lÄ“jās strauji saplakt un palikt tādas vidusmÄ“ra provinciālas banciņas statusā. Un šÄdas vÄ“lmes bankas saimniekiem nudien nebija.

Lieta tā, ka pÄ“dÄ“jos gados banka, reāli raugoties uz situāciju, bija absolÅ«ti nekonkurÄ“tspÄ“jÄ«ga gan hipotekārajā, gan pat arÄ« korporatÄ«vajā kreditÄ“šanā - skandināvu meitasbankām pieejamā nauda bija bÅ«tiski lÄ“tāka nekā Parex bankas starptautiskajā tirgÅ« aizņemtā - tie paši tik daudz piesauktie sindicÄ“tie kredÄ«ti. (Starp citu, 2008. gada beigās sindicÄ“tie kredÄ«ti bija veselām astoņām Latvijas komercbankām - bet nevienai no tām ne tuvu tik milzÄ«gā apjomā kā Parex bankai.)

ŠÄ« aizņemtā nauda bija kaut kur jāiegulda, lai Parex banka to varÄ“tu atdot ar procentiem un vÄ“l pelnÄ«t pats. Hipotekārā kreditÄ“šana to Ä«sti nespÄ“ja nodrošināt (kaut bankas portfelis bija pietiekami liels - un pietiekami veselÄ«gs, salÄ«dzinot ar skandināvu banku kredÄ«tiem), arÄ« uzņēmumu kreditÄ“šana ne - kaut Parex banka aizdeva pat tādiem pusmiroņiem kā Latvijas Pasts. Atlika ieguldÄ«jumi ārpus Latvijas - šis tas bija kredÄ«tos uzņēmumiem Krievijā (lai gan arÄ« tur tirgus bija sarucis - pÄ“dÄ“jais lielais kredÄ«ts bija izsniegts kādai lielai Ä·ieÄ£eļu rÅ«pnÄ«cai), taču galvenokārt - vÄ“rtspapÄ«ros.

Par to, cik agresÄ«vi un riskanti strādāt pasaules vÄ“rtspapÄ«ru tirgos (un arÄ« Krievijā, kur Parex banka, laimÄ«gi izvairÄ«jās no 1998. gada defolta, bija Ä«paši piesardzÄ«gs), bankā ilgstoši un pastāvÄ«gi diskutÄ“juši divi spārni - piesardzÄ«gais ar viceprezidentu Ä’riku BrÄ«vmani priekšgalā un dedzÄ«gais, kura redzamākais pārstāvis bija Džīns Zolotarjovs. Taču neatkarÄ«gi no iznākuma Parex banka vÄ“rtspapÄ«ros ieguldÄ«ja - reizÄ“m riskantāk, reizÄ“m piesardzÄ«gāk, taču ieguldÄ«ja, jo citas iespÄ“jas faktiski nebija. Ja, protams, kā jau minÄ“ts, nebija vÄ“lmes strauji sarukt. Un pelnÄ«ja labi - 2007. gadā peļņa no operācijām ar vÄ“rtspapÄ«riem bija apmÄ“ram 20 miljoni latu.

ŠÄdā situācijā 2008. gada 15. septembrÄ« tad arÄ« atskanÄ“ja Lehman Brothers bankrota trauksmes zvaniņš. Jau tobrÄ«d bankai - kā itin visām Latvijā strādājošÄm kredÄ«tiestādÄ“m - varÄ“ja klāties arÄ« labāk, taču oficiālās peļņas rādÄ«tāji vÄ“l griezās (Parex bankai - 12,4 miljoni latu pirmajos deviņos mÄ“nešos).

Pavirši raugoties, viss varÄ“ja šÄ·ist gluži labā kārtÄ«bā. Un gandrÄ«z visiem arÄ« šÄ·ita - neviens gudrais eksperts pat neiepÄ«kstÄ“jās, bet prese vÄ“l pusotru mÄ“nesi vÄ“lāk bija gatava jÅ«smot par Parex bankas panākumiem (vÄ“l 7. novembrÄ«, dienu pirms Parex bankas pārņemšanas Vesti Segodņa publicÄ“ja rakstu „Klientu uzticÄ«ba Parex bankai aug”).

Ko šis bankrots un tam sekojošÄs dienas Ä«sti pateica tiem cilvÄ“kiem, kuri ne tikai turÄ“ja lielu naudu Parex bankā, bet arÄ« spÄ“ja (un vÄ“lÄ“jās) skaitÄ«t un sekoja tam, kas ar šo banku notiek? LÅ«k, viena šÄda cilvÄ“ka stāstÄ«jums, balstoties uz septembrÄ« zināmajiem datiem par Parex bankas stāvokli - ar kuriem, izrādās, pilnÄ«gi pietika, lai izdarÄ«tu skaidrus secinājumus:

„Nav jābÅ«t FKTK banku uzraudzÄ«bas ekspertam, lai saprastu, ko bankai nozÄ«mÄ“ja vÄ“rtspapÄ«ru tirgus sabrukums pÄ“c Lehman Brothers slÄ“gšanas. Bankas aktÄ«vi - 3 miljardi latu; noguldÄ«jumi - 1,9 miljardi latu; kredÄ«ti - 1,8 miljardi latu; pašu kapitāls un rezerves 0,2 miljardi latu. Tas nozÄ«mÄ“, ka 1,2 miljardi latu (3 – 1,8 = 1,2) ir izvietoti skaidras naudas depozÄ«tos un vÄ“rtspapÄ«ros, bet 0,9 miljardi latu (3 – 1,9 – 0,2 = 0,9) ir aizņemtie lÄ«dzekļi.

Par aizņemtajiem līdzekļiem (0,9 miljardi) ir jāmaksā procenti, tāpēc tie jāizvieto uz augstākām likmēm nekā tās, par kurām banka tos aizņēmās. Tāpēc 1,2 miljardi latu nevarēja būt izvietoti depozītos un ASV un Vācijas valdības vērtspapīros, bet tādās aktīvu klasēs kā Latvijas un tamlīdzīgās valdību un korporatīvajās obligācijās. Varam pieņemt, ka daļa no 1,2 miljardiem latu bija banku depozītos un skaidras naudas atlikumos bankas kasē, tomēr jebkurā gadījumā vismaz viens miljards latu bija vērtspapīros.

Ja bankas vÄ“rtspapÄ«ru portfeļa tirgus cenas kritums bÅ«tu bijis tikai 10%, tad banka zaudÄ“tu pusi sava kapitāla (10% no viena miljarda lata ir 0,1 miljards un tas ir puse no 0,2 miljardiem). Ja tirgus cenu kritums bÅ«tu bijis 20%, tad banka zaudÄ“tu visu savu kapitālu. Taču mÄ“s redzÄ“jām, ka tirgus gāzās daudz vairāk - vismaz par 30–50%! Tur nebija jābÅ«t gaišreÄ£im, lai saprastu, ka bankai ir kapitāla pietiekamÄ«bas problÄ“mas, kuras „izleks” un dienas gaismu ieraudzÄ«s nākamā mÄ“neša sākumā - pāris dienu pÄ“c mÄ“neša atskaites iesniegšanas FKTK. Šo laiku neizmantoja ne akcionāri, ne FKTK, ne valdÄ«ba, ne Latvijas Banka.

Ja kāds cilvÄ“ks saka, ka viņš par bankas problÄ“mām neko nenojauta, tad viņš patiešÄm no finansÄ“m absolÅ«ti neko nesaprot. Bet tādi taču nedrÄ«kst bÅ«t ne FKTK, ne Finanšu ministrijā, ne arÄ« blakus premjeram. Kā var tādā gadÄ«jumā nereaģēt, bet kaut ko gaidÄ«t?! Turklāt te ir tikai pāris publiski pieejamu ciparu, bet FKTK bija visa informācija! Katru mÄ“nesi, gadu no gada! Turklāt uzraudzÄ«t ir viņu vienÄ«gais darbs! Tajā laikā viņi nebija aizņemti ar desmit citu banku glābšanu, viņiem pat vidÄ“ji vienu banku gadā kādu laiku nebija iznācis tā Ä«paši pieskatÄ«t...”

Un te mums ir viena skaidra atbildes daļa uz jautājumu - kāpÄ“c septembra beigās un oktobra sākumā nevis „bankomātu publika”, bet nopietni un lieli klienti sāka vākt savu miljonos lÄ“šamo naudu prom no Parex bankas. Protams, tādi nopietni ekonomisti kā toreizÄ“jā finanšu ministra Ata Slaktera padomnieks Andris Miglavs vÄ“lāk presei aizrautÄ«gi visu vÄ“la uz to, ka „viens pačabināja apkārt, otrs, sarunas pa malām notika”, taču tobrÄ«d nekas tamlÄ«dzÄ«gs nenotika.

Pietiekami daudzi lielās naudas turÄ“tāji nevis no „viena tante teica” avotiem, bet nepārprotamiem skaitļiem skaidri redzÄ“ja draudošÄs nepatikšanas un, protams, zināja arÄ« to, ko plašÄ publika uzzināja 8. oktobrÄ« no bankas viceprezidenta Mārtiņa Jaunarāja, - ka nākamajā gadā bankai ārvalstu aizdevÄ“jiem jāatdod vairāk nekā pusmiljards latu.

Cik perspektÄ«va izskatÄ«jās tā atdošana? Maigi izsakoties - ne visai. No vienas puses, nevarÄ“ja gan teikt, ka Parex bankas Ä«pašnieki tiešÄm bÅ«tu „aizspÄ“lÄ“jušies”, - nav pamata neticÄ“t FKTK vadÄ«tājas vietniekam Jānim Brazovskim, kurš jau pÄ“c bankas kraha apgalvoja, ka „pÄ“c visām mācÄ«bu grāmatām nebija likvÄ«dāka portfeļa, kā vispār tur bija”, un pie šÄ viedokļa palika arÄ« pÄ“cāk: „PapÄ«riem kā tādiem lielākoties nebija (un nav) ne vainas. ProblÄ“ma tā, ka to tirgus „sasala", spÄ“lÄ“tāji no tā pazuda, partneri nonāca valsts atbalstā utt. RespektÄ«vi, likteņa ironija...”

„Atbilstoši revidÄ“tajam gada pārskatam (brÄ«vi pieejama informācija) Bankas vÄ“rtspapÄ«ru portfeļa 958 miljonu latu apmÄ“rā struktÅ«ra bija: tirdzniecÄ«bas nolÅ«kā turÄ“tie vÄ“rtspapÄ«ri - 1%; pārdošanai pieejamie vÄ“rtspapÄ«ri - 16%; lÄ«dz dzÄ“šanai turamie vÄ“rtspapÄ«ri - 83%. No visiem vÄ“rtspapÄ«riem 98% bija parāda vÄ“rtspapÄ«ri un citi vÄ“rtspapÄ«ri ar fiksÄ“tu ienākumu, no tiem 65% bija Latvijas Republikas valdÄ«bas obligācijas. Un tikai 2% no visa vÄ“rtspapÄ«ru portfeļa bija akcijas un citi vÄ“rtspapÄ«ri ar nefiksÄ“tu ienākumu,” skan FKTK oficiālā informācija.

„CilvÄ“ku valodā” tas nozÄ«mÄ“ - Parex bankas vÄ“rtspapÄ«ros naudu bija ieguldÄ«jis pietiekami saprātÄ«gi un atturÄ«gi, bez pārmÄ“rÄ«ga riska. Taču - 2008. gada rudenÄ« bija skaidrs, ka arÄ« tādus pārdot vajadzÄ«bas brÄ«dÄ« vienkārši nebÅ«s iespÄ“jams citādi kā par ārkārtÄ«gi zemu cenu. Nav ko šaubÄ«ties, ka skaidru baltu patiesÄ«bu jau pÄ“c bankas kraha Dienai teica V. Krasovickis:

„MÅ«su „spilvena” vÄ“rtspapÄ«ri normāla tirgus apstākļos maksātu miljardu, bet pÄ“c Lehman Brothers kraha tie vairs nebija likvÄ«di, lÄ«dz ar to cenas principā nav. LÄ«dz ar to pasliktinājās kapitāla rādÄ«tāji. [..] Vienā brÄ«dÄ« vÄ“rtspapÄ«ri maksāja vien 40% no cenas, turklāt tos tāpat nevarÄ“ja pārdot. No vienas puses, tie sabojāja mums kapitāla rādÄ«tājus, no otras - tos pat nevarÄ“ja samainÄ«t pret naudu gadÄ«jumā, ja atnāk klients un prasa atmaksāt depozÄ«tu.” Un tas, protams, bija skaidri saprotams ne tikai diviem „iekritušajiem” baņķieriem vien.

Ar vārdu sakot, „neredzamās panikas” iemesli nu mums ir vairāk nekā skaidri, - tā bija finansiāli izglÄ«totu, saprātÄ«gu cilvÄ“ku loÄ£iska rÄ«cÄ«ba. Bet kāpÄ“c mums reizÄ“ ar pietiekami pārliecinošo naudas skaitÄ«tāju var sākt šÄ·ist, ka mÅ«su banku uzraugi patiešÄm nebija uzdevumu augstumos? Un cik lielā mÄ“rā šis iespaids atbilst patiesÄ«bai? Par to - tālāk.

 

Ko pamanīja un spēja banku uzraugi

Tā tik bija viena krāšÅ†a makaronu karināšana uz sabiedrÄ«bas ausÄ«m, kas notika 2008. gada 8. oktobrÄ« - piecas dienas pÄ“c tam, kad, plašÄkai sabiedrÄ«bai, protams, nezinot, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pabeidza Parex bankas kreditÄ“šanas procesa pārbaudi un, izsakoties pašas komisijas vārdiem, konstatÄ“ja „bÅ«tiskus trÅ«kumus kreditÄ“šanas procesā” un „trÅ«kumus kredÄ«triska vadÄ«bas jomā”.

Šajā dienā pasaules ekonomiskās krÄ«zes jautājumiem veltÄ«tajā TV raidÄ«jumā Kas notiek Latvijā? bija sapulcÄ“jusies vesela virkne pašmāju finanšu aprindu korifeju, kuri tad arÄ« viens par otru pārliecinošÄk stāstÄ«ja, kāpÄ“c Latvija bÅ«s un paliks finansiālās stabilitātes cietoksnis.

„Latvijas finanšu sistÄ“ma, runājot tautas valodā, ir vienkārša kā saimniecÄ«bas ziepes. Un paskaidrojot tā - visi šie tirgi [krÄ«zes skartā Islande, Īrija] ir ārkārtÄ«gi atkarÄ«gi no ārÄ“jā tirgus finansÄ“juma, tā saucamā naudas tirgus, mÅ«su bankas nav atkarÄ«gas no tā naudas tirgus,” vÄ“stÄ«ja komisijas vadÄ«tāja vietnieks Jānis Brazovskis, vÄ“l piebilstot, ka nekāds domino efekts „uz Latviju neveļas”.

„Mums ir vesela rinda priekšrocÄ«bu, kuru šobrÄ«d Ä«stenÄ«bā nav mÅ«su pieredzÄ“jušajiem kolÄ“Ä£iem citās valstÄ«s, tajā skaitā mums ir arÄ« tāda priekšrocÄ«ba, ka pÄ“dÄ“jo 15 gadu laikā divas diezgan skarbās mācÄ«bas, kas Latvijas valstij ir bijušas, ir devušas ārkārtÄ«gi nopietnu stimulu precÄ«zai un dziļi analÄ«tiskai banku uzraudzÄ«bas sistÄ“mai, kas [..] dod to iespÄ“ju mums justies pietiekami komfortabli salÄ«dzinoši ar citām Eiropas valstÄ«m, jā!” viņam piebalsoja Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Bet visrunÄ«gākais, apliecinot Latvijas finanšu sfÄ“ras stabilitāti, bija Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadÄ«tāja vietnieks Uldis Rutkaste: „Latvijā banku sistÄ“ma ir stabila, mÄ“s neesam iesaistÄ«ti, neesam bijuši iesaistÄ«ti tādos darÄ«jumos, kas ir noveduši pie tā, kas šobrÄ«d ir vÄ“rojams pasaules finanšu sistÄ“mā, un jāsaka, ka, protams, tas jau arÄ« ir iepriekš pausts, ka pilnÄ«gi bez konsekvencÄ“m nepaliksim, jebkurā gadÄ«jumā mums bÅ«s jārÄ“Ä·inās ar to, ka finansÄ“jums sadārdzināsies, visticamāk kreditÄ“šana nepieaugs tik strauji kā iepriekš bija domāts, varbÅ«t finansÄ“jums kļūs nedaudz mazāks, grÅ«tāk pieejams, bet teiksim, tāda mÄ“roga problÄ“mas, kādas šobrÄ«d mÄ“s vÄ“rojam attÄ«stÄ«tos rietumvalstu finanšu tirgos, mÅ«s negaida!”

Un tas vÄ“l nebija viss - Latvijas Bankas pārstāvis tik runāja un runāja: „Latvijā finanšu un banku sistÄ“ma ir diezgan vienkārša, un tie darÄ«jumi, kas te tiek veikti, tie ir tālu no tā, no tiem darÄ«jumiem, kas ir noveduši pie problÄ“mām pasaulÄ“! [..] Protams, jāskatās, kā situācija attÄ«stÄ«sies nākotnÄ“, bet nu tas nenovedÄ«s pie tādām sekām, kā tas šobrÄ«d ir Eiropā, kad valstu vadÄ«tājiem ir jālauza galvas kā sadabÅ«t finansÄ“jumu, notiek dažādi nacionalizācijas procesi, banku nacionalizācija un tādas lietas, nu, tas Latvijā nedraud!”

Ja godÄ«gi, tad banku uzraugu pārstāvim šÄdu publisku paziņojumu izteikšanu nav ko pārmest, jo tāds viņam darbs - nekādā gadÄ«jumā nesÄ“t paniku. („Ja FKTK bÅ«tu teikuši, ka bankai ir problÄ“mas, ar to vienu skaņu vai pat mājienu banku iznÄ«cinātu,” atzÄ«st auditors Jānis Zelmenis.)

Savukārt gan par Latvijas Bankas, gan par Finanšu ministrijas pārstāvjiem visu izsaka viņu atbildes uz visnotaļ vienkāršu jautājumu - vai viņi tagad drusciņ nesarkst kaunā par savu tobrÄ«dÄ“jo... jā, ko tad Ä«sti? „Ja jÅ«su jautājums bija, vai valsts sekretārs uzskata, ka šis komentārs raidÄ«jumā Kas notiek Latvijā? bija kļūdains, tad atbilde ir - nÄ“, Bičevska kungs tā neuzskata,” skan Finanšu ministrijas atbilde, savukārt U. Rutkaste skaidro: „Mans viedoklis jÅ«su citÄ“tajā raidÄ«jumā balstÄ«jās uz tobrÄ«d pieejamo informāciju...”

VÄ“lāk informācija, kā zināms, mainÄ«jās. Saskaņā ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra RimšÄ“viča publisko apgalvojumu viņš - un tātad laikam arÄ« citi bankas vadÄ«bas pārstāvji - par Parex bankas problÄ“mām uzzinājis ap 23. oktobri, bet Parex bankas vadÄ«tāji apgalvo, ka ar pirmajiem diplomātiski izteiktajiem palÄ«dzÄ«bas lÅ«gumiem pie valdÄ«bas vÄ“rsušies jau ap 10. oktobri.

Taču... banku uzraudzÄ«ba nekādā veidā nebija šo iestāžu pienākums, tā kā to pārstāvju izrunāšanās var izraisÄ«t ja nu vienÄ«gi smÄ«nu. Cita lieta - FKTK, kura pati deklarÄ“jusi, ka lÄ«dz ar likuma noteikto uzraudzÄ«bas pamatfunkciju veikšanu tā vÄ“loties bÅ«t „savā darbÄ«bā efektÄ«vākā, elastÄ«gākā un dinamiskākā finanšu un kapitāla tirgus uzraudzÄ«bas institÅ«cija Ziemeļeiropas un Baltijas reÄ£iona valstÄ«s”.

Ja atmetam iracionālus apgalvojumus no nodaļas „viņi atļāva tiem žīdiem visu izzagt!”, tad pÄ“c bÅ«tÄ«bas šiem Latvijas galvenajiem un vienÄ«gajiem Ä«stajiem banku uzraugiem tiek izvirzÄ«ti divi lieli pārmetumi.

Pirmais - viņi ļāvuši Parex bankas saimniekiem rÄ«koties atbilstÄ«gi savas lielummānijas un alkatÄ«bas diktātam un cerÄ«bai, ka iespÄ“ja Ä«stermiņā iegÅ«tus lÄ«dzekļus ieguldÄ«t ilgtermiņā turpināsies vÄ“l ilgi, pat nemÄ“Ä£inot kaut kā ierobežot „abu VK” kāri ārzemÄ“s ņemt milzÄ«gus sindicÄ“tos kredÄ«tus, lai iegÅ«to naudu izvietotu dažādos, kā izrādÄ«jies, pietiekami šaubÄ«gos pasākumos.

Otrais - FKTK pārāk vÄ“lu un nepietiekami stingri reaģējusi uz Parex bankas problÄ“mām gan iedÄ«gļa, gan jau brieduma stadijā. Izsakoties iepriekšÄ“jā nodaļā pieminÄ“tā Parex bankas naudas skaitÄ«tāja vārdiem, „slinkumā palaidušies un izlaidušies bija, apjukuši bija, kad pamodās, nezināja ko un kā darÄ«t. Premjeru [Ivaru Godmani], ja tas pats nejÄ“dza, savlaicÄ«gi nebrÄ«dināja un neko sakarÄ«gu neieteica, un tas pats ar Latvijas Banku - ja paši ko pamanÄ«ja un saprata, tad premjeram neko adekvātu neieteica un paši iniciatÄ«vu neuzņēmās, drÄ«zāk nolÄ«da malā. Un premjers jau arÄ« nebija tas cilvÄ“ks, kurš uzklausa viedokļus”...

Par ko mÄ“s noteikti varam nešaubÄ«ties? Pirmām kārtām, par to, ka atšÄ·irÄ«bā no 1995. gada, kad Einara Repšes un tā paša I. RimšÄ“viča vadÄ«tā Latvijas Banka Bankas Baltija krÄ«zes rašanos un attÄ«stÄ«bu vienkārši nogulÄ“ja, jo bankas saimnieki viņiem aiz muguras ilgstoši darÄ«ja, kas vien ienāk prātā, mÅ«sdienu Latvijā ar komercbanku uzraudzÄ«šanu (uzsvÄ“rsim - uzraudzÄ«šanu, kas nenozÄ«mÄ“ ne regulÄ“šanu, ne pārvaldÄ«šanu) viss tiešÄm ir bijis labā kārtÄ«bā. Tas, ko bankas dara, ir ticis uzraudzÄ«ts - un Parex banka nav bijusi nekāds izņēmums.

Otrā pilnÄ«gi drošÄ lieta - FKTK pastāvÄ«gi ir bijis nesalÄ«dzināmi vairāk informācijas nekā novÄ“rotājiem no malas. Kā atceramies, arÄ« izglÄ«totiem un saprātÄ«giem novÄ“rotājiem tās pilnÄ«gi pietika, lai izlemtu, ka banka stāv nopietnu problÄ“mu priekšÄ un savus miljonus no tās labāk pārcelt uz kādu drošÄku vietu. FKTK, pÄ“c visa spriežot, skaidri redzÄ“ja gan to, ka jau 2007. gadā banka faktiski strādāja ar zaudÄ“jumiem (ja bÅ«tu konservatÄ«vi uzrādÄ«jusi savus ieguldÄ«jumus vÄ“rtspapÄ«ros, - taču izvÄ“lÄ“jās tās iegrāmatot citādi), gan 2008. gada sākumā saskatāmās problÄ“mas, par kurām finanšu aprindās sākās pirmās runas.

Tad nu jautājumi, uz kuriem jāsameklÄ“ pārliecinošas atbildes. Sāksim ar pirmo tÄ“mu - tātad, vai FKTK 1) reāli bÅ«tu spÄ“jusi aizkavÄ“t Parex bankas negausÄ«go aizņemšanos; 2) vai likumi tai to atļāva un uzlika par pienākumu; 3) vai tai pÄ“c bÅ«tÄ«bas bija pamats kaut ko tādu darÄ«t? Galu galā - tas taču bija tas pats I. Godmanis, kurš vÄ“l 2009. gada jÅ«lijā publiski paziņoja, ka „atbildÄ«ba bÅ«tu jāprasa no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bijušÄ vadÄ«tāja Ulda CÄ“rpa, jo šÄ« banku uzraudzÄ«bas iestāde jau laikus nav cÄ“lusi trauksmi par, viņaprāt, ārkārtÄ«gi riskantajiem Parex bankas darÄ«jumiem, regulāri aizņemoties lielus naudas lÄ«dzekļus sindicÄ“to kredÄ«tu veidā”.

Daži pašas FKTK apkopotie skaitļi: kopumā 2007. gadā Eiropā izsniegto (un attiecÄ«gi saņemto) sindicÄ“to kredÄ«tu apjoms bija apmÄ“ram 87 miljardi eiro, bet 2008. gadā - 64 miljardi eiro, no tiem Latvijas bankām kopā 2007. gadā bija 1,47 miljardi eiro, bet 2008. gadā - 0,49 miljardi eiro. Savukārt no šiem Latvijas kredÄ«tiem lauvas tiesa tiešÄm bija uz Parex bankas rÄ“Ä·ina: 2007. gada jÅ«nijā Parex banka paņēma 500 miljonus eiro lielu sindicÄ“to aizdevumu, bet 2008. gada februārÄ« - vÄ“l 275 miljonu eiro aizdevumu.

Taču jāņem vÄ“rā, ka šie „ārkārtÄ«gi riskantie darÄ«jumi” (I. Godmaņa vārdiem izsakoties) notika nevis paslepus, bet visu (arÄ« paša I. Godmaņa) acu priekšÄ, ar tiem vÄ“l V. Kargina stiliņā Ä«paši palepojoties. Tiesa, finanšu ministrs Atis Slakteris žurnālam Klubs vÄ“lāk gan paziņoja: „Kad bija pirmās sarunas ar Karginu un Krasovicki, viņi teica, ka ne pirmo reizi esot pārkreditÄ“jušies, tā bija laikam septiņpadsmitā reize, kad sindicÄ“tos kredÄ«tus pārkreditÄ“ja. [..] Kad uzzināju, ka Parex bankas akcionāri aizņēmās Ä«stermiņa lÄ«dzekļus, lai izsniegtu kredÄ«tus uz 25 gadiem, man acis iepletās.” (VÄ“lāk viņš gan precizÄ“, ka acis iepletušÄs, ņemot vÄ“rā aizņēmumu apmÄ“rus un riskanto dabu.)

Un tobrÄ«d neviens, pilnÄ«gi un absolÅ«ti neviens banku vai ekonomikas eksperts pat neiepÄ«kstÄ“jās par to, kādas problÄ“mas var radÄ«t situācija, kad šÄdas summas ir jāatdod, bet naudas Ä«sti nepietiek. I. RimšÄ“vičs ir pat publiski izlielÄ«jies par centimetriem biezu publikāciju kaudzi, kurās viņš it kā brÄ«dinot par gaidāmajām ekonomiskajām problÄ“mām, bet arÄ« šajā uzskaitÄ«jumā nav atrodams neviens, pilnÄ«gi neviens vārds par iespÄ“jamām problÄ“mām saistÄ«bā ar sindicÄ“tajiem kredÄ«tiem.

Latvijas banku un finanšu aprindās nebija neviena publiski sadzirdama cilvÄ“ka, kurš 2008. gada pirmajā pusÄ“ bÅ«tu skaļi pateicis, ka lÄ“tas naudas piedāvājums pasaules tirgÅ« var arÄ« beigties un tāpÄ“c no sindicÄ“tajiem kredÄ«tiem vajag piesargāties. Un ne tāpÄ“c, ka visi bÅ«tu bijuši ar visām Ä·eskām nopirkti. AbsolÅ«ti valdošÄ noskaņa bija pilnÄ«gi cita – lÄ“to naudu vajag ņemt un ņemt, ja vien ir, kur to likt tālāk, respektÄ«vi - ar to pelnÄ«t. Parex bankas saimniekiem šÄda pārliecÄ«ba bija tāpat kā pilnas likumÄ«gas tiesÄ«bas šÄdus kredÄ«tus ņemt, un FKTK arÄ« tagad gluži norāda:

„LÄ«dzšinÄ“jā uzraudzÄ«bas praksÄ“ nedz citās ES valstÄ«s, nedz Latvijā bankām nav bijis jāinformÄ“ vai jālÅ«dz atļauja uzraugam - FKTK, ja tās nolÄ“mušas ņemt sindicÄ“to kredÄ«tu. Jo sindicÄ“tie kredÄ«ti pÄ“c bÅ«tÄ«bas neatšÄ·iras no cita veida lÄ«dzekļu piesaistÄ«šanas bankai, kas, piemÄ“ram, ir arÄ« citi kredÄ«ti, noguldÄ«jumi, obligāciju emisijas, hipotekāro Ä·Ä«lu zÄ«mju emisijas. Banku biznesa bÅ«tÄ«ba ir lÄ«dzekļu piesaistÄ«šana un kredÄ«tu izsniegšana, lai pelnÄ«tu. Ja bankai ir izsniegta licence lÄ«dzekļu (noguldÄ«jumu u. c.) piesaistÄ«šanai, tad aizliegt ņemt sindicÄ“to kredÄ«tu bÅ«tu tas pats, kas aizliegt pieņemt noguldÄ«jumus, kaut arÄ« licence tam ir spÄ“kā.”

Formāli banku uzraugiem ir pilnīga taisnība. Bet pēc būtības? Par to - tālāk.

 

Kontrole pēc likuma burta

VÄ“lme vainot Latvijas banku uzraugus tajā, ka viņi ValÄ“rija Kargina un Viktora Krasovicka Parex bankai neaizliedza aizņemties pasaules tirgÅ« vairāk nekā pusmiljardu latu, ir gandrÄ«z tikpat nepārvarama kā vÄ“lÄ“šanās bez garas domāšanas abus eksbaņķierus pasludināt par viszemiskākajiem latviešu tautas aplaupÄ«tājiem, kuru izplānotajā afÄ“rā iekrita visa Latvijas valsts.

Nelaime tikai tā, ka vismaz pirmajai vÄ“lmei nav iespÄ“jams atrast nekādu racionālu pamatu - ja mÅ«s interesÄ“ šÄdi pamati un nevis iespÄ“ja kārtÄ«gi paklaigāt. Latvijas likumdošana ne tikai neuzlika par pienākumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai vajadzÄ«bas gadÄ«jumā ierobežot komercbanku aizņemšanos pasaules tirgÅ«, bet faktiski arÄ« nemaz neļāva ar ko tādu nodarboties. Savukārt ekonomikas „ekspertu” pārmetumi banku uzraugiem pÄ“c sÄ«kākas aplÅ«košanas izskatās visai pašÄ·idri: kamÄ“r eksperti prāto, kā teorÄ“tiski „vajadzÄ“ja bÅ«t”, uzraugi atsaucas uz likumdošanu, kas skaidri nosaka - ko vajadzÄ“ja, ko nevajadzÄ“ja darÄ«t.

Kā tas izskatās dabā? FKTK bija jāredz, ka Parex banka ir paņēmusi sindicÄ“to kredÄ«tu uz diviem gadiem un paļaujas uz pārfinansÄ“šanu, apsÅ«dzoši saka auditors Egons Liepiņš. „MÄ“s arÄ« redzam, ka bankas ņem depozÄ«tus uz diviem–pieciem gadiem un paļaujas (pareizāk, veido modeļus), kā tie tiks pārfinansÄ“ti. Normāla likviditātes vadÄ«ba. Parex bankai un arÄ« citām bankām šÄdi sindicÄ“tie kredÄ«ti tika vÄ“sturiski bieži pārfinansÄ“ti un lÄ«dz ar to bija izveidojusies pietiekami gara statistikas rinda, uz kuru arÄ« varÄ“ja pieņemt kādas iespÄ“jas par pārfinansÄ“šanu/daļēju pārfinansÄ“šanu utt.,” atbild komisijas vadÄ«tājas vietnieks Jānis Brazovskis, un ar racionāliem argumentiem viņam nav iespÄ“jams iebilst.

„Domāju, ka FKTK nevajadzÄ“ja ļaut bankai aizņemties šÄdas milzu summas paļāvÄ«bā, ka bÅ«s iespÄ“ja pārfinansÄ“t,” turpina E. Liepiņš. Taču FKTK nebija nekādu reālu iespÄ“ju „ļaut” vai „neļaut”, un jau atkal nevar apstrÄ«dÄ“t J. Brazovska teikto: „Ja bankai ir licence lÄ«dzekļu piesaistÄ«šanai, tad aizliegt ņemt sindicÄ“to kredÄ«tu bÅ«tu tas pats, kas aizliegt pieņemt noguldÄ«jumus, kaut arÄ« licence tam ir spÄ“kā. VienÄ«gais patiesi efektÄ«vais varÄ“ja bÅ«t - pateikt, lai banka nepiesaista noguldÄ«jumus un neaizņemas vispār, vai vispār atcelt noguldÄ«jumu garantiju sistÄ“mu valstÄ«, - bet tas, protams, ir neiespÄ“jami integrÄ“tā tirgÅ«.” Jāpiebilst, ka nevienai komercbankai arÄ« nevajadzÄ“ja nekādu FKTK atļauju sindicÄ“to kredÄ«tu ņemšanai - izsakoties J. Brazovska vārdiem, „tad jau teorÄ“tiski tāda par jebkuru noguldÄ«jumu bÅ«tu jāsniedz”.

„Kas tad banku uzraugiem konkrÄ“tajā situācijā jau laikus bija jādara?” - to mÄ“s jautājām ne tikai vienam auditoram vien. Taču arÄ« tagad neviens „eksperts” nevar konkrÄ“ti pateikt, uz kādu tieši likumdošanas normu pamata un kādus tieši pasākumus uzraugi varÄ“ja veikt, lai ierobežotu Parex bankas negausÄ«go - skatoties no šÄbrīža (bet ne no 2007. gada un 2008. gada sākuma!) redzes punkta - aizņemšanos pasaules tirgos.

„Bija jāierobežo šÄda kredÄ«tu ņemšana, pieprasot lielākus uzkrājumus,” ieminas kāds „eksperts”, taču pat viņa kolÄ“Ä£is klusi pavÄ«psnā ar vārdiem: „Par uzkrājumiem gan es nesaprotu šo tÄ“zi, jo uzkrājumus veido aktÄ«viem, tas atstāj iespaidu uz peļņu un kapitālu, bet bankas aizņēmumi ir pasÄ«vā. Kā šis speciālists domājis ierobežot likviditātes piesaisti ar uzkrājumu veidošanu, es nezinu. Uzkrājumi jau nav skaidra nauda, kas kaut kur guļ, bet grāmatvedÄ«bas ieraksts...”

PilnÄ«gi cita lieta - kad uzraugiem vajadzÄ“ja sākt celt klusu un konfidenciālu trauksmi par Parex bankas situāciju, bet kad - aicināt nopietni rÄ«koties valdÄ«bu un Latvijas Banku? Kā mÄ“s atceramies, pati FKTK apgalvo (un tam nav pamata neticÄ“t), ka pirmoreiz saistÄ«bā ar iespÄ“jamām problÄ“mām uzaicinājusi Parex bankas pārstāvjus komisijas padomes sÄ“dÄ“ piedalÄ«ties 2008. gada jÅ«lija beigās vai augusta sākumā, bet nopietnas problÄ“mas kredÄ«tiestādÄ“ pÄ“c kārtÄ«gas pārbaudes atklātas pašÄ oktobra sākumā. Un drÄ«z pÄ“c tam par palÄ«dzÄ«bu bankai sāka interesÄ“ties arÄ« abi tās toreizÄ“jie saimnieki.

KāpÄ“c ne agrāk, ja reiz gudrie eksperti (piemÄ“ram, investÄ«ciju baņķieris Ä¢irts Rungainis) teic, ka jau 2007. gadu banka beigusi ar reāliem zaudÄ“jumiem, kaut grāmatvedisku peļņu, bet runas par bankas problÄ“mām cirkulÄ“jušas jau 2008. gada sākumā? Un runām bija pamats - atliek bankas 2007. gada pārskatu nolikt priekšÄ auditoram Jānim Zelmenim, lai viņš bez Ä«pašas gatavošanās sāktu savā nodabā pārdomāt:

„Tā, uzkrājumi palielinājušies. Vairāk nekā 100 miljoni. Tas varÄ“tu bÅ«t kā klasiskais, hrestomātiskais piemÄ“rs, kad bankai ir daudz klientu un ir viens liels klients, uz kuru visu balsta, un pÄ“kšÅ†i tas klients atstiepj kājas. Kaut kas ir noklājies. PilnÄ«gi. Grāmatvediskā attieksme nomainÄ«jusies par 180 grādiem. Ja lasÄ«tu ilgi un dikti, tad droši vien saprastu, kas tas ir par klientu... Un vÄ“l visādas grāmatvediskas spÄ“lÄ«tes. Kase kopā ir nokritusies. Es gan neesmu baņķieris ar kaulu smadzenÄ“m, bet varu iedomāties, kas baņķierim ir kase. Kase ir spÄ“ja momentāni apmierināt pieprasÄ«jumus. Ja tev ir divarpus reizes mazāk, tas ir ļoti slikti. PrasÄ«jumi pret kredÄ«tiestādÄ“m - tas varÄ“tu bÅ«t arÄ« aktÄ«vs. Redzi, kasÄ“ krÄ«tas nauda, noguldÄ«jumi. Tas ir tas, kā nauda pieplÅ«st bankā. Tātad kaut kas bija mežonÄ«gi jāpārvÄ“rtÄ“...”

Banku uzraugu argumenti gan ir dzelžaini - ja raugāmies uz situāciju nevis „po poņatijam”, bet atbilstÄ«gi tiesiskās valsts galvenajai vÄ“rtÄ«bai - normatÄ«vajiem aktiem. „Latvija kā jebkura cita ES dalÄ«bvalsts ir izveidojusi trÄ«spusÄ“ju PastāvÄ«go darba grupu, kas ietver Latvijas Banku, Finanšu ministriju un FKTK. ŠÄ« grupa regulāri monitorÄ“ja finansiālo stabilitāti, noteica rÅ«pju sfÄ“ras un nodrošināja informācijas apmaiņu starp iestādÄ“m,” atbild tagad augstu amatu Zviedrijas Finanšu inspekcijā ieņemošais bijušais FKTK vadÄ«tājs Uldis CÄ“rps (tas pats, kuram Ivars Godmanis šovasar publiski pārmeta nevÄ“rÄ«bu pret riskantajiem Parex bankas sindicÄ“tajiem aizņēmumiem). Formāli - nav ko pārmest.

Tieši tāpat no formālā viedokļa nav ko pārmest FKTK, kas atsaucas gan uz auditoru Ernst & Young atzinumu par Parex bankas 2008. gada pirmo pusgadu („ir gan 10,4 miljonu latu peļņa, gan lÄ«dz ar to arÄ« ar kapitālu viss ir kārtÄ«bā”), gan uz bankas ikmÄ“neša pārskatiem, gan uz visu pārÄ“jo ļoti detalizÄ“to (1995. gada banku krÄ«ze lika piestrādāt ļoti nopietni) informāciju, ko banka tāpat sniegusi normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tajā kārtÄ«bā un apjomā. Faktiski vienÄ«gais, kas pieminams - banku ikdienas likviditātes analÄ«zi jeb monitoringu FKTK sākusi tikai oktobrÄ«.

Lai labāk bÅ«tu izprotams pašmāju banku uzraugu skats uz dzÄ«vi, atļausimies citÄ“t pāris rindkopas ne gluži „cilvÄ“ku valodā” - pašas FKTK skaidrojumu par savu darbÄ«bu un tās principiem:

„Nav FKTK uzraugu uzdevums aizstāt bankas valdes un akcionāru darbÄ«bu un veikt viņu vietā tālredzÄ«gu bankas vadÄ«bu. Proti, par konkrÄ“tas bankas darbÄ«bu ir atbildÄ«ga valde (t. sk. FKTK regulÄ“jošo prasÄ«bu ievÄ“rošanu), bet par finanšu piesaisti un stratÄ“Ä£iju - akcionāri. Šajā jomā ir tāds pats komercdarbÄ«bas risks kā citās regulÄ“tās jomās, un saskaņā ar KIL 145. pantu „Finanšu un kapitāla tirgus komisija var iesniegt tiesā maksātnespÄ“jas pieteikumu, ja pastāv vismaz viens no apstākļiem: 1) kredÄ«tiestāde nespÄ“j pienācÄ«gi izpildÄ«t savas parādu saistÄ«bas; 2) kredÄ«tiestādes parādu saistÄ«bas pārsniedz tās aktÄ«vus”.

„Finanšu sektora uzraudzÄ«ba balstās uz tirgus dalÄ«bnieku darbÄ«bas risku vÄ“rtÄ“šanu, analizÄ“jot finanšu pārskatus. ŠÄda analÄ«ze ļauj novÄ“rtÄ“t tirgus dalÄ«bnieku finansiālo stabilitāti, darbÄ«bas riskus un to tendences un darbÄ«bas atbilstÄ«bu likumā noteiktajām prasÄ«bām. Finanšu pārskatu analÄ«ze tiek ņemta vÄ“rā, plānojot klātienes pārbaudes. Pārbaužu galvenais uzdevums ir novÄ“rtÄ“t uzraugāmās iestādes finansiālo stabilitāti, kapitāla pietiekamÄ«bu un to, vai iekšÄ“jās kontroles sistÄ“ma nodrošina pietiekamu risku novÄ“rtÄ“šanu un pārvaldÄ«šanu. Laikus atklājot problÄ“mu cÄ“loņus un rodot risinājumus to novÄ“ršanai, tiek mazināta individuālā tirgus dalÄ«bnieka iespÄ“ja nepildÄ«t savas saistÄ«bas, kā arÄ« varbÅ«tÄ“jo problÄ“mu ietekme uz finanšu un kapitāla tirgu kopumā.”

Ko tas Ä«sti nozÄ«mÄ“? To, ka FKTK nav jāvada banku ikdienas darbs, bet par dažāda smaguma palaidnÄ«bām jāaizrāda ar dažādu stingrÄ«bu, savukārt, ja iestājas pavisam lielas problÄ“mas, jāceļ trauksme. Banku uzraugi uzskata, ka saskaņā ar visiem normatÄ«vajiem aktiem viņi to arÄ« ir precÄ«zi darÄ«juši - kamÄ“r Parex bankas problÄ“mas bija nelielas, likuši ar tām strādāt, bet, kad kļuva milzÄ«gas un „bankas galvenie darbÄ«bas rādÄ«tāji - kapitāla pietiekamÄ«ba un likviditāte sāka balansÄ“t uz normatÄ«vu robežas, tad FKTK kopā ar Latvijas Banku un valdÄ«bu strādāja pie efektÄ«vākajiem risinājumiem”.

Un kāpÄ“c kļuva milzÄ«gas? No visiem FKTK skaidrojumiem izriet viens un tas pats: Parex bankas krahā vainojama tiešÄm neikdienišÄ·Ä apstākļu (globālie satricinājumi, nebija mātes bankas, specifiskie riski, pastiprinātā noguldÄ«jumu izņemšana arÄ« tāda triviāla iemesla dēļ, ka bankas Austrumu noguldÄ«tājiem krÄ«zes apstākļos vienkārši vajadzÄ“ja naudu) sakritÄ«ba, kuras rezultātus Latvijā laikus nespÄ“ja prognozÄ“t pilnÄ«gi un absolÅ«ti neviens. PÄ“tiet 2007. un 2008. gada pirmās puses presi un internetu, cik tÄ«k, - šÄdus brÄ«dinājumus neizteica pilnÄ«gi un absolÅ«ti neviens.

Tad kas sanāk - banku uzraugiem tiešÄm neko nevaram pārmest? NÄ“, varam gan - bet par to tālāk.

 

KlusÄ“šana, nekā nedarÄ«šana un datu koriģēšana

Runājot ar dažāda ranga Finanšu un kapitāla tirgus komisijas - Latvijas galvenā banku uzrauga - pārstāvjiem, ir lieta, kas nemainās atkarÄ«bā no sarunas biedra: šÄ·iet, viņi visi patiešÄm ir pilnÄ«gi pārliecināti, ka Parex bankas lietā izdarÄ«juši visu, ko spÄ“juši, turklāt vÄ“l pÄ“c labākās sirdsapziņas.

Uzraugu domu gājiens ir vienkāršs: ir normatÄ«vie akti, ko Parex bankas uzraudzÄ«bā esam izpildÄ«juši lÄ«dz pÄ“dÄ“jam komatam, tā ka mÅ«su „uzraudzÄ«ba palÄ«dzÄ“ja operatÄ«vi identificÄ“t Parex bankas reālo situāciju un reaģēt uz to, bet stāvokļa uzlabošanai bija nepieciešama praktiska un steidzama finansiāla palÄ«dzÄ«ba, ko varÄ“ja sniegt tikai Ministru kabinets”.

Jā, viņi negribÄ«gi piekrÄ«t, ka finansiāli izglÄ«toti cilvÄ“ki no malas Parex bankai gaidāmās Ä«stās problÄ“mas varÄ“ja saskatÄ«t jau septembra otrajā pusÄ“ un attiecÄ«gi rÄ«koties (kaut oficiālā atbildÄ“ joprojām apgalvo - „konkrÄ“tās Latvijas bankas finanšu problÄ“mu pamatā bija vainojama straujā noguldÄ«jumu aizplÅ«de, kuras galvenais iemesls bija tāds iracionāls faktors kā baumas”).

Bet tajā pašÄ laikā viņi piebilst - bet ko, tā taču nav uzraugu atbildÄ«ba, ka cilvÄ“ki par banku izdara kaut kādus secinājumus un attiecÄ«gi rÄ«kojas! Uzraugu atbildÄ«ba ir, lai banka nedarÄ«tu neko pretlikumÄ«gu un izpildÄ«tu visus kapitāla pietiekamÄ«bas un pārÄ“jos normatÄ«vus, kuri turklāt ir nevis Latvijas gudro galvu izdomāti, bet lielākoties „no augšas” nolaisti un darbojas visā Eiropas SavienÄ«bā.

Tieši te arÄ« slÄ“pjas lielā pašreizÄ“jās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadÄ«bas atbildÄ«ba par Parex bankas krahu un sekojošajiem notikumiem: tajā, ka lÄ«dz pat oktobra beigām viņi uz notiekošo raudzÄ«jās tikai un vienÄ«gi no savu tiešo funkciju viedokļa - pārbaudÄ«t katras konkrÄ“tas finanšu iestādes datu patiesÄ«gumu un atbilstÄ«bu normatÄ«viem. Šo attieksmi lieliski raksturo, piemÄ“ram, komisijas vadÄ«tājas vietnieka Jāņa Brazovska komentārs par „skaitÄ«tāju no malas”, kurš no publiski pieejamajiem datiem ar diezgan vienkāršu aprÄ“Ä·inu palÄ«dzÄ«bu bija izskaitļojis Parex bankas kapitāla nepietiekamÄ«bas draudus 2008. gada septembrÄ«, uz kuriem nevarÄ“ja nereaģēt bankas prātÄ«gākie noguldÄ«tāji:

„Es paskatÄ«šos precÄ«zi skaitļos, bet kapitāla pietiekamÄ«ba, sevišÄ·i šajos apstākļos, kādi ir un bija visā pasaulÄ“, nu galÄ«gi nebija lielākā problÄ“ma. Kapitāla pietiekamÄ«bu ij ar grāmatvedÄ«bas metodÄ“m var pastiept garumā (pārkvalificÄ“t vÄ“rtspapÄ«rus no tirdzniecÄ«bai pieejamiem uz vÄ“rtspapÄ«riem, kas tiek turÄ“ti lÄ«dz termiņa beigām, piemÄ“ram), ij depozÄ«tus (subordinÄ“tos) konvertÄ“t par kapitālu, ij sliktos aktÄ«vus - pārdot, iznest ārpus bilances. Ja noguldÄ«tāji neskrien prom, tad šo lietu mierÄ«gā garā arÄ« atrisinātu.

Ja tā godÄ«gi, tad šÄ« ir problÄ“ma visā Eiropā, un daudziem ir aizdomas, ka tur daudzas bankas lÄ«dz 8% [kapitāla pietiekamÄ«bai], ja visu vÄ“rtÄ“tu pÄ“c tirgus, nevelk, tāpÄ“c arÄ« nav uzticÄ«bas tirgÅ«. ProblÄ“ma ir tikai tā, ka vingrinājumi ar kapitāla pietiekamÄ«bu un kapitāla atjaunošanu ir galÄ«gi neinteresanti noguldÄ«tājiem, kuriem ir vajadzÄ«gs cash, svaigs cash, bet kapitālu arÄ« bez tā var atjaunot. PiemÄ“ram, kad es dzirdu - kur skandināvi ņems naudu kapitāla atjaunošanai, atbildu, ka neko viņiem ņemt nevajadzÄ“s, jo vienkārši pārvÄ“rtÄ«s prasÄ«bas pret meitām par kapitālu (grāmatvedÄ«bas ieraksts, nekas vairāk). RespektÄ«vi, tā ir aksioma, ka banka faktiski bez kapitāla un zem kapitāla pietiekamÄ«bas var gadiem strādāt, protams, ja vien izpilda likviditāti.

Ja kas, tad tā ir arÄ« normāla starptautiska prakse, ka šÄdos apstākļos pamatā visi koncentrÄ“jas uz likviditāti un kapitālu „pastiepj garumā”. Cik atceros, tad TaizemÄ“ krÄ«zes laikā par finansiāli stabilām uzskatÄ«ja ne tikai bankas ar kapitāla pietiekamÄ«bu - 4%, bet arÄ« tādas, kurām pat bija 2 lÄ«dz 4%. Cik gan tās man bÅ«tu bijušas patÄ«kamas rÅ«pes - risināt tikai kapitāla pietiekamÄ«bas problÄ“mu, ja noguldÄ«tāji nemuktu un pret cenu pat zaudÄ“jušiem vÄ“rtspapÄ«riem tirgÅ« varÄ“tu aizņemties...”

Un jau atkal - no formālā, skaitļu, grāmatvedÄ«bas standartu viedokļa FKTK vadÄ«bas pārstāvim ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba. OrientÄ“joties tikai uz likviditātÄ“m, kapitāla pietiekamÄ«bām, kredÄ«tu novÄ“rtÄ“jumiem, uzkrājumu apjomiem un lÄ«dzÄ«gām gandrÄ«z tikai un vienÄ«gi skaitļos izsakāmām lietām, kuras pietiekami precÄ«zi aprakstÄ«tas normatÄ«vajos aktos, FKTK formāli izdarÄ«ja visu, kas bija tās uzdevumos. Nelaime tikai tā, ka plašÄkās kopsakarÄ«bās nemācÄ“ja domāt ne tās bijusÄ«, ne tagadÄ“jā vadÄ«ba. LÅ«k, kā to skaidro tas pats „skaitÄ«tājs no malas”:

„Tur jau ir tā lieta, ka FKTK cilvÄ“ki domā ļoti šauri no sava resora viedokļa, turklāt viņi reizÄ“ ar visu FKTK pieņem, ka tāpat vajadzÄ“tu domāt arÄ« noguldÄ«tājiem. Bet tā taču nav un nevar bÅ«t. Viņam vajadzÄ“tu noguldÄ«tāju uzvedÄ«bu prognozÄ“t nevis no sava, bet noguldÄ«tāju skatu punkta!

NoguldÄ«tāji - piekrÄ«tu, ka sākumā tikai kāda daļa noguldÄ«tāju -, redzot, ka banka zaudÄ“ kapitālu, saprot, ka tai paliek tikai klientu nauda, noguldÄ«tāju nauda. Viņi saprot, ka bankai bÅ«s problÄ“mas, - tas ir nepārprotams trauksmes signāls. Viņus nenomierinās, bet drÄ«zāk vÄ“l vairāk satrauks doma par to, ka to visu banka var grāmatvediski „sakārtot” vai „pastiept garumā”. Viņi saprot, ka labāk un drošÄk bÅ«tu savu naudiņu glabāt citā - drošÄkā vietā, kaut vai skaidrā naudā bankas seifā vai mājās „zeÄ·Ä“”. Naudas aizplÅ«šana ir tikai sekas nevis cÄ“lonis, - un to FKTK nesaprot arÄ« tagad.

Protams, var piekrist, ka noguldÄ«tāju rindas pie bankas var paātrināt naudas izņemšanas procesu, ka naudas izņemšana var vÄ“l veicināt izņemšanu, bet ir vajadzÄ«gs sākotnÄ“jais impulss - ierosinātājs šÄ«m bailÄ“m pazaudÄ“t savu naudu. Tas, ka daži cilvÄ“ki izņem - tas vÄ“l nav nekas, bet kritisko masu var dot tikai notikums vai informācija, kura reāli liek nobÄ«ties par savu noguldÄ«jumu drošÄ«bu. Nesākās jau tas viss ar rindām Smilšu ielā...

Jā, Ä«ri pateica, ka garantÄ“ visus noguldÄ«jumus, - un tāpat neiztika bez nacionalizācijām. Bet arÄ« zviedri pateica, un vai tas nozÄ«mÄ“, ka Īrijā un Zviedrijā bÅ«tu bijis labāk, ja valdÄ«bas tur bÅ«tu paklusÄ“jušas un nesolÄ«jušas? Vai tas tomÄ“r nemazināja kopÄ“jo spriedzi, Ä«paši jau Zviedrijā? Nevajag Ä«rus salÄ«dzināt ar mums, bet ar pašiem Ä«riem, nevajag tādas spekulācijas! Un vai tikai tas, ka arÄ« mÄ“s pateiktu, ka atbalstÄ«sim savas bankas bija vienÄ«gais, kādā veidā vairot uzticÄ«bu savam banku sektoram? Vai klusÄ“šana un nekā nedarÄ«šana bija viss, ko, izņemot grāmatvedÄ«bas datu koriģēšanu, FKTK, Latvijas Banka un valdÄ«ba varÄ“ja izdomāt laikā, kad lielās problÄ“mas vÄ“l nebija sākušÄs?...”

Viņam piebalso vÄ“l kāds eksbaņķieris (kura pieredzÄ“, starp citu, ietilpst gan bankas krahs 1995. gadā, gan prāvu personisko lÄ«dzekļu zaudÄ“šana 1998. gada Krievijas defoltā: „LÄ«dz šim viņi visas bankas uzraudzÄ«ja apmÄ“ram tā - mums te ir kredÄ«tu kvalitāte, te uzkrājumi, te ir kapitāla pietiekamÄ«ba, pÄ“c cipariem, pa sausiņu modei. Kaut gan pÄ“c bÅ«tÄ«bas sistÄ“mas banka nedrÄ«kst piederÄ“t, no pasaules mÄ“roga skatoties, vienai trÅ«cÄ«gai Ä£imenei. Parex banka piederÄ“ja no Latvijas viedokļa ļoti bagātiem cilvÄ“kiem, kuri no pasaules viedokļa bija - nekas Ä«pašs. Bet bankai, kura uztur valsts finansu norÄ“Ä·inus, ir jābÅ«t tādai, kas to miljardu var norakstÄ«t kā neko.

Kaut ko pastimulÄ“jot, kaut kur uzspiežot, ļoti iespÄ“jams, ka varÄ“ja panākt, lai Parex banka jau laikus bÅ«tu pārdota kādam globālam spÄ“lÄ“tājam. Izklausās neticami? Uzraugošajām institÅ«cijām iespÄ“ju ir ļoti daudz, un mÅ«su uzraudzÄ«tāji kopumā nav nekādi jÄ“lnadži, tikai viņiem šis jautājums nekad nebija pietiekami augstā prioritātÄ“. Valdošajai elitei bija laikus jāsaprot, kāda ir Parex bankas vieta Latvijas ekonomikā, bet viņi to, protams, nesaprata, un tā ir tikai viena no simttÅ«kstoš nesaprašanām, kas atrodas mÅ«su vadÄ«tāju galvās. Un tas, ka šÄda pati nesaprašana bija arÄ« citur pasaulÄ“, nav nekāds attaisnojums...”

Un te nu mÄ“s arÄ« esam - banku uzraugu izcili labi atalgotajā (profesionāļiem taču jāmaksā!) vadÄ«bā neatradās neviena cilvÄ“ka, kurš, izmantojot visu šÄ«s iestādes rÄ«cÄ«bā esošo informāciju, bÅ«tu spÄ“jis laikus noprast iedÄ«glÄ« esošo problÄ“mu patieso mÄ“rogu. Lai kā arÄ« mums varbÅ«t gribÄ“tos, nav gan ne mazāko norāžu, ka „abi VK” bÅ«tu ar visām Ä·eskām nopirkuši banku uzraugus, lai tie nejaucas iekšÄ viņu velnišÄ·ajā plānā iznÄ«cināt trešo daļu Latvijas ekonomikas.

Bet vai nav arÄ« nekādu norāžu, ka banku uzraugi atšÄ·irÄ«bā no 1995. gada, kad Einars Repše un Ilmārs RimšÄ“vičs Latvijas Bankas vadÄ«bā izrādÄ«jās pilnÄ«gi nespÄ“jÄ«gi kontrolÄ“t virknes komercbanku darbÄ«bas atbilstÄ«bu kaut jel kādiem normatÄ«vu rāmjiem, nebÅ«tu darÄ«juši - vismaz formāli - visu to, ko tiem uzlika par pienākumu likumdošana? Par to portālā Pietiek lasiet rÄ«t.

Novērtē šo rakstu:

0
0